ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ සුන්දරකාණ්ඩම් .
අථ පඤ්චපඤ්චාශස්සර්ගඃ .
ලඞ්කාං සමස්තාං සන්දීප්ය ලාඞ්ගූලාග්නිං මහාබලඃ .
නිර්වාපයාමාස තදා සමුද්රේ හරිසත්තමඃ .
සන්දීප්යමානාං විධ්වස්තාං ත්රස්තරක්ෂෝගණාං පුරීම් .
ආවේක්ෂ්ය හනුමාන් ලඞ්කාං චින්තයාමාස වානරඃ .. 1 ..
තස්යාභූත්සුමහාංස්ත්රාසඃ කුත්සා චාත්මන්යජායත .
ලඞ්කාං ප්රදහතා කර්ම කිංස්විත්කෘතමිදං මයා .. 2 ..
ධන්යාස්තේ පුරුෂශ්රේෂ්ඨා යේ බුද්ධ්යා කෝපමුත්ථිතම් .
නිරුන්ධන්ති මහාත්මානෝ දීප්තමග්නිමිවාම්භසා .. 3 ..
ක්රුද්ධඃ පාපං න කුර්යාත්කඃ ක්රුද්ධෝ හන්යාද්ගුරූනපි .
ක්රුද්ධඃ පරුෂයා වාචා නරස්සාධූනධික්ෂිපේත් .. 4 ..
වාච්යාවාච්යං ප්රකුපිතෝ න විජානාති කර්හිචිත් .
නාකාර්යමස්ති ක්රුද්ධස්ය නාවාච්යං විද්යතේ ක්වචිත් .. 5 ..
යස්සමුත්පතිතං ක්රෝධං ක්ෂමයෛව නිරස්යති .
යථෝරගස්ත්වචං ජීර්ණාං ස වෛ පුරුෂ උච්යතේ .. 6 ..
ධිගස්තු මාං සුදුර්බුද්ධිං නිර්ලජ්ජං පාපකෘත්තමම් .
අචින්තයිත්වා තාං සීතාමග්නිදං ස්වාමිඝාතුකම් .. 7 ..
යදි දග්ධා ත්වියං ලඞ්කා නූනමාර්යා(අ)පි ජානකී .
දග්ධා තේන මයා භර්තුර්හිතං කාර්යමජානතා .. 8 ..
යදර්ථමයමාරම්භස්තත්කාර්යමවසාදිතම් .
මයා හි දහතා ලඞ්කාං න සීතා පරිරක්ෂිතා .. 9 ..
ඊෂත්කාර්යමිදං කාර්යං කෘතමාසීන්න සංශයඃ .
තස්ය ක්රෝධාභිභූතේන මයා මූලක්ෂයඃ කෘතඃ .. 10 ..
විනෂ්ටා ජානකී නූනං න හ්යදග්ධඃ ප්රදෘශ්යතේ .
ලඞ්කායාං කශ්චිදුද්ධේශස්සර්වා භස්මීකෘතා පුරී .. 11 ..
යදි තද්විහතං කාර්යං මම ප්රජ්ඤාවිපර්යයාත් .
ඉහෛව ප්රාණසන්න්යාසෝ මමාපි හ්යද්ය රෝචතේ .. 12 ..
කිමග්නෞ නිපතාම්යද්ය ආහෝස්විද්බඩබාමුඛේ .
ශරීරමාහෝ සත්ත්වානාං දද්මි සාගරවාසිනාම් .. 13 ..
කථං හි ජීවතා ශක්යෝ මයා ද්රෂ්ටුං හරීශ්වරඃ .
තෞ වා පුරුෂශාර්දූලෞ කාර්යසර්වස්වඝාතිනා .. 14 ..
මයා ඛලු තදේවේදං රෝෂදෝෂාත්ප්රදර්ශිතම් .
ප්රථිතං ත්රිෂු ලෝකේෂු කපිත්වමනවස්ථිතම් .. 15 ..
ධිගස්තු රාජසං භාවමනීශමනවස්ථිතම් .
ඊශ්වරේණාපි යද්රාගාන්මයා සීතා න රක්ෂිතා .. 16 ..
විනෂ්ටායාං තු සීතායාං තාවුභෞ විනශිෂ්යතඃ .
