শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ষণ্ণবতিতমস্সর্গঃ ।
তাং তথা দর্শযিত্বা তু মৈথিলীং গিরিনিম্নগাম্ ।
নিষসাদ গিরিপ্রস্থে সীতাং মাংসেন ছন্দযন্ ॥ 1 ॥
ইদং মেধ্যমিদং স্বাদু নিষ্টপ্তমিদমগ্নিনা ।
এবমাস্তে স ধর্মাত্মা সীতযা সহ রাঘবঃ ॥ 2 ॥
তথা তত্রাঽসতস্তস্য ভরতস্যৌপযাযিনঃ ।
সৈন্যরেণুশ্চ শব্দশ্চ প্রাদুরাস্তাং নভস্পৃশৌ ॥ 3 ॥
এতস্মিন্নন্তরে ত্রস্তা শ্শব্দেন মহতা ততঃ ।
অর্দিতা যূথপা মত্তা স্সযূথা দুদ্রুবুর্দিশঃ ॥ 4 ॥
স তং সৈন্যসমুদ্ধূতং শব্দং শুশ্রাব রাঘবঃ ।
তাং শ্চ বিপ্রদ্রুতান্সর্বান্যূথপানন্ববৈক্ষত ॥ 5 ॥
তাংশ্চ বিদ্রুবতো দৃষ্ট্বা তং চ শ্রুত্বা চ নিস্বনম্ ।
উবাচ রাম স্সৌমিত্রিং লক্ষ্মণং দীপ্ততেজসম্ ॥ 6 ॥
হন্ত লক্ষ্মণ পশ্যেহ সুমিত্রাসুপ্রজাস্ত্বযা ।
ভীমস্তনিতগম্ভীরস্তুমুলঃ শ্রূযতে স্বনঃ ॥ 7 ॥
গজযূথানি বাঽরণ্যে মহিষা বা মহাবনে ।
বিত্রাসিতা মৃগা স্সিংহৈ স্সহসা প্রদ্রুতা দিশঃ ॥ 8 ॥
রাজা বা রাজপুত্রো বা মৃগযামটতে বনে ।
অন্যদ্বা শ্বাপদং কিঞ্চিত্সৌমিত্রে জ্ঞাতুমর্হসি ॥ 9 ॥
সুদুশ্চরো গিরিশ্চাযং পক্ষিণামপি লক্ষ্মণ ।
সর্বমেতদ্যথাতত্ত্বমচিরাত্ জ্ঞাতুমর্হসি ॥ 10 ॥
স লক্ষ্মণ স্সন্ত্বরিত স্সালমারুহ্য পুষ্পিতম্ ।
প্রেক্ষমাণো দিশ স্সর্বাঃ পূর্বাং দিশমুদৈক্ষত ॥ 11 ॥
উদঙ্মুখঃ প্রেক্ষমাণো দদর্শ মহতীং চমূম্ ।
রথাশ্বগজসম্বাধাং যত্তৈর্যুক্তাং পদাতিভিঃ ॥ 12 ॥
তামশ্বগজসম্পূর্ণাং রথধ্বজবিভূষিতাম্ ।
শশংস সেনাং রামায বচনং চেদমব্রবীত্ ॥ 13 ॥
অগ্নিং সংশমযত্বার্য স্সীতা চ ভজতাং গুহাম্ ।
সজ্যং কুরুষ্ব চাপং চ শরাংশ্চ কবচং তথা ॥ 14 ॥
তং রামঃ পুরুষব্যাঘ্রো লক্ষ্মণং প্রত্যুবাচ হ ।
অঙ্গাবেক্ষস্ব সৌমিত্রে কস্যেমাং মন্যসে চমূম্ ॥ 15 ॥
এবমুক্তস্তু রামেণ লক্ষ্মণো বাক্যমব্রবীত্ ।
দিধক্ষন্নিব তাং সেনাং রুষিতঃ পাবকো যথা ॥ 16 ॥
সম্পন্নং রাজ্যমিচ্ছংস্তু ব্যক্তং প্রাপ্যাভিষেচনম্ ।
আবাং হন্তুং সমভ্যেতি কৈকেয্যা ভরতস্সুতঃ ॥ 17 ॥
এষ বৈ সুমহাঞ্ছ্রীমান্বিটপী সম্প্রকাশতে ।
বিরাজত্যুদ্গতস্কন্ধং কোবিদারধ্বজো রথে ॥ 18 ॥
অসৌ হি সুমহাস্কন্ধো বিটপী চ মহাদ্রুমঃ ।
বিরাজতে মহাসৈন্যে কোবিদারধ্বজো রথে ॥ 19 ॥
ভজন্ত্যেতে যথাকামমশ্বানারুহ্য শীঘ্রগান্ ।
এতে ভ্রাজন্তি সংহৃষ্টা গজানারুহ্য সাদিনঃ ॥ 20 ॥
গৃহীতধনুষৌ চাবাং গিরিং বীর শ্রযাবহৈ ।
অথবেহৈব তিষ্ঠাব স্সন্নদ্ধাবুদ্যতাযুধৌ ॥ 21 ॥
অপি নৌ বশমাগচ্ছেত্কোবিদারধ্বজো রণে ।
অপি দ্রক্ষ্যামি ভরতং যত্কৃতে ব্যসনং মহত্ ॥ 22 ॥
ত্বযা রাঘব সম্প্রাপ্তং সীতযা চ মযা তথা ।
