શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે બાલકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રિસપ્તતિતમસ્સર્ગઃ ।
યસ્મિંસ્તુ દિવસે રાજા ચક્રે ગોદાનમુત્તમમ્ ।
તસ્મિં સ્તુ દિવસે શૂરો યુધાજિત્સમુપેયિવાન્ ॥ 1 ॥
પુત્રઃ કેકયરાજસ્ય સાક્ષાદ્ભરતમાતુલઃ ।
દૃષ્ટ્વા પૃષ્ટ્વા ચ કુશલં રાજાનમિદમબ્રવીત્ ॥ 2 ॥
કેકયાધિપતી રાજા સ્નેહાત્ કુશલમબ્રવીત્ ।
યેષાં કુશલકામોઽસિ તેષાં સમ્પ્રત્યનામયમ્ ॥ 3 ॥
સ્વસ્રીયં મમ રાજેન્દ્ર દ્રષ્ટુકામો મહીપતિઃ ।
તદર્થમુપયાતોઽહમયોધ્યાં રઘુનન્દન ॥ 4 ॥
શ્રુત્વા ત્વહમયોધ્યાયાં વિવાહાર્થં તવાત્મજાન્ ।
મિથિલામુપયાતાંસ્તુ ત્વયા સહ મહીપતે ॥ 5 ॥
ત્વરયાભ્યુપયાતોઽહં દ્રષ્ટુકામ સ્સ્વસુસ્સુતમ્ ।
અથ રાજા દશરથઃ પ્રિયાતિથિમુપસ્થિતમ્ ॥ 6 ॥
દૃષ્ટ્વા પરમસત્કારૈઃ પૂજાર્હં સમપૂજયત્ ।
તતસ્તામુષિતો રાત્રિં સહ પુત્રૈર્મહાત્મભિઃ ॥ 7 ॥
પ્રભાતે પુનરુત્થાય કૃત્વા કર્માણિ કર્મવિત્ ।
ઋષીંસ્તદા પુરસ્કૃત્ય યજ્ઞવાટમુપાગમત્ ॥ 8 ॥
યુક્તે મુહૂર્તે વિજયે સર્વાભરણભૂષિતૈઃ ।
ભ્રાતૃભિસ્સહિતો રામઃ કૃતકૌતુકમઙ્ગલઃ ॥ 9 ॥
વસિષ્ઠં પુરતઃ કૃત્વા મહર્ષીનપરાનપિ ।
પિતુ સ્સમીપમાશ્રિત્ય તસ્થૌ ભ્રાતૃભિરાવૃતઃ ॥ 10 ॥
વસિષ્ઠો ભગવાનેત્ય વૈદેહમિદમબ્રવીત્ ।
રાજા દશરથો રાજન્ કૃતકૌતુકમઙ્ગલૈઃ ॥ 11 ॥
પુત્રૈર્નરવર શ્રેષ્ઠ દાતારમભિકાઙ્ક્ષતે ।
દાતૃપ્રતિગ્રહીતૃભ્યાં સર્વાર્થાઃ પ્રભવન્તિ હિ ॥ 12 ॥
સ્વધર્મં પ્રતિપદ્યસ્વ કૃત્વા વૈવાહ્યમુત્તમમ્ ।
ઇત્યુક્તઃ પરમોદારો વસિષ્ઠેન મહાત્મના ॥ 13 ॥
પ્રત્યુવાચ મહાતેજા વાક્યં પરમધર્મવિત્ ।
કસ્સ્થિતઃ પ્રતિહારો મે કસ્યાજ્ઞા સમ્પ્રતીક્ષ્યતે ॥ 14 ॥
સ્વગૃહે કો વિચારોઽસ્તિ યથા રાજ્યમિદં તવ ।
કૃતકૌતુકસર્વસ્વા વેદિમૂલમુપાગતાઃ ॥ 15 ॥
મમ કન્યા મુનિશ્રેષ્ઠ દીપ્તા વહ્નેરિવાર્ચિષઃ ।
સજ્જોઽહં ત્વત્પ્રતીક્ષોઽસ્મિ વેદ્યામસ્યાં પ્રતિષ્ઠિતઃ ॥ 16 ॥
અવિઘ્નં કુરુતાં રાજા કિમર્થમવલમ્બતે ।
તદ્વાક્યં જનકેનોક્તં શ્રુત્વા દશરથસ્તદા ।
પ્રવેશયામાસ સુતાન્ સર્વાનૃષિગણાનપિ ॥ 17 ॥
તતો રાજા વિદેહાનાં વસિષ્ઠમિદમબ્રવીત્ ॥ 18 ॥
કારયસ્વ ઋષે સર્વમૃષિભિઃ સહ ધાર્મિક ।
રામસ્ય લોકરામસ્ય ક્રિયાં વૈવાહિકીં વિભો ॥ 19 ॥
તથેત્યુક્ત્વા તુ જનકં વસિષ્ઠો ભગવાનૃષિઃ ।
વિશ્વામિત્રં પુરસ્કૃત્ય શતાનન્દં ચ ધાર્મિકમ્ ॥ 20 ॥
પ્રપામધ્યે તુ વિધિવત્વેદિં કૃત્વા મહાતપાઃ ।
અલઞ્ચકાર તાં વેદિં ગન્ધપુષ્પૈ સ્સમન્તતઃ ॥ 21 ॥
સુવર્ણપાલિકાભિશ્ચ છિદ્રકુમ્ભૈશ્ચ સાઙ્કુરૈઃ ।
