ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಕುಶನಾಭಸ್ಯ ಧೀಮತಃ ।
ಶಿರೋಭಿಶ್ಚರಣೌ ಸ್ಪೃಷ್ಟ್ವಾ ಕನ್ಯಾಶತಮಭಾಷತ ॥ 1 ॥
ವಾಯುಸ್ಸರ್ವಾತ್ಮಕೋ ರಾಜನ್ ಪ್ರಧರ್ಷಯಿತುಮಿಚ್ಛತಿ ।
ಅಶುಭಂ ಮಾರ್ಗಮಾಸ್ಥಾಯ ನ ಧರ್ಮಂ ಪ್ರತ್ಯವೇಕ್ಷತೇ ॥ 2 ॥
ಪಿತೃಮತ್ಯಸ್ಸ್ಮ ಭದ್ರಂ ತೇ ಸ್ವಚ್ಛನ್ದೇ ನ ವಯಂ ಸ್ಥಿತಾಃ ।
ಪಿತರಂ ನೋ ವೃಣೀಷ್ವ ತ್ವಂ ಯದಿ ನೋ ದಾಸ್ಯತೇ ತವ ॥ 3 ॥
ತೇನ ಪಾಪಾನುಬನ್ಧೇನ ವಚನಂ ನ ಪ್ರತೀಚ್ಛತಾ ।
ಏವಂ ಬ್ರುವನ್ತ್ಯಸ್ಸರ್ವಾಸ್ಸ್ಮ ವಾಯುನಾ ನಿಹತಾ ಭೃಶಮ್ ॥ 4 ॥
ತಾಸಾಂ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಜಾ ಪರಮಧಾರ್ಮಿಕಃ ।
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಮಹಾತೇಜಾಃ ಕನ್ಯಾಶತಮನುತ್ತಮಮ್ ॥ 5 ॥
ಕ್ಷಾನ್ತಂ ಕ್ಷಮಾವತಾಂ ಪುತ್ರ್ಯಃ ಕರ್ತವ್ಯಂ ಸುಮಹತ್ಕೃತಮ್ ।
ಐಕಮತ್ಯಮುಪಾಗಮ್ಯ ಕುಲಂ ಚಾವೇಕ್ಷಿತಂ ಮಮ ॥ 6 ॥
ಅಲಙ್ಕಾರೋ ಹಿ ನಾರೀಣಾಂ ಕ್ಷಮಾ ತು ಪುರುಷಸ್ಯ ವಾ ।
ದುಷ್ಕರಂ ತಚ್ಚ ಯತ್ ಕ್ಷಾನ್ತಂ ತ್ರಿದಶೇಷು ವಿಶೇಷತಃ ॥ 7 ॥
ಯಾದೃಶೀ ವಃ ಕ್ಷಮಾ ಪುತ್ರ್ಯಸ್ಸರ್ವಾಸಾಮವಿಶೇಷತಃ ।
ಕ್ಷಮಾ ದಾನಂ ಕ್ಷಮಾ ಯಜ್ಞಃ ಕ್ಷಮಾ ಸತ್ಯಂ ಹಿ ಪುತ್ರಿಕಾಃ ॥ 8 ॥
ಕ್ಷಮಾ ಯಶಃ ಕ್ಷಮಾ ಧರ್ಮಃ ಕ್ಷಮಯಾ ನಿಷ್ಠಿತಂ ಜಗತ್ ।
ವಿಸೃಜ್ಯ ಕನ್ಯಾಃ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ರಾಜಾ ತ್ರಿದಶವಿಕ್ರಮಃ ॥ 9 ॥
ಮನ್ತ್ರಜ್ಞೋ ಮನ್ತ್ರಯಾಮಾಸ ಪ್ರದಾನಂ ಸಹ ಮನ್ತ್ರಿಭಿಃ ।
ದೇಶಕಾಲೌ ಪ್ರದಾನಸ್ಯ ಸದೃಶೇ ಪ್ರತಿಪಾದನಮ್ ॥ 10 ॥
ಏತಸ್ಮಿನ್ನೇವ ಕಾಲೇ ತು ಚೂಲೀ ನಾಮ ಮಹಾತಪಾಃ ।
ಊರ್ಧ್ವರೇತಾಶ್ಶುಭಾಚಾರೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಂ ತಪ ಉಪಾಗಮತ್ ॥ 11 ॥
ತಪ್ಯನ್ತಂ ತಮೃಷಿಂ ತತ್ರ ಗನ್ಧರ್ವೀ ಪರ್ಯುಪಾಸತೇ ।
ಸೋಮದಾ ನಾಮ ಭದ್ರಂ ತೇ ಊರ್ಮಿಲಾ ತನಯಾ ತದಾ ॥ 12 ॥
ಸಾ ಚ ತಂ ಪ್ರಣತಾ ಭೂತ್ವಾ ಶುಶ್ರೂಷಣಪರಾಯಣಾ ।
ಉವಾಸ ಕಾಲೇ ಧರ್ಮಿಷ್ಠಾ ತಸ್ಯಾಸ್ತುಷ್ಟೋಽಭವದ್ಗುರುಃ ॥ 13 ॥
ಸ ಚ ತಾಂ ಕಾಲಯೋಗೇನ ಪ್ರೋವಾಚ ರಘುನನ್ದನ ।
ಪರಿತುಷ್ಟೋಽಸ್ಮಿ ಭದ್ರಂ ತೇ ಕಿಂ ಕರೋಮಿ ತವ ಪ್ರಿಯಮ್ ॥ 14 ॥
ಪರಿತುಷ್ಟಂ ಮುನಿಂ ಜ್ಞಾತ್ವಾ ಗನ್ಧರ್ವೀ ಮಧುರಸ್ವರಾ ।
ಉವಾಚ ಪರಮಪ್ರೀತಾ ವಾಕ್ಯಜ್ಞಾ ವಾಕ್ಯಕೋವಿದಮ್ ॥ 15 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮ್ಯಾ ಸಮುದಿತೋ ಬ್ರಾಹ್ಮ್ಯಾ ಬ್ರಹ್ಮಭೂತೋ ಮಹಾತಪಾಃ ।
ಬ್ರಾಹ್ಮೇಣ ತಪಸಾ ಯುಕ್ತಂ ಪುತ್ರಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಧಾರ್ಮಿಕ ॥ 16 ॥
ಅಪತಿಶ್ಚಾಸ್ಮಿ ಭದ್ರಂ ತೇ ಭಾರ್ಯಾ ಚಾಸ್ಮಿ ನ ಕಸ್ಯಚಿತ್ ।