যন্নিমিত্তং ভবান্রাজ্যাচ্ছ্যুতো রাঘব শাশ্বতাত্ ॥ 23 ॥
সম্প্রাপ্তোঽযমরির্বীর ভরতো বধ্য এব মে ।
ভরতস্য বধে দোষং নাহং পশ্যামি রাঘব ।
পূর্বাপকারিণং হত্বা ন হ্যধর্মেণ যুজ্যতে ॥ 24 ॥
পূর্বাপকারী ভরতস্ত্যক্তধর্মশ্চ রাঘব ।
এতস্মিন্নিহতে কৃত্স্নামনুশাধি বসুন্ধরাম্ ॥ 25 ॥
অদ্য পুত্রং হতং সঙ্খ্যে কৈকেযী রাজ্যকামুকা ।
মযা পশ্যেত্সুদুঃখার্তা হস্তিভগ্নমিব দ্রুমম্ ॥ 26 ॥
কৈকেযীং চ বধিষ্যামি সানুবন্ধাং সবান্ধবাম্ ।
কলুষেণাদ্য মহতা মেদিনী পরিমুচ্যতাম্ ॥ 27 ॥
অদ্যেমং সংযতং ক্রোধমসত্কারং চ মানদ ।
মোক্ষ্যামি শত্রুসৈন্যেষু কক্ষেষ্বিব হুতাশনম্ ॥ 28 ॥
অদ্যৈতচ্ছিত্রকূটস্য কাননং নিশিতৈ শ্শরৈঃ ।
ছিন্দঞ্চত্রুশরীরাণি করিষ্যে শোণিতোক্ষিতম্ ॥ 29 ॥
শরৈর্নির্ভিন্নহৃদযান্কুঞ্জরাংস্তুরগাংস্তথা ।
শ্বাপদাঃ পরিকর্ষন্তু নরাংশ্চ নিহতান্মযা ॥ 30 ॥
শরাণাং ধনুষশ্চাহমনৃণোঽস্মিন্মহাবনে ।
সসৈন্যং ভরতং হত্বা ভবিষ্যামি ন সংশযঃ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ষণ্ণবতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṇṇavatitamassargaḥ |
tāṃ tathā darśayitvā tu maithilīṃ girinimnagām |
niṣasāda giriprasthe sītāṃ māṃsena chandayan || 1 ||
idaṃ medhyamidaṃ svādu niṣṭaptamidamagninā |
evamāste sa dharmātmā sītayā saha rāghavaḥ || 2 ||
tathā tatrā'satastasya bharatasyaupayāyinaḥ |
sainyareṇuśca śabdaśca prādurāstāṃ nabhaspṛśau || 3 ||
etasminnantare trastā śśabdena mahatā tataḥ |
arditā yūthapā mattā ssayūthā dudruvurdiśaḥ || 4 ||
sa taṃ sainyasamuddhūtaṃ śabdaṃ śuśrāva rāghavaḥ |
tāṃ śca vipradrutānsarvānyūthapānanvavaikṣata || 5 ||
tāṃśca vidruvato dṛṣṭvā taṃ ca śrutvā ca nisvanam |
uvāca rāma ssaumitriṃ lakṣmaṇaṃ dīptatejasam || 6 ||
hanta lakṣmaṇa paśyeha sumitrāsuprajāstvayā |
bhīmastanitagambhīrastumulaḥ śrūyate svanaḥ || 7 ||
gajayūthāni vā'raṇye mahiṣā vā mahāvane |
vitrāsitā mṛgā ssiṃhai ssahasā pradrutā diśaḥ || 8 ||
rājā vā rājaputro vā mṛgayāmaṭate vane |
anyadvā śvāpadaṃ kiñcitsaumitre jñātumarhasi || 9 ||
suduścaro giriścāyaṃ pakṣiṇāmapi lakṣmaṇa |
sarvametadyathātattvamacirāt jñātumarhasi || 10 ||
sa lakṣmaṇa ssantvarita ssālamāruhya puṣpitam |
prekṣamāṇo diśa ssarvāḥ pūrvāṃ diśamudaikṣata || 11 ||
udaṅmukhaḥ prekṣamāṇo dadarśa mahatīṃ camūm |
rathāśvagajasambādhāṃ yattairyuktāṃ padātibhiḥ || 12 ||
