ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରିସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଯସ୍ମିଂସ୍ତୁ ଦିଵସେ ରାଜା ଚକ୍ରେ ଗୋଦାନମୁତ୍ତମମ୍ ।
ତସ୍ମିଂ ସ୍ତୁ ଦିଵସେ ଶୂରୋ ଯୁଧାଜିତ୍ସମୁପେଯିଵାନ୍ ॥ 1 ॥
ପୁତ୍ରଃ କେକଯରାଜସ୍ଯ ସାକ୍ଷାଦ୍ଭରତମାତୁଲଃ ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ପୃଷ୍ଟ୍ଵା ଚ କୁଶଲଂ ରାଜାନମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 2 ॥
କେକଯାଧିପତୀ ରାଜା ସ୍ନେହାତ୍ କୁଶଲମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଯେଷାଂ କୁଶଲକାମୋଽସି ତେଷାଂ ସମ୍ପ୍ରତ୍ଯନାମଯମ୍ ॥ 3 ॥
ସ୍ଵସ୍ରୀଯଂ ମମ ରାଜେନ୍ଦ୍ର ଦ୍ରଷ୍ଟୁକାମୋ ମହୀପତିଃ ।
ତଦର୍ଥମୁପଯାତୋଽହମଯୋଧ୍ଯାଂ ରଘୁନନ୍ଦନ ॥ 4 ॥
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ତ୍ଵହମଯୋଧ୍ଯାଯାଂ ଵିଵାହାର୍ଥଂ ତଵାତ୍ମଜାନ୍ ।
ମିଥିଲାମୁପଯାତାଂସ୍ତୁ ତ୍ଵଯା ସହ ମହୀପତେ ॥ 5 ॥
ତ୍ଵରଯାଭ୍ଯୁପଯାତୋଽହଂ ଦ୍ରଷ୍ଟୁକାମ ସ୍ସ୍ଵସୁସ୍ସୁତମ୍ ।
ଅଥ ରାଜା ଦଶରଥଃ ପ୍ରିଯାତିଥିମୁପସ୍ଥିତମ୍ ॥ 6 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ପରମସତ୍କାରୈଃ ପୂଜାର୍ହଂ ସମପୂଜଯତ୍ ।
ତତସ୍ତାମୁଷିତୋ ରାତ୍ରିଂ ସହ ପୁତ୍ରୈର୍ମହାତ୍ମଭିଃ ॥ 7 ॥
ପ୍ରଭାତେ ପୁନରୁତ୍ଥାଯ କୃତ୍ଵା କର୍ମାଣି କର୍ମଵିତ୍ ।
ଋଷୀଂସ୍ତଦା ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ଯଜ୍ଞଵାଟମୁପାଗମତ୍ ॥ 8 ॥
ଯୁକ୍ତେ ମୁହୂର୍ତେ ଵିଜଯେ ସର୍ଵାଭରଣଭୂଷିତୈଃ ।
ଭ୍ରାତୃଭିସ୍ସହିତୋ ରାମଃ କୃତକୌତୁକମଙ୍ଗଲଃ ॥ 9 ॥
ଵସିଷ୍ଠଂ ପୁରତଃ କୃତ୍ଵା ମହର୍ଷୀନପରାନପି ।
ପିତୁ ସ୍ସମୀପମାଶ୍ରିତ୍ଯ ତସ୍ଥୌ ଭ୍ରାତୃଭିରାଵୃତଃ ॥ 10 ॥
ଵସିଷ୍ଠୋ ଭଗଵାନେତ୍ଯ ଵୈଦେହମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ରାଜା ଦଶରଥୋ ରାଜନ୍ କୃତକୌତୁକମଙ୍ଗଲୈଃ ॥ 11 ॥
ପୁତ୍ରୈର୍ନରଵର ଶ୍ରେଷ୍ଠ ଦାତାରମଭିକାଙ୍କ୍ଷତେ ।
ଦାତୃପ୍ରତିଗ୍ରହୀତୃଭ୍ଯାଂ ସର୍ଵାର୍ଥାଃ ପ୍ରଭଵନ୍ତି ହି ॥ 12 ॥
ସ୍ଵଧର୍ମଂ ପ୍ରତିପଦ୍ଯସ୍ଵ କୃତ୍ଵା ଵୈଵାହ୍ଯମୁତ୍ତମମ୍ ।
ଇତ୍ଯୁକ୍ତଃ ପରମୋଦାରୋ ଵସିଷ୍ଠେନ ମହାତ୍ମନା ॥ 13 ॥
ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚ ମହାତେଜା ଵାକ୍ଯଂ ପରମଧର୍ମଵିତ୍ ।
କସ୍ସ୍ଥିତଃ ପ୍ରତିହାରୋ ମେ କସ୍ଯାଜ୍ଞା ସମ୍ପ୍ରତୀକ୍ଷ୍ଯତେ ॥ 14 ॥
ସ୍ଵଗୃହେ କୋ ଵିଚାରୋଽସ୍ତି ଯଥା ରାଜ୍ଯମିଦଂ ତଵ ।
