শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ষোডশস্সর্গঃ ।
তদন্তঃপুরদ্বারং সমতীত্য জনাকুলম্ ।
প্রবিবিক্তাং ততঃ কক্ষ্যামাসসাদ পুরাণবিত্ ॥ 1 ॥
প্রাসকার্মুকবিভ্রদ্ভির্যুবভির্মৃষ্টকুণ্ডলৈঃ ।
অপ্রমাদিভিরেকাগ্রৈ স্স্বনুরক্তৈরধিষ্ঠিতাম্ ॥ 2 ॥
তদন্তঃপুরদ্বারং সমতীত্য জনাকুলম্ ।
প্রবিবিক্তাং ততঃ কক্ষ্যামাসসাদ পুরাণবিত্ ॥ 3 ॥
প্রাসকার্মুকবিভ্রদ্ভির্যুবভির্মৃষ্টকুণ্ডলৈঃ ।
অপ্রমাদিভিরেকাগ্রৈ স্স্বনুরক্তৈরধিষ্ঠিতাম্ ॥ 4 ॥
তত্র কাষাযিণো বৃদ্ধান্ বেত্রপাণীন্ স্বলঙ্কৃতান্ ।
দদর্শ বিষ্ঠিতান্ দ্বারি স্ত্র্যধ্যক্ষান্সুসমাহিতান্ ॥ 5 ॥
তে সমীক্ষ্য সমাযান্তং রামপ্রিযচিকীর্ষবঃ ।
সহসোত্পতিতাস্সর্বে স্বাসনেভ্যস্সসম্ভ্রমাঃ ॥ 6 ॥
তানুবাচ বিনীতাত্মা সূতপুত্রঃ প্রদক্ষিণঃ ।
ক্ষিপ্রমাখ্যাত রামায সুমন্ন্ত্রো দ্বারি তিষ্ঠতি ॥ 7 ॥
তে রামমুপসঙ্গম্য ভর্তুঃ প্রিযচিকীর্ষবঃ ।
সহভার্যায রামায ক্ষিপ্রমেবাভিচক্ষিরে ॥ 8 ॥
প্রতিবেদিতমাজ্ঞায সূতমভ্যন্তরং পিতুঃ ।
তত্রৈবানাযযামাস রাঘবপ্রিযকাম্যযা ॥ 9 ॥
তং বৈশ্রবণসঙ্কাশমুপবিষ্টং স্বলঙ্কৃতম্ ।
দদর্শ সূতঃ পর্য্যঙ্কে সৌবর্ণে সোত্তরচ্ছদে ॥ 10 ॥
বরাহরুধিরাভেণ শুচিনা চ সুগন্ধিনা ।
অনুলিপ্তং পরার্ধ্যেন চন্দনেন পরন্তপম্ ॥ 11 ॥
স্থিতযা পার্শ্বতশ্চাপি বালব্যজনহস্তযা ।
উপেতং সীতযাভূযশ্চিত্রযা শশিনং যথা ॥ 12 ॥
তং তপন্তমিবাদিত্যমুপপন্নং স্বতেজসা ।
ববন্দে বরদং বন্দী বিনযজ্ঞো বিনীতবত্ ॥ 13 ॥
প্রাঞ্জলিস্সুমুখং দৃষ্ট্বা বিহারশযনাসনে ।
রাজপুত্রমুবাচেদং সুমন্ত্রো রাজসত্কৃতঃ ॥ 14 ॥
কৌশল্যাসুপ্রজা রাম পিতা ত্বাং দ্রষ্টুমিচ্ছতি ।
মহিষ্যা সহ কৈকেয্যা গম্যতাং তত্র মা চিরম্ ॥ 15 ॥
এবমুক্তস্তু সংহৃষ্টো নরসিংহো মহাদ্যুতিঃ ।
ততস্সম্মানযামাস সীতামিদমুবাচ হ ॥ 16 ॥
দেবি দেবশ্চ দেবী চ সমাগম্য মদন্তরে ।
মন্ত্রযেতে ধৃবং কিঞ্চিদভিষেচনসংহিতম্ ॥ 17 ॥
লক্ষযিত্বা হ্যভিপ্রাযং প্রিযকামা সুদক্ষিণা ।
সঞ্চোদযতি রাজানং মদর্থমসিতেক্ষণা ॥ 18 ॥
সা প্রহৃষ্টা মহারাজং হিতকামানুবর্তিনী ।
জননী চার্থকামা মে কেকযাধিপতেস্সুতা ॥ 19 ॥
দিষ্ট্যা খলু মহারাজো মহিষ্যা প্রিযযা সহ ।
সুমন্ত্রং প্রাহিণোদ্দূতমর্থকামকরং মম ॥ 20 ॥
যাদৃশী পরিষত্তত্র তাদৃশো দূত আগতঃ ।