અઙ્કુરાઢ્યૈશ્શરાવૈશ્ચ ધૂપપાત્રૈ સ્સધૂપકૈઃ ॥ 22 ॥
શઙ્ખપાત્રૈ સ્સ્રુવૈ સ્સ્રુગ્ભિઃ પાત્રૈરર્ઘ્યાભિપૂરિતૈઃ ।
લાજપૂર્ણૈશ્ચ પાત્રીભિરક્ષતૈરભિસંસ્કૃતૈઃ ॥ 23 ॥
દર્ભૈસ્સમૈસ્સમાસ્તીર્ય વિધિવન્મન્ત્રપૂર્વકમ્ ।
અગ્નિમાદાય વેદ્યાં તુ વિધિમન્ત્રપુરસ્કૃતમ્ ॥ 24 ॥
જુહાવાગ્નૌ મહાતેજા વસિષ્ઠો ભગવાનૃષિઃ ।
તતસ્સીતાં સમાનીય સર્વાભરણભૂષિતામ્ ॥ 25 ॥
સમક્ષમગ્ને સ્સંસ્થાપ્ય રાઘવાભિમુખે તદા ।
અબ્રવીજ્જનકો રાજા કૌસલ્યાનન્દવર્ધનમ્ ॥ 26 ॥
ઇયં સીતા મમ સુતા સહધર્મચરી તવ ।
પ્રતીચ્છ ચૈનાં ભદ્રં તે પાણિં ગૃહ્ણીષ્વ પાણિના ॥ 27 ॥
પતિવ્રતા મહાભાગા છાયેવાનુગતા સદા ।
ઇત્યુક્ત્વા પ્રાક્ષિપદ્રાજા મન્ત્રપૂતં જલં તદા ॥ 28 ॥
સાધુ સાધ્વિતિ દેવાના મૃષીણાં વદતાં તદા ।
દેવદુન્દુભિર્નિર્ઘોષઃ પુષ્પવર્ષો મહાનભૂત્ ॥ 29 ॥
એવં દત્ત્વા તદા સીતાં મન્ત્રોદકપુરસ્કૃતામ્ ।
અબ્રવીજ્જનકો રાજા હર્ષેણાભિપરિપ્લુતઃ ॥ 30 ॥
લક્ષ્મણાગચ્છ ભદ્રં તે ઊર્મિલામુદ્યતાં મયા ।
પ્રતીચ્છ પાણિં ગૃહ્ણીષ્વ માભૂત્કાલસ્ય પર્યયઃ ॥ 31 ॥
તમેવમુક્ત્વા જનકો ભરતં ચાભ્યભાષત ।
ગૃહાણ પાણિં માણ્ડવ્યાઃ પાણિના રઘુનન્દન ॥ 32 ॥
શત્રુઘ્નં ચાપિ ધર્માત્મા અબ્રવીજ્જનકેશ્વરઃ ।
શ્રુતકીર્ત્યા મહાબાહો પાણિં ગૃહ્ણીષ્વ પાણિના ॥ 33 ॥
સર્વે ભવન્તસ્સૌમ્યાશ્ચ સર્વે સુચરિતવ્રતાઃ ।
પત્નીભિસ્સન્તુ કાકુત્સ્થા માભૂત્કાલસ્ય પર્યયઃ ॥ 34 ॥
જનકસ્ય વચ શ્શૃત્વા પાણીન્ પાણિભિરાસ્પૃશન્ ।
ચત્વારસ્તે ચતસૃણાં વસિષ્ઠસ્ય મતે સ્થિતાઃ ॥ 35 ॥
અગ્નિં પ્રદક્ષિણીકૃત્ય વેદિં રાજાનમેવ ચ ।
ઋષીંશ્ચૈવ મહાત્માનસ્સભાર્યા રઘુસત્તમાઃ ॥ 36 ॥
યથોક્તેન તદા ચક્રુર્વિવાહં વિધિપૂર્વકમ્ ।
કાકુત્સ્થૈશ્ચ ગૃહીતેષુ લલિતેષુ ચ પાણિષુ ॥ 37 ॥
પુષ્પવૃષ્ટિર્મહત્યાસીદન્તરિક્ષાત્સુભાસ્વરા ।
દિવ્યદુન્દુભિનિર્ઘોષૈર્ગીતવાદિત્રનિસ્વનૈઃ ॥ 38 ॥
નનૃતુશ્ચાપ્સરસ્સઙ્ઘા ગન્ધર્વાશ્ચ જગુઃ કલમ્ ।
વિવાહે રઘુમુખ્યાનાં તદદ્ભુતમદૃશ્યત ॥ 39 ॥
ઈદૃશે વર્તમાને તુ તૂર્યોદ્ઘુષ્ટનિનાદિતે ।
ત્રિરગ્નિં તે પરિક્રમ્ય ઊહુર્ભાર્યાં મહૌજસઃ ॥ 40 ॥
અથોપકાર્યાં જગ્મુસ્તે સભાર્યા રઘુનન્દનાઃ ।
રાજાઽપ્યનુયયૌ પશ્યન્ત્સર્ષિસઙ્ઘ સ્સબાન્ધવઃ ॥ 41 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે બાલકાણ્ડે ત્રિસપ્તતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रिसप्ततितमस्सर्गः ।
यस्मिंस्तु दिवसे राजा चक्रे गोदानमुत्तमम् ।