ಬ್ರಾಹ್ಮೇಣೋಪಗತಾಯಾಶ್ಚ ದಾತುಮರ್ಹಸಿ ಮೇ ಸುತಮ್ ॥ 17 ॥
ತಸ್ಯಾಃ ಪ್ರಸನ್ನೋ ಬ್ರಹ್ಮರ್ಷಿರ್ದದೌ ಪುತ್ರಮನುತ್ತಮಮ್ ।
ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತ ಇತಿ ಖ್ಯಾತಂ ಮಾನಸಂ ಚೂಲಿನಸ್ಸುತಮ್ ॥ 18 ॥
ಸ ರಾಜಾ ಸೌಮದೇಯಸ್ತು ಪುರೀಮಧ್ಯವಸತ್ತದಾ ।
ಕಾಮ್ಪಿಲ್ಯಾಂ ಪರಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮ್ಯಾ ದೇವರಾಜೋ ಯಥಾ ದಿವಮ್ ॥ 19 ॥
ಸ ಬುದ್ಧಿಂ ಕೃತವಾನ್ ರಾಜಾ ಕುಶನಾಭಸ್ಸುಧಾರ್ಮಿಕಃ ।
ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಾಯ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ದಾತುಂ ಕನ್ಯಾಶತಂ ತದಾ ॥ 20 ॥
ತಮಾಹೂಯ ಮಹಾತೇಜಾ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಂ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ದದೌ ಕನ್ಯಾಶತಂ ರಾಜಾ ಸುಪ್ರೀತೇನಾನ್ತರಾತ್ಮನಾ ॥ 21 ॥
ಯಥಾಕ್ರಮಂ ತತಃ ಪಾಣೀನ್ ಜಗ್ರಾಹ ರಘುನನ್ದನ ।
ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೋ ಮಹೀಪಾಲಸ್ತಾಸಾಂ ದೇವಪತಿರ್ಯಥಾ ॥ 22 ॥
ಸ್ಪೃಷ್ಟಮಾತ್ರೇ ತತಃ ಪಾಣೌ ವಿಕುಬ್ಜಾ ವಿಗತಜ್ವರಾಃ ।
ಯುಕ್ತಾಃ ಪರಮಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮ್ಯಾ ಬಭುಃ ಕನ್ಯಾಶತಂ ತದಾ ॥ 23 ॥
ಸ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಾಯುನಾ ಮುಕ್ತಾಃ ಕುಶನಾಭೋ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ಬಭೂವ ಪರಮಪ್ರೀತೋ ಹರ್ಷಂ ಲೇಭೇ ಪುನಃಪುನಃ ॥ 24 ॥
ಕೃತೋದ್ವಾಹಂ ತು ರಾಜಾನಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಂ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ಸದಾರಂ ಪ್ರೇಷಯಾಮಾಸ ಸೋಪಾಧ್ಯಾಯಗಣಂ ತದಾ ॥ 25 ॥
ಸೋಮದಾಽಪಿ ಸುಸಂಹೃಷ್ಟಾ ಪುತ್ರಸ್ಯ ಸದೃಶೀಂ ಕ್ರಿಯಾಮ್ ।
ಯಥಾನ್ಯಾಯಂ ಚ ಗನ್ಧರ್ವೀ ಸ್ನುಷಾಸ್ತಾಃ ಪ್ರತ್ಯನನ್ದತ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā kuśanābhasya dhīmataḥ |
śirobhiścaraṇau spṛṣṭvā kanyāśatamabhāṣata || 1 ||
vāyussarvātmako rājan pradharṣayitumicchati |
aśubhaṃ mārgamāsthāya na dharmaṃ pratyavekṣate || 2 ||
pitṛmatyassma bhadraṃ te svacchande na vayaṃ sthitāḥ |
pitaraṃ no vṛṇīṣva tvaṃ yadi no dāsyate tava || 3 ||
tena pāpānubandhena vacanaṃ na pratīcchatā |
evaṃ bruvantyassarvāssma vāyunā nihatā bhṛśam || 4 ||
tāsāṃ tadvacanaṃ śrutvā rājā paramadhārmikaḥ |