ধ্রুবমদ্যৈব মাং রাজা যৌবরাজ্যেঽভিষেক্ষ্যতি ॥ 21 ॥
হন্ত শীঘ্রমিতো গত্বা দ্রক্ষ্যামি চ মহীপতিম্ ।
সহ ত্বং পরিবারেণ সুখমাস্ব রমস্ব চ ॥ 22 ॥
পতিসম্মানিতা সীতা ভর্তারমসিতেক্ষণা ।
আদ্বারমনুবব্রাজ মঙ্গলান্যভিদধ্যুষী ॥ 23 ॥
রাজ্যং দ্বিজাতিভির্জুষ্টং রাজসূযাভিষেচনম্ ।
কর্তুমর্হতি তে রাজা বাসবস্যেব লোককৃত্ ॥ 24 ॥
দীক্ষিতং ব্রতসম্পন্নং বরাজিনধরং শুচিম্ ।
কুরঙ্গশৃঙ্গপাণিং চ পশ্যন্তী ত্বাং ভজাম্যহম্ ॥ 25 ॥
পূর্বাং দিশং বজ্রধরো দক্ষিণাং পাতু তে যমঃ ।
বরুণঃ পশ্চিমামাশাং ধনেশস্তূত্তরাং দিশম্ ॥ 26 ॥
অথ সীতামনুজ্ঞাপ্য কৃতকৌতুকমঙ্গলঃ ।
নিশ্চক্রাম সুমন্ত্রেণ সহ রামো নিবেশনাত্ ॥ 27 ॥
পর্বতাদিব নিষ্ক্রম্য সিংহো গিরিগুহাশযঃ ।
লক্ষ্মণং দ্বারিসোঽপশ্যত্প্রহ্বাঞ্জলিপুটং স্থিতম্ ॥ 28 ॥
অথ মধ্যমকক্ষ্যাযাং সমাগচ্ছত্সুহৃজ্জনৈঃ ।
স সর্বানর্থিনো দৃষ্ট্বা সমেত্য প্রতিনন্দ্য চ ॥ 29 ॥
ততঃ পাবকসঙ্কাশমারুরোহ রথোত্তমম্ ।
বৈযাঘ্রং পুরুষব্যাঘ্রো রাজতং রাজনন্দনঃ ॥ 30 ॥
মেঘনাদমসম্বাধং মণিহেমবিভূষিতম্ ।
মুষ্ণন্তমিব চক্ষূংষি প্রভযা সূর্যবর্চসম্ ॥ 31 ॥
করেণুশিশুকল্পৈশ্চ যুক্তং পরমবাজিভিঃ ।
হরিযুক্তং সহস্রাক্ষো রথমিন্দ্র ইবাশুগম্ ॥ 32 ॥
প্রযযৌ তূর্ণমাস্থায রাঘবো জ্বলিতশ্শ্রিযা ।
স পর্জন্য ইবাকাশে স্বনবানভিনাদযন্ ॥ 33 ॥
নিকেতান্নির্যযৌ শ্রীমান্মহাভ্রাদিব চন্দ্রমাঃ ।
ছত্রচামরপাণিস্তু লক্ষ্মণো রাঘবানুজঃ ॥ 34 ॥
জুগোপ ভ্রাতরং ভ্রাতা রথমাস্থায পৃষ্ঠতঃ ।
ততো হলহলাশব্দস্তুমুলস্সমজাযত ॥ 35 ॥
তস্য নিষ্ক্রমমাণস্য জনৌঘস্য সমন্ততঃ ।
ততো হযবরা মুখ্যা নাগাশ্চ গিরিসন্নিভাঃ ॥ 36 ॥
অনুজগ্মুস্তদা রামং শতশোঽথ সহস্রশঃ ।
অগ্রতশ্চাস্য সন্নদ্ধাশ্চন্দনাগরুভূষিতাঃ ॥ 37 ॥
খড্গচাপধরাশ্শূরা জগ্মুরাশংসবো জনাঃ ।
ততো বাদিত্রশব্দাশ্চ স্তুতিশব্দাশ্চ বন্দিনাম্ ॥ 38 ॥
সিংহনাদাশ্চ শূরাণাং তদা শুশ্রুবিরে পথি ।
হর্ম্যবাতাযনস্থাভির্ভূষিতাভিস্সমন্ততঃ ॥ 39 ॥
কীর্যমাণ স্সুপুষ্পৌঘৈর্যযৌ স্ত্রীভিররিন্দমঃ ।
রামং সর্বানবদ্যাঙ্গ্যো রামপিপ্রীষযা ততঃ ॥ 40 ॥
বচোভিরগ্য্রৈর্হর্ম্যস্থা ক্ষিতিস্থাশ্চ ববন্দিরে ।
নূনং নন্দতি তে মাতা কৌশল্যামাতৃনন্দন ॥ 41 ॥