tāmaśvagajasampūrṇāṃ rathadhvajavibhūṣitām |
śaśaṃsa senāṃ rāmāya vacanaṃ cedamabravīt || 13 ||
agniṃ saṃśamayatvārya ssītā ca bhajatāṃ guhām |
sajyaṃ kuruṣva cāpaṃ ca śarāṃśca kavacaṃ tathā || 14 ||
taṃ rāmaḥ puruṣavyāghro lakṣmaṇaṃ pratyuvāca ha |
aṅgāvekṣasva saumitre kasyemāṃ manyase camūm || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇo vākyamabravīt |
didhakṣanniva tāṃ senāṃ ruṣitaḥ pāvako yathā || 16 ||
sampannaṃ rājyamicchaṃstu vyaktaṃ prāpyābhiṣecanam |
āvāṃ hantuṃ samabhyeti kaikeyyā bharatassutaḥ || 17 ||
eṣa vai sumahāñchrīmānviṭapī samprakāśate |
virājatyudgataskandhaṃ kovidāradhvajo rathe || 18 ||
asau hi sumahāskandho viṭapī ca mahādrumaḥ |
virājate mahāsainye kovidāradhvajo rathe || 19 ||
bhajantyete yathākāmamaśvānāruhya śīghragān |
ete bhrājanti saṃhṛṣṭā gajānāruhya sādinaḥ || 20 ||
gṛhītadhanuṣau cāvāṃ giriṃ vīra śrayāvahai |
athavehaiva tiṣṭhāva ssannaddhāvudyatāyudhau || 21 ||
api nau vaśamāgacchetkovidāradhvajo raṇe |
api drakṣyāmi bharataṃ yatkṛte vyasanaṃ mahat || 22 ||
tvayā rāghava samprāptaṃ sītayā ca mayā tathā |
yannimittaṃ bhavānrājyācchyuto rāghava śāśvatāt || 23 ||
samprāpto'yamarirvīra bharato vadhya eva me |
bharatasya vadhe doṣaṃ nāhaṃ paśyāmi rāghava |
pūrvāpakāriṇaṃ hatvā na hyadharmeṇa yujyate || 24 ||
pūrvāpakārī bharatastyaktadharmaśca rāghava |
etasminnihate kṛtsnāmanuśādhi vasundharām || 25 ||
adya putraṃ hataṃ saṅkhye kaikeyī rājyakāmukā |
mayā paśyetsuduḥkhārtā hastibhagnamiva drumam || 26 ||
kaikeyīṃ ca vadhiṣyāmi sānubandhāṃ sabāndhavām |
kaluṣeṇādya mahatā medinī parimucyatām || 27 ||
adyemaṃ saṃyataṃ krodhamasatkāraṃ ca mānada |
mokṣyāmi śatrusainyeṣu kakṣeṣviva hutāśanam || 28 ||
adyaitacchitrakūṭasya kānanaṃ niśitai śśaraiḥ |
chindañcatruśarīrāṇi kariṣye śoṇitokṣitam || 29 ||
śarairnirbhinnahṛdayānkuñjarāṃsturagāṃstathā |
śvāpadāḥ parikarṣantu narāṃśca nihatānmayā || 30 ||
śarāṇāṃ dhanuṣaścāhamanṛṇo'sminmahāvane |
sasainyaṃ bharataṃ hatvā bhaviṣyāmi na saṃśayaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṇṇavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षण्णवतितमस्सर्गः ।
