𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑌃 ॥ 1 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑍍 ।
𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌖𑌲𑍍𑌵𑌵𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌮𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌿𑌹 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌯𑌦𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌜𑌨𑌨𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌵𑌨𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌹𑌤𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌬𑌲𑍈𑌕𑌦𑍇𑌶𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌪𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌿𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌸𑍁𑌖𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌮𑌮 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌫𑌲𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 4 ॥
𑌯𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌯𑌂 𑌮𑌮 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌪𑌣𑌂 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑍇𑌭𑌿𑌰𑍍𑌗𑍃𑌹𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍈𑌃 ॥ 5 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌸𑍍𑌸𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑌿𑌵 𑌤𑍋𑌯𑌦𑌃 ।
𑌭𑌵𑌨𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 6 ॥
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌸𑌃 ॥ 7 ॥
𑌅𑌵𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸 𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍇𑌨 𑌸𑌮𑍋 𑌬𑌲𑍀 ॥ 8 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌨𑌲𑌶𑌿𑌖𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌶𑍁𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌰𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌚𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌜𑌿𑌤𑍋 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮 𑌦𑌦𑌾𑌹 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ।
𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁𑌮𑌾𑌲𑍇 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌾𑌲𑍇𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌦𑌾𑌹 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌤𑌤𑌃 ॥ 11 ॥
𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌕𑍇𑌤𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌹𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍋𑌮𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ॥ 12 ॥
𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌨𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍍𑌵𑌜𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌜𑍍𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌘𑍋𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌥𑌾 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 13 ॥
𑌕𑌰𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍈𑌵 𑌹𑌿 ।
𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌮𑌕𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍈𑌵 𑌹𑌿 ॥ 14 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 15 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑌾𑌣𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣𑍈𑌵 𑌦𑌦𑌾𑌹 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑍇𑌷𑍁 𑌭𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ।
𑌗𑍃𑌹𑍇𑌷𑍍𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌤𑌾𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌦𑌦𑌾𑌹 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌆𑌸𑌸𑌾𑌦𑌾𑌥 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍇 ।
𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑍇 ॥ 19 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌜𑌲𑌦𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 20 ॥
𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍇𑌨 𑌚 𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌾𑌦𑌤𑌿𑌵𑍇𑌗𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌜𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 21 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌪𑌵𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮𑌸𑍍𑌵𑌚𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ।
𑌅𑌭𑍂𑌚𑍍𑌛𑍍𑌵𑌸𑌨𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌾𑌦𑌤𑌿𑌵𑍇𑌗𑍋 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌮𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌭𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌶𑍀𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 23 ॥
𑌸𑌞𑍍𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌗𑍃𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌭𑌗𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑍋𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌨𑍂𑌨𑌮𑍇𑌷𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌹𑌾 𑌇𑌤𑌿 ।
𑌕𑍍𑌰𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌪𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌨𑍍𑌧𑌯𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 25 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿𑌪𑌰𑍀𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌹𑌰𑍍𑌮𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌜𑌾𑌃 ।
𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌰𑍇𑌜𑌿𑌰𑍇𑌽𑌭𑍍𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍗𑌦𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌤𑍍 ॥ 26 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑌜𑌤𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌭𑌵𑌨𑌾𑌦𑍍𑌧𑌾𑌤𑍂𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸𑌃 ॥ 27 ॥
𑌨𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌪𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍃𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌤𑍃𑌪𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 28 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌿𑌂𑌶𑍁𑌕𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌲𑍍𑌮𑌲𑌿𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌃 ॥ 29 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌖𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌶𑌿𑌰𑍇 ।
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌾 𑌵𑍇𑌗𑌵𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌗𑍍𑌧𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 30 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌵𑌲𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌾 𑌵𑍇𑌗𑌵𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 ॥ 31 ॥
𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌾𑌨𑌲𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑍇𑌗 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌵𑍃𑌧𑍇 𑌦𑌿𑌵𑌿𑌸𑍍𑌪𑍃𑌕𑍍 ।
𑌵𑌿𑌧𑍂𑌮𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌃 ॥ 32 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑍋𑌟𑍀𑌸𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍 ।
𑌶𑌬𑍍𑌦𑍈𑌰𑌨𑍇𑌕𑍈𑌰𑌶𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌰𑍂𑌢𑍈𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑌾𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌬𑌭𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 𑌕𑌿𑌂𑌶𑍁𑌕𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌚𑍂𑌡𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌧𑍂𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌰𑌾𑌜𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌾𑌭𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌕𑌾𑌶𑌿𑌰𑍇𑌽𑌭𑍍𑌰𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌵𑌾 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍋 𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣𑍋𑌽𑌨𑌿𑌲𑍋 𑌵𑌾 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌕𑍋 𑌧𑌨𑌦𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍋𑌮𑍋 𑌨 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌾𑌲𑌃 ॥ 35 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌾𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌾𑌨𑌨𑌸𑍍𑌯 ।
𑌇𑌹𑌾𑌽𑌽𑌗𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍂𑌪𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌪𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑌕𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍋𑌪𑌃 ॥ 36 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌂 𑌵𑌾 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍂𑌪𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌪𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌤𑍇𑌜𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌮𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌕𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌯𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌮𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌵𑌾 ॥ 37 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍂𑌚𑍁𑌰𑍍𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌗𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 ।
𑌸𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌂 𑌸𑌗𑍃𑌹𑌾𑌂 𑌸𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂 𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 ॥ 38 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌸𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌸𑌾𑌶𑍍𑌵𑌰𑌥𑌾 𑌸𑌨𑌾𑌗𑌾 ।
𑌸𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾 𑌸𑌮𑍃𑌗𑌾 𑌸𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌰𑍁𑌰𑍋𑌦 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌂 𑌸𑌶𑌬𑍍𑌦𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌹𑌾 𑌤𑌾𑌤 𑌹𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌾 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌭𑍋𑌗𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿 𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌘𑍋𑌰𑌤𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌭𑍀𑌮𑌃 ॥ 40 ॥
𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌹𑌤𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌯𑍋𑌧𑌾 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌬𑌲𑌾𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌶𑌾𑌪𑍋𑌪𑌹𑌤𑍇𑌵 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 ॥ 41 ॥
𑌸 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌕𑍋𑌪𑍋𑌪𑌹𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵𑌾𑌵𑌨𑌿𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌭𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ।
𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 43 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍂𑌟𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌲𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑌾𑌜𑌸𑌿𑌂𑌹𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑌤𑌾𑌽𑌽𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌲𑍀 ॥ 44 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌬𑌹𑍂𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌂 𑌚 𑌭𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌪𑌾𑌦𑌪𑌂 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 ॥ 45 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌵𑍀𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑍇𑌗𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍁𑌤𑌂 𑌵𑌰𑌿𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌗𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 ॥ 46 ॥
𑌭𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ।
𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 47 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 48 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑍁𑌃 ॥ 49 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌨𑌾𑌗𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
vīkṣamāṇastato laṅkāṃ kapiḥ kṛtamanorathaḥ || 1 ||
vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣamacintayat |
kinnu khalvavaśiṣṭaṃ me kartavyamiha sāmpratam || 2 ||
yadeṣāṃ rakṣasāṃ bhūyaḥ santāpajananaṃ bhavet |
vanaṃ tāvatpramathitaṃ prakṛṣṭā rākṣasā hatāḥ || 3 ||
balaikadeśaḥ kṣapitaśśeṣaṃ durgavināśanam |
durge vināśite karma bhavetsukhapariśramam |
alpayatnena kārye'smin mama syātsaphalaśśramaḥ || 4 ||
yo hyayaṃ mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ |
asya santarpaṇaṃ nyāyyaṃ kartumebhirgṛhottamaiḥ || 5 ||
tataḥ pradīptalāṅgūlassavidyudiva toyadaḥ |
bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ || 6 ||
gṛhādgṛhaṃ rākṣasānāmudyānāni ca vānaraḥ |
vīkṣamāṇo hyasantrastaḥ prāsādāṃśca cacāra saḥ || 7 ||
avaplutya mahāvegaḥ prahastasya niveśanam |
agniṃ tatra sa nikṣipya śvasanena samo balī || 8 ||
tato'nyatpupluve veśma mahāpārśvasya vīryavān |
mumoca hanumānagniṃ kālānalaśikhopamam || 9 ||
vajradaṃṣṭrasya ca tadā pupluve sa mahākapiḥ |
śukasya ca mahātejāssāraṇasya ca dhīmataḥ || 10 ||
tathā cendrajito veśma dadāha hariyūthapaḥ |
jambumāle ssumāleśca dadāha bhavanaṃ tataḥ || 11 ||
raśmiketośca bhavanaṃ sūryaśatrostathaiva ca |
hrasvakarṇasya daṃṣṭrasya romaśasya ca rakṣasaḥ || 12 ||
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya rakṣasaḥ |
vidyujjihvasya ghorasya tathā hastimukhasya ca || 13 ||
karālasya piśācasya śoṇitākṣasya caiva hi |
kumbhakarṇasya bhavanaṃ makarākṣasya caiva hi || 14 ||
yajñaśatrośca bhavanaṃ brahmaśatrostathaiva ca |
narāntakasya kumbhasya nikumbhasya durātmanaḥ || 15 ||
varjayitvā mahātejā vibhīṣaṇagṛhaṃ prati |
kramamāṇaḥ krameṇaiva dadāha haripuṅgavaḥ || 16 ||
teṣu teṣu mahārheṣu bhavaneṣu mahāyaśāḥ |
gṛheṣvṛddhimatāmṛddhiṃ dadāha sa mahākapiḥ || 17 ||
sarveṣāṃ samatikramya rākṣasendrasya vīryavān |
āsasādātha lakṣmīvān rāvaṇasya niveśanam || 18 ||
tatastasmin gṛhe mukhye nānāratnavibhūṣite |
merumandarasaṅkāśe sarvamaṅgalaśobhite || 19 ||
pradīptamagnimutsṛjya lāṅgūlāgre pratiṣṭhitam |
nanāda hanumānvīro yugāntajalado yathā || 20 ||
śvasanena ca saṃyogādativego mahābalaḥ |
kālāgniriva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ || 21 ||
pradīptamagniṃ pavanasteṣu veśmasvacārayat |
abhūcchvasanasaṃyogādativego hutāśanaḥ || 22 ||
tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca |
bhavanānyavaśīryanta ratnavanti mahānti ca || 23 ||
sañjajñe tumulaśśabdo rākṣasānāṃ pradhāvatām |
svagṛhasya paritrāṇe bhagnotsāhorjitaśriyām || 24 ||
nūnameṣo'gnirāyātaḥ kapirūpeṇa hā iti |
krandantyassahasā petuḥ stanandhayadharāḥ striyaḥ || 25 ||
kāścidagniparītebhyo harmebhyo muktamūrdhajāḥ |
patantyo rejire'bhrebhyassaudāmanya ivāmbarāt || 26 ||
vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān |
vicitrānbhavanāddhātūn syandamānāndadarśa saḥ || 27 ||
nāgnistṛpyati kāṣṭhānāṃ tṛṇānāṃ ca yathā tathā |
hanūmān rākṣasendāṇāṃ viśastānāṃ na tṛpyati || 28 ||
kvacitkiṃśukasaṅkāśāḥ kvacicchālmalisannibhāḥ || 29 ||
kvacitkuṅkumasaṅkāśāśśikhā vahneścakāśire |
hanūmatā vegavatā vānareṇa mahātmanā |
laṅkāpuraṃ pradagdhaṃ tadrudreṇa tripuraṃ yathā || 30 ||
tatastu laṅkāpuraparvatāgre samutthito bhīmaparākramo'gniḥ |
prasārya cūḍāvalayaṃ pradīpto hanūmatā vegavatā visṛṣṭaḥ || 31 ||
yugāntakālānalatulyavega ssamāruto'gnirvavṛdhe divispṛk |
vidhūmaraśmirbhavaneṣu sakto rakṣaśśarīrājyasamarpatārciḥ || 32 ||
ādityakoṭīsadṛśassutejā laṅkāṃ samastāṃ parivārya tiṣṭhan |
śabdairanekairaśaniprarūḍhairbhindannivāṇḍaṃ prababhau mahāgniḥ || 33 ||
tatrāmbarādagniratipravṛddho rūkṣaprabhaḥ kiṃśukapuṣpacūḍaḥ |
nirvāṇadhūmākularājayaśca nīlotpalābhāḥ pracakāśire'bhrāḥ || 34 ||
vajrī mahendrastridaśeśvaro vā sākṣādyamo vā varuṇo'nilo vā |
rudro'gnirarko dhanadaśca somo na vānaro'yaṃ svayameva kālaḥ || 35 ||
kiṃ brahmaṇassarvapitāmahasya sarvasya dhātuścaturānanasya |
ihā''gato vānararūpadhārī rakṣopasaṃhārakaraḥ prakopaḥ || 36 ||
kiṃ vaiṣṇavaṃ vā kapirūpametya rakṣovināśāya paraṃ sutejaḥ |
anantamavyaktamacintyamekaṃ svamāyayā sāmpratamāgataṃ vā || 37 ||
ityevamūcurbahavo viśiṣṭā rakṣogaṇāstatra sametya sarve |
saprāṇisaṅghāṃ sagṛhāṃ savṛkṣāṃ dagdhāṃ purīṃ tāṃ sahasā samīkṣya || 38 ||
tatastu laṅkā sahasā pradagdhā sarākṣasā sāśvarathā sanāgā |
sapakṣisaṅghā samṛgā savṛkṣā ruroda dīnā tumulaṃ saśabdam || 39 ||
hā tāta hā putraka kānta mitra hā jīvitaṃ bhogayutaṃ supuṇyam |
rakṣobhirevaṃ bahudhā bruvadbhi śśabdaḥ kṛto ghoratarassubhīmaḥ || 40 ||
hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā hanūmataḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahateva laṅkā || 41 ||
sa sambhramatrastaviṣaṇṇarākṣasāṃ samujjvalajjvālahutāśanāṅkitām |
dadarśa laṅkāṃ hanumānmahāmanāḥ svayambhūkopopahatāmivāvanim || 42 ||
bhaṅktvā vanaṃ pādaparatnasaṅkulaṃ hatvā tu rakṣāṃsi mahānti saṃyuge |
dagdhvā purīṃ tāṃ gṛharatnamālinīṃ tasthau hanūmānpavanātmajaḥ kapiḥ || 43 ||
trikūṭaśṛṅgāgratale vicitre pratiṣṭhito vānararājasiṃhaḥ |
pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī vyarājatā''ditya ivāṃśumālī || 44 ||
sa rākṣasāṃstānsubahūṃśca hatvā vanaṃ ca bhaṅktvā bahupādapaṃ tat |
visṛjya rakṣobhavaneṣu cāgniṃ jagāma rāmaṃ manasā mahātmā || 45 ||
tatastu taṃ vānaravīramukhyaṃ mahābalaṃ mārutatulyavegam |
mahāmatiṃ vāyusutaṃ variṣṭhaṃ pratuṣṭuvurdevagaṇāśca sarve || 46 ||
bhaṅktvā vanaṃ mahātejā hatvā rakṣāṃsi saṃyuge |
dagdhvā laṅkāpurīṃ ramyāṃ rarāja sa mahākapiḥ || 47 ||
tatra devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
dṛṣṭvā laṅkāṃ pradagdhāṃ tāṃ vismayaṃ paramaṃ gatāḥ || 48 ||
taṃ dṛṣṭvā vānaraśreṣṭhaṃ hanumantaṃ mahākapim |
kālāgniriti sañcintya sarvabhūtāni tatrasuḥ || 49 ||
devāśca sarve munipuṅgavāśca gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
bhūtāni sarvāṇi mahānti tatra jagmuḥ parāṃ prītimatulyarūpām || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चतुःपञ्चाशस्सर्गः ।
वीक्षमाणस्ततो लङ्कां कपिः कृतमनोरथः ॥ 1 ॥
वर्धमानसमुत्साहः कार्यशेषमचिन्तयत् ।
किन्नु खल्ववशिष्टं मे कर्तव्यमिह साम्प्रतम् ॥ 2 ॥
यदेषां रक्षसां भूयः सन्तापजननं भवेत् ।
वनं तावत्प्रमथितं प्रकृष्टा राक्षसा हताः ॥ 3 ॥
बलैकदेशः क्षपितश्शेषं दुर्गविनाशनम् ।
दुर्गे विनाशिते कर्म भवेत्सुखपरिश्रमम् ।
अल्पयत्नेन कार्येऽस्मिन् मम स्यात्सफलश्श्रमः ॥ 4 ॥