pratyuvāca mahātejāḥ kanyāśatamanuttamam || 5 ||
kṣāntaṃ kṣamāvatāṃ putryaḥ kartavyaṃ sumahatkṛtam |
aikamatyamupāgamya kulaṃ cāvekṣitaṃ mama || 6 ||
alaṅkāro hi nārīṇāṃ kṣamā tu puruṣasya vā |
duṣkaraṃ tacca yat kṣāntaṃ tridaśeṣu viśeṣataḥ || 7 ||
yādṛśī vaḥ kṣamā putryassarvāsāmaviśeṣataḥ |
kṣamā dānaṃ kṣamā yajñaḥ kṣamā satyaṃ hi putrikāḥ || 8 ||
kṣamā yaśaḥ kṣamā dharmaḥ kṣamayā niṣṭhitaṃ jagat |
visṛjya kanyāḥ kākutstha rājā tridaśavikramaḥ || 9 ||
mantrajño mantrayāmāsa pradānaṃ saha mantribhiḥ |
deśakālau pradānasya sadṛśe pratipādanam || 10 ||
etasminneva kāle tu cūlī nāma mahātapāḥ |
ūrdhvaretāśśubhācāro brāhmaṃ tapa upāgamat || 11 ||
tapyantaṃ tamṛṣiṃ tatra gandharvī paryupāsate |
somadā nāma bhadraṃ te ūrmilā tanayā tadā || 12 ||
sā ca taṃ praṇatā bhūtvā śuśrūṣaṇaparāyaṇā |
uvāsa kāle dharmiṣṭhā tasyāstuṣṭo'bhavadguruḥ || 13 ||
sa ca tāṃ kālayogena provāca raghunandana |
parituṣṭo'smi bhadraṃ te kiṃ karomi tava priyam || 14 ||
parituṣṭaṃ muniṃ jñātvā gandharvī madhurasvarā |
uvāca paramaprītā vākyajñā vākyakovidam || 15 ||
lakṣmyā samudito brāhmyā brahmabhūto mahātapāḥ |
brāhmeṇa tapasā yuktaṃ putramicchāmi dhārmika || 16 ||
apatiścāsmi bhadraṃ te bhāryā cāsmi na kasyacit |
brāhmeṇopagatāyāśca dātumarhasi me sutam || 17 ||
tasyāḥ prasanno brahmarṣirdadau putramanuttamam |
brahmadatta iti khyātaṃ mānasaṃ cūlinassutam || 18 ||
sa rājā saumadeyastu purīmadhyavasattadā |
kāmpilyāṃ parayā lakṣmyā devarājo yathā divam || 19 ||
sa buddhiṃ kṛtavān rājā kuśanābhassudhārmikaḥ |
brahmadattāya kākutstha dātuṃ kanyāśataṃ tadā || 20 ||
tamāhūya mahātejā brahmadattaṃ mahīpatiḥ |
dadau kanyāśataṃ rājā suprītenāntarātmanā || 21 ||
yathākramaṃ tataḥ pāṇīn jagrāha raghunandana |
brahmadatto mahīpālastāsāṃ devapatiryathā || 22 ||
spṛṣṭamātre tataḥ pāṇau vikubjā vigatajvarāḥ |
