పతఞ్జలి యోగ సూత్రాణి - 1 (సమాధి పాద)

Patanjali Yoga Sutrani - 1 (samadhi Pada)

✍️ Patanjali 🖋️ Telugu script
📄 Download PDF
అథ సమాధిపాదః ।
అథ యోగానుశాసనమ్ ॥ 1 ॥
యోగశ్చిత్తవృత్తి నిరోధః ॥ 2 ॥
తదా ద్రష్టుః స్వరూపేఽవస్థానమ్ ॥ 3 ॥
వృత్తి సారూప్యమితరత్ర ॥ 4 ॥
వృత్తయః పఞ్చతయ్యః క్లిష్టాఽక్లిష్టాః ॥ 5 ॥
ప్రమాణ విపర్యయ వికల్ప నిద్రా స్మృతయః ॥ 6 ॥
ప్రత్యక్షానుమానాగమాః ప్రమాణాని ॥ 7 ॥
విపర్యయో మిథ్యాజ్ఞానమతద్రూప ప్రతిష్ఠమ్ ॥ 8 ॥
శబ్దజ్ఞానానుపాతీ వస్తుశూన్యో వికల్పః ॥ 9 ॥
అభావ ప్రత్యయాలమ్బనా వృత్తిర్నిద్రా ॥ 10 ॥
అనుభూత విషయాసమ్ప్రమోషః స్మృతిః ॥ 11 ॥
అభ్యాస వైరాగ్యాభ్యాం తన్నిరోధః ॥ 12 ॥
తత్ర స్థితౌ యత్నోఽభ్యాసః ॥ 13 ॥
స తు దీర్ఘకాల నైరన్తర్య సత్కారాసేవితో దృఢభూమిః ॥ 14 ॥
దృష్టానుశ్రవిక విషయ వితృష్ణస్య వశీకారసఞ్జ్ఞా వైరాగ్యమ్ ॥ 15 ॥
తత్పరం పురుషఖ్యాతే-ర్గుణవైతృష్ణ్యమ్ ॥ 16 ॥
వితర్క విచారానన్దాస్మితారూపానుగమాత్ సమ్ప్రజ్ఞాతః ॥ 17 ॥
విరామప్రత్యయాభ్యాసపూర్వః సంస్కారశేషోఽన్యః ॥ 18 ॥
భవప్రత్యయో విదేహప్రకృతిలయానామ్ ॥ 19 ॥
శ్రద్ధా వీర్య స్మృతి సమాధిప్రజ్ఞా పూర్వక ఇతరేషామ్ ॥ 20 ॥
తీవ్రసంవేగానామాసన్నః ॥ 21 ॥
మృదుమధ్యాధిమాత్రత్వాత్తతోఽపి విశేషః ॥ 22 ॥
ఈశ్వరప్రణిధానాద్వా ॥ 23 ॥
క్లేశ కర్మ విపాకాశయైరపరామృష్టః పురుషవిశేష ఈశ్వరః ॥ 24 ॥
తత్ర నిరతిశయం సర్వజ్ఞబీజమ్ ॥ 25 ॥
స ఏషః పూర్వేషామపి గురుః కాలేనానవచ్ఛేదాత్ ॥ 26 ॥
తస్య వాచకః ప్రణవః ॥ 27 ॥
తజ్జపస్తదర్థభావనమ్ ॥ 28 ॥
తతః ప్రత్యక్చేతనాధిగమోఽప్యన్తరాయాభావశ్చ ॥ 29 ॥
వ్యాధి స్త్యాన సంశయ ప్రమాదాలస్యావిరతి భ్రాన్తి
దర్శనాలబ్ధభూమికత్వానవస్థితత్వాని చిత్తవిక్షేపాస్తేంఽతరాయాః ॥ 30 ॥
దుఃఖ దౌర్మనస్యాఙ్గమేజయత్వ శ్వాసప్రశ్వాసా విక్షేపసహభువః ॥ 31 ॥
తత్ప్రతిషేధార్థమేకతత్త్వాభ్యాసః ॥ 32 ॥
మైత్రీ కరుణా ముదితోపేక్షాణాం సుఖ దుఃఖ పుణ్యాపుణ్య విషయాణామ్-భావనాతశ్చిత్తప్రసాదనమ్ ॥ 33 ॥
ప్రచ్ఛర్దన విధారణాభ్యాం వా ప్రాణస్య ॥ 34 ॥
విషయవతీ వా ప్రవృత్తిరుత్పన్నా మనసః స్థితి నిబన్ధినీ ॥ 35 ॥
విశోకా వా జ్యోతిష్మతీ ॥ 36 ॥
వీతరాగ విషయం వా చిత్తమ్ ॥ 37 ॥
స్వప్న నిద్రా జ్ఞానాలమ్బనం వా ॥ 38 ॥
యథాభిమతధ్యానాద్వా ॥ 39 ॥
పరమాణు పరమ మహత్త్వాన్తోఽస్య వశీకారః ॥ 40 ॥
క్షీణవృత్తేరభిజాతస్యేవ మణేర్గ్రహీతృగ్రహణ గ్రాహ్యేషు తత్స్థ తదఞ్జనతా సమాపత్తిః ॥ 41 ॥
తత్ర శబ్దార్థ జ్ఞాన వికల్పైః సఙ్కీర్ణా సవితర్కా సమాపత్తిః ॥ 42 ॥
స్మృతి పరిశుద్ధౌ స్వరూప శూన్యేవార్థ మాత్రనిర్భాసా నిర్వితర్కా ॥ 43 ॥
ఏతయైవ సవిచారా నిర్విచారా చ సూక్ష్మవిషయా వ్యాఖ్యాతా ॥ 44 ॥
సూక్ష్మ విషయత్వం చాలిఙ్గపర్యవసానమ్ ॥ 45 ॥
తా ఏవ సబీజః సమాధిః ॥ 46 ॥
నిర్విచార వైశారాద్యేఽధ్యాత్మప్రసాదః ॥ 47 ॥
ఋతమ్భరా తత్ర ప్రజ్ఞా ॥ 48 ॥
శ్రుతానుమాన ప్రజ్ఞాభ్యామన్యవిషయా విశేషార్థత్వాత్ ॥ 49 ॥
తజ్జః సంస్కారోఽన్యసంస్కార ప్రతిబన్ధీ ॥ 50 ॥
తస్యాపి నిరోధే సర్వనిరోధాన్నిర్బీజస్సమాధిః ॥ 51 ॥
ఇతి పాతఞ్జలయోగదర్శనే సమాధిపాదో నామ ప్రథమః పాదః ।
Roman (IAST) Transliteration
atha samādhipādaḥ |
atha yogānuśāsanam || 1 ||
yogaścittavṛtti nirodhaḥ || 2 ||
tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam || 3 ||
vṛtti sārūpyamitaratra || 4 ||
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā'kliṣṭāḥ || 5 ||
pramāṇa viparyaya vikalpa nidrā smṛtayaḥ || 6 ||
pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni || 7 ||