পশ্যন্তী সিদ্ধযাত্রং ত্বাং পিত্র্যং রাজ্যমবস্থিতম্ ।
সর্বসীমন্তিনীভ্যশ্চ সীতাং সীমন্তিনী বরাম্ ॥ 42 ॥
অমন্যন্ত হি তা নার্যো রামস্য হৃদযপ্রিযাম্ ।
তযা সুচরিতং দেব্যা পুরা নূনং মহত্তপঃ ॥ 43 ॥
রোহিণীব শশাঙ্কেন রামসংযোগমাপ যা ।
ইতি প্রাসাদশৃঙ্গেষু প্রমদাভির্নরোত্তমঃ ॥ 44 ॥
শুশ্রাব রাজমার্গস্থঃ প্রিযা বাচ উদাহৃতাঃ ।
আত্মসম্পূজনৈ শৃণ্বন্ যযৌ রামৌ মহাপথম্ ॥ 45 ॥
স রাঘবস্তত্র কথাপ্রপঞ্চান্ শুশ্রাব লোকস্য সমাগতস্য ।
আত্মাধিকারা বিবিধাশ্চ বাচঃ প্রহৃষ্টরূপস্য পুরো জনস্য ॥ 46 ॥
এষ শ্রিযং গচ্ছতি রাঘবোঽদ্য রাজপ্রসাদাদ্বিপুলাং গমিষ্যন্ ।
এতে বযং সর্ব সমৃদ্ধকামা যেষামযং নো ভবিতা প্রশাস্তা ॥ 47 ॥
লাভো জনস্যাস্য যদেষ সর্বং প্রপত্স্যতে রাষ্ট্রমিদং চিরায ।
ন হ্যপ্রিযং কিঞ্চন জাতু কশ্চি ত্পশ্যেন্ন দুঃখং মনুজাধিপেঽস্মিন্ ॥ 48 ॥
স ঘোষবদ্ভিশ্চ মতঙ্গাজৈর্যযৈঃ পুরস্সরৈ স্স্বস্তিকসূতমাগধৈঃ ।
মহীযমানঃ প্রবরৈশ্চ বাদকৈ রভিষ্টুতো বৈশ্রবণো যথা যযৌ ॥ 49 ॥
করেণুমাতংঙ্গরথাশ্বসঙ্কুলং মহাজনৌঘ পরিপূর্ণচত্বরম্ ।
প্রভূতরত্নং বহুপণ্যসঞ্চযং দদর্শ রামো রুচিরং মহাপথম্ ॥ 50 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ষোডশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 1 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 2 ॥
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 3 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 4 ॥
तत्र काषायिणो वृद्धान् वेत्रपाणीन् स्वलङ्कृतान् ।
ददर्श विष्ठितान् द्वारि स्त्र्यध्यक्षान्सुसमाहितान् ॥ 5 ॥
ते समीक्ष्य समायान्तं रामप्रियचिकीर्षवः ।
सहसोत्पतितास्सर्वे स्वासनेभ्यस्ससम्भ्रमाः ॥ 6 ॥
तानुवाच विनीतात्मा सूतपुत्रः प्रदक्षिणः ।
क्षिप्रमाख्यात रामाय सुमन्न्त्रो द्वारि तिष्ठति ॥ 7 ॥
ते राममुपसङ्गम्य भर्तुः प्रियचिकीर्षवः ।
सहभार्याय रामाय क्षिप्रमेवाभिचक्षिरे ॥ 8 ॥
प्रतिवेदितमाज्ञाय सूतमभ्यन्तरं पितुः ।
तत्रैवानाययामास राघवप्रियकाम्यया ॥ 9 ॥
तं वैश्रवणसङ्काशमुपविष्टं स्वलङ्कृतम् ।
ददर्श सूतः पर्य्यङ्के सौवर्णे सोत्तरच्छदे ॥ 10 ॥
वराहरुधिराभेण शुचिना च सुगन्धिना ।
अनुलिप्तं परार्ध्येन चन्दनेन परन्तपम् ॥ 11 ॥