तां तथा दर्शयित्वा तु मैथिलीं गिरिनिम्नगाम् ।
निषसाद गिरिप्रस्थे सीतां मांसेन छन्दयन् ॥ 1 ॥
इदं मेध्यमिदं स्वादु निष्टप्तमिदमग्निना ।
एवमास्ते स धर्मात्मा सीतया सह राघवः ॥ 2 ॥
तथा तत्राऽसतस्तस्य भरतस्यौपयायिनः ।
सैन्यरेणुश्च शब्दश्च प्रादुरास्तां नभस्पृशौ ॥ 3 ॥
एतस्मिन्नन्तरे त्रस्ता श्शब्देन महता ततः ।
अर्दिता यूथपा मत्ता स्सयूथा दुद्रुवुर्दिशः ॥ 4 ॥
स तं सैन्यसमुद्धूतं शब्दं शुश्राव राघवः ।
तां श्च विप्रद्रुतान्सर्वान्यूथपानन्ववैक्षत ॥ 5 ॥
तांश्च विद्रुवतो दृष्ट्वा तं च श्रुत्वा च निस्वनम् ।
उवाच राम स्सौमित्रिं लक्ष्मणं दीप्ततेजसम् ॥ 6 ॥
हन्त लक्ष्मण पश्येह सुमित्रासुप्रजास्त्वया ।
भीमस्तनितगम्भीरस्तुमुलः श्रूयते स्वनः ॥ 7 ॥
गजयूथानि वाऽरण्ये महिषा वा महावने ।
वित्रासिता मृगा स्सिंहै स्सहसा प्रद्रुता दिशः ॥ 8 ॥
राजा वा राजपुत्रो वा मृगयामटते वने ।
अन्यद्वा श्वापदं किञ्चित्सौमित्रे ज्ञातुमर्हसि ॥ 9 ॥
सुदुश्चरो गिरिश्चायं पक्षिणामपि लक्ष्मण ।
सर्वमेतद्यथातत्त्वमचिरात् ज्ञातुमर्हसि ॥ 10 ॥
स लक्ष्मण स्सन्त्वरित स्सालमारुह्य पुष्पितम् ।
प्रेक्षमाणो दिश स्सर्वाः पूर्वां दिशमुदैक्षत ॥ 11 ॥
उदङ्मुखः प्रेक्षमाणो ददर्श महतीं चमूम् ।
रथाश्वगजसम्बाधां यत्तैर्युक्तां पदातिभिः ॥ 12 ॥
तामश्वगजसम्पूर्णां रथध्वजविभूषिताम् ।
शशंस सेनां रामाय वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 13 ॥
अग्निं संशमयत्वार्य स्सीता च भजतां गुहाम् ।
सज्यं कुरुष्व चापं च शरांश्च कवचं तथा ॥ 14 ॥
तं रामः पुरुषव्याघ्रो लक्ष्मणं प्रत्युवाच ह ।
अङ्गावेक्षस्व सौमित्रे कस्येमां मन्यसे चमूम् ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणो वाक्यमब्रवीत् ।
दिधक्षन्निव तां सेनां रुषितः पावको यथा ॥ 16 ॥
सम्पन्नं राज्यमिच्छंस्तु व्यक्तं प्राप्याभिषेचनम् ।
आवां हन्तुं समभ्येति कैकेय्या भरतस्सुतः ॥ 17 ॥
एष वै सुमहाञ्छ्रीमान्विटपी सम्प्रकाशते ।
विराजत्युद्गतस्कन्धं कोविदारध्वजो रथे ॥ 18 ॥
असौ हि सुमहास्कन्धो विटपी च महाद्रुमः ।
विराजते महासैन्ये कोविदारध्वजो रथे ॥ 19 ॥
भजन्त्येते यथाकाममश्वानारुह्य शीघ्रगान् ।
एते भ्राजन्ति संहृष्टा गजानारुह्य सादिनः ॥ 20 ॥
गृहीतधनुषौ चावां गिरिं वीर श्रयावहै ।
अथवेहैव तिष्ठाव स्सन्नद्धावुद्यतायुधौ ॥ 21 ॥
अपि नौ वशमागच्छेत्कोविदारध्वजो रणे ।
अपि द्रक्ष्यामि भरतं यत्कृते व्यसनं महत् ॥ 22 ॥
त्वया राघव सम्प्राप्तं सीतया च मया तथा ।