තයෝර්විනාශේ සුග්රීවඃ සබන්ධුර්විනශිෂ්යති .. 17 ..
ඒතදේව වචශ්ශ්රුත්වා භරතෝ භ්රාතෘවත්සලඃ .
ධර්මාත්මා සහශත්රුඝ්නඃ කථං ශක්ෂ්යති ජීවිතුම් .. 18 ..
ඉක්ෂ්වාකුවංශේ ධර්මිෂ්ඨේ ගතේ නාශමසංශයම් .
භවිෂ්යන්ති ප්රජාස්සර්වාශ්ශෝකසන්තාපපීඩිතාඃ .. 19 ..
තදහං භාග්යරහිතෝ ලුප්තධර්මාර්ථසඞ්ග්රහඃ .. 20 ..
රෝෂදෝෂපරීතාත්මා ව්යක්තං ලෝකවිනාශනඃ .
ඉති චින්තයතස්තස්ය නිමිත්තාන්යුපපේදිරේ .
පූර්වමප්යුපලබ්ධානි සාක්ෂාත්පුනරචින්තයත් .. 21 ..
අථවා චාරුසර්වාඞ්ගී රක්ෂිතා ස්වේන තේජසා .
න නශිෂ්යති කල්යාණී නාග්නිරග්නෞ ප්රවර්තතේ .. 22 ..
න හි ධර්මාත්මනස්තස්ය භාර්යාමමිතතේජසඃ .
ස්වචාරිත්රාභිගුප්තාං තාං ස්ප්රෂ්ටුමර්හති පාවකඃ .. 23 ..
නූනං රාමප්රභාවේණ වෛදේහ්යාස්සුකෘතේන ච .
යන්මාං දහනකර්මායං නාදහද්ධව්යවාහනඃ .. 24 ..
ත්රයාණාං භරතාදීනාං භ්රාත්රූණාං දේවතා ච යා .
රාමස්ය ච මනඃ කාන්තා සා කථං විනශිෂ්යති .. 25 ..
යද්වා දහනකර්මායං සර්වත්ර ප්රභුරව්යයඃ .
න මේ දහති ලාඞ්ගූලං කථමාර්යාං ප්රධක්ෂ්යති .. 26 ..
පුනශ්චාචින්තයත්තත්ර හනුමාන්විස්මිතස්තදා .
හිරණ්යනාභස්ය ගිරේර්ජලමධ්යේ ප්රදර්ශනම් .. 27 ..
තපසා සත්යවාක්යේන අනන්යත්වාච්ච භර්තරි .
අපි සා නිර්දහේදග්නිං න තාමග්නිඃ ප්රධක්ෂ්යති .. 28 ..
ස තථා චින්තයංස්තත්ර දේව්යා ධර්මපරිග්රහම් .
ශුශ්රාව හනුමාන්වාක්යං චාරණානාං මහාත්මනාම් .. 29 ..
අහෝ ඛලු කෘතං කර්ම දුෂ්කරං හි හනූමතා .
අග්නිං විසෘජතා(අ)භීක්ෂ්ණං භීමං රාක්ෂසවේශ්මනි .. 30 ..
ප්රපලායිතරක්ෂඃ ස්ත්රීබාලවෘද්ධසමාකුලා .
ජනකෝලාහලාධ්මාතා ක්රන්දන්තීවාද්රිකන්දරෛඃ .. 31 ..
දග්ධේයං නගරී සර්වා සාට්ටප්රාකාරතෝරණා .
ජානකී න ච දග්ධේති විස්මයෝ(අ)ද්භුත ඒව නඃ .. 32 ..
ස නිමිත්තෛශ්ච දෘෂ්ටාර්ථෛඃ කාරණෛශ්ච මහාගුණෛඃ .
ඍෂිවාක්යෛශ්ච හනුමානභවත්ප්රීතමානසඃ .. 33 ..
තතඃ කපිඃ ප්රාප්තමනෝරථාර්ථස්තාමක්ෂතාං රාජසුතාං විදිත්වා .