स्थितया पार्श्वतश्चापि वालव्यजनहस्तया ।
उपेतं सीतयाभूयश्चित्रया शशिनं यथा ॥ 12 ॥
तं तपन्तमिवादित्यमुपपन्नं स्वतेजसा ।
ववन्दे वरदं वन्दी विनयज्ञो विनीतवत् ॥ 13 ॥
प्राञ्जलिस्सुमुखं दृष्ट्वा विहारशयनासने ।
राजपुत्रमुवाचेदं सुमन्त्रो राजसत्कृतः ॥ 14 ॥
कौशल्यासुप्रजा राम पिता त्वां द्रष्टुमिच्छति ।
महिष्या सह कैकेय्या गम्यतां तत्र मा चिरम् ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु संहृष्टो नरसिंहो महाद्युतिः ।
ततस्सम्मानयामास सीतामिदमुवाच ह ॥ 16 ॥
देवि देवश्च देवी च समागम्य मदन्तरे ।
मन्त्रयेते धृवं किञ्चिदभिषेचनसंहितम् ॥ 17 ॥
लक्षयित्वा ह्यभिप्रायं प्रियकामा सुदक्षिणा ।
सञ्चोदयति राजानं मदर्थमसितेक्षणा ॥ 18 ॥
सा प्रहृष्टा महाराजं हितकामानुवर्तिनी ।
जननी चार्थकामा मे केकयाधिपतेस्सुता ॥ 19 ॥
दिष्ट्या खलु महाराजो महिष्या प्रियया सह ।
सुमन्त्रं प्राहिणोद्दूतमर्थकामकरं मम ॥ 20 ॥
यादृशी परिषत्तत्र तादृशो दूत आगतः ।
ध्रुवमद्यैव मां राजा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 21 ॥
हन्त शीघ्रमितो गत्वा द्रक्ष्यामि च महीपतिम् ।
सह त्वं परिवारेण सुखमास्व रमस्व च ॥ 22 ॥
पतिसम्मानिता सीता भर्तारमसितेक्षणा ।
आद्वारमनुवव्राज मङ्गलान्यभिदध्युषी ॥ 23 ॥
राज्यं द्विजातिभिर्जुष्टं राजसूयाभिषेचनम् ।
कर्तुमर्हति ते राजा वासवस्येव लोककृत् ॥ 24 ॥
दीक्षितं व्रतसम्पन्नं वराजिनधरं शुचिम् ।
कुरङ्गशृङ्गपाणिं च पश्यन्ती त्वां भजाम्यहम् ॥ 25 ॥
पूर्वां दिशं वज्रधरो दक्षिणां पातु ते यमः ।
वरुणः पश्चिमामाशां धनेशस्तूत्तरां दिशम् ॥ 26 ॥
अथ सीतामनुज्ञाप्य कृतकौतुकमङ्गलः ।
निश्चक्राम सुमन्त्रेण सह रामो निवेशनात् ॥ 27 ॥
पर्वतादिव निष्क्रम्य सिंहो गिरिगुहाशयः ।
लक्ष्मणं द्वारिसोऽपश्यत्प्रह्वाञ्जलिपुटं स्थितम् ॥ 28 ॥
अथ मध्यमकक्ष्यायां समागच्छत्सुहृज्जनैः ।
स सर्वानर्थिनो दृष्ट्वा समेत्य प्रतिनन्द्य च ॥ 29 ॥
ततः पावकसङ्काशमारुरोह रथोत्तमम् ।
वैयाघ्रं पुरुषव्याघ्रो राजतं राजनन्दनः ॥ 30 ॥
मेघनादमसम्बाधं मणिहेमविभूषितम् ।
मुष्णन्तमिव चक्षूंषि प्रभया सूर्यवर्चसम् ॥ 31 ॥
करेणुशिशुकल्पैश्च युक्तं परमवाजिभिः ।