yuktāḥ paramayā lakṣmyā babhuḥ kanyāśataṃ tadā || 23 ||
sa dṛṣṭvā vāyunā muktāḥ kuśanābho mahīpatiḥ |
babhūva paramaprīto harṣaṃ lebhe punaḥpunaḥ || 24 ||
kṛtodvāhaṃ tu rājānaṃ brahmadattaṃ mahīpatiḥ |
sadāraṃ preṣayāmāsa sopādhyāyagaṇaṃ tadā || 25 ||
somadā'pi susaṃhṛṣṭā putrasya sadṛśīṃ kriyām |
yathānyāyaṃ ca gandharvī snuṣāstāḥ pratyanandata || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा कुशनाभस्य धीमतः ।
शिरोभिश्चरणौ स्पृष्ट्वा कन्याशतमभाषत ॥ 1 ॥
वायुस्सर्वात्मको राजन् प्रधर्षयितुमिच्छति ।
अशुभं मार्गमास्थाय न धर्मं प्रत्यवेक्षते ॥ 2 ॥
पितृमत्यस्स्म भद्रं ते स्वच्छन्दे न वयं स्थिताः ।
पितरं नो वृणीष्व त्वं यदि नो दास्यते तव ॥ 3 ॥
तेन पापानुबन्धेन वचनं न प्रतीच्छता ।
एवं ब्रुवन्त्यस्सर्वास्स्म वायुना निहता भृशम् ॥ 4 ॥
तासां तद्वचनं श्रुत्वा राजा परमधार्मिकः ।
प्रत्युवाच महातेजाः कन्याशतमनुत्तमम् ॥ 5 ॥
क्षान्तं क्षमावतां पुत्र्यः कर्तव्यं सुमहत्कृतम् ।
ऐकमत्यमुपागम्य कुलं चावेक्षितं मम ॥ 6 ॥
अलङ्कारो हि नारीणां क्षमा तु पुरुषस्य वा ।
दुष्करं तच्च यत् क्षान्तं त्रिदशेषु विशेषतः ॥ 7 ॥
यादृशी वः क्षमा पुत्र्यस्सर्वासामविशेषतः ।
क्षमा दानं क्षमा यज्ञः क्षमा सत्यं हि पुत्रिकाः ॥ 8 ॥
क्षमा यशः क्षमा धर्मः क्षमया निष्ठितं जगत् ।
विसृज्य कन्याः काकुत्स्थ राजा त्रिदशविक्रमः ॥ 9 ॥
मन्त्रज्ञो मन्त्रयामास प्रदानं सह मन्त्रिभिः ।
देशकालौ प्रदानस्य सदृशे प्रतिपादनम् ॥ 10 ॥
एतस्मिन्नेव काले तु चूली नाम महातपाः ।
ऊर्ध्वरेताश्शुभाचारो ब्राह्मं तप उपागमत् ॥ 11 ॥
तप्यन्तं तमृषिं तत्र गन्धर्वी पर्युपासते ।
सोमदा नाम भद्रं ते ऊर्मिला तनया तदा ॥ 12 ॥
सा च तं प्रणता भूत्वा शुश्रूषणपरायणा ।
उवास काले धर्मिष्ठा तस्यास्तुष्टोऽभवद्गुरुः ॥ 13 ॥
स च तां कालयोगेन प्रोवाच रघुनन्दन ।
परितुष्टोऽस्मि भद्रं ते किं करोमि तव प्रियम् ॥ 14 ॥
परितुष्टं मुनिं ज्ञात्वा गन्धर्वी मधुरस्वरा ।
उवाच परमप्रीता वाक्यज्ञा वाक्यकोविदम् ॥ 15 ॥
लक्ष्म्या समुदितो ब्राह्म्या ब्रह्मभूतो महातपाः ।