ප්රත්යක්ෂතස්තාං පුනරේව දෘෂ්ටවා ප්රතිප්රයාණාය මතිං චකාර .. 34 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ සුන්දරකාණ්ඩේ පඤ්චපඤ්චාශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
laṅkāṃ samastāṃ sandīpya lāṅgūlāgniṃ mahābalaḥ |
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ |
sandīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm |
āvekṣya hanumān laṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 1 ||
tasyābhūtsumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata |
laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvitkṛtamidaṃ mayā || 2 ||
dhanyāste puruṣaśreṣṭhā ye buddhyā kopamutthitam |
nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā || 3 ||
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryātkaḥ kruddho hanyādgurūnapi |
kruddhaḥ paruṣayā vācā narassādhūnadhikṣipet || 4 ||
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit |
nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit || 5 ||
yassamutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati |
yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate || 6 ||
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam |
acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātukam || 7 ||
yadi dagdhā tviyaṃ laṅkā nūnamāryā'pi jānakī |
dagdhā tena mayā bharturhitaṃ kāryamajānatā || 8 ||
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam |
mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā || 9 ||
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ |
tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ || 10 ||
vinaṣṭā jānakī nūnaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate |
laṅkāyāṃ kaściduddheśassarvā bhasmīkṛtā purī || 11 ||
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mama prajñāviparyayāt |
ihaiva prāṇasannyāso mamāpi hyadya rocate || 12 ||
kimagnau nipatāmyadya āhosvidbaḍabāmukhe |
śarīramāho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām || 13 ||
kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ |
tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā || 14 ||
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣātpradarśitam |
prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam || 15 ||
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam |
īśvareṇāpi yadrāgānmayā sītā na rakṣitā || 16 ||
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ |
tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati || 17 ||
etadeva vacaśśrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum || 18 ||
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam |
bhaviṣyanti prajāssarvāśśokasantāpapīḍitāḥ || 19 ||
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṅgrahaḥ || 20 ||
roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ |
iti cintayatastasya nimittānyupapedire |
pūrvamapyupalabdhāni sākṣātpunaracintayat || 21 ||
athavā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā |
na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate || 22 ||
na hi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ |
svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ || 23 ||
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāssukṛtena ca |
yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ || 24 ||
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātrūṇāṃ devatā ca yā |
rāmasya ca manaḥ kāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati || 25 ||
yadvā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ |
na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati || 26 ||
punaścācintayattatra hanumānvismitastadā |
hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam || 27 ||
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari |
api sā nirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati || 28 ||
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham |
śuśrāva hanumānvākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām || 29 ||
aho khalu kṛtaṃ karma duṣkaraṃ hi hanūmatā |
agniṃ visṛjatā'bhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasaveśmani || 30 ||