यो ह्ययं मम लाङ्गूले दीप्यते हव्यवाहनः ।
अस्य सन्तर्पणं न्याय्यं कर्तुमेभिर्गृहोत्तमैः ॥ 5 ॥
ततः प्रदीप्तलाङ्गूलस्सविद्युदिव तोयदः ।
भवनाग्रेषु लङ्काया विचचार महाकपिः ॥ 6 ॥
गृहाद्गृहं राक्षसानामुद्यानानि च वानरः ।
वीक्षमाणो ह्यसन्त्रस्तः प्रासादांश्च चचार सः ॥ 7 ॥
अवप्लुत्य महावेगः प्रहस्तस्य निवेशनम् ।
अग्निं तत्र स निक्षिप्य श्वसनेन समो बली ॥ 8 ॥
ततोऽन्यत्पुप्लुवे वेश्म महापार्श्वस्य वीर्यवान् ।
मुमोच हनुमानग्निं कालानलशिखोपमम् ॥ 9 ॥
वज्रदंष्ट्रस्य च तदा पुप्लुवे स महाकपिः ।
शुकस्य च महातेजास्सारणस्य च धीमतः ॥ 10 ॥
तथा चेन्द्रजितो वेश्म ददाह हरियूथपः ।
जम्बुमाले स्सुमालेश्च ददाह भवनं ततः ॥ 11 ॥
रश्मिकेतोश्च भवनं सूर्यशत्रोस्तथैव च ।
ह्रस्वकर्णस्य दंष्ट्रस्य रोमशस्य च रक्षसः ॥ 12 ॥
युद्धोन्मत्तस्य मत्तस्य ध्वजग्रीवस्य रक्षसः ।
विद्युज्जिह्वस्य घोरस्य तथा हस्तिमुखस्य च ॥ 13 ॥
करालस्य पिशाचस्य शोणिताक्षस्य चैव हि ।
कुम्भकर्णस्य भवनं मकराक्षस्य चैव हि ॥ 14 ॥
यज्ञशत्रोश्च भवनं ब्रह्मशत्रोस्तथैव च ।
नरान्तकस्य कुम्भस्य निकुम्भस्य दुरात्मनः ॥ 15 ॥
वर्जयित्वा महातेजा विभीषणगृहं प्रति ।
क्रममाणः क्रमेणैव ददाह हरिपुङ्गवः ॥ 16 ॥
तेषु तेषु महार्हेषु भवनेषु महायशाः ।
गृहेष्वृद्धिमतामृद्धिं ददाह स महाकपिः ॥ 17 ॥
सर्वेषां समतिक्रम्य राक्षसेन्द्रस्य वीर्यवान् ।
आससादाथ लक्ष्मीवान् रावणस्य निवेशनम् ॥ 18 ॥
ततस्तस्मिन् गृहे मुख्ये नानारत्नविभूषिते ।
मेरुमन्दरसङ्काशे सर्वमङ्गलशोभिते ॥ 19 ॥
प्रदीप्तमग्निमुत्सृज्य लाङ्गूलाग्रे प्रतिष्ठितम् ।
ननाद हनुमान्वीरो युगान्तजलदो यथा ॥ 20 ॥
श्वसनेन च संयोगादतिवेगो महाबलः ।
कालाग्निरिव जज्वाल प्रावर्धत हुताशनः ॥ 21 ॥
प्रदीप्तमग्निं पवनस्तेषु वेश्मस्वचारयत् ।
अभूच्छ्वसनसंयोगादतिवेगो हुताशनः ॥ 22 ॥
तानि काञ्चनजालानि मुक्तामणिमयानि च ।
भवनान्यवशीर्यन्त रत्नवन्ति महान्ति च ॥ 23 ॥
सञ्जज्ञे तुमुलश्शब्दो राक्षसानां प्रधावताम् ।
स्वगृहस्य परित्राणे भग्नोत्साहोर्जितश्रियाम् ॥ 24 ॥
नूनमेषोऽग्निरायातः कपिरूपेण हा इति ।
क्रन्दन्त्यस्सहसा पेतुः स्तनन्धयधराः स्त्रियः ॥ 25 ॥
काश्चिदग्निपरीतेभ्यो हर्मेभ्यो मुक्तमूर्धजाः ।
पतन्त्यो रेजिरेऽभ्रेभ्यस्सौदामन्य इवाम्बरात् ॥ 26 ॥
वज्रविद्रुमवैदूर्यमुक्तारजतसंहितान् ।
विचित्रान्भवनाद्धातून् स्यन्दमानान्ददर्श सः ॥ 27 ॥
नाग्निस्तृप्यति काष्ठानां तृणानां च यथा तथा ।
हनूमान् राक्षसेन्दाणां विशस्तानां न तृप्यति ॥ 28 ॥
क्वचित्किंशुकसङ्काशाः क्वचिच्छाल्मलिसन्निभाः ॥ 29 ॥
क्वचित्कुङ्कुमसङ्काशाश्शिखा वह्नेश्चकाशिरे ।
हनूमता वेगवता वानरेण महात्मना ।
लङ्कापुरं प्रदग्धं तद्रुद्रेण त्रिपुरं यथा ॥ 30 ॥
ततस्तु लङ्कापुरपर्वताग्रे समुत्थितो भीमपराक्रमोऽग्निः ।
प्रसार्य चूडावलयं प्रदीप्तो हनूमता वेगवता विसृष्टः ॥ 31 ॥
युगान्तकालानलतुल्यवेग स्समारुतोऽग्निर्ववृधे दिविस्पृक् ।
विधूमरश्मिर्भवनेषु सक्तो रक्षश्शरीराज्यसमर्पतार्चिः ॥ 32 ॥
आदित्यकोटीसदृशस्सुतेजा लङ्कां समस्तां परिवार्य तिष्ठन् ।
शब्दैरनेकैरशनिप्ररूढैर्भिन्दन्निवाण्डं प्रबभौ महाग्निः ॥ 33 ॥
तत्राम्बरादग्निरतिप्रवृद्धो रूक्षप्रभः किंशुकपुष्पचूडः ।
निर्वाणधूमाकुलराजयश्च नीलोत्पलाभाः प्रचकाशिरेऽभ्राः ॥ 34 ॥
वज्री महेन्द्रस्त्रिदशेश्वरो वा साक्षाद्यमो वा वरुणोऽनिलो वा ।
रुद्रोऽग्निरर्को धनदश्च सोमो न वानरोऽयं स्वयमेव कालः ॥ 35 ॥
किं ब्रह्मणस्सर्वपितामहस्य सर्वस्य धातुश्चतुराननस्य ।
इहाऽऽगतो वानररूपधारी रक्षोपसंहारकरः प्रकोपः ॥ 36 ॥
किं वैष्णवं वा कपिरूपमेत्य रक्षोविनाशाय परं सुतेजः ।
अनन्तमव्यक्तमचिन्त्यमेकं स्वमायया साम्प्रतमागतं वा ॥ 37 ॥
इत्येवमूचुर्बहवो विशिष्टा रक्षोगणास्तत्र समेत्य सर्वे ।
सप्राणिसङ्घां सगृहां सवृक्षां दग्धां पुरीं तां सहसा समीक्ष्य ॥ 38 ॥
ततस्तु लङ्का सहसा प्रदग्धा सराक्षसा साश्वरथा सनागा ।
सपक्षिसङ्घा समृगा सवृक्षा रुरोद दीना तुमुलं सशब्दम् ॥ 39 ॥
हा तात हा पुत्रक कान्त मित्र हा जीवितं भोगयुतं सुपुण्यम् ।
रक्षोभिरेवं बहुधा ब्रुवद्भि श्शब्दः कृतो घोरतरस्सुभीमः ॥ 40 ॥
