𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌦𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌮𑌤𑍀𑌤𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌵𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍈𑌃 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑍈 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌤𑌦𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌮𑌤𑍀𑌤𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌵𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍈𑌃 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑍈 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌾𑌷𑌾𑌯𑌿𑌣𑍋 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑍀𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 5 ॥
𑌤𑍇 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌸𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 6 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍂𑌤𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 7 ॥
𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌮𑍁𑌪𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌸𑌹𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍇 ॥ 8 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌸𑍂𑌤𑌮𑌭𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌨𑌾𑌯𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌯𑌾 ॥ 9 ॥
𑌤𑌂 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑍁𑌪𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸𑍂𑌤𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌸𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌚𑍍𑌛𑌦𑍇 ॥ 10 ॥
𑌵𑌰𑌾𑌹𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌾𑌭𑍇𑌣 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌨𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾 ।
𑌅𑌨𑍁𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌯𑌾 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌹𑌸𑍍𑌤𑌯𑌾 ।
𑌉𑌪𑍇𑌤𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾𑌭𑍂𑌯𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾 𑌶𑌶𑌿𑌨𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 12 ॥
𑌤𑌂 𑌤𑌪𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ।
𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌵𑌰𑌦𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌵𑌤𑍍 ॥ 13 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌶𑌯𑌨𑌾𑌸𑌨𑍇 ।
𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ।
𑌮𑌹𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌗𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌿𑌦𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 16 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌮𑌦𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍇𑌤𑍇 𑌧𑍃𑌵𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌸𑍁𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 ।
𑌸𑌞𑍍𑌚𑍋𑌦𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ॥ 18 ॥
𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ।
𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌮𑍇 𑌕𑍇𑌕𑌯𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾 ॥ 19 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌖𑌲𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌮𑌹𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌯𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿𑌣𑍋𑌦𑍍𑌦𑍂𑌤𑌮𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮𑌕𑌰𑌂 𑌮𑌮 ॥ 20 ॥
𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌦𑍂𑌤 𑌆𑌗𑌤𑌃 ।
𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌯𑍗𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌽𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 21 ॥
𑌹𑌨𑍍𑌤 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌾𑌸𑍍𑌵 𑌰𑌮𑌸𑍍𑌵 𑌚 ॥ 22 ॥
𑌪𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ।
𑌆𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑌨𑍁𑌵𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌭𑌿𑌦𑌧𑍍𑌯𑍁𑌷𑍀 ॥ 23 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌸𑍂𑌯𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌲𑍋𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌵𑌰𑌾𑌜𑌿𑌨𑌧𑌰𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑌿𑌂 𑌚 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌭𑌜𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌧𑌰𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌯𑌮𑌃 ।
𑌵𑌰𑍁𑌣𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌮𑌾𑌶𑌾𑌂 𑌧𑌨𑍇𑌶𑌸𑍍𑌤𑍂𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌅𑌥 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌃 ।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌦𑌿𑌵 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌗𑍁𑌹𑌾𑌶𑌯𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌸𑍋𑌽𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌪𑍁𑌟𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌅𑌥 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑍈𑌃 ।
𑌸 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌥𑌿𑌨𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯 𑌚 ॥ 29 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹 𑌰𑌥𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌵𑍈𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌮𑍇𑌘𑌨𑌾𑌦𑌮𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌹𑍇𑌮𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍂𑌂𑌷𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌯𑌾 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌕𑌰𑍇𑌣𑍁𑌶𑌿𑌶𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌰𑌥𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌇𑌵𑌾𑌶𑍁𑌗𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍗 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌸 𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌨𑌵𑌾𑌨𑌭𑌿𑌨𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍 ॥ 33 ॥
𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌵 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌛𑌤𑍍𑌰𑌚𑌾𑌮𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌨𑍁𑌜𑌃 ॥ 34 ॥
𑌜𑍁𑌗𑍋𑌪 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌰𑌥𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌹𑌲𑌹𑌲𑌾𑌶𑌬𑍍𑌦𑌸𑍍𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌸𑍍𑌸𑌮𑌜𑌾𑌯𑌤 ॥ 35 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑍗𑌘𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌹𑌯𑌵𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌃 ॥ 36 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌶𑌤𑌶𑍋𑌽𑌥 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌗𑌰𑍁𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌖𑌡𑍍𑌗𑌚𑌾𑌪𑌧𑌰𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑌾𑌶𑌂𑌸𑌵𑍋 𑌜𑌨𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌰𑌶𑌬𑍍𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌶𑌬𑍍𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌨𑌾𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑌿𑌰𑍇 𑌪𑌥𑌿 ।
𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌵𑌾𑌤𑌾𑌯𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 39 ॥