viparyayo mithyājñānamatadrūpa pratiṣṭham || 8 ||
śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ || 9 ||
abhāva pratyayālambanā vṛttirnidrā || 10 ||
anubhūta viṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ || 11 ||
abhyāsa vairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ || 12 ||
tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ || 13 ||
sa tu dīrghakāla nairantarya satkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ || 14 ||
dṛṣṭānuśravika viṣaya vitṛṣṇasya vaśīkārasañjñā vairāgyam || 15 ||
tatparaṃ puruṣakhyāte-rguṇavaitṛṣṇyam || 16 ||
vitarka vicārānandāsmitārūpānugamāt samprajñātaḥ || 17 ||
virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo'nyaḥ || 18 ||
bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām || 19 ||
śraddhā vīrya smṛti samādhiprajñā pūrvaka itareṣām || 20 ||
tīvrasaṃvegānāmāsannaḥ || 21 ||
mṛdumadhyādhimātratvāttato'pi viśeṣaḥ || 22 ||
īśvarapraṇidhānādvā || 23 ||
kleśa karma vipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ || 24 ||
tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam || 25 ||
sa eṣaḥ pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt || 26 ||
tasya vācakaḥ praṇavaḥ || 27 ||
tajjapastadarthabhāvanam || 28 ||
tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca || 29 ||
vyādhi styāna saṃśaya pramādālasyāvirati bhrānti
darśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāsteṃ'tarāyāḥ || 30 ||
duḥkha daurmanasyāṅgamejayatva śvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ || 31 ||
tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ || 32 ||
maitrī karuṇā muditopekṣāṇāṃ sukha duḥkha puṇyāpuṇya viṣayāṇām-bhāvanātaścittaprasādanam || 33 ||
pracchardana vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya || 34 ||
viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthiti nibandhinī || 35 ||
viśokā vā jyotiṣmatī || 36 ||
vītarāga viṣayaṃ vā cittam || 37 ||
svapna nidrā jñānālambanaṃ vā || 38 ||
yathābhimatadhyānādvā || 39 ||
paramāṇu parama mahattvānto'sya vaśīkāraḥ || 40 ||
kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇa grāhyeṣu tatstha tadañjanatā samāpattiḥ || 41 ||
tatra śabdārtha jñāna vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ || 42 ||
smṛti pariśuddhau svarūpa śūnyevārtha mātranirbhāsā nirvitarkā || 43 ||
etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā || 44 ||
sūkṣma viṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam || 45 ||
tā eva sabījaḥ samādhiḥ || 46 ||
nirvicāra vaiśārādye'dhyātmaprasādaḥ || 47 ||
ṛtambharā tatra prajñā || 48 ||
śrutānumāna prajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt || 49 ||
tajjaḥ saṃskāro'nyasaṃskāra pratibandhī || 50 ||
tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirbījassamādhiḥ || 51 ||
iti pātañjalayogadarśane samādhipādo nāma prathamaḥ pādaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ समाधिपादः ।
अथ योगानुशासनम् ॥ 1 ॥
योगश्चित्तवृत्ति निरोधः ॥ 2 ॥
तदा द्रष्टुः स्वरूपेऽवस्थानम् ॥ 3 ॥
वृत्ति सारूप्यमितरत्र ॥ 4 ॥
वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्टाऽक्लिष्टाः ॥ 5 ॥
प्रमाण विपर्यय विकल्प निद्रा स्मृतयः ॥ 6 ॥
प्रत्यक्षानुमानागमाः प्रमाणानि ॥ 7 ॥
विपर्ययो मिथ्याज्ञानमतद्रूप प्रतिष्ठम् ॥ 8 ॥
शब्दज्ञानानुपाती वस्तुशून्यो विकल्पः ॥ 9 ॥
अभाव प्रत्ययालम्बना वृत्तिर्निद्रा ॥ 10 ॥
अनुभूत विषयासम्प्रमोषः स्मृतिः ॥ 11 ॥
अभ्यास वैराग्याभ्यां तन्निरोधः ॥ 12 ॥
तत्र स्थितौ यत्नोऽभ्यासः ॥ 13 ॥
स तु दीर्घकाल नैरन्तर्य सत्कारासेवितो दृढभूमिः ॥ 14 ॥
दृष्टानुश्रविक विषय वितृष्णस्य वशीकारसञ्ज्ञा वैराग्यम् ॥ 15 ॥
तत्परं पुरुषख्याते-र्गुणवैतृष्ण्यम् ॥ 16 ॥
वितर्क विचारानन्दास्मितारूपानुगमात् सम्प्रज्ञातः ॥ 17 ॥
विरामप्रत्ययाभ्यासपूर्वः संस्कारशेषोऽन्यः ॥ 18 ॥
भवप्रत्ययो विदेहप्रकृतिलयानाम् ॥ 19 ॥
श्रद्धा वीर्य स्मृति समाधिप्रज्ञा पूर्वक इतरेषाम् ॥ 20 ॥
तीव्रसंवेगानामासन्नः ॥ 21 ॥
मृदुमध्याधिमात्रत्वात्ततोऽपि विशेषः ॥ 22 ॥
ईश्वरप्रणिधानाद्वा ॥ 23 ॥
क्लेश कर्म विपाकाशयैरपरामृष्टः पुरुषविशेष ईश्वरः ॥ 24 ॥
तत्र निरतिशयं सर्वज्ञबीजम् ॥ 25 ॥
स एषः पूर्वेषामपि गुरुः कालेनानवच्छेदात् ॥ 26 ॥
तस्य वाचकः प्रणवः ॥ 27 ॥
तज्जपस्तदर्थभावनम् ॥ 28 ॥
ततः प्रत्यक्चेतनाधिगमोऽप्यन्तरायाभावश्च ॥ 29 ॥
व्याधि स्त्यान संशय प्रमादालस्याविरति भ्रान्ति
दर्शनालब्धभूमिकत्वानवस्थितत्वानि चित्तविक्षेपास्तेंऽतरायाः ॥ 30 ॥
दुःख दौर्मनस्याङ्गमेजयत्व श्वासप्रश्वासा विक्षेपसहभुवः ॥ 31 ॥
तत्प्रतिषेधार्थमेकतत्त्वाभ्यासः ॥ 32 ॥
मैत्री करुणा मुदितोपेक्षाणां सुख दुःख पुण्यापुण्य विषयाणाम्-भावनातश्चित्तप्रसादनम् ॥ 33 ॥
प्रच्छर्दन विधारणाभ्यां वा प्राणस्य ॥ 34 ॥
विषयवती वा प्रवृत्तिरुत्पन्ना मनसः स्थिति निबन्धिनी ॥ 35 ॥
विशोका वा ज्योतिष्मती ॥ 36 ॥
वीतराग विषयं वा चित्तम् ॥ 37 ॥
स्वप्न निद्रा ज्ञानालम्बनं वा ॥ 38 ॥
यथाभिमतध्यानाद्वा ॥ 39 ॥
परमाणु परम महत्त्वान्तोऽस्य वशीकारः ॥ 40 ॥
क्षीणवृत्तेरभिजातस्येव मणेर्ग्रहीतृग्रहण ग्राह्येषु तत्स्थ तदञ्जनता समापत्तिः ॥ 41 ॥
तत्र शब्दार्थ ज्ञान विकल्पैः सङ्कीर्णा सवितर्का समापत्तिः ॥ 42 ॥
स्मृति परिशुद्धौ स्वरूप शून्येवार्थ मात्रनिर्भासा निर्वितर्का ॥ 43 ॥
एतयैव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्मविषया व्याख्याता ॥ 44 ॥
सूक्ष्म विषयत्वं चालिङ्गपर्यवसानम् ॥ 45 ॥
ता एव सबीजः समाधिः ॥ 46 ॥
निर्विचार वैशाराद्येऽध्यात्मप्रसादः ॥ 47 ॥
ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा ॥ 48 ॥
श्रुतानुमान प्रज्ञाभ्यामन्यविषया विशेषार्थत्वात् ॥ 49 ॥
तज्जः संस्कारोऽन्यसंस्कार प्रतिबन्धी ॥ 50 ॥
तस्यापि निरोधे सर्वनिरोधान्निर्बीजस्समाधिः ॥ 51 ॥
इति पातञ्जलयोगदर्शने समाधिपादो नाम प्रथमः पादः ।
atha samādhipādaḥ |
atha yogānuśāsanam || 1 ||
yogaścittavṛtti nirodhaḥ || 2 ||
tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam || 3 ||
vṛtti sārūpyamitaratra || 4 ||
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā'kliṣṭāḥ || 5 ||
pramāṇa viparyaya vikalpa nidrā smṛtayaḥ || 6 ||
pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni || 7 ||