हुताशनज्वालसमावृता सा हतप्रवीरा परिवृत्तयोधा हनूमतः क्रोधबलाभिभूता बभूव शापोपहतेव लङ्का ॥ 41 ॥
स सम्भ्रमत्रस्तविषण्णराक्षसां समुज्ज्वलज्ज्वालहुताशनाङ्किताम् ।
ददर्श लङ्कां हनुमान्महामनाः स्वयम्भूकोपोपहतामिवावनिम् ॥ 42 ॥
भङ्क्त्वा वनं पादपरत्नसङ्कुलं हत्वा तु रक्षांसि महान्ति संयुगे ।
दग्ध्वा पुरीं तां गृहरत्नमालिनीं तस्थौ हनूमान्पवनात्मजः कपिः ॥ 43 ॥
त्रिकूटशृङ्गाग्रतले विचित्रे प्रतिष्ठितो वानरराजसिंहः ।
प्रदीप्तलाङ्गूलकृतार्चिमाली व्यराजताऽऽदित्य इवांशुमाली ॥ 44 ॥
स राक्षसांस्तान्सुबहूंश्च हत्वा वनं च भङ्क्त्वा बहुपादपं तत् ।
विसृज्य रक्षोभवनेषु चाग्निं जगाम रामं मनसा महात्मा ॥ 45 ॥
ततस्तु तं वानरवीरमुख्यं महाबलं मारुततुल्यवेगम् ।
महामतिं वायुसुतं वरिष्ठं प्रतुष्टुवुर्देवगणाश्च सर्वे ॥ 46 ॥
भङ्क्त्वा वनं महातेजा हत्वा रक्षांसि संयुगे ।
दग्ध्वा लङ्कापुरीं रम्यां रराज स महाकपिः ॥ 47 ॥
तत्र देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च परमर्षयः ।
दृष्ट्वा लङ्कां प्रदग्धां तां विस्मयं परमं गताः ॥ 48 ॥
तं दृष्ट्वा वानरश्रेष्ठं हनुमन्तं महाकपिम् ।
कालाग्निरिति सञ्चिन्त्य सर्वभूतानि तत्रसुः ॥ 49 ॥
देवाश्च सर्वे मुनिपुङ्गवाश्च गन्धर्वविद्याधरनागयक्षाः ।
भूतानि सर्वाणि महान्ति तत्र जग्मुः परां प्रीतिमतुल्यरूपाम् ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चतुःपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
vīkṣamāṇastato laṅkāṃ kapiḥ kṛtamanorathaḥ || 1 ||
vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣamacintayat |
kinnu khalvavaśiṣṭaṃ me kartavyamiha sāmpratam || 2 ||
yadeṣāṃ rakṣasāṃ bhūyaḥ santāpajananaṃ bhavet |
vanaṃ tāvatpramathitaṃ prakṛṣṭā rākṣasā hatāḥ || 3 ||
balaikadeśaḥ kṣapitaśśeṣaṃ durgavināśanam |
durge vināśite karma bhavetsukhapariśramam |
alpayatnena kārye'smin mama syātsaphalaśśramaḥ || 4 ||
yo hyayaṃ mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ |
asya santarpaṇaṃ nyāyyaṃ kartumebhirgṛhottamaiḥ || 5 ||
tataḥ pradīptalāṅgūlassavidyudiva toyadaḥ |
bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ || 6 ||
gṛhādgṛhaṃ rākṣasānāmudyānāni ca vānaraḥ |
vīkṣamāṇo hyasantrastaḥ prāsādāṃśca cacāra saḥ || 7 ||
avaplutya mahāvegaḥ prahastasya niveśanam |
agniṃ tatra sa nikṣipya śvasanena samo balī || 8 ||
tato'nyatpupluve veśma mahāpārśvasya vīryavān |
mumoca hanumānagniṃ kālānalaśikhopamam || 9 ||
vajradaṃṣṭrasya ca tadā pupluve sa mahākapiḥ |
śukasya ca mahātejāssāraṇasya ca dhīmataḥ || 10 ||
tathā cendrajito veśma dadāha hariyūthapaḥ |
jambumāle ssumāleśca dadāha bhavanaṃ tataḥ || 11 ||
raśmiketośca bhavanaṃ sūryaśatrostathaiva ca |
hrasvakarṇasya daṃṣṭrasya romaśasya ca rakṣasaḥ || 12 ||
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya rakṣasaḥ |
vidyujjihvasya ghorasya tathā hastimukhasya ca || 13 ||
karālasya piśācasya śoṇitākṣasya caiva hi |
kumbhakarṇasya bhavanaṃ makarākṣasya caiva hi || 14 ||
yajñaśatrośca bhavanaṃ brahmaśatrostathaiva ca |
narāntakasya kumbhasya nikumbhasya durātmanaḥ || 15 ||
varjayitvā mahātejā vibhīṣaṇagṛhaṃ prati |
kramamāṇaḥ krameṇaiva dadāha haripuṅgavaḥ || 16 ||
teṣu teṣu mahārheṣu bhavaneṣu mahāyaśāḥ |
gṛheṣvṛddhimatāmṛddhiṃ dadāha sa mahākapiḥ || 17 ||
sarveṣāṃ samatikramya rākṣasendrasya vīryavān |
āsasādātha lakṣmīvān rāvaṇasya niveśanam || 18 ||
tatastasmin gṛhe mukhye nānāratnavibhūṣite |
merumandarasaṅkāśe sarvamaṅgalaśobhite || 19 ||
pradīptamagnimutsṛjya lāṅgūlāgre pratiṣṭhitam |
nanāda hanumānvīro yugāntajalado yathā || 20 ||
śvasanena ca saṃyogādativego mahābalaḥ |
kālāgniriva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ || 21 ||
pradīptamagniṃ pavanasteṣu veśmasvacārayat |
abhūcchvasanasaṃyogādativego hutāśanaḥ || 22 ||
tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca |
bhavanānyavaśīryanta ratnavanti mahānti ca || 23 ||
sañjajñe tumulaśśabdo rākṣasānāṃ pradhāvatām |
svagṛhasya paritrāṇe bhagnotsāhorjitaśriyām || 24 ||
nūnameṣo'gnirāyātaḥ kapirūpeṇa hā iti |
krandantyassahasā petuḥ stanandhayadharāḥ striyaḥ || 25 ||
kāścidagniparītebhyo harmebhyo muktamūrdhajāḥ |
patantyo rejire'bhrebhyassaudāmanya ivāmbarāt || 26 ||
vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān |
vicitrānbhavanāddhātūn syandamānāndadarśa saḥ || 27 ||
nāgnistṛpyati kāṣṭhānāṃ tṛṇānāṃ ca yathā tathā |
hanūmān rākṣasendāṇāṃ viśastānāṃ na tṛpyati || 28 ||
kvacitkiṃśukasaṅkāśāḥ kvacicchālmalisannibhāḥ || 29 ||
kvacitkuṅkumasaṅkāśāśśikhā vahneścakāśire |
hanūmatā vegavatā vānareṇa mahātmanā |
laṅkāpuraṃ pradagdhaṃ tadrudreṇa tripuraṃ yathā || 30 ||
tatastu laṅkāpuraparvatāgre samutthito bhīmaparākramo'gniḥ |
prasārya cūḍāvalayaṃ pradīpto hanūmatā vegavatā visṛṣṭaḥ || 31 ||
yugāntakālānalatulyavega ssamāruto'gnirvavṛdhe divispṛk |
vidhūmaraśmirbhavaneṣu sakto rakṣaśśarīrājyasamarpatārciḥ || 32 ||
ādityakoṭīsadṛśassutejā laṅkāṃ samastāṃ parivārya tiṣṭhan |
śabdairanekairaśaniprarūḍhairbhindannivāṇḍaṃ prababhau mahāgniḥ || 33 ||
tatrāmbarādagniratipravṛddho rūkṣaprabhaḥ kiṃśukapuṣpacūḍaḥ |
nirvāṇadhūmākularājayaśca nīlotpalābhāḥ pracakāśire'bhrāḥ || 34 ||
vajrī mahendrastridaśeśvaro vā sākṣādyamo vā varuṇo'nilo vā |
rudro'gnirarko dhanadaśca somo na vānaro'yaṃ svayameva kālaḥ || 35 ||
kiṃ brahmaṇassarvapitāmahasya sarvasya dhātuścaturānanasya |
ihā''gato vānararūpadhārī rakṣopasaṃhārakaraḥ prakopaḥ || 36 ||
kiṃ vaiṣṇavaṃ vā kapirūpametya rakṣovināśāya paraṃ sutejaḥ |
anantamavyaktamacintyamekaṃ svamāyayā sāmpratamāgataṃ vā || 37 ||
ityevamūcurbahavo viśiṣṭā rakṣogaṇāstatra sametya sarve |
saprāṇisaṅghāṃ sagṛhāṃ savṛkṣāṃ dagdhāṃ purīṃ tāṃ sahasā samīkṣya || 38 ||
tatastu laṅkā sahasā pradagdhā sarākṣasā sāśvarathā sanāgā |
sapakṣisaṅghā samṛgā savṛkṣā ruroda dīnā tumulaṃ saśabdam || 39 ||
hā tāta hā putraka kānta mitra hā jīvitaṃ bhogayutaṃ supuṇyam |
rakṣobhirevaṃ bahudhā bruvadbhi śśabdaḥ kṛto ghoratarassubhīmaḥ || 40 ||
hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā hanūmataḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahateva laṅkā || 41 ||
sa sambhramatrastaviṣaṇṇarākṣasāṃ samujjvalajjvālahutāśanāṅkitām |
dadarśa laṅkāṃ hanumānmahāmanāḥ svayambhūkopopahatāmivāvanim || 42 ||
bhaṅktvā vanaṃ pādaparatnasaṅkulaṃ hatvā tu rakṣāṃsi mahānti saṃyuge |
dagdhvā purīṃ tāṃ gṛharatnamālinīṃ tasthau hanūmānpavanātmajaḥ kapiḥ || 43 ||
trikūṭaśṛṅgāgratale vicitre pratiṣṭhito vānararājasiṃhaḥ |
pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī vyarājatā''ditya ivāṃśumālī || 44 ||
sa rākṣasāṃstānsubahūṃśca hatvā vanaṃ ca bhaṅktvā bahupādapaṃ tat |
visṛjya rakṣobhavaneṣu cāgniṃ jagāma rāmaṃ manasā mahātmā || 45 ||
tatastu taṃ vānaravīramukhyaṃ mahābalaṃ mārutatulyavegam |
mahāmatiṃ vāyusutaṃ variṣṭhaṃ pratuṣṭuvurdevagaṇāśca sarve || 46 ||
bhaṅktvā vanaṃ mahātejā hatvā rakṣāṃsi saṃyuge |
dagdhvā laṅkāpurīṃ ramyāṃ rarāja sa mahākapiḥ || 47 ||
tatra devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
dṛṣṭvā laṅkāṃ pradagdhāṃ tāṃ vismayaṃ paramaṃ gatāḥ || 48 ||
taṃ dṛṣṭvā vānaraśreṣṭhaṃ hanumantaṃ mahākapim |
kālāgniriti sañcintya sarvabhūtāni tatrasuḥ || 49 ||
devāśca sarve munipuṅgavāśca gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
bhūtāni sarvāṇi mahānti tatra jagmuḥ parāṃ prītimatulyarūpām || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.