କୃତକୌତୁକସର୍ଵସ୍ଵା ଵେଦିମୂଲମୁପାଗତାଃ ॥ 15 ॥
ମମ କନ୍ଯା ମୁନିଶ୍ରେଷ୍ଠ ଦୀପ୍ତା ଵହ୍ନେରିଵାର୍ଚିଷଃ ।
ସଜ୍ଜୋଽହଂ ତ୍ଵତ୍ପ୍ରତୀକ୍ଷୋଽସ୍ମି ଵେଦ୍ଯାମସ୍ଯାଂ ପ୍ରତିଷ୍ଠିତଃ ॥ 16 ॥
ଅଵିଘ୍ନଂ କୁରୁତାଂ ରାଜା କିମର୍ଥମଵଲମ୍ବତେ ।
ତଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ଜନକେନୋକ୍ତଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଦଶରଥସ୍ତଦା ।
ପ୍ରଵେଶଯାମାସ ସୁତାନ୍ ସର୍ଵାନୃଷିଗଣାନପି ॥ 17 ॥
ତତୋ ରାଜା ଵିଦେହାନାଂ ଵସିଷ୍ଠମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 18 ॥
କାରଯସ୍ଵ ଋଷେ ସର୍ଵମୃଷିଭିଃ ସହ ଧାର୍ମିକ ।
ରାମସ୍ଯ ଲୋକରାମସ୍ଯ କ୍ରିଯାଂ ଵୈଵାହିକୀଂ ଵିଭୋ ॥ 19 ॥
ତଥେତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ତୁ ଜନକଂ ଵସିଷ୍ଠୋ ଭଗଵାନୃଷିଃ ।
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଂ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ଶତାନନ୍ଦଂ ଚ ଧାର୍ମିକମ୍ ॥ 20 ॥
ପ୍ରପାମଧ୍ଯେ ତୁ ଵିଧିଵତ୍ଵେଦିଂ କୃତ୍ଵା ମହାତପାଃ ।
ଅଲଞ୍ଚକାର ତାଂ ଵେଦିଂ ଗନ୍ଧପୁଷ୍ପୈ ସ୍ସମନ୍ତତଃ ॥ 21 ॥
ସୁଵର୍ଣପାଲିକାଭିଶ୍ଚ ଛିଦ୍ରକୁମ୍ଭୈଶ୍ଚ ସାଙ୍କୁରୈଃ ।
ଅଙ୍କୁରାଢ୍ଯୈଶ୍ଶରାଵୈଶ୍ଚ ଧୂପପାତ୍ରୈ ସ୍ସଧୂପକୈଃ ॥ 22 ॥
ଶଙ୍ଖପାତ୍ରୈ ସ୍ସ୍ରୁଵୈ ସ୍ସ୍ରୁଗ୍ଭିଃ ପାତ୍ରୈରର୍ଘ୍ଯାଭିପୂରିତୈଃ ।
ଲାଜପୂର୍ଣୈଶ୍ଚ ପାତ୍ରୀଭିରକ୍ଷତୈରଭିସଂସ୍କୃତୈଃ ॥ 23 ॥
ଦର୍ଭୈସ୍ସମୈସ୍ସମାସ୍ତୀର୍ଯ ଵିଧିଵନ୍ମନ୍ତ୍ରପୂର୍ଵକମ୍ ।
ଅଗ୍ନିମାଦାଯ ଵେଦ୍ଯାଂ ତୁ ଵିଧିମନ୍ତ୍ରପୁରସ୍କୃତମ୍ ॥ 24 ॥
ଜୁହାଵାଗ୍ନୌ ମହାତେଜା ଵସିଷ୍ଠୋ ଭଗଵାନୃଷିଃ ।
ତତସ୍ସୀତାଂ ସମାନୀଯ ସର୍ଵାଭରଣଭୂଷିତାମ୍ ॥ 25 ॥
ସମକ୍ଷମଗ୍ନେ ସ୍ସଂସ୍ଥାପ୍ଯ ରାଘଵାଭିମୁଖେ ତଦା ।
ଅବ୍ରଵୀଜ୍ଜନକୋ ରାଜା କୌସଲ୍ଯାନନ୍ଦଵର୍ଧନମ୍ ॥ 26 ॥
ଇଯଂ ସୀତା ମମ ସୁତା ସହଧର୍ମଚରୀ ତଵ ।
ପ୍ରତୀଚ୍ଛ ଚୈନାଂ ଭଦ୍ରଂ ତେ ପାଣିଂ ଗୃହ୍ଣୀଷ୍ଵ ପାଣିନା ॥ 27 ॥
ପତିଵ୍ରତା ମହାଭାଗା ଛାଯେଵାନୁଗତା ସଦା ।
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ପ୍ରାକ୍ଷିପଦ୍ରାଜା ମନ୍ତ୍ରପୂତଂ ଜଲଂ ତଦା ॥ 28 ॥
ସାଧୁ ସାଧ୍ଵିତି ଦେଵାନା ମୃଷୀଣାଂ ଵଦତାଂ ତଦା ।
ଦେଵଦୁନ୍ଦୁଭିର୍ନିର୍ଘୋଷଃ ପୁଷ୍ପଵର୍ଷୋ ମହାନଭୂତ୍ ॥ 29 ॥
ଏଵଂ ଦତ୍ତ୍ଵା ତଦା ସୀତାଂ ମନ୍ତ୍ରୋଦକପୁରସ୍କୃତାମ୍ ।
ଅବ୍ରଵୀଜ୍ଜନକୋ ରାଜା ହର୍ଷେଣାଭିପରିପ୍ଲୁତଃ ॥ 30 ॥
ଲକ୍ଷ୍ମଣାଗଚ୍ଛ ଭଦ୍ରଂ ତେ ଊର୍ମିଲାମୁଦ୍ଯତାଂ ମଯା ।