ब्राह्मेण तपसा युक्तं पुत्रमिच्छामि धार्मिक ॥ 16 ॥
अपतिश्चास्मि भद्रं ते भार्या चास्मि न कस्यचित् ।
ब्राह्मेणोपगतायाश्च दातुमर्हसि मे सुतम् ॥ 17 ॥
तस्याः प्रसन्नो ब्रह्मर्षिर्ददौ पुत्रमनुत्तमम् ।
ब्रह्मदत्त इति ख्यातं मानसं चूलिनस्सुतम् ॥ 18 ॥
स राजा सौमदेयस्तु पुरीमध्यवसत्तदा ।
काम्पिल्यां परया लक्ष्म्या देवराजो यथा दिवम् ॥ 19 ॥
स बुद्धिं कृतवान् राजा कुशनाभस्सुधार्मिकः ।
ब्रह्मदत्ताय काकुत्स्थ दातुं कन्याशतं तदा ॥ 20 ॥
तमाहूय महातेजा ब्रह्मदत्तं महीपतिः ।
ददौ कन्याशतं राजा सुप्रीतेनान्तरात्मना ॥ 21 ॥
यथाक्रमं ततः पाणीन् जग्राह रघुनन्दन ।
ब्रह्मदत्तो महीपालस्तासां देवपतिर्यथा ॥ 22 ॥
स्पृष्टमात्रे ततः पाणौ विकुब्जा विगतज्वराः ।
युक्ताः परमया लक्ष्म्या बभुः कन्याशतं तदा ॥ 23 ॥
स दृष्ट्वा वायुना मुक्ताः कुशनाभो महीपतिः ।
बभूव परमप्रीतो हर्षं लेभे पुनःपुनः ॥ 24 ॥
कृतोद्वाहं तु राजानं ब्रह्मदत्तं महीपतिः ।
सदारं प्रेषयामास सोपाध्यायगणं तदा ॥ 25 ॥
सोमदाऽपि सुसंहृष्टा पुत्रस्य सदृशीं क्रियाम् ।
यथान्यायं च गन्धर्वी स्नुषास्ताः प्रत्यनन्दत ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā kuśanābhasya dhīmataḥ |
śirobhiścaraṇau spṛṣṭvā kanyāśatamabhāṣata || 1 ||
vāyussarvātmako rājan pradharṣayitumicchati |
aśubhaṃ mārgamāsthāya na dharmaṃ pratyavekṣate || 2 ||
pitṛmatyassma bhadraṃ te svacchande na vayaṃ sthitāḥ |
pitaraṃ no vṛṇīṣva tvaṃ yadi no dāsyate tava || 3 ||
tena pāpānubandhena vacanaṃ na pratīcchatā |
evaṃ bruvantyassarvāssma vāyunā nihatā bhṛśam || 4 ||
tāsāṃ tadvacanaṃ śrutvā rājā paramadhārmikaḥ |
pratyuvāca mahātejāḥ kanyāśatamanuttamam || 5 ||
kṣāntaṃ kṣamāvatāṃ putryaḥ kartavyaṃ sumahatkṛtam |
aikamatyamupāgamya kulaṃ cāvekṣitaṃ mama || 6 ||
alaṅkāro hi nārīṇāṃ kṣamā tu puruṣasya vā |
duṣkaraṃ tacca yat kṣāntaṃ tridaśeṣu viśeṣataḥ || 7 ||
yādṛśī vaḥ kṣamā putryassarvāsāmaviśeṣataḥ |
kṣamā dānaṃ kṣamā yajñaḥ kṣamā satyaṃ hi putrikāḥ || 8 ||
kṣamā yaśaḥ kṣamā dharmaḥ kṣamayā niṣṭhitaṃ jagat |
