ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରିପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଧୂମ୍ରାକ୍ଷନ୍ନିହତଂଶ୍ରୁତ୍ଵାରାଵଣୋରାକ୍ଷସେଶ୍ଵରଃ ।
କ୍ରୋଧେନମହତାଽଵିଷ୍ଟୋନିଶ୍ଶ୍ଵସନ୍ନୁରଗୋଯଥା ॥ 1 ॥
ଦୀର୍ଘମୁଷ୍ଣଂଵିନିