ਅਥ ਸਮਾਧਿਪਾਦਃ ।
ਅਥ ਯੋਗਾਨੁਸ਼ਾਸਨਮ੍ ॥ 1 ॥
ਯੋਗਸ਼੍ਚਿਤ੍ਤਵृਤ੍ਤਿ ਨਿਰੋਧਃ ॥ 2 ॥
ਤਦਾ ਦ੍ਰष੍ਟੁਃ ਸ੍ਵਰੂਪੇऽਵਸ੍ਥਾਨਮ੍ ॥ 3 ॥
ਵृਤ੍ਤਿ ਸਾਰੂਪ੍ਯਮਿਤਰਤ੍ਰ ॥ 4 ॥
ਵृਤ੍ਤਯਃ ਪਞ੍ਚਤਯ੍ਯਃ ਕ੍ਲਿष੍ਟਾऽਕ੍ਲਿष੍ਟਾਃ ॥ 5 ॥
ਪ੍ਰਮਾਣ ਵਿਪਰ੍ਯਯ ਵਿਕਲ੍ਪ ਨਿਦ੍ਰਾ ਸ੍ਮृਤਯਃ ॥ 6 ॥
ਪ੍ਰਤ੍ਯਕ੍षਾਨੁਮਾਨਾਗਮਾਃ ਪ੍ਰਮਾਣਾਨਿ ॥ 7 ॥
ਵਿਪਰ੍ਯਯੋ ਮਿਥ੍ਯਾਜ੍ਞਾਨਮਤਦ੍ਰੂਪ ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਮ੍ ॥ 8 ॥
ਸ਼ਬ੍ਦਜ੍ਞਾਨਾਨੁਪਾਤੀ ਵਸ੍ਤੁਸ਼ੂਨ੍ਯੋ ਵਿਕਲ੍ਪਃ ॥ 9 ॥
ਅਭਾਵ ਪ੍ਰਤ੍ਯਯਾਲਮ੍ਬਨਾ ਵृਤ੍ਤਿਰ੍ਨਿਦ੍ਰਾ ॥ 10 ॥
ਅਨੁਭੂਤ ਵਿषਯਾਸਮ੍ਪ੍ਰਮੋषਃ ਸ੍ਮृਤਿਃ ॥ 11 ॥
ਅਭ੍ਯਾਸ ਵੈਰਾਗ੍ਯਾਭ੍ਯਾਂ ਤਨ੍ਨਿਰੋਧਃ ॥ 12 ॥
ਤਤ੍ਰ ਸ੍ਥਿਤੌ ਯਤ੍ਨੋऽਭ੍ਯਾਸਃ ॥ 13 ॥
ਸ ਤੁ ਦੀਰ੍ਘਕਾਲ ਨੈਰਨ੍ਤਰ੍ਯ ਸਤ੍ਕਾਰਾਸੇਵਿਤੋ ਦृਢਭੂਮਿਃ ॥ 14 ॥
ਦृष੍ਟਾਨੁਸ਼੍ਰਵਿਕ ਵਿषਯ ਵਿਤृष੍ਣਸ੍ਯ ਵਸ਼ੀਕਾਰਸਞ੍ਜ੍ਞਾ ਵੈਰਾਗ੍ਯਮ੍ ॥ 15 ॥
ਤਤ੍ਪਰਂ ਪੁਰੁषਖ੍ਯਾਤੇ-ਰ੍ਗੁਣਵੈਤृष੍ਣ੍ਯਮ੍ ॥ 16 ॥
ਵਿਤਰ੍ਕ ਵਿਚਾਰਾਨਨ੍ਦਾਸ੍ਮਿਤਾਰੂਪਾਨੁਗਮਾਤ੍ ਸਮ੍ਪ੍ਰਜ੍ਞਾਤਃ ॥ 17 ॥
ਵਿਰਾਮਪ੍ਰਤ੍ਯਯਾਭ੍ਯਾਸਪੂਰ੍ਵਃ ਸਂਸ੍ਕਾਰਸ਼ੇषੋऽਨ੍ਯਃ ॥ 18 ॥
ਭਵਪ੍ਰਤ੍ਯਯੋ ਵਿਦੇਹਪ੍ਰਕृਤਿਲਯਾਨਾਮ੍ ॥ 19 ॥
ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਾ ਵੀਰ੍ਯ ਸ੍ਮृਤਿ ਸਮਾਧਿਪ੍ਰਜ੍ਞਾ ਪੂਰ੍ਵਕ ਇਤਰੇषਾਮ੍ ॥ 20 ॥
ਤੀਵ੍ਰਸਂਵੇਗਾਨਾਮਾਸਨ੍ਨਃ ॥ 21 ॥
ਮृਦੁਮਧ੍ਯਾਧਿਮਾਤ੍ਰਤ੍ਵਾਤ੍ਤਤੋऽਪਿ ਵਿਸ਼ੇषਃ ॥ 22 ॥
ਈਸ਼੍ਵਰਪ੍ਰਣਿਧਾਨਾਦ੍ਵਾ ॥ 23 ॥
ਕ੍ਲੇਸ਼ ਕਰ੍ਮ ਵਿਪਾਕਾਸ਼ਯੈਰਪਰਾਮृष੍ਟਃ ਪੁਰੁषਵਿਸ਼ੇष ਈਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 24 ॥
ਤਤ੍ਰ ਨਿਰਤਿਸ਼ਯਂ ਸਰ੍ਵਜ੍ਞਬੀਜਮ੍ ॥ 25 ॥
ਸ ਏषਃ ਪੂਰ੍ਵੇषਾਮਪਿ ਗੁਰੁਃ ਕਾਲੇਨਾਨਵਚ੍ਛੇਦਾਤ੍ ॥ 26 ॥
ਤਸ੍ਯ ਵਾਚਕਃ ਪ੍ਰਣਵਃ ॥ 27 ॥
ਤਜ੍ਜਪਸ੍ਤਦਰ੍ਥਭਾਵਨਮ੍ ॥ 28 ॥
ਤਤਃ ਪ੍ਰਤ੍ਯਕ੍ਚੇਤਨਾਧਿਗਮੋऽਪ੍ਯਨ੍ਤਰਾਯਾਭਾਵਸ਼੍ਚ ॥ 29 ॥
ਵ੍ਯਾਧਿ ਸ੍ਤ੍ਯਾਨ ਸਂਸ਼ਯ ਪ੍ਰਮਾਦਾਲਸ੍ਯਾਵਿਰਤਿ ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਿ
ਦਰ੍ਸ਼ਨਾਲਬ੍ਧਭੂਮਿਕਤ੍ਵਾਨਵਸ੍ਥਿਤਤ੍ਵਾਨਿ ਚਿਤ੍ਤਵਿਕ੍षੇਪਾਸ੍ਤੇਂऽਤਰਾਯਾਃ ॥ 30 ॥
ਦੁਃਖ ਦੌਰ੍ਮਨਸ੍ਯਾਙ੍ਗਮੇਜਯਤ੍ਵ ਸ਼੍ਵਾਸਪ੍ਰਸ਼੍ਵਾਸਾ ਵਿਕ੍षੇਪਸਹਭੁਵਃ ॥ 31 ॥
ਤਤ੍ਪ੍ਰਤਿषੇਧਾਰ੍ਥਮੇਕਤਤ੍ਤ੍ਵਾਭ੍ਯਾਸਃ ॥ 32 ॥
ਮੈਤ੍ਰੀ ਕਰੁਣਾ ਮੁਦਿਤੋਪੇਕ੍षਾਣਾਂ ਸੁਖ ਦੁਃਖ ਪੁਣ੍ਯਾਪੁਣ੍ਯ ਵਿषਯਾਣਾਮ੍-ਭਾਵਨਾਤਸ਼੍ਚਿਤ੍ਤਪ੍ਰਸਾਦਨਮ੍ ॥ 33 ॥
ਪ੍ਰਚ੍ਛਰ੍ਦਨ ਵਿਧਾਰਣਾਭ੍ਯਾਂ ਵਾ ਪ੍ਰਾਣਸ੍ਯ ॥ 34 ॥
ਵਿषਯਵਤੀ ਵਾ ਪ੍ਰਵृਤ੍ਤਿਰੁਤ੍ਪਨ੍ਨਾ ਮਨਸਃ ਸ੍ਥਿਤਿ ਨਿਬਨ੍ਧਿਨੀ ॥ 35 ॥
ਵਿਸ਼ੋਕਾ ਵਾ ਜ੍ਯੋਤਿष੍ਮਤੀ ॥ 36 ॥
ਵੀਤਰਾਗ ਵਿषਯਂ ਵਾ ਚਿਤ੍ਤਮ੍ ॥ 37 ॥
ਸ੍ਵਪ੍ਨ ਨਿਦ੍ਰਾ ਜ੍ਞਾਨਾਲਮ੍ਬਨਂ ਵਾ ॥ 38 ॥
ਯਥਾਭਿਮਤਧ੍ਯਾਨਾਦ੍ਵਾ ॥ 39 ॥
ਪਰਮਾਣੁ ਪਰਮ ਮਹਤ੍ਤ੍ਵਾਨ੍ਤੋऽਸ੍ਯ ਵਸ਼ੀਕਾਰਃ ॥ 40 ॥
ਕ੍षੀਣਵृਤ੍ਤੇਰਭਿਜਾਤਸ੍ਯੇਵ ਮਣੇਰ੍ਗ੍ਰਹੀਤृਗ੍ਰਹਣ ਗ੍ਰਾਹ੍ਯੇषੁ ਤਤ੍ਸ੍ਥ ਤਦਞ੍ਜਨਤਾ ਸਮਾਪਤ੍ਤਿਃ ॥ 41 ॥
ਤਤ੍ਰ ਸ਼ਬ੍ਦਾਰ੍ਥ ਜ੍ਞਾਨ ਵਿਕਲ੍ਪੈਃ ਸਙ੍ਕੀਰ੍ਣਾ ਸਵਿਤਰ੍ਕਾ ਸਮਾਪਤ੍ਤਿਃ ॥ 42 ॥
ਸ੍ਮृਤਿ ਪਰਿਸ਼ੁਦ੍ਧੌ ਸ੍ਵਰੂਪ ਸ਼ੂਨ੍ਯੇਵਾਰ੍ਥ ਮਾਤ੍ਰਨਿਰ੍ਭਾਸਾ ਨਿਰ੍ਵਿਤਰ੍ਕਾ ॥ 43 ॥
ਏਤਯੈਵ ਸਵਿਚਾਰਾ ਨਿਰ੍ਵਿਚਾਰਾ ਚ ਸੂਕ੍ष੍ਮਵਿषਯਾ ਵ੍ਯਾਖ੍ਯਾਤਾ ॥ 44 ॥
ਸੂਕ੍ष੍ਮ ਵਿषਯਤ੍ਵਂ ਚਾਲਿਙ੍ਗਪਰ੍ਯਵਸਾਨਮ੍ ॥ 45 ॥
ਤਾ ਏਵ ਸਬੀਜਃ ਸਮਾਧਿਃ ॥ 46 ॥
ਨਿਰ੍ਵਿਚਾਰ ਵੈਸ਼ਾਰਾਦ੍ਯੇऽਧ੍ਯਾਤ੍ਮਪ੍ਰਸਾਦਃ ॥ 47 ॥
ऋਤਮ੍ਭਰਾ ਤਤ੍ਰ ਪ੍ਰਜ੍ਞਾ ॥ 48 ॥
ਸ਼੍ਰੁਤਾਨੁਮਾਨ ਪ੍ਰਜ੍ਞਾਭ੍ਯਾਮਨ੍ਯਵਿषਯਾ ਵਿਸ਼ੇषਾਰ੍ਥਤ੍ਵਾਤ੍ ॥ 49 ॥
ਤਜ੍ਜਃ ਸਂਸ੍ਕਾਰੋऽਨ੍ਯਸਂਸ੍ਕਾਰ ਪ੍ਰਤਿਬਨ੍ਧੀ ॥ 50 ॥
ਤਸ੍ਯਾਪਿ ਨਿਰੋਧੇ ਸਰ੍ਵਨਿਰੋਧਾਨ੍ਨਿਰ੍ਬੀਜਸ੍ਸਮਾਧਿਃ ॥ 51 ॥
ਇਤਿ ਪਾਤਞ੍ਜਲਯੋਗਦਰ੍ਸ਼ਨੇ ਸਮਾਧਿਪਾਦੋ ਨਾਮ ਪ੍ਰਥਮਃ ਪਾਦਃ ।
Roman (IAST) Transliteration
atha samādhipādaḥ |
atha yogānuśāsanam || 1 ||
yogaścittavṛtti nirodhaḥ || 2 ||
tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam || 3 ||
vṛtti sārūpyamitaratra || 4 ||
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā'kliṣṭāḥ || 5 ||
pramāṇa viparyaya vikalpa nidrā smṛtayaḥ || 6 ||
pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni || 7 ||
viparyayo mithyājñānamatadrūpa pratiṣṭham || 8 ||
śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ || 9 ||
abhāva pratyayālambanā vṛttirnidrā || 10 ||
anubhūta viṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ || 11 ||
abhyāsa vairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ || 12 ||
tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ || 13 ||
sa tu dīrghakāla nairantarya satkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ || 14 ||
dṛṣṭānuśravika viṣaya vitṛṣṇasya vaśīkārasañjñā vairāgyam || 15 ||
tatparaṃ puruṣakhyāte-rguṇavaitṛṣṇyam || 16 ||
vitarka vicārānandāsmitārūpānugamāt samprajñātaḥ || 17 ||
virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo'nyaḥ || 18 ||
bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām || 19 ||
śraddhā vīrya smṛti samādhiprajñā pūrvaka itareṣām || 20 ||
tīvrasaṃvegānāmāsannaḥ || 21 ||
mṛdumadhyādhimātratvāttato'pi viśeṣaḥ || 22 ||
īśvarapraṇidhānādvā || 23 ||
kleśa karma vipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ || 24 ||
tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam || 25 ||
sa eṣaḥ pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt || 26 ||
tasya vācakaḥ praṇavaḥ || 27 ||
tajjapastadarthabhāvanam || 28 ||
tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca || 29 ||
vyādhi styāna saṃśaya pramādālasyāvirati bhrānti
darśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāsteṃ'tarāyāḥ || 30 ||
duḥkha daurmanasyāṅgamejayatva śvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ || 31 ||
tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ || 32 ||
maitrī karuṇā muditopekṣāṇāṃ sukha duḥkha puṇyāpuṇya viṣayāṇām-bhāvanātaścittaprasādanam || 33 ||
pracchardana vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya || 34 ||
viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthiti nibandhinī || 35 ||
viśokā vā jyotiṣmatī || 36 ||
vītarāga viṣayaṃ vā cittam || 37 ||
svapna nidrā jñānālambanaṃ vā || 38 ||
yathābhimatadhyānādvā || 39 ||
paramāṇu parama mahattvānto'sya vaśīkāraḥ || 40 ||
kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇa grāhyeṣu tatstha tadañjanatā samāpattiḥ || 41 ||
tatra śabdārtha jñāna vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ || 42 ||
smṛti pariśuddhau svarūpa śūnyevārtha mātranirbhāsā nirvitarkā || 43 ||
etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā || 44 ||
sūkṣma viṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam || 45 ||
tā eva sabījaḥ samādhiḥ || 46 ||
nirvicāra vaiśārādye'dhyātmaprasādaḥ || 47 ||
ṛtambharā tatra prajñā || 48 ||
śrutānumāna prajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt || 49 ||
tajjaḥ saṃskāro'nyasaṃskāra pratibandhī || 50 ||
tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirbījassamādhiḥ || 51 ||
iti pātañjalayogadarśane samādhipādo nāma prathamaḥ pādaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ समाधिपादः ।
अथ योगानुशासनम् ॥ 1 ॥
योगश्चित्तवृत्ति निरोधः ॥ 2 ॥
तदा द्रष्टुः स्वरूपेऽवस्थानम् ॥ 3 ॥
वृत्ति सारूप्यमितरत्र ॥ 4 ॥
वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्टाऽक्लिष्टाः ॥ 5 ॥
प्रमाण विपर्यय विकल्प निद्रा स्मृतयः ॥ 6 ॥
प्रत्यक्षानुमानागमाः प्रमाणानि ॥ 7 ॥
विपर्ययो मिथ्याज्ञानमतद्रूप प्रतिष्ठम् ॥ 8 ॥
शब्दज्ञानानुपाती वस्तुशून्यो विकल्पः ॥ 9 ॥
अभाव प्रत्ययालम्बना वृत्तिर्निद्रा ॥ 10 ॥
अनुभूत विषयासम्प्रमोषः स्मृतिः ॥ 11 ॥
अभ्यास वैराग्याभ्यां तन्निरोधः ॥ 12 ॥
तत्र स्थितौ यत्नोऽभ्यासः ॥ 13 ॥
स तु दीर्घकाल नैरन्तर्य सत्कारासेवितो दृढभूमिः ॥ 14 ॥
दृष्टानुश्रविक विषय वितृष्णस्य वशीकारसञ्ज्ञा वैराग्यम् ॥ 15 ॥
तत्परं पुरुषख्याते-र्गुणवैतृष्ण्यम् ॥ 16 ॥
वितर्क विचारानन्दास्मितारूपानुगमात् सम्प्रज्ञातः ॥ 17 ॥
विरामप्रत्ययाभ्यासपूर्वः संस्कारशेषोऽन्यः ॥ 18 ॥
भवप्रत्ययो विदेहप्रकृतिलयानाम् ॥ 19 ॥
श्रद्धा वीर्य स्मृति समाधिप्रज्ञा पूर्वक इतरेषाम् ॥ 20 ॥
तीव्रसंवेगानामासन्नः ॥ 21 ॥
मृदुमध्याधिमात्रत्वात्ततोऽपि विशेषः ॥ 22 ॥
ईश्वरप्रणिधानाद्वा ॥ 23 ॥
क्लेश कर्म विपाकाशयैरपरामृष्टः पुरुषविशेष ईश्वरः ॥ 24 ॥
तत्र निरतिशयं सर्वज्ञबीजम् ॥ 25 ॥
स एषः पूर्वेषामपि गुरुः कालेनानवच्छेदात् ॥ 26 ॥
तस्य वाचकः प्रणवः ॥ 27 ॥
तज्जपस्तदर्थभावनम् ॥ 28 ॥
ततः प्रत्यक्चेतनाधिगमोऽप्यन्तरायाभावश्च ॥ 29 ॥
व्याधि स्त्यान संशय प्रमादालस्याविरति भ्रान्ति
दर्शनालब्धभूमिकत्वानवस्थितत्वानि चित्तविक्षेपास्तेंऽतरायाः ॥ 30 ॥
दुःख दौर्मनस्याङ्गमेजयत्व श्वासप्रश्वासा विक्षेपसहभुवः ॥ 31 ॥
तत्प्रतिषेधार्थमेकतत्त्वाभ्यासः ॥ 32 ॥
मैत्री करुणा मुदितोपेक्षाणां सुख दुःख पुण्यापुण्य विषयाणाम्-भावनातश्चित्तप्रसादनम् ॥ 33 ॥
प्रच्छर्दन विधारणाभ्यां वा प्राणस्य ॥ 34 ॥
विषयवती वा प्रवृत्तिरुत्पन्ना मनसः स्थिति निबन्धिनी ॥ 35 ॥
विशोका वा ज्योतिष्मती ॥ 36 ॥
वीतराग विषयं वा चित्तम् ॥ 37 ॥
स्वप्न निद्रा ज्ञानालम्बनं वा ॥ 38 ॥
यथाभिमतध्यानाद्वा ॥ 39 ॥
परमाणु परम महत्त्वान्तोऽस्य वशीकारः ॥ 40 ॥
क्षीणवृत्तेरभिजातस्येव मणेर्ग्रहीतृग्रहण ग्राह्येषु तत्स्थ तदञ्जनता समापत्तिः ॥ 41 ॥
तत्र शब्दार्थ ज्ञान विकल्पैः सङ्कीर्णा सवितर्का समापत्तिः ॥ 42 ॥
स्मृति परिशुद्धौ स्वरूप शून्येवार्थ मात्रनिर्भासा निर्वितर्का ॥ 43 ॥
एतयैव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्मविषया व्याख्याता ॥ 44 ॥
सूक्ष्म विषयत्वं चालिङ्गपर्यवसानम् ॥ 45 ॥
ता एव सबीजः समाधिः ॥ 46 ॥
निर्विचार वैशाराद्येऽध्यात्मप्रसादः ॥ 47 ॥
ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा ॥ 48 ॥
श्रुतानुमान प्रज्ञाभ्यामन्यविषया विशेषार्थत्वात् ॥ 49 ॥
तज्जः संस्कारोऽन्यसंस्कार प्रतिबन्धी ॥ 50 ॥
तस्यापि निरोधे सर्वनिरोधान्निर्बीजस्समाधिः ॥ 51 ॥
इति पातञ्जलयोगदर्शने समाधिपादो नाम प्रथमः पादः ।
atha samādhipādaḥ |
atha yogānuśāsanam || 1 ||
yogaścittavṛtti nirodhaḥ || 2 ||
tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam || 3 ||
vṛtti sārūpyamitaratra || 4 ||
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā'kliṣṭāḥ || 5 ||
pramāṇa viparyaya vikalpa nidrā smṛtayaḥ || 6 ||
pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni || 7 ||
viparyayo mithyājñānamatadrūpa pratiṣṭham || 8 ||
śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ || 9 ||
abhāva pratyayālambanā vṛttirnidrā || 10 ||
anubhūta viṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ || 11 ||
abhyāsa vairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ || 12 ||
tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ || 13 ||
sa tu dīrghakāla nairantarya satkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ || 14 ||
dṛṣṭānuśravika viṣaya vitṛṣṇasya vaśīkārasañjñā vairāgyam || 15 ||
tatparaṃ puruṣakhyāte-rguṇavaitṛṣṇyam || 16 ||
vitarka vicārānandāsmitārūpānugamāt samprajñātaḥ || 17 ||
virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo'nyaḥ || 18 ||
bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām || 19 ||
śraddhā vīrya smṛti samādhiprajñā pūrvaka itareṣām || 20 ||
tīvrasaṃvegānāmāsannaḥ || 21 ||
mṛdumadhyādhimātratvāttato'pi viśeṣaḥ || 22 ||
īśvarapraṇidhānādvā || 23 ||
kleśa karma vipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ || 24 ||
tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam || 25 ||
sa eṣaḥ pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt || 26 ||
tasya vācakaḥ praṇavaḥ || 27 ||
tajjapastadarthabhāvanam || 28 ||
tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca || 29 ||
vyādhi styāna saṃśaya pramādālasyāvirati bhrānti
darśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāsteṃ'tarāyāḥ || 30 ||
duḥkha daurmanasyāṅgamejayatva śvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ || 31 ||
tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ || 32 ||
maitrī karuṇā muditopekṣāṇāṃ sukha duḥkha puṇyāpuṇya viṣayāṇām-bhāvanātaścittaprasādanam || 33 ||
pracchardana vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya || 34 ||
viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthiti nibandhinī || 35 ||
viśokā vā jyotiṣmatī || 36 ||
vītarāga viṣayaṃ vā cittam || 37 ||
svapna nidrā jñānālambanaṃ vā || 38 ||
yathābhimatadhyānādvā || 39 ||
paramāṇu parama mahattvānto'sya vaśīkāraḥ || 40 ||
kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇa grāhyeṣu tatstha tadañjanatā samāpattiḥ || 41 ||
tatra śabdārtha jñāna vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ || 42 ||
smṛti pariśuddhau svarūpa śūnyevārtha mātranirbhāsā nirvitarkā || 43 ||
etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā || 44 ||
sūkṣma viṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam || 45 ||
tā eva sabījaḥ samādhiḥ || 46 ||
nirvicāra vaiśārādye'dhyātmaprasādaḥ || 47 ||
ṛtambharā tatra prajñā || 48 ||
śrutānumāna prajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt || 49 ||
tajjaḥ saṃskāro'nyasaṃskāra pratibandhī || 50 ||
tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirbījassamādhiḥ || 51 ||
iti pātañjalayogadarśane samādhipādo nāma prathamaḥ pādaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.