यन्निमित्तं भवान्राज्याच्छ्युतो राघव शाश्वतात् ॥ 23 ॥
सम्प्राप्तोऽयमरिर्वीर भरतो वध्य एव मे ।
भरतस्य वधे दोषं नाहं पश्यामि राघव ।
पूर्वापकारिणं हत्वा न ह्यधर्मेण युज्यते ॥ 24 ॥
पूर्वापकारी भरतस्त्यक्तधर्मश्च राघव ।
एतस्मिन्निहते कृत्स्नामनुशाधि वसुन्धराम् ॥ 25 ॥
अद्य पुत्रं हतं सङ्ख्ये कैकेयी राज्यकामुका ।
मया पश्येत्सुदुःखार्ता हस्तिभग्नमिव द्रुमम् ॥ 26 ॥
कैकेयीं च वधिष्यामि सानुबन्धां सबान्धवाम् ।
कलुषेणाद्य महता मेदिनी परिमुच्यताम् ॥ 27 ॥
अद्येमं संयतं क्रोधमसत्कारं च मानद ।
मोक्ष्यामि शत्रुसैन्येषु कक्षेष्विव हुताशनम् ॥ 28 ॥
अद्यैतच्छित्रकूटस्य काननं निशितै श्शरैः ।
छिन्दञ्चत्रुशरीराणि करिष्ये शोणितोक्षितम् ॥ 29 ॥
शरैर्निर्भिन्नहृदयान्कुञ्जरांस्तुरगांस्तथा ।
श्वापदाः परिकर्षन्तु नरांश्च निहतान्मया ॥ 30 ॥
शराणां धनुषश्चाहमनृणोऽस्मिन्महावने ।
ससैन्यं भरतं हत्वा भविष्यामि न संशयः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षण्णवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṇṇavatitamassargaḥ |
tāṃ tathā darśayitvā tu maithilīṃ girinimnagām |
niṣasāda giriprasthe sītāṃ māṃsena chandayan || 1 ||
idaṃ medhyamidaṃ svādu niṣṭaptamidamagninā |
evamāste sa dharmātmā sītayā saha rāghavaḥ || 2 ||
tathā tatrā'satastasya bharatasyaupayāyinaḥ |
sainyareṇuśca śabdaśca prādurāstāṃ nabhaspṛśau || 3 ||
etasminnantare trastā śśabdena mahatā tataḥ |
arditā yūthapā mattā ssayūthā dudruvurdiśaḥ || 4 ||
sa taṃ sainyasamuddhūtaṃ śabdaṃ śuśrāva rāghavaḥ |
tāṃ śca vipradrutānsarvānyūthapānanvavaikṣata || 5 ||
tāṃśca vidruvato dṛṣṭvā taṃ ca śrutvā ca nisvanam |
uvāca rāma ssaumitriṃ lakṣmaṇaṃ dīptatejasam || 6 ||
hanta lakṣmaṇa paśyeha sumitrāsuprajāstvayā |
bhīmastanitagambhīrastumulaḥ śrūyate svanaḥ || 7 ||
gajayūthāni vā'raṇye mahiṣā vā mahāvane |
vitrāsitā mṛgā ssiṃhai ssahasā pradrutā diśaḥ || 8 ||
rājā vā rājaputro vā mṛgayāmaṭate vane |
anyadvā śvāpadaṃ kiñcitsaumitre jñātumarhasi || 9 ||
suduścaro giriścāyaṃ pakṣiṇāmapi lakṣmaṇa |
sarvametadyathātattvamacirāt jñātumarhasi || 10 ||
sa lakṣmaṇa ssantvarita ssālamāruhya puṣpitam |
prekṣamāṇo diśa ssarvāḥ pūrvāṃ diśamudaikṣata || 11 ||
udaṅmukhaḥ prekṣamāṇo dadarśa mahatīṃ camūm |
rathāśvagajasambādhāṃ yattairyuktāṃ padātibhiḥ || 12 ||