ପ୍ରତୀଚ୍ଛ ପାଣିଂ ଗୃହ୍ଣୀଷ୍ଵ ମାଭୂତ୍କାଲସ୍ଯ ପର୍ଯଯଃ ॥ 31 ॥
ତମେଵମୁକ୍ତ୍ଵା ଜନକୋ ଭରତଂ ଚାଭ୍ଯଭାଷତ ।
ଗୃହାଣ ପାଣିଂ ମାଣ୍ଡଵ୍ଯାଃ ପାଣିନା ରଘୁନନ୍ଦନ ॥ 32 ॥
ଶତ୍ରୁଘ୍ନଂ ଚାପି ଧର୍ମାତ୍ମା ଅବ୍ରଵୀଜ୍ଜନକେଶ୍ଵରଃ ।
ଶ୍ରୁତକୀର୍ତ୍ଯା ମହାବାହୋ ପାଣିଂ ଗୃହ୍ଣୀଷ୍ଵ ପାଣିନା ॥ 33 ॥
ସର୍ଵେ ଭଵନ୍ତସ୍ସୌମ୍ଯାଶ୍ଚ ସର୍ଵେ ସୁଚରିତଵ୍ରତାଃ ।
ପତ୍ନୀଭିସ୍ସନ୍ତୁ କାକୁତ୍ସ୍ଥା ମାଭୂତ୍କାଲସ୍ଯ ପର୍ଯଯଃ ॥ 34 ॥
ଜନକସ୍ଯ ଵଚ ଶ୍ଶୃତ୍ଵା ପାଣୀନ୍ ପାଣିଭିରାସ୍ପୃଶନ୍ ।
ଚତ୍ଵାରସ୍ତେ ଚତସୃଣାଂ ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯ ମତେ ସ୍ଥିତାଃ ॥ 35 ॥
ଅଗ୍ନିଂ ପ୍ରଦକ୍ଷିଣୀକୃତ୍ଯ ଵେଦିଂ ରାଜାନମେଵ ଚ ।
ଋଷୀଂଶ୍ଚୈଵ ମହାତ୍ମାନସ୍ସଭାର୍ଯା ରଘୁସତ୍ତମାଃ ॥ 36 ॥
ଯଥୋକ୍ତେନ ତଦା ଚକ୍ରୁର୍ଵିଵାହଂ ଵିଧିପୂର୍ଵକମ୍ ।
କାକୁତ୍ସ୍ଥୈଶ୍ଚ ଗୃହୀତେଷୁ ଲଲିତେଷୁ ଚ ପାଣିଷୁ ॥ 37 ॥
ପୁଷ୍ପଵୃଷ୍ଟିର୍ମହତ୍ଯାସୀଦନ୍ତରିକ୍ଷାତ୍ସୁଭାସ୍ଵରା ।
ଦିଵ୍ଯଦୁନ୍ଦୁଭିନିର୍ଘୋଷୈର୍ଗୀତଵାଦିତ୍ରନିସ୍ଵନୈଃ ॥ 38 ॥
ନନୃତୁଶ୍ଚାପ୍ସରସ୍ସଙ୍ଘା ଗନ୍ଧର୍ଵାଶ୍ଚ ଜଗୁଃ କଲମ୍ ।
ଵିଵାହେ ରଘୁମୁଖ୍ଯାନାଂ ତଦଦ୍ଭୁତମଦୃଶ୍ଯତ ॥ 39 ॥
ଈଦୃଶେ ଵର୍ତମାନେ ତୁ ତୂର୍ଯୋଦ୍ଘୁଷ୍ଟନିନାଦିତେ ।
ତ୍ରିରଗ୍ନିଂ ତେ ପରିକ୍ରମ୍ଯ ଊହୁର୍ଭାର୍ଯାଂ ମହୌଜସଃ ॥ 40 ॥
ଅଥୋପକାର୍ଯାଂ ଜଗ୍ମୁସ୍ତେ ସଭାର୍ଯା ରଘୁନନ୍ଦନାଃ ।
ରାଜାଽପ୍ଯନୁଯଯୌ ପଶ୍ଯନ୍ତ୍ସର୍ଷିସଙ୍ଘ ସ୍ସବାନ୍ଧଵଃ ॥ 41 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ତ୍ରିସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रिसप्ततितमस्सर्गः ।
यस्मिंस्तु दिवसे राजा चक्रे गोदानमुत्तमम् ।
तस्मिं स्तु दिवसे शूरो युधाजित्समुपेयिवान् ॥ 1 ॥
पुत्रः केकयराजस्य साक्षाद्भरतमातुलः ।
दृष्ट्वा पृष्ट्वा च कुशलं राजानमिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
केकयाधिपती राजा स्नेहात् कुशलमब्रवीत् ।
येषां कुशलकामोऽसि तेषां सम्प्रत्यनामयम् ॥ 3 ॥
स्वस्रीयं मम राजेन्द्र द्रष्टुकामो महीपतिः ।
तदर्थमुपयातोऽहमयोध्यां रघुनन्दन ॥ 4 ॥
श्रुत्वा त्वहमयोध्यायां विवाहार्थं तवात्मजान् ।
मिथिलामुपयातांस्तु त्वया सह महीपते ॥ 5 ॥
त्वरयाभ्युपयातोऽहं द्रष्टुकाम स्स्वसुस्सुतम् ।
अथ राजा दशरथः प्रियातिथिमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दृष्ट्वा परमसत्कारैः पूजार्हं समपूजयत् ।
ततस्तामुषितो रात्रिं सह पुत्रैर्महात्मभिः ॥ 7 ॥
प्रभाते पुनरुत्थाय कृत्वा कर्माणि कर्मवित् ।
ऋषींस्तदा पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत् ॥ 8 ॥
युक्ते मुहूर्ते विजये सर्वाभरणभूषितैः ।
भ्रातृभिस्सहितो रामः कृतकौतुकमङ्गलः ॥ 9 ॥
वसिष्ठं पुरतः कृत्वा महर्षीनपरानपि ।
पितु स्समीपमाश्रित्य तस्थौ भ्रातृभिरावृतः ॥ 10 ॥
वसिष्ठो भगवानेत्य वैदेहमिदमब्रवीत् ।
राजा दशरथो राजन् कृतकौतुकमङ्गलैः ॥ 11 ॥
पुत्रैर्नरवर श्रेष्ठ दातारमभिकाङ्क्षते ।
दातृप्रतिग्रहीतृभ्यां सर्वार्थाः प्रभवन्ति हि ॥ 12 ॥
स्वधर्मं प्रतिपद्यस्व कृत्वा वैवाह्यमुत्तमम् ।
इत्युक्तः परमोदारो वसिष्ठेन महात्मना ॥ 13 ॥
प्रत्युवाच महातेजा वाक्यं परमधर्मवित् ।
कस्स्थितः प्रतिहारो मे कस्याज्ञा सम्प्रतीक्ष्यते ॥ 14 ॥
स्वगृहे को विचारोऽस्ति यथा राज्यमिदं तव ।
कृतकौतुकसर्वस्वा वेदिमूलमुपागताः ॥ 15 ॥
मम कन्या मुनिश्रेष्ठ दीप्ता वह्नेरिवार्चिषः ।
सज्जोऽहं त्वत्प्रतीक्षोऽस्मि वेद्यामस्यां प्रतिष्ठितः ॥ 16 ॥
अविघ्नं कुरुतां राजा किमर्थमवलम्बते ।
तद्वाक्यं जनकेनोक्तं श्रुत्वा दशरथस्तदा ।
प्रवेशयामास सुतान् सर्वानृषिगणानपि ॥ 17 ॥
ततो राजा विदेहानां वसिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
कारयस्व ऋषे सर्वमृषिभिः सह धार्मिक ।
रामस्य लोकरामस्य क्रियां वैवाहिकीं विभो ॥ 19 ॥
तथेत्युक्त्वा तु जनकं वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य शतानन्दं च धार्मिकम् ॥ 20 ॥
प्रपामध्ये तु विधिवत्वेदिं कृत्वा महातपाः ।
अलञ्चकार तां वेदिं गन्धपुष्पै स्समन्ततः ॥ 21 ॥
सुवर्णपालिकाभिश्च छिद्रकुम्भैश्च साङ्कुरैः ।
अङ्कुराढ्यैश्शरावैश्च धूपपात्रै स्सधूपकैः ॥ 22 ॥
शङ्खपात्रै स्स्रुवै स्स्रुग्भिः पात्रैरर्घ्याभिपूरितैः ।
लाजपूर्णैश्च पात्रीभिरक्षतैरभिसंस्कृतैः ॥ 23 ॥
दर्भैस्समैस्समास्तीर्य विधिवन्मन्त्रपूर्वकम् ।
अग्निमादाय वेद्यां तु विधिमन्त्रपुरस्कृतम् ॥ 24 ॥
जुहावाग्नौ महातेजा वसिष्ठो भगवानृषिः ।