तस्मिं स्तु दिवसे शूरो युधाजित्समुपेयिवान् ॥ 1 ॥
पुत्रः केकयराजस्य साक्षाद्भरतमातुलः ।
दृष्ट्वा पृष्ट्वा च कुशलं राजानमिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
केकयाधिपती राजा स्नेहात् कुशलमब्रवीत् ।
येषां कुशलकामोऽसि तेषां सम्प्रत्यनामयम् ॥ 3 ॥
स्वस्रीयं मम राजेन्द्र द्रष्टुकामो महीपतिः ।
तदर्थमुपयातोऽहमयोध्यां रघुनन्दन ॥ 4 ॥
श्रुत्वा त्वहमयोध्यायां विवाहार्थं तवात्मजान् ।
मिथिलामुपयातांस्तु त्वया सह महीपते ॥ 5 ॥
त्वरयाभ्युपयातोऽहं द्रष्टुकाम स्स्वसुस्सुतम् ।
अथ राजा दशरथः प्रियातिथिमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दृष्ट्वा परमसत्कारैः पूजार्हं समपूजयत् ।
ततस्तामुषितो रात्रिं सह पुत्रैर्महात्मभिः ॥ 7 ॥
प्रभाते पुनरुत्थाय कृत्वा कर्माणि कर्मवित् ।
ऋषींस्तदा पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत् ॥ 8 ॥
युक्ते मुहूर्ते विजये सर्वाभरणभूषितैः ।
भ्रातृभिस्सहितो रामः कृतकौतुकमङ्गलः ॥ 9 ॥
वसिष्ठं पुरतः कृत्वा महर्षीनपरानपि ।
पितु स्समीपमाश्रित्य तस्थौ भ्रातृभिरावृतः ॥ 10 ॥
वसिष्ठो भगवानेत्य वैदेहमिदमब्रवीत् ।
राजा दशरथो राजन् कृतकौतुकमङ्गलैः ॥ 11 ॥
पुत्रैर्नरवर श्रेष्ठ दातारमभिकाङ्क्षते ।
दातृप्रतिग्रहीतृभ्यां सर्वार्थाः प्रभवन्ति हि ॥ 12 ॥
स्वधर्मं प्रतिपद्यस्व कृत्वा वैवाह्यमुत्तमम् ।
इत्युक्तः परमोदारो वसिष्ठेन महात्मना ॥ 13 ॥
प्रत्युवाच महातेजा वाक्यं परमधर्मवित् ।
कस्स्थितः प्रतिहारो मे कस्याज्ञा सम्प्रतीक्ष्यते ॥ 14 ॥
स्वगृहे को विचारोऽस्ति यथा राज्यमिदं तव ।
कृतकौतुकसर्वस्वा वेदिमूलमुपागताः ॥ 15 ॥
मम कन्या मुनिश्रेष्ठ दीप्ता वह्नेरिवार्चिषः ।
सज्जोऽहं त्वत्प्रतीक्षोऽस्मि वेद्यामस्यां प्रतिष्ठितः ॥ 16 ॥
अविघ्नं कुरुतां राजा किमर्थमवलम्बते ।
तद्वाक्यं जनकेनोक्तं श्रुत्वा दशरथस्तदा ।
प्रवेशयामास सुतान् सर्वानृषिगणानपि ॥ 17 ॥
ततो राजा विदेहानां वसिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
कारयस्व ऋषे सर्वमृषिभिः सह धार्मिक ।
रामस्य लोकरामस्य क्रियां वैवाहिकीं विभो ॥ 19 ॥
तथेत्युक्त्वा तु जनकं वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य शतानन्दं च धार्मिकम् ॥ 20 ॥
प्रपामध्ये तु विधिवत्वेदिं कृत्वा महातपाः ।
अलञ्चकार तां वेदिं गन्धपुष्पै स्समन्ततः ॥ 21 ॥
सुवर्णपालिकाभिश्च छिद्रकुम्भैश्च साङ्कुरैः ।
अङ्कुराढ्यैश्शरावैश्च धूपपात्रै स्सधूपकैः ॥ 22 ॥
