2.38 অযোধ্যাকাণ্ড - অষ্টত্রিংশ সর্গঃ

2.38 Ayodhyakanda - Ashtatrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ।
তস্যাং চীরং বসানাযাং নাথবত্যামনাথবত্ ।
প্রচুক্রোশ জনস্সর্বো ধিক্ত্বাং দশরথং ত্বিতি ॥ 1 ॥
তেন তত্র প্রণাদেন দুঃখিতস্স মহীপতিঃ ।
চিচ্ছেদ জীবিতে শ্রদ্ধাং ধর্মে যশসি চাত্মনঃ ॥ 2 ॥
স নিঃশ্বস্যোষ্ণমৈক্ষ্বাক স্তাং ভার্যামিদমব্রবীত্ ।
কৈকেযি কুশচীরেণ ন সীতা গন্তুমর্হতি ॥ 3 ॥
সুকুমারী চ বালা চ সততং চ সুখোচিতা ।
নেযং বনস্য যোগ্যেতি সত্যমাহ গুরুর্মম ॥ 4 ॥
ইযং হি কস্যাপকরোতি কিঞ্চি ত্তপস্বিনী রাজবরস্য কন্যা ।
যা চীরমাসাদ্য জনস্য মধ্যে স্থিতা বিসঞ্জ্ঞাশ্রমণীব কাচিত্ ॥ 5 ॥
চীরাণ্যপাস্যাজ্জনকস্য কন্যা নেযং প্রতিজ্ঞা মম দত্তপূর্বা ।
যথাসুখং গচ্ছতু রাজপুত্রী বনং সমগ্রা সহ সর্বরত্নৈঃ ॥ 6 ॥
অজীবনার্হেণ মযা নৃশংসা কৃতা প্রতিজ্ঞা নিযমেন তাবত্ ।
তবযা হি বাল্যাত্ প্রতিপন্নমেতত্ তন্মাং দহেদ্বেণুমিবাত্মপুষ্পম্ ॥ 7 ॥
রামেণ যদি তে পাপে কিঞ্চিত্কৃতমশোভনম্ ।
অপকারঃ ক ইহ তে বৈদেহ্যা দর্শিতোঽধমে ॥ 8 ॥
মৃগীবোত্ফুল্লনযনা মৃদুশীলা তপস্বীনী ।
অপকারং কমিহ তে করোতি জনকাত্মজা ॥ 9 ॥
ননু পর্যাপ্ত মেতত্তে পাপে রামবিবাসনম্ ।
কিমেভিঃ কৃপণৈর্ভূযঃ পাতকৈরপি তে কৃতৈঃ ॥ 10 ॥
প্রতিজ্ঞাতং মযা তাবত্ ত্বযোক্তং দেবি শৃণ্বতা ।
রামং যদভিষেকায ত্বমিহাগতমব্রবীঃ ॥ 11 ॥
তত্ত্বেতত্সমতিক্রম্য নিরযং গন্তুমিচ্ছসি ।
মৈথিলীমপি যা হি ত্বমীক্ষসে চীরবাসিনীম্ ॥ 12 ॥
ইতীব রাজা বিলপন্মহাত্মা শোকস্য নান্তং স দদর্শ কিঞ্চিত্ ।
ভৃশাতুরত্বাচ্চ পপাত ভূমৌ তেনৈব পুত্রব্যসনেন মগ্নঃ ॥ 13 ॥
এবং ব্রুবন্তং পিতরং রামস্সম্প্রস্থিতো বনম্ ।
অবাক্ছিরসমাসীনমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 14 ॥
যং ধার্মিক কৌশল্যা মম মাতা যশস্বিনী ।
বৃদ্ধা চাক্ষুদ্রশীলা চ ন চ ত্বাং দেব গর্হতে ॥ 15 ॥
মযা বিহীনাং বরদ প্রপন্নাং শোকসাগরম্ ।
অদৃষ্টপূর্বব্যসনাং ভূযস্সম্মন্তুমর্হসি ॥ 16 ॥
পুত্রশোকং যথা নর্চ্ছেত্ত্বযা পূজ্যেন পূজিতা ।
মাং হি সঞ্চিন্তযন্তী সা ত্বযি জীবেত্তপস্বিনী ॥ 17 ॥
ইমাং মহেন্ন্দ্রোপম জাতগর্ধিনীং তথা বিধাতুং জননীং মমার্হসি ।
যথা বনস্থে মযি শোককর্শিতা ন জীবিতং ন্যস্য যমক্ষযং ব্রজেত্ ॥ 18 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tasyāṃ cīraṃ vasānāyāṃ nāthavatyāmanāthavat |
pracukrośa janassarvo dhiktvāṃ daśarathaṃ tviti || 1 ||
tena tatra praṇādena duḥkhitassa mahīpatiḥ |
ciccheda jīvite śraddhāṃ dharme yaśasi cātmanaḥ || 2 ||
sa niḥśvasyoṣṇamaikṣvāka stāṃ bhāryāmidamabravīt |
kaikeyi kuśacīreṇa na sītā gantumarhati || 3 ||
sukumārī ca bālā ca satataṃ ca sukhocitā |
neyaṃ vanasya yogyeti satyamāha gururmama || 4 ||
iyaṃ hi kasyāpakaroti kiñci ttapasvinī rājavarasya kanyā |
yā cīramāsādya janasya madhye sthitā visañjñāśramaṇīva kācit || 5 ||
cīrāṇyapāsyājjanakasya kanyā neyaṃ pratijñā mama dattapūrvā |
yathāsukhaṃ gacchatu rājaputrī vanaṃ samagrā saha sarvaratnaiḥ || 6 ||