visṛjya kanyāḥ kākutstha rājā tridaśavikramaḥ || 9 ||
mantrajño mantrayāmāsa pradānaṃ saha mantribhiḥ |
deśakālau pradānasya sadṛśe pratipādanam || 10 ||
etasminneva kāle tu cūlī nāma mahātapāḥ |
ūrdhvaretāśśubhācāro brāhmaṃ tapa upāgamat || 11 ||
tapyantaṃ tamṛṣiṃ tatra gandharvī paryupāsate |
somadā nāma bhadraṃ te ūrmilā tanayā tadā || 12 ||
sā ca taṃ praṇatā bhūtvā śuśrūṣaṇaparāyaṇā |
uvāsa kāle dharmiṣṭhā tasyāstuṣṭo'bhavadguruḥ || 13 ||
sa ca tāṃ kālayogena provāca raghunandana |
parituṣṭo'smi bhadraṃ te kiṃ karomi tava priyam || 14 ||
parituṣṭaṃ muniṃ jñātvā gandharvī madhurasvarā |
uvāca paramaprītā vākyajñā vākyakovidam || 15 ||
lakṣmyā samudito brāhmyā brahmabhūto mahātapāḥ |
brāhmeṇa tapasā yuktaṃ putramicchāmi dhārmika || 16 ||
apatiścāsmi bhadraṃ te bhāryā cāsmi na kasyacit |
brāhmeṇopagatāyāśca dātumarhasi me sutam || 17 ||
tasyāḥ prasanno brahmarṣirdadau putramanuttamam |
brahmadatta iti khyātaṃ mānasaṃ cūlinassutam || 18 ||
sa rājā saumadeyastu purīmadhyavasattadā |
kāmpilyāṃ parayā lakṣmyā devarājo yathā divam || 19 ||
sa buddhiṃ kṛtavān rājā kuśanābhassudhārmikaḥ |
brahmadattāya kākutstha dātuṃ kanyāśataṃ tadā || 20 ||
tamāhūya mahātejā brahmadattaṃ mahīpatiḥ |
dadau kanyāśataṃ rājā suprītenāntarātmanā || 21 ||
yathākramaṃ tataḥ pāṇīn jagrāha raghunandana |
brahmadatto mahīpālastāsāṃ devapatiryathā || 22 ||
spṛṣṭamātre tataḥ pāṇau vikubjā vigatajvarāḥ |
yuktāḥ paramayā lakṣmyā babhuḥ kanyāśataṃ tadā || 23 ||
sa dṛṣṭvā vāyunā muktāḥ kuśanābho mahīpatiḥ |
babhūva paramaprīto harṣaṃ lebhe punaḥpunaḥ || 24 ||
kṛtodvāhaṃ tu rājānaṃ brahmadattaṃ mahīpatiḥ |
sadāraṃ preṣayāmāsa sopādhyāyagaṇaṃ tadā || 25 ||
somadā'pi susaṃhṛṣṭā putrasya sadṛśīṃ kriyām |
yathānyāyaṃ ca gandharvī snuṣāstāḥ pratyanandata || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.