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍗𑌘𑍈𑌰𑍍𑌯𑌯𑍗 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌭𑌿𑌰𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌵𑌦𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌪𑌿𑌪𑍍𑌰𑍀𑌷𑌯𑌾 𑌤𑌤𑌃 ॥ 40 ॥
𑌵𑌚𑍋𑌭𑌿𑌰𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑍇 ।
𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌤𑍃𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 41 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌅𑌮𑌨𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌹𑌿 𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑌪𑌃 ॥ 43 ॥
𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀𑌵 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌮𑌾𑌪 𑌯𑌾 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 44 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌚 𑌉𑌦𑌾𑌹𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌨𑍈 𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍 𑌯𑌯𑍗 𑌰𑌾𑌮𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌥𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌚𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌰𑍂𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑍋 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯 ॥ 46 ॥
𑌏𑌷 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 ।
𑌏𑌤𑍇 𑌵𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑌯𑌂 𑌨𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 ॥ 47 ॥
𑌲𑌾𑌭𑍋 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌦𑍇𑌷 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 ।
𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌜𑌾𑌤𑍁 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿 𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌾𑌧𑌿𑌪𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 ॥ 48 ॥
𑌸 𑌘𑍋𑌷𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌾𑌜𑍈𑌰𑍍𑌯𑌯𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍈 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌸𑍂𑌤𑌮𑌾𑌗𑌧𑍈𑌃 ।
𑌮𑌹𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌦𑌕𑍈 𑌰𑌭𑌿𑌷𑍍𑌟𑍁𑌤𑍋 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌯𑌯𑍗 ॥ 49 ॥
𑌕𑌰𑍇𑌣𑍁𑌮𑌾𑌤𑌂𑌙𑍍𑌗𑌰𑌥𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌜𑌨𑍗𑌘 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌤𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌪𑌣𑍍𑌯𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌥𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 1 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 2 ॥
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 3 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 4 ॥
तत्र काषायिणो वृद्धान् वेत्रपाणीन् स्वलङ्कृतान् ।
ददर्श विष्ठितान् द्वारि स्त्र्यध्यक्षान्सुसमाहितान् ॥ 5 ॥
ते समीक्ष्य समायान्तं रामप्रियचिकीर्षवः ।
सहसोत्पतितास्सर्वे स्वासनेभ्यस्ससम्भ्रमाः ॥ 6 ॥
तानुवाच विनीतात्मा सूतपुत्रः प्रदक्षिणः ।
क्षिप्रमाख्यात रामाय सुमन्न्त्रो द्वारि तिष्ठति ॥ 7 ॥
ते राममुपसङ्गम्य भर्तुः प्रियचिकीर्षवः ।
सहभार्याय रामाय क्षिप्रमेवाभिचक्षिरे ॥ 8 ॥
प्रतिवेदितमाज्ञाय सूतमभ्यन्तरं पितुः ।
तत्रैवानाययामास राघवप्रियकाम्यया ॥ 9 ॥
तं वैश्रवणसङ्काशमुपविष्टं स्वलङ्कृतम् ।
ददर्श सूतः पर्य्यङ्के सौवर्णे सोत्तरच्छदे ॥ 10 ॥
वराहरुधिराभेण शुचिना च सुगन्धिना ।
अनुलिप्तं परार्ध्येन चन्दनेन परन्तपम् ॥ 11 ॥
स्थितया पार्श्वतश्चापि वालव्यजनहस्तया ।
उपेतं सीतयाभूयश्चित्रया शशिनं यथा ॥ 12 ॥
तं तपन्तमिवादित्यमुपपन्नं स्वतेजसा ।
ववन्दे वरदं वन्दी विनयज्ञो विनीतवत् ॥ 13 ॥
प्राञ्जलिस्सुमुखं दृष्ट्वा विहारशयनासने ।