ajīvanārheṇa mayā nṛśaṃsā kṛtā pratijñā niyamena tāvat |
tavayā hi bālyāt pratipannametat tanmāṃ dahedveṇumivātmapuṣpam || 7 ||
rāmeṇa yadi te pāpe kiñcitkṛtamaśobhanam |
apakāraḥ ka iha te vaidehyā darśito'dhame || 8 ||
mṛgīvotphullanayanā mṛduśīlā tapasvīnī |
apakāraṃ kamiha te karoti janakātmajā || 9 ||
nanu paryāpta metatte pāpe rāmavivāsanam |
kimebhiḥ kṛpaṇairbhūyaḥ pātakairapi te kṛtaiḥ || 10 ||
pratijñātaṃ mayā tāvat tvayoktaṃ devi śṛṇvatā |
rāmaṃ yadabhiṣekāya tvamihāgatamabravīḥ || 11 ||
tattvetatsamatikramya nirayaṃ gantumicchasi |
maithilīmapi yā hi tvamīkṣase cīravāsinīm || 12 ||
itīva rājā vilapanmahātmā śokasya nāntaṃ sa dadarśa kiñcit |
bhṛśāturatvācca papāta bhūmau tenaiva putravyasanena magnaḥ || 13 ||
evaṃ bruvantaṃ pitaraṃ rāmassamprasthito vanam |
avākchirasamāsīnamidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
yaṃ dhārmika kauśalyā mama mātā yaśasvinī |
vṛddhā cākṣudraśīlā ca na ca tvāṃ deva garhate || 15 ||
mayā vihīnāṃ varada prapannāṃ śokasāgaram |
adṛṣṭapūrvavyasanāṃ bhūyassammantumarhasi || 16 ||
putraśokaṃ yathā narcchettvayā pūjyena pūjitā |
māṃ hi sañcintayantī sā tvayi jīvettapasvinī || 17 ||
imāṃ mahenndropama jātagardhinīṃ tathā vidhātuṃ jananīṃ mamārhasi |
yathā vanasthe mayi śokakarśitā na jīvitaṃ nyasya yamakṣayaṃ vrajet || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
तस्यां चीरं वसानायां नाथवत्यामनाथवत् ।
प्रचुक्रोश जनस्सर्वो धिक्त्वां दशरथं त्विति ॥ 1 ॥
तेन तत्र प्रणादेन दुःखितस्स महीपतिः ।
चिच्छेद जीविते श्रद्धां धर्मे यशसि चात्मनः ॥ 2 ॥
स निःश्वस्योष्णमैक्ष्वाक स्तां भार्यामिदमब्रवीत् ।
कैकेयि कुशचीरेण न सीता गन्तुमर्हति ॥ 3 ॥
सुकुमारी च बाला च सततं च सुखोचिता ।
नेयं वनस्य योग्येति सत्यमाह गुरुर्मम ॥ 4 ॥
इयं हि कस्यापकरोति किञ्चि त्तपस्विनी राजवरस्य कन्या ।
या चीरमासाद्य जनस्य मध्ये स्थिता विसञ्ज्ञाश्रमणीव काचित् ॥ 5 ॥
चीराण्यपास्याज्जनकस्य कन्या नेयं प्रतिज्ञा मम दत्तपूर्वा ।
यथासुखं गच्छतु राजपुत्री वनं समग्रा सह सर्वरत्नैः ॥ 6 ॥
अजीवनार्हेण मया नृशंसा कृता प्रतिज्ञा नियमेन तावत् ।
तवया हि बाल्यात् प्रतिपन्नमेतत् तन्मां दहेद्वेणुमिवात्मपुष्पम् ॥ 7 ॥
रामेण यदि ते पापे किञ्चित्कृतमशोभनम् ।
अपकारः क इह ते वैदेह्या दर्शितोऽधमे ॥ 8 ॥
मृगीवोत्फुल्लनयना मृदुशीला तपस्वीनी ।
अपकारं कमिह ते करोति जनकात्मजा ॥ 9 ॥
ननु पर्याप्त मेतत्ते पापे रामविवासनम् ।
किमेभिः कृपणैर्भूयः पातकैरपि ते कृतैः ॥ 10 ॥
प्रतिज्ञातं मया तावत् त्वयोक्तं देवि शृण्वता ।
रामं यदभिषेकाय त्वमिहागतमब्रवीः ॥ 11 ॥
तत्त्वेतत्समतिक्रम्य निरयं गन्तुमिच्छसि ।
मैथिलीमपि या हि त्वमीक्षसे चीरवासिनीम् ॥ 12 ॥
इतीव राजा विलपन्महात्मा शोकस्य नान्तं स ददर्श किञ्चित् ।
भृशातुरत्वाच्च पपात भूमौ तेनैव पुत्रव्यसनेन मग्नः ॥ 13 ॥
