2.61 অযোধ্যাকাণ্ড - একষষ্টিতম সর্গঃ

2.61 Ayodhyakanda - Ekashashtitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ একষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
বনং গতে ধর্মপরে রামে রমযতাং বরে ।
কৌসল্যা রুদতী স্বার্তা ভর্তারমিদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
যদ্যপি ত্রিষু লোকেষু প্রথিতং তে মহদ্যশঃ ।
সানুক্রোশো বদান্যশ্চ প্রিযবাদী চ রাঘবঃ ॥ 2 ॥
কথং নরবরশ্রেষ্ঠ পুত্রৌ তৌ সহ সীতযা ।
দুঃখিতৌ সুখসংবৃদ্ধৌ বনে দুঃখং সহিষ্যতঃ ॥ 3 ॥
সা নূনং তরুণী শ্যামা সুকুমারী সুখোচিতা ।
কথমুষ্ণং চ শীতং চ মৈথিলী প্রসহিষ্যতে ॥ 4 ॥
ভুক্ত্বাঽশনং বিশালাক্ষী সূপদং শান্বিতং শুভম্ ।
বন্যং নৈবারমাহারং কথং সীতোপভোক্ষ্যতে ॥ 5 ॥
গীতবাদিত্রনির্ঘোষং শ্রুত্বা শুভমনিন্দিতা ।
কথং ক্রব্যাদসিংহানাং শব্দং শ্রোষ্যত্যশোভনম্ ॥ 6 ॥
মহেন্দ্রধ্বজসঙ্কাশঃ ক্ব নু শেতে মহাভুজঃ ।
ভুজং পরিঘসঙ্কাশমুপধায মহাবলঃ ॥ 7 ॥
পদ্মবর্ণং সুকেশান্তং পদ্মনিশ্শ্বাসমুত্তমম্ ।
কদা দ্রক্ষ্যামি রামস্য বদনং পুষ্করেক্ষণম্ ॥ 8 ॥
বজ্রসারমযং নূনং হৃদযং মে ন সংশযঃ ।
অপশ্যন্ত্যা ন তং যদ্বৈ ফলতীদং সহস্রধা ॥ 9 ॥
যত্ত্বযাঽকরুণং কর্ম ব্যপোহ্য মম বান্ধবাঃ ।
নিরস্তাঃ পরিধাবন্তি সুখার্হাঃ কৃপণা বনে ॥ 10 ॥
যদি পঞ্চদশে বর্ষে রাঘবঃ পুনরেষ্যতি ।
জহ্যাদ্রাজ্যং চ কোষং চ ভরতো নোপলক্ষযতে ॥ 11 ॥
ভোজযন্তি কিল শ্রাদ্ধে কেচিত্স্বানেব বান্ধবান্ ।
ততঃ পশ্চাত্সমীক্ষন্তে কৃতকার্যা দ্বিজর্ষভান্ ॥ 12 ॥
তত্র যে গুণবন্তশ্চ বিদ্বাংসশ্চ দ্বিজাতযঃ ।
ন পশ্চাত্তেঽভিমন্যন্তে সুধামপি সুরোপমাঃ ॥ 13 ॥
ব্রাহ্মণেষ্বপি তৃপ্তেষু পশ্চাদ্ভোক্তুং দ্বিজর্ষভাঃ ।
নাভ্যুপৈতুমলং প্রাজ্ঞা শ্শৃঙ্গচ্ছেদমিবর্ষভাঃ ॥ 14 ॥
এবং কনীযসা ভ্রাত্রা ভুক্তং রাজ্যং বিশাম্পতে ।
ভ্রাতা জ্যেষ্ঠো বরিষ্ঠশ্চ কিমর্থং নাবমংস্যতে ॥ 15 ॥
ন পরেণাঽহৃতং ভক্ষ্যং ব্যাঘ্রঃ খাদিতুমিচ্ছতি ।
এবমেতন্নরব্যাঘ্রঃ পরলীঢং ন মন্যতে ॥ 16 ॥
হবিরাজ্যং পুরোডাশাঃ কুশা যূপাশ্চ খাদিরাঃ ।
নৈতানি যাতযামানি কুর্বন্তি পুনরধ্বরে ॥ 17 ॥
তথা হ্যাত্তমিদং রাজ্যং হৃতসারাং সুরামিব ।
নাভিমন্তুমলং রামো নষ্টসোমমিবাধ্বরম্ ॥ 18 ॥
ন চেমাং ধর্ষণাং রাম সঙ্গচ্ছেদত্যমর্ষণঃ ।
দারযেন্মন্দরমপি স হি ক্রুদ্ধশ্শিতৈশ্শরৈঃ ॥ 19 ॥
ত্বাং তু নোত্সহতে হন্তুং মহাত্মা পিতৃগৌরবাত্ ।
সসোমার্কগ্রহগণং নভস্তারাবিচিত্রিতম্ ॥ 20 ॥
পাতযেদ্যোদিবং ক্রুদ্ধস্সত্বাং ন ব্যতিবর্ততে ।
প্রক্ষোভযেদ্বারযে দ্বা মহীং শৈলশতাচিতাম্ ॥ 21 ॥
নৈবং বিধমসত্কারং রাঘবো মর্ষযিষ্যতি ।
বলবানিব শার্দূলো বালধেরভিমর্শনম্ ॥ 22 ॥
নৈতস্য সহিতা লোকা ভযং কুর্যুর্মহামৃথে ।
অধর্মন্ত্বিহ ধর্মাত্মা লোকং ধর্মেণ যোজযেত্ ॥ 23 ॥
নন্বসৌ কাঞ্চনৈর্বাণৈর্মহাবীর্যো মহাভুজঃ ।
যুগান্ত ইব ভূতানি সাগরানপি নির্দহেত্ ॥ 24 ॥
স তাদৃশস্সিংহবলো বৃষভাক্ষো নরর্ষভঃ ।
স্বযমেব হতঃ পিত্রা জলজেনাত্মজো যথা ॥ 25 ॥
দ্বিজাতিচরিতো ধর্মশ্শাস্ত্রদৃষ্টস্সনাতনঃ ।
যদি তে ধর্মনিরতে ত্বযা পুত্রে বিবাসিতে ॥ 26 ॥
গতিরেকা পতির্নার্যা দ্বিতীযা গতিরাত্মজঃ ।
তৃতীযা জ্ঞাতযো রাজংশ্চতুর্থী নেহ বিদ্যতে ॥ 27 ॥
তত্র ত্বং চৈব মে নাস্তি রামশ্চ বনমাশ্রিতঃ ।
ন বনং গন্তুমিচ্ছামি সর্বথা নিহতা ত্বযা ॥ 28 ॥
হতং ত্বযা রাজ্যমিদং সরাষ্ট্রং হতস্তথাঽত্মা সহ মন্ত্রিভিশ্চ ।
হতা সপুত্রাঽস্মি হতাশ্চ পৌরাস্সুত শ্চ ভার্যা চ তব প্রহৃষ্টৌ ॥ 29 ॥
ইমাং গিরং দারুণশব্দ সংশ্রিতাং নিশম্য রাজাঽপি মুমোহ দুঃখিতঃ ।
তত স্স শোকং প্রবিবেশ পার্থিবস্স্বদুষ্কৃতং চাপি পুনস্তদা স্মরন্ ॥ 30 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে একষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
vanaṃ gate dharmapare rāme ramayatāṃ vare |
kausalyā rudatī svārtā bhartāramidamabravīt || 1 ||
yadyapi triṣu lokeṣu prathitaṃ te mahadyaśaḥ |
sānukrośo vadānyaśca priyavādī ca rāghavaḥ || 2 ||
kathaṃ naravaraśreṣṭha putrau tau saha sītayā |
duḥkhitau sukhasaṃvṛddhau vane duḥkhaṃ sahiṣyataḥ || 3 ||
sā nūnaṃ taruṇī śyāmā sukumārī sukhocitā |
kathamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca maithilī prasahiṣyate || 4 ||
bhuktvā'śanaṃ viśālākṣī sūpadaṃ śānvitaṃ śubham |
vanyaṃ naivāramāhāraṃ kathaṃ sītopabhokṣyate || 5 ||
gītavāditranirghoṣaṃ śrutvā śubhamaninditā |
kathaṃ kravyādasiṃhānāṃ śabdaṃ śroṣyatyaśobhanam || 6 ||
mahendradhvajasaṅkāśaḥ kva nu śete mahābhujaḥ |
bhujaṃ parighasaṅkāśamupadhāya mahābalaḥ || 7 ||
padmavarṇaṃ sukeśāntaṃ padmaniśśvāsamuttamam |
kadā drakṣyāmi rāmasya vadanaṃ puṣkarekṣaṇam || 8 ||
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ me na saṃśayaḥ |
apaśyantyā na taṃ yadvai phalatīdaṃ sahasradhā || 9 ||
yattvayā'karuṇaṃ karma vyapohya mama bāndhavāḥ |
nirastāḥ paridhāvanti sukhārhāḥ kṛpaṇā vane || 10 ||
yadi pañcadaśe varṣe rāghavaḥ punareṣyati |
jahyādrājyaṃ ca koṣaṃ ca bharato nopalakṣayate || 11 ||
bhojayanti kila śrāddhe kecitsvāneva bāndhavān |
tataḥ paścātsamīkṣante kṛtakāryā dvijarṣabhān || 12 ||
tatra ye guṇavantaśca vidvāṃsaśca dvijātayaḥ |
na paścātte'bhimanyante sudhāmapi suropamāḥ || 13 ||
brāhmaṇeṣvapi tṛpteṣu paścādbhoktuṃ dvijarṣabhāḥ |
nābhyupaitumalaṃ prājñā śśṛṅgacchedamivarṣabhāḥ || 14 ||
evaṃ kanīyasā bhrātrā bhuktaṃ rājyaṃ viśāmpate |
bhrātā jyeṣṭho variṣṭhaśca kimarthaṃ nāvamaṃsyate || 15 ||
na pareṇā'hṛtaṃ bhakṣyaṃ vyāghraḥ khāditumicchati |
evametannaravyāghraḥ paralīḍhaṃ na manyate || 16 ||
havirājyaṃ puroḍāśāḥ kuśā yūpāśca khādirāḥ |
naitāni yātayāmāni kurvanti punaradhvare || 17 ||
tathā hyāttamidaṃ rājyaṃ hṛtasārāṃ surāmiva |
nābhimantumalaṃ rāmo naṣṭasomamivādhvaram || 18 ||
na cemāṃ dharṣaṇāṃ rāma saṅgacchedatyamarṣaṇaḥ |
dārayenmandaramapi sa hi kruddhaśśitaiśśaraiḥ || 19 ||
tvāṃ tu notsahate hantuṃ mahātmā pitṛgauravāt |
sasomārkagrahagaṇaṃ nabhastārāvicitritam || 20 ||
pātayedyodivaṃ kruddhassatvāṃ na vyativartate |
prakṣobhayedvāraye dvā mahīṃ śailaśatācitām || 21 ||
naivaṃ vidhamasatkāraṃ rāghavo marṣayiṣyati |
balavāniva śārdūlo vāladherabhimarśanam || 22 ||
naitasya sahitā lokā bhayaṃ kuryurmahāmṛthe |
adharmantviha dharmātmā lokaṃ dharmeṇa yojayet || 23 ||
nanvasau kāñcanairbāṇairmahāvīryo mahābhujaḥ |
yugānta iva bhūtāni sāgarānapi nirdahet || 24 ||
sa tādṛśassiṃhabalo vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ |
svayameva hataḥ pitrā jalajenātmajo yathā || 25 ||
dvijāticarito dharmaśśāstradṛṣṭassanātanaḥ |
yadi te dharmanirate tvayā putre vivāsite || 26 ||
gatirekā patirnāryā dvitīyā gatirātmajaḥ |
tṛtīyā jñātayo rājaṃścaturthī neha vidyate || 27 ||
tatra tvaṃ caiva me nāsti rāmaśca vanamāśritaḥ |
na vanaṃ gantumicchāmi sarvathā nihatā tvayā || 28 ||
hataṃ tvayā rājyamidaṃ sarāṣṭraṃ hatastathā'tmā saha mantribhiśca |
hatā saputrā'smi hatāśca paurāssuta śca bhāryā ca tava prahṛṣṭau || 29 ||
imāṃ giraṃ dāruṇaśabda saṃśritāṃ niśamya rājā'pi mumoha duḥkhitaḥ |
tata ssa śokaṃ praviveśa pārthivassvaduṣkṛtaṃ cāpi punastadā smaran || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकषष्टितमस्सर्गः ।
वनं गते धर्मपरे रामे रमयतां वरे ।
कौसल्या रुदती स्वार्ता भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
यद्यपि त्रिषु लोकेषु प्रथितं ते महद्यशः ।
सानुक्रोशो वदान्यश्च प्रियवादी च राघवः ॥ 2 ॥
कथं नरवरश्रेष्ठ पुत्रौ तौ सह सीतया ।
दुःखितौ सुखसंवृद्धौ वने दुःखं सहिष्यतः ॥ 3 ॥
सा नूनं तरुणी श्यामा सुकुमारी सुखोचिता ।
कथमुष्णं च शीतं च मैथिली प्रसहिष्यते ॥ 4 ॥
भुक्त्वाऽशनं विशालाक्षी सूपदं शान्वितं शुभम् ।
वन्यं नैवारमाहारं कथं सीतोपभोक्ष्यते ॥ 5 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषं श्रुत्वा शुभमनिन्दिता ।
कथं क्रव्यादसिंहानां शब्दं श्रोष्यत्यशोभनम् ॥ 6 ॥
महेन्द्रध्वजसङ्काशः क्व नु शेते महाभुजः ।
भुजं परिघसङ्काशमुपधाय महाबलः ॥ 7 ॥
पद्मवर्णं सुकेशान्तं पद्मनिश्श्वासमुत्तमम् ।
कदा द्रक्ष्यामि रामस्य वदनं पुष्करेक्षणम् ॥ 8 ॥
वज्रसारमयं नूनं हृदयं मे न संशयः ।
अपश्यन्त्या न तं यद्वै फलतीदं सहस्रधा ॥ 9 ॥
यत्त्वयाऽकरुणं कर्म व्यपोह्य मम बान्धवाः ।
निरस्ताः परिधावन्ति सुखार्हाः कृपणा वने ॥ 10 ॥
यदि पञ्चदशे वर्षे राघवः पुनरेष्यति ।
जह्याद्राज्यं च कोषं च भरतो नोपलक्षयते ॥ 11 ॥
भोजयन्ति किल श्राद्धे केचित्स्वानेव बान्धवान् ।
ततः पश्चात्समीक्षन्ते कृतकार्या द्विजर्षभान् ॥ 12 ॥
तत्र ये गुणवन्तश्च विद्वांसश्च द्विजातयः ।
न पश्चात्तेऽभिमन्यन्ते सुधामपि सुरोपमाः ॥ 13 ॥
ब्राह्मणेष्वपि तृप्तेषु पश्चाद्भोक्तुं द्विजर्षभाः ।
नाभ्युपैतुमलं प्राज्ञा श्शृङ्गच्छेदमिवर्षभाः ॥ 14 ॥
एवं कनीयसा भ्रात्रा भुक्तं राज्यं विशाम्पते ।
भ्राता ज्येष्ठो वरिष्ठश्च किमर्थं नावमंस्यते ॥ 15 ॥
न परेणाऽहृतं भक्ष्यं व्याघ्रः खादितुमिच्छति ।
एवमेतन्नरव्याघ्रः परलीढं न मन्यते ॥ 16 ॥
हविराज्यं पुरोडाशाः कुशा यूपाश्च खादिराः ।
नैतानि यातयामानि कुर्वन्ति पुनरध्वरे ॥ 17 ॥
तथा ह्यात्तमिदं राज्यं हृतसारां सुरामिव ।
नाभिमन्तुमलं रामो नष्टसोममिवाध्वरम् ॥ 18 ॥
न चेमां धर्षणां राम सङ्गच्छेदत्यमर्षणः ।
दारयेन्मन्दरमपि स हि क्रुद्धश्शितैश्शरैः ॥ 19 ॥
त्वां तु नोत्सहते हन्तुं महात्मा पितृगौरवात् ।
ससोमार्कग्रहगणं नभस्ताराविचित्रितम् ॥ 20 ॥
पातयेद्योदिवं क्रुद्धस्सत्वां न व्यतिवर्तते ।
प्रक्षोभयेद्वारये द्वा महीं शैलशताचिताम् ॥ 21 ॥
नैवं विधमसत्कारं राघवो मर्षयिष्यति ।
बलवानिव शार्दूलो वालधेरभिमर्शनम् ॥ 22 ॥
नैतस्य सहिता लोका भयं कुर्युर्महामृथे ।
अधर्मन्त्विह धर्मात्मा लोकं धर्मेण योजयेत् ॥ 23 ॥
नन्वसौ काञ्चनैर्बाणैर्महावीर्यो महाभुजः ।
युगान्त इव भूतानि सागरानपि निर्दहेत् ॥ 24 ॥
स तादृशस्सिंहबलो वृषभाक्षो नरर्षभः ।
स्वयमेव हतः पित्रा जलजेनात्मजो यथा ॥ 25 ॥
द्विजातिचरितो धर्मश्शास्त्रदृष्टस्सनातनः ।
यदि ते धर्मनिरते त्वया पुत्रे विवासिते ॥ 26 ॥
गतिरेका पतिर्नार्या द्वितीया गतिरात्मजः ।
तृतीया ज्ञातयो राजंश्चतुर्थी नेह विद्यते ॥ 27 ॥
तत्र त्वं चैव मे नास्ति रामश्च वनमाश्रितः ।
न वनं गन्तुमिच्छामि सर्वथा निहता त्वया ॥ 28 ॥
हतं त्वया राज्यमिदं सराष्ट्रं हतस्तथाऽत्मा सह मन्त्रिभिश्च ।
हता सपुत्राऽस्मि हताश्च पौरास्सुत श्च भार्या च तव प्रहृष्टौ ॥ 29 ॥
इमां गिरं दारुणशब्द संश्रितां निशम्य राजाऽपि मुमोह दुःखितः ।
तत स्स शोकं प्रविवेश पार्थिवस्स्वदुष्कृतं चापि पुनस्तदा स्मरन् ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
vanaṃ gate dharmapare rāme ramayatāṃ vare |
kausalyā rudatī svārtā bhartāramidamabravīt || 1 ||
yadyapi triṣu lokeṣu prathitaṃ te mahadyaśaḥ |
sānukrośo vadānyaśca priyavādī ca rāghavaḥ || 2 ||
kathaṃ naravaraśreṣṭha putrau tau saha sītayā |
duḥkhitau sukhasaṃvṛddhau vane duḥkhaṃ sahiṣyataḥ || 3 ||
sā nūnaṃ taruṇī śyāmā sukumārī sukhocitā |
kathamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca maithilī prasahiṣyate || 4 ||
bhuktvā'śanaṃ viśālākṣī sūpadaṃ śānvitaṃ śubham |
vanyaṃ naivāramāhāraṃ kathaṃ sītopabhokṣyate || 5 ||
gītavāditranirghoṣaṃ śrutvā śubhamaninditā |
kathaṃ kravyādasiṃhānāṃ śabdaṃ śroṣyatyaśobhanam || 6 ||
mahendradhvajasaṅkāśaḥ kva nu śete mahābhujaḥ |
bhujaṃ parighasaṅkāśamupadhāya mahābalaḥ || 7 ||
padmavarṇaṃ sukeśāntaṃ padmaniśśvāsamuttamam |
kadā drakṣyāmi rāmasya vadanaṃ puṣkarekṣaṇam || 8 ||
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ me na saṃśayaḥ |
apaśyantyā na taṃ yadvai phalatīdaṃ sahasradhā || 9 ||
yattvayā'karuṇaṃ karma vyapohya mama bāndhavāḥ |
nirastāḥ paridhāvanti sukhārhāḥ kṛpaṇā vane || 10 ||
yadi pañcadaśe varṣe rāghavaḥ punareṣyati |
jahyādrājyaṃ ca koṣaṃ ca bharato nopalakṣayate || 11 ||
bhojayanti kila śrāddhe kecitsvāneva bāndhavān |
tataḥ paścātsamīkṣante kṛtakāryā dvijarṣabhān || 12 ||
tatra ye guṇavantaśca vidvāṃsaśca dvijātayaḥ |
na paścātte'bhimanyante sudhāmapi suropamāḥ || 13 ||
brāhmaṇeṣvapi tṛpteṣu paścādbhoktuṃ dvijarṣabhāḥ |
nābhyupaitumalaṃ prājñā śśṛṅgacchedamivarṣabhāḥ || 14 ||
evaṃ kanīyasā bhrātrā bhuktaṃ rājyaṃ viśāmpate |
bhrātā jyeṣṭho variṣṭhaśca kimarthaṃ nāvamaṃsyate || 15 ||
na pareṇā'hṛtaṃ bhakṣyaṃ vyāghraḥ khāditumicchati |
evametannaravyāghraḥ paralīḍhaṃ na manyate || 16 ||
havirājyaṃ puroḍāśāḥ kuśā yūpāśca khādirāḥ |
naitāni yātayāmāni kurvanti punaradhvare || 17 ||
tathā hyāttamidaṃ rājyaṃ hṛtasārāṃ surāmiva |
nābhimantumalaṃ rāmo naṣṭasomamivādhvaram || 18 ||
na cemāṃ dharṣaṇāṃ rāma saṅgacchedatyamarṣaṇaḥ |
dārayenmandaramapi sa hi kruddhaśśitaiśśaraiḥ || 19 ||
tvāṃ tu notsahate hantuṃ mahātmā pitṛgauravāt |
sasomārkagrahagaṇaṃ nabhastārāvicitritam || 20 ||
pātayedyodivaṃ kruddhassatvāṃ na vyativartate |
prakṣobhayedvāraye dvā mahīṃ śailaśatācitām || 21 ||
naivaṃ vidhamasatkāraṃ rāghavo marṣayiṣyati |
balavāniva śārdūlo vāladherabhimarśanam || 22 ||
naitasya sahitā lokā bhayaṃ kuryurmahāmṛthe |
adharmantviha dharmātmā lokaṃ dharmeṇa yojayet || 23 ||
nanvasau kāñcanairbāṇairmahāvīryo mahābhujaḥ |
yugānta iva bhūtāni sāgarānapi nirdahet || 24 ||
sa tādṛśassiṃhabalo vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ |
svayameva hataḥ pitrā jalajenātmajo yathā || 25 ||
dvijāticarito dharmaśśāstradṛṣṭassanātanaḥ |
yadi te dharmanirate tvayā putre vivāsite || 26 ||
gatirekā patirnāryā dvitīyā gatirātmajaḥ |
tṛtīyā jñātayo rājaṃścaturthī neha vidyate || 27 ||
tatra tvaṃ caiva me nāsti rāmaśca vanamāśritaḥ |
na vanaṃ gantumicchāmi sarvathā nihatā tvayā || 28 ||
hataṃ tvayā rājyamidaṃ sarāṣṭraṃ hatastathā'tmā saha mantribhiśca |
hatā saputrā'smi hatāśca paurāssuta śca bhāryā ca tava prahṛṣṭau || 29 ||
imāṃ giraṃ dāruṇaśabda saṃśritāṃ niśamya rājā'pi mumoha duḥkhitaḥ |
tata ssa śokaṃ praviveśa pārthivassvaduṣkṛtaṃ cāpi punastadā smaran || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in