राजपुत्रमुवाचेदं सुमन्त्रो राजसत्कृतः ॥ 14 ॥
कौशल्यासुप्रजा राम पिता त्वां द्रष्टुमिच्छति ।
महिष्या सह कैकेय्या गम्यतां तत्र मा चिरम् ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु संहृष्टो नरसिंहो महाद्युतिः ।
ततस्सम्मानयामास सीतामिदमुवाच ह ॥ 16 ॥
देवि देवश्च देवी च समागम्य मदन्तरे ।
मन्त्रयेते धृवं किञ्चिदभिषेचनसंहितम् ॥ 17 ॥
लक्षयित्वा ह्यभिप्रायं प्रियकामा सुदक्षिणा ।
सञ्चोदयति राजानं मदर्थमसितेक्षणा ॥ 18 ॥
सा प्रहृष्टा महाराजं हितकामानुवर्तिनी ।
जननी चार्थकामा मे केकयाधिपतेस्सुता ॥ 19 ॥
दिष्ट्या खलु महाराजो महिष्या प्रियया सह ।
सुमन्त्रं प्राहिणोद्दूतमर्थकामकरं मम ॥ 20 ॥
यादृशी परिषत्तत्र तादृशो दूत आगतः ।
ध्रुवमद्यैव मां राजा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 21 ॥
हन्त शीघ्रमितो गत्वा द्रक्ष्यामि च महीपतिम् ।
सह त्वं परिवारेण सुखमास्व रमस्व च ॥ 22 ॥
पतिसम्मानिता सीता भर्तारमसितेक्षणा ।
आद्वारमनुवव्राज मङ्गलान्यभिदध्युषी ॥ 23 ॥
राज्यं द्विजातिभिर्जुष्टं राजसूयाभिषेचनम् ।
कर्तुमर्हति ते राजा वासवस्येव लोककृत् ॥ 24 ॥
दीक्षितं व्रतसम्पन्नं वराजिनधरं शुचिम् ।
कुरङ्गशृङ्गपाणिं च पश्यन्ती त्वां भजाम्यहम् ॥ 25 ॥
पूर्वां दिशं वज्रधरो दक्षिणां पातु ते यमः ।
वरुणः पश्चिमामाशां धनेशस्तूत्तरां दिशम् ॥ 26 ॥
अथ सीतामनुज्ञाप्य कृतकौतुकमङ्गलः ।
निश्चक्राम सुमन्त्रेण सह रामो निवेशनात् ॥ 27 ॥
पर्वतादिव निष्क्रम्य सिंहो गिरिगुहाशयः ।
लक्ष्मणं द्वारिसोऽपश्यत्प्रह्वाञ्जलिपुटं स्थितम् ॥ 28 ॥
अथ मध्यमकक्ष्यायां समागच्छत्सुहृज्जनैः ।
स सर्वानर्थिनो दृष्ट्वा समेत्य प्रतिनन्द्य च ॥ 29 ॥
ततः पावकसङ्काशमारुरोह रथोत्तमम् ।
वैयाघ्रं पुरुषव्याघ्रो राजतं राजनन्दनः ॥ 30 ॥
मेघनादमसम्बाधं मणिहेमविभूषितम् ।
मुष्णन्तमिव चक्षूंषि प्रभया सूर्यवर्चसम् ॥ 31 ॥
करेणुशिशुकल्पैश्च युक्तं परमवाजिभिः ।
हरियुक्तं सहस्राक्षो रथमिन्द्र इवाशुगम् ॥ 32 ॥
प्रययौ तूर्णमास्थाय राघवो ज्वलितश्श्रिया ।
स पर्जन्य इवाकाशे स्वनवानभिनादयन् ॥ 33 ॥
निकेतान्निर्ययौ श्रीमान्महाभ्रादिव चन्द्रमाः ।
छत्रचामरपाणिस्तु लक्ष्मणो राघवानुजः ॥ 34 ॥
जुगोप भ्रातरं भ्राता रथमास्थाय पृष्ठतः ।
ततो हलहलाशब्दस्तुमुलस्समजायत ॥ 35 ॥
तस्य निष्क्रममाणस्य जनौघस्य समन्ततः ।
ततो हयवरा मुख्या नागाश्च गिरिसन्निभाः ॥ 36 ॥
अनुजग्मुस्तदा रामं शतशोऽथ सहस्रशः ।
अग्रतश्चास्य सन्नद्धाश्चन्दनागरुभूषिताः ॥ 37 ॥
खड्गचापधराश्शूरा जग्मुराशंसवो जनाः ।
ततो वादित्रशब्दाश्च स्तुतिशब्दाश्च वन्दिनाम् ॥ 38 ॥
सिंहनादाश्च शूराणां तदा शुश्रुविरे पथि ।
हर्म्यवातायनस्थाभिर्भूषिताभिस्समन्ततः ॥ 39 ॥
कीर्यमाण स्सुपुष्पौघैर्ययौ स्त्रीभिररिन्दमः ।
रामं सर्वानवद्याङ्ग्यो रामपिप्रीषया ततः ॥ 40 ॥
वचोभिरग्य्रैर्हर्म्यस्था क्षितिस्थाश्च ववन्दिरे ।
नूनं नन्दति ते माता कौशल्यामातृनन्दन ॥ 41 ॥
पश्यन्ती सिद्धयात्रं त्वां पित्र्यं राज्यमवस्थितम् ।
सर्वसीमन्तिनीभ्यश्च सीतां सीमन्तिनी वराम् ॥ 42 ॥
अमन्यन्त हि ता नार्यो रामस्य हृदयप्रियाम् ।
तया सुचरितं देव्या पुरा नूनं महत्तपः ॥ 43 ॥
रोहिणीव शशाङ्केन रामसंयोगमाप या ।
इति प्रासादशृङ्गेषु प्रमदाभिर्नरोत्तमः ॥ 44 ॥
शुश्राव राजमार्गस्थः प्रिया वाच उदाहृताः ।
आत्मसम्पूजनै शृण्वन् ययौ रामौ महापथम् ॥ 45 ॥
स राघवस्तत्र कथाप्रपञ्चान् शुश्राव लोकस्य समागतस्य ।
आत्माधिकारा विविधाश्च वाचः प्रहृष्टरूपस्य पुरो जनस्य ॥ 46 ॥
एष श्रियं गच्छति राघवोऽद्य राजप्रसादाद्विपुलां गमिष्यन् ।
एते वयं सर्व समृद्धकामा येषामयं नो भविता प्रशास्ता ॥ 47 ॥
लाभो जनस्यास्य यदेष सर्वं प्रपत्स्यते राष्ट्रमिदं चिराय ।
न ह्यप्रियं किञ्चन जातु कश्चि त्पश्येन्न दुःखं मनुजाधिपेऽस्मिन् ॥ 48 ॥
स घोषवद्भिश्च मतङ्गाजैर्ययैः पुरस्सरै स्स्वस्तिकसूतमागधैः ।
महीयमानः प्रवरैश्च वादकै रभिष्टुतो वैश्रवणो यथा ययौ ॥ 49 ॥
करेणुमातंङ्गरथाश्वसङ्कुलं महाजनौघ परिपूर्णचत्वरम् ।
प्रभूतरत्नं बहुपण्यसञ्चयं ददर्श रामो रुचिरं महापथम् ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.