viparyayo mithyājñānamatadrūpa pratiṣṭham || 8 ||
śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ || 9 ||
abhāva pratyayālambanā vṛttirnidrā || 10 ||
anubhūta viṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ || 11 ||
abhyāsa vairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ || 12 ||
tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ || 13 ||
sa tu dīrghakāla nairantarya satkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ || 14 ||
dṛṣṭānuśravika viṣaya vitṛṣṇasya vaśīkārasañjñā vairāgyam || 15 ||
tatparaṃ puruṣakhyāte-rguṇavaitṛṣṇyam || 16 ||
vitarka vicārānandāsmitārūpānugamāt samprajñātaḥ || 17 ||
virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo'nyaḥ || 18 ||
bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām || 19 ||
śraddhā vīrya smṛti samādhiprajñā pūrvaka itareṣām || 20 ||
tīvrasaṃvegānāmāsannaḥ || 21 ||
mṛdumadhyādhimātratvāttato'pi viśeṣaḥ || 22 ||
īśvarapraṇidhānādvā || 23 ||
kleśa karma vipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ || 24 ||
tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam || 25 ||
sa eṣaḥ pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt || 26 ||
tasya vācakaḥ praṇavaḥ || 27 ||
tajjapastadarthabhāvanam || 28 ||
tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca || 29 ||
vyādhi styāna saṃśaya pramādālasyāvirati bhrānti
darśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāsteṃ'tarāyāḥ || 30 ||
duḥkha daurmanasyāṅgamejayatva śvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ || 31 ||
tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ || 32 ||
maitrī karuṇā muditopekṣāṇāṃ sukha duḥkha puṇyāpuṇya viṣayāṇām-bhāvanātaścittaprasādanam || 33 ||
pracchardana vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya || 34 ||
viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthiti nibandhinī || 35 ||
viśokā vā jyotiṣmatī || 36 ||
vītarāga viṣayaṃ vā cittam || 37 ||
svapna nidrā jñānālambanaṃ vā || 38 ||
yathābhimatadhyānādvā || 39 ||
paramāṇu parama mahattvānto'sya vaśīkāraḥ || 40 ||
kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇa grāhyeṣu tatstha tadañjanatā samāpattiḥ || 41 ||
tatra śabdārtha jñāna vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ || 42 ||
smṛti pariśuddhau svarūpa śūnyevārtha mātranirbhāsā nirvitarkā || 43 ||
etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā || 44 ||
sūkṣma viṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam || 45 ||
tā eva sabījaḥ samādhiḥ || 46 ||
nirvicāra vaiśārādye'dhyātmaprasādaḥ || 47 ||
ṛtambharā tatra prajñā || 48 ||
śrutānumāna prajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt || 49 ||
tajjaḥ saṃskāro'nyasaṃskāra pratibandhī || 50 ||
tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirbījassamādhiḥ || 51 ||
iti pātañjalayogadarśane samādhipādo nāma prathamaḥ pādaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in