हरियुक्तं सहस्राक्षो रथमिन्द्र इवाशुगम् ॥ 32 ॥
प्रययौ तूर्णमास्थाय राघवो ज्वलितश्श्रिया ।
स पर्जन्य इवाकाशे स्वनवानभिनादयन् ॥ 33 ॥
निकेतान्निर्ययौ श्रीमान्महाभ्रादिव चन्द्रमाः ।
छत्रचामरपाणिस्तु लक्ष्मणो राघवानुजः ॥ 34 ॥
जुगोप भ्रातरं भ्राता रथमास्थाय पृष्ठतः ।
ततो हलहलाशब्दस्तुमुलस्समजायत ॥ 35 ॥
तस्य निष्क्रममाणस्य जनौघस्य समन्ततः ।
ततो हयवरा मुख्या नागाश्च गिरिसन्निभाः ॥ 36 ॥
अनुजग्मुस्तदा रामं शतशोऽथ सहस्रशः ।
अग्रतश्चास्य सन्नद्धाश्चन्दनागरुभूषिताः ॥ 37 ॥
खड्गचापधराश्शूरा जग्मुराशंसवो जनाः ।
ततो वादित्रशब्दाश्च स्तुतिशब्दाश्च वन्दिनाम् ॥ 38 ॥
सिंहनादाश्च शूराणां तदा शुश्रुविरे पथि ।
हर्म्यवातायनस्थाभिर्भूषिताभिस्समन्ततः ॥ 39 ॥
कीर्यमाण स्सुपुष्पौघैर्ययौ स्त्रीभिररिन्दमः ।
रामं सर्वानवद्याङ्ग्यो रामपिप्रीषया ततः ॥ 40 ॥
वचोभिरग्य्रैर्हर्म्यस्था क्षितिस्थाश्च ववन्दिरे ।
नूनं नन्दति ते माता कौशल्यामातृनन्दन ॥ 41 ॥
पश्यन्ती सिद्धयात्रं त्वां पित्र्यं राज्यमवस्थितम् ।
सर्वसीमन्तिनीभ्यश्च सीतां सीमन्तिनी वराम् ॥ 42 ॥
अमन्यन्त हि ता नार्यो रामस्य हृदयप्रियाम् ।
तया सुचरितं देव्या पुरा नूनं महत्तपः ॥ 43 ॥
रोहिणीव शशाङ्केन रामसंयोगमाप या ।
इति प्रासादशृङ्गेषु प्रमदाभिर्नरोत्तमः ॥ 44 ॥
शुश्राव राजमार्गस्थः प्रिया वाच उदाहृताः ।
आत्मसम्पूजनै शृण्वन् ययौ रामौ महापथम् ॥ 45 ॥
स राघवस्तत्र कथाप्रपञ्चान् शुश्राव लोकस्य समागतस्य ।
आत्माधिकारा विविधाश्च वाचः प्रहृष्टरूपस्य पुरो जनस्य ॥ 46 ॥
एष श्रियं गच्छति राघवोऽद्य राजप्रसादाद्विपुलां गमिष्यन् ।
एते वयं सर्व समृद्धकामा येषामयं नो भविता प्रशास्ता ॥ 47 ॥
लाभो जनस्यास्य यदेष सर्वं प्रपत्स्यते राष्ट्रमिदं चिराय ।
न ह्यप्रियं किञ्चन जातु कश्चि त्पश्येन्न दुःखं मनुजाधिपेऽस्मिन् ॥ 48 ॥
स घोषवद्भिश्च मतङ्गाजैर्ययैः पुरस्सरै स्स्वस्तिकसूतमागधैः ।
महीयमानः प्रवरैश्च वादकै रभिष्टुतो वैश्रवणो यथा ययौ ॥ 49 ॥
करेणुमातंङ्गरथाश्वसङ्कुलं महाजनौघ परिपूर्णचत्वरम् ।
प्रभूतरत्नं बहुपण्यसञ्चयं ददर्श रामो रुचिरं महापथम् ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.