शङ्खपात्रै स्स्रुवै स्स्रुग्भिः पात्रैरर्घ्याभिपूरितैः ।
लाजपूर्णैश्च पात्रीभिरक्षतैरभिसंस्कृतैः ॥ 23 ॥
दर्भैस्समैस्समास्तीर्य विधिवन्मन्त्रपूर्वकम् ।
अग्निमादाय वेद्यां तु विधिमन्त्रपुरस्कृतम् ॥ 24 ॥
जुहावाग्नौ महातेजा वसिष्ठो भगवानृषिः ।
ततस्सीतां समानीय सर्वाभरणभूषिताम् ॥ 25 ॥
समक्षमग्ने स्संस्थाप्य राघवाभिमुखे तदा ।
अब्रवीज्जनको राजा कौसल्यानन्दवर्धनम् ॥ 26 ॥
इयं सीता मम सुता सहधर्मचरी तव ।
प्रतीच्छ चैनां भद्रं ते पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 27 ॥
पतिव्रता महाभागा छायेवानुगता सदा ।
इत्युक्त्वा प्राक्षिपद्राजा मन्त्रपूतं जलं तदा ॥ 28 ॥
साधु साध्विति देवाना मृषीणां वदतां तदा ।
देवदुन्दुभिर्निर्घोषः पुष्पवर्षो महानभूत् ॥ 29 ॥
एवं दत्त्वा तदा सीतां मन्त्रोदकपुरस्कृताम् ।
अब्रवीज्जनको राजा हर्षेणाभिपरिप्लुतः ॥ 30 ॥
लक्ष्मणागच्छ भद्रं ते ऊर्मिलामुद्यतां मया ।
प्रतीच्छ पाणिं गृह्णीष्व माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 31 ॥
तमेवमुक्त्वा जनको भरतं चाभ्यभाषत ।
गृहाण पाणिं माण्डव्याः पाणिना रघुनन्दन ॥ 32 ॥
शत्रुघ्नं चापि धर्मात्मा अब्रवीज्जनकेश्वरः ।
श्रुतकीर्त्या महाबाहो पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 33 ॥
सर्वे भवन्तस्सौम्याश्च सर्वे सुचरितव्रताः ।
पत्नीभिस्सन्तु काकुत्स्था माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 34 ॥
जनकस्य वच श्शृत्वा पाणीन् पाणिभिरास्पृशन् ।
चत्वारस्ते चतसृणां वसिष्ठस्य मते स्थिताः ॥ 35 ॥
अग्निं प्रदक्षिणीकृत्य वेदिं राजानमेव च ।
ऋषींश्चैव महात्मानस्सभार्या रघुसत्तमाः ॥ 36 ॥
यथोक्तेन तदा चक्रुर्विवाहं विधिपूर्वकम् ।
काकुत्स्थैश्च गृहीतेषु ललितेषु च पाणिषु ॥ 37 ॥
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीदन्तरिक्षात्सुभास्वरा ।
दिव्यदुन्दुभिनिर्घोषैर्गीतवादित्रनिस्वनैः ॥ 38 ॥
ननृतुश्चाप्सरस्सङ्घा गन्धर्वाश्च जगुः कलम् ।
विवाहे रघुमुख्यानां तदद्भुतमदृश्यत ॥ 39 ॥
ईदृशे वर्तमाने तु तूर्योद्घुष्टनिनादिते ।
त्रिरग्निं ते परिक्रम्य ऊहुर्भार्यां महौजसः ॥ 40 ॥
अथोपकार्यां जग्मुस्ते सभार्या रघुनन्दनाः ।
राजाऽप्यनुययौ पश्यन्त्सर्षिसङ्घ स्सबान्धवः ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रिसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.