एवं ब्रुवन्तं पितरं रामस्सम्प्रस्थितो वनम् ।
अवाक्छिरसमासीनमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 14 ॥
यं धार्मिक कौशल्या मम माता यशस्विनी ।
वृद्धा चाक्षुद्रशीला च न च त्वां देव गर्हते ॥ 15 ॥
मया विहीनां वरद प्रपन्नां शोकसागरम् ।
अदृष्टपूर्वव्यसनां भूयस्सम्मन्तुमर्हसि ॥ 16 ॥
पुत्रशोकं यथा नर्च्छेत्त्वया पूज्येन पूजिता ।
मां हि सञ्चिन्तयन्ती सा त्वयि जीवेत्तपस्विनी ॥ 17 ॥
इमां महेन्न्द्रोपम जातगर्धिनीं तथा विधातुं जननीं ममार्हसि ।
यथा वनस्थे मयि शोककर्शिता न जीवितं न्यस्य यमक्षयं व्रजेत् ॥ 18 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tasyāṃ cīraṃ vasānāyāṃ nāthavatyāmanāthavat |
pracukrośa janassarvo dhiktvāṃ daśarathaṃ tviti || 1 ||
tena tatra praṇādena duḥkhitassa mahīpatiḥ |
ciccheda jīvite śraddhāṃ dharme yaśasi cātmanaḥ || 2 ||
sa niḥśvasyoṣṇamaikṣvāka stāṃ bhāryāmidamabravīt |
kaikeyi kuśacīreṇa na sītā gantumarhati || 3 ||
sukumārī ca bālā ca satataṃ ca sukhocitā |
neyaṃ vanasya yogyeti satyamāha gururmama || 4 ||
iyaṃ hi kasyāpakaroti kiñci ttapasvinī rājavarasya kanyā |
yā cīramāsādya janasya madhye sthitā visañjñāśramaṇīva kācit || 5 ||
cīrāṇyapāsyājjanakasya kanyā neyaṃ pratijñā mama dattapūrvā |
yathāsukhaṃ gacchatu rājaputrī vanaṃ samagrā saha sarvaratnaiḥ || 6 ||
ajīvanārheṇa mayā nṛśaṃsā kṛtā pratijñā niyamena tāvat |
tavayā hi bālyāt pratipannametat tanmāṃ dahedveṇumivātmapuṣpam || 7 ||
rāmeṇa yadi te pāpe kiñcitkṛtamaśobhanam |
apakāraḥ ka iha te vaidehyā darśito'dhame || 8 ||
mṛgīvotphullanayanā mṛduśīlā tapasvīnī |
apakāraṃ kamiha te karoti janakātmajā || 9 ||
nanu paryāpta metatte pāpe rāmavivāsanam |
kimebhiḥ kṛpaṇairbhūyaḥ pātakairapi te kṛtaiḥ || 10 ||
pratijñātaṃ mayā tāvat tvayoktaṃ devi śṛṇvatā |
rāmaṃ yadabhiṣekāya tvamihāgatamabravīḥ || 11 ||
tattvetatsamatikramya nirayaṃ gantumicchasi |
maithilīmapi yā hi tvamīkṣase cīravāsinīm || 12 ||
itīva rājā vilapanmahātmā śokasya nāntaṃ sa dadarśa kiñcit |
bhṛśāturatvācca papāta bhūmau tenaiva putravyasanena magnaḥ || 13 ||
evaṃ bruvantaṃ pitaraṃ rāmassamprasthito vanam |
avākchirasamāsīnamidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
yaṃ dhārmika kauśalyā mama mātā yaśasvinī |
vṛddhā cākṣudraśīlā ca na ca tvāṃ deva garhate || 15 ||
mayā vihīnāṃ varada prapannāṃ śokasāgaram |
adṛṣṭapūrvavyasanāṃ bhūyassammantumarhasi || 16 ||
putraśokaṃ yathā narcchettvayā pūjyena pūjitā |
māṃ hi sañcintayantī sā tvayi jīvettapasvinī || 17 ||
imāṃ mahenndropama jātagardhinīṃ tathā vidhātuṃ jananīṃ mamārhasi |
yathā vanasthe mayi śokakarśitā na jīvitaṃ nyasya yamakṣayaṃ vrajet || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in