tāmaśvagajasampūrṇāṃ rathadhvajavibhūṣitām |
śaśaṃsa senāṃ rāmāya vacanaṃ cedamabravīt || 13 ||
agniṃ saṃśamayatvārya ssītā ca bhajatāṃ guhām |
sajyaṃ kuruṣva cāpaṃ ca śarāṃśca kavacaṃ tathā || 14 ||
taṃ rāmaḥ puruṣavyāghro lakṣmaṇaṃ pratyuvāca ha |
aṅgāvekṣasva saumitre kasyemāṃ manyase camūm || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇo vākyamabravīt |
didhakṣanniva tāṃ senāṃ ruṣitaḥ pāvako yathā || 16 ||
sampannaṃ rājyamicchaṃstu vyaktaṃ prāpyābhiṣecanam |
āvāṃ hantuṃ samabhyeti kaikeyyā bharatassutaḥ || 17 ||
eṣa vai sumahāñchrīmānviṭapī samprakāśate |
virājatyudgataskandhaṃ kovidāradhvajo rathe || 18 ||
asau hi sumahāskandho viṭapī ca mahādrumaḥ |
virājate mahāsainye kovidāradhvajo rathe || 19 ||
bhajantyete yathākāmamaśvānāruhya śīghragān |
ete bhrājanti saṃhṛṣṭā gajānāruhya sādinaḥ || 20 ||
gṛhītadhanuṣau cāvāṃ giriṃ vīra śrayāvahai |
athavehaiva tiṣṭhāva ssannaddhāvudyatāyudhau || 21 ||
api nau vaśamāgacchetkovidāradhvajo raṇe |
api drakṣyāmi bharataṃ yatkṛte vyasanaṃ mahat || 22 ||
tvayā rāghava samprāptaṃ sītayā ca mayā tathā |
yannimittaṃ bhavānrājyācchyuto rāghava śāśvatāt || 23 ||
samprāpto'yamarirvīra bharato vadhya eva me |
bharatasya vadhe doṣaṃ nāhaṃ paśyāmi rāghava |
pūrvāpakāriṇaṃ hatvā na hyadharmeṇa yujyate || 24 ||
pūrvāpakārī bharatastyaktadharmaśca rāghava |
etasminnihate kṛtsnāmanuśādhi vasundharām || 25 ||
adya putraṃ hataṃ saṅkhye kaikeyī rājyakāmukā |
mayā paśyetsuduḥkhārtā hastibhagnamiva drumam || 26 ||
kaikeyīṃ ca vadhiṣyāmi sānubandhāṃ sabāndhavām |
kaluṣeṇādya mahatā medinī parimucyatām || 27 ||
adyemaṃ saṃyataṃ krodhamasatkāraṃ ca mānada |
mokṣyāmi śatrusainyeṣu kakṣeṣviva hutāśanam || 28 ||
adyaitacchitrakūṭasya kānanaṃ niśitai śśaraiḥ |
chindañcatruśarīrāṇi kariṣye śoṇitokṣitam || 29 ||
śarairnirbhinnahṛdayānkuñjarāṃsturagāṃstathā |
śvāpadāḥ parikarṣantu narāṃśca nihatānmayā || 30 ||
śarāṇāṃ dhanuṣaścāhamanṛṇo'sminmahāvane |
sasainyaṃ bharataṃ hatvā bhaviṣyāmi na saṃśayaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṇṇavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.