ततस्सीतां समानीय सर्वाभरणभूषिताम् ॥ 25 ॥
समक्षमग्ने स्संस्थाप्य राघवाभिमुखे तदा ।
अब्रवीज्जनको राजा कौसल्यानन्दवर्धनम् ॥ 26 ॥
इयं सीता मम सुता सहधर्मचरी तव ।
प्रतीच्छ चैनां भद्रं ते पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 27 ॥
पतिव्रता महाभागा छायेवानुगता सदा ।
इत्युक्त्वा प्राक्षिपद्राजा मन्त्रपूतं जलं तदा ॥ 28 ॥
साधु साध्विति देवाना मृषीणां वदतां तदा ।
देवदुन्दुभिर्निर्घोषः पुष्पवर्षो महानभूत् ॥ 29 ॥
एवं दत्त्वा तदा सीतां मन्त्रोदकपुरस्कृताम् ।
अब्रवीज्जनको राजा हर्षेणाभिपरिप्लुतः ॥ 30 ॥
लक्ष्मणागच्छ भद्रं ते ऊर्मिलामुद्यतां मया ।
प्रतीच्छ पाणिं गृह्णीष्व माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 31 ॥
तमेवमुक्त्वा जनको भरतं चाभ्यभाषत ।
गृहाण पाणिं माण्डव्याः पाणिना रघुनन्दन ॥ 32 ॥
शत्रुघ्नं चापि धर्मात्मा अब्रवीज्जनकेश्वरः ।
श्रुतकीर्त्या महाबाहो पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 33 ॥
सर्वे भवन्तस्सौम्याश्च सर्वे सुचरितव्रताः ।
पत्नीभिस्सन्तु काकुत्स्था माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 34 ॥
जनकस्य वच श्शृत्वा पाणीन् पाणिभिरास्पृशन् ।
चत्वारस्ते चतसृणां वसिष्ठस्य मते स्थिताः ॥ 35 ॥
अग्निं प्रदक्षिणीकृत्य वेदिं राजानमेव च ।
ऋषींश्चैव महात्मानस्सभार्या रघुसत्तमाः ॥ 36 ॥
यथोक्तेन तदा चक्रुर्विवाहं विधिपूर्वकम् ।
काकुत्स्थैश्च गृहीतेषु ललितेषु च पाणिषु ॥ 37 ॥
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीदन्तरिक्षात्सुभास्वरा ।
दिव्यदुन्दुभिनिर्घोषैर्गीतवादित्रनिस्वनैः ॥ 38 ॥
ननृतुश्चाप्सरस्सङ्घा गन्धर्वाश्च जगुः कलम् ।
विवाहे रघुमुख्यानां तदद्भुतमदृश्यत ॥ 39 ॥
ईदृशे वर्तमाने तु तूर्योद्घुष्टनिनादिते ।
त्रिरग्निं ते परिक्रम्य ऊहुर्भार्यां महौजसः ॥ 40 ॥
अथोपकार्यां जग्मुस्ते सभार्या रघुनन्दनाः ।
राजाऽप्यनुययौ पश्यन्त्सर्षिसङ्घ स्सबान्धवः ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रिसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.