prapalāyitarakṣaḥ strībālavṛddhasamākulā |
janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ || 31 ||
dagdheyaṃ nagarī sarvā sāṭṭaprākāratoraṇā |
jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ || 32 ||
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca hanumānabhavatprītamānasaḥ || 33 ||
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthastāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā |
pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭavā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ।
लङ्कां समस्तां सन्दीप्य लाङ्गूलाग्निं महाबलः ।
निर्वापयामास तदा समुद्रे हरिसत्तमः ।
सन्दीप्यमानां विध्वस्तां त्रस्तरक्षोगणां पुरीम् ।
आवेक्ष्य हनुमान् लङ्कां चिन्तयामास वानरः ॥ 1 ॥
तस्याभूत्सुमहांस्त्रासः कुत्सा चात्मन्यजायत ।
लङ्कां प्रदहता कर्म किंस्वित्कृतमिदं मया ॥ 2 ॥
धन्यास्ते पुरुषश्रेष्ठा ये बुद्ध्या कोपमुत्थितम् ।
निरुन्धन्ति महात्मानो दीप्तमग्निमिवाम्भसा ॥ 3 ॥
क्रुद्धः पापं न कुर्यात्कः क्रुद्धो हन्याद्गुरूनपि ।
क्रुद्धः परुषया वाचा नरस्साधूनधिक्षिपेत् ॥ 4 ॥
वाच्यावाच्यं प्रकुपितो न विजानाति कर्हिचित् ।
नाकार्यमस्ति क्रुद्धस्य नावाच्यं विद्यते क्वचित् ॥ 5 ॥
यस्समुत्पतितं क्रोधं क्षमयैव निरस्यति ।
यथोरगस्त्वचं जीर्णां स वै पुरुष उच्यते ॥ 6 ॥
धिगस्तु मां सुदुर्बुद्धिं निर्लज्जं पापकृत्तमम् ।
अचिन्तयित्वा तां सीतामग्निदं स्वामिघातुकम् ॥ 7 ॥
यदि दग्धा त्वियं लङ्का नूनमार्याऽपि जानकी ।
दग्धा तेन मया भर्तुर्हितं कार्यमजानता ॥ 8 ॥
यदर्थमयमारम्भस्तत्कार्यमवसादितम् ।
मया हि दहता लङ्कां न सीता परिरक्षिता ॥ 9 ॥
ईषत्कार्यमिदं कार्यं कृतमासीन्न संशयः ।
तस्य क्रोधाभिभूतेन मया मूलक्षयः कृतः ॥ 10 ॥
विनष्टा जानकी नूनं न ह्यदग्धः प्रदृश्यते ।
लङ्कायां कश्चिदुद्धेशस्सर्वा भस्मीकृता पुरी ॥ 11 ॥
यदि तद्विहतं कार्यं मम प्रज्ञाविपर्ययात् ।
इहैव प्राणसन्न्यासो ममापि ह्यद्य रोचते ॥ 12 ॥
किमग्नौ निपताम्यद्य आहोस्विद्बडबामुखे ।
शरीरमाहो सत्त्वानां दद्मि सागरवासिनाम् ॥ 13 ॥
कथं हि जीवता शक्यो मया द्रष्टुं हरीश्वरः ।
तौ वा पुरुषशार्दूलौ कार्यसर्वस्वघातिना ॥ 14 ॥
मया खलु तदेवेदं रोषदोषात्प्रदर्शितम् ।
प्रथितं त्रिषु लोकेषु कपित्वमनवस्थितम् ॥ 15 ॥
धिगस्तु राजसं भावमनीशमनवस्थितम् ।
ईश्वरेणापि यद्रागान्मया सीता न रक्षिता ॥ 16 ॥
विनष्टायां तु सीतायां तावुभौ विनशिष्यतः ।
तयोर्विनाशे सुग्रीवः सबन्धुर्विनशिष्यति ॥ 17 ॥
एतदेव वचश्श्रुत्वा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
धर्मात्मा सहशत्रुघ्नः कथं शक्ष्यति जीवितुम् ॥ 18 ॥
इक्ष्वाकुवंशे धर्मिष्ठे गते नाशमसंशयम् ।
भविष्यन्ति प्रजास्सर्वाश्शोकसन्तापपीडिताः ॥ 19 ॥
तदहं भाग्यरहितो लुप्तधर्मार्थसङ्ग्रहः ॥ 20 ॥
रोषदोषपरीतात्मा व्यक्तं लोकविनाशनः ।
इति चिन्तयतस्तस्य निमित्तान्युपपेदिरे ।
पूर्वमप्युपलब्धानि साक्षात्पुनरचिन्तयत् ॥ 21 ॥
अथवा चारुसर्वाङ्गी रक्षिता स्वेन तेजसा ।
न नशिष्यति कल्याणी नाग्निरग्नौ प्रवर्तते ॥ 22 ॥
न हि धर्मात्मनस्तस्य भार्याममिततेजसः ।
स्वचारित्राभिगुप्तां तां स्प्रष्टुमर्हति पावकः ॥ 23 ॥
नूनं रामप्रभावेण वैदेह्यास्सुकृतेन च ।
यन्मां दहनकर्मायं नादहद्धव्यवाहनः ॥ 24 ॥
त्रयाणां भरतादीनां भ्रात्रूणां देवता च या ।
रामस्य च मनः कान्ता सा कथं विनशिष्यति ॥ 25 ॥
यद्वा दहनकर्मायं सर्वत्र प्रभुरव्ययः ।
न मे दहति लाङ्गूलं कथमार्यां प्रधक्ष्यति ॥ 26 ॥
पुनश्चाचिन्तयत्तत्र हनुमान्विस्मितस्तदा ।
हिरण्यनाभस्य गिरेर्जलमध्ये प्रदर्शनम् ॥ 27 ॥
तपसा सत्यवाक्येन अनन्यत्वाच्च भर्तरि ।
अपि सा निर्दहेदग्निं न तामग्निः प्रधक्ष्यति ॥ 28 ॥
स तथा चिन्तयंस्तत्र देव्या धर्मपरिग्रहम् ।
शुश्राव हनुमान्वाक्यं चारणानां महात्मनाम् ॥ 29 ॥
अहो खलु कृतं कर्म दुष्करं हि हनूमता ।
अग्निं विसृजताऽभीक्ष्णं भीमं राक्षसवेश्मनि ॥ 30 ॥
प्रपलायितरक्षः स्त्रीबालवृद्धसमाकुला ।
जनकोलाहलाध्माता क्रन्दन्तीवाद्रिकन्दरैः ॥ 31 ॥
दग्धेयं नगरी सर्वा साट्टप्राकारतोरणा ।
जानकी न च दग्धेति विस्मयोऽद्भुत एव नः ॥ 32 ॥
स निमित्तैश्च दृष्टार्थैः कारणैश्च महागुणैः ।
ऋषिवाक्यैश्च हनुमानभवत्प्रीतमानसः ॥ 33 ॥
ततः कपिः प्राप्तमनोरथार्थस्तामक्षतां राजसुतां विदित्वा ।
प्रत्यक्षतस्तां पुनरेव दृष्टवा प्रतिप्रयाणाय मतिं चकार ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
laṅkāṃ samastāṃ sandīpya lāṅgūlāgniṃ mahābalaḥ |
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ |
sandīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm |
āvekṣya hanumān laṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 1 ||
tasyābhūtsumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata |
laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvitkṛtamidaṃ mayā || 2 ||
dhanyāste puruṣaśreṣṭhā ye buddhyā kopamutthitam |
nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā || 3 ||
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryātkaḥ kruddho hanyādgurūnapi |
kruddhaḥ paruṣayā vācā narassādhūnadhikṣipet || 4 ||
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit |
nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit || 5 ||
yassamutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati |
yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate || 6 ||
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam |
acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātukam || 7 ||
yadi dagdhā tviyaṃ laṅkā nūnamāryā'pi jānakī |
dagdhā tena mayā bharturhitaṃ kāryamajānatā || 8 ||
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam |
mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā || 9 ||
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ |
tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ || 10 ||
vinaṣṭā jānakī nūnaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate |
laṅkāyāṃ kaściduddheśassarvā bhasmīkṛtā purī || 11 ||
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mama prajñāviparyayāt |
ihaiva prāṇasannyāso mamāpi hyadya rocate || 12 ||
kimagnau nipatāmyadya āhosvidbaḍabāmukhe |
śarīramāho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām || 13 ||
kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ |
tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā || 14 ||
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣātpradarśitam |
prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam || 15 ||
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam |
īśvareṇāpi yadrāgānmayā sītā na rakṣitā || 16 ||
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ |
tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati || 17 ||
etadeva vacaśśrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum || 18 ||
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam |
bhaviṣyanti prajāssarvāśśokasantāpapīḍitāḥ || 19 ||
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṅgrahaḥ || 20 ||
roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ |
iti cintayatastasya nimittānyupapedire |
pūrvamapyupalabdhāni sākṣātpunaracintayat || 21 ||
athavā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā |
na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate || 22 ||
na hi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ |
svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ || 23 ||
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāssukṛtena ca |
yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ || 24 ||
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātrūṇāṃ devatā ca yā |
rāmasya ca manaḥ kāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati || 25 ||
yadvā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ |
na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati || 26 ||
punaścācintayattatra hanumānvismitastadā |
hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam || 27 ||
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari |
api sā nirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati || 28 ||
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham |
śuśrāva hanumānvākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām || 29 ||
aho khalu kṛtaṃ karma duṣkaraṃ hi hanūmatā |
agniṃ visṛjatā'bhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasaveśmani || 30 ||
prapalāyitarakṣaḥ strībālavṛddhasamākulā |
janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ || 31 ||
dagdheyaṃ nagarī sarvā sāṭṭaprākāratoraṇā |
jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ || 32 ||
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca hanumānabhavatprītamānasaḥ || 33 ||
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthastāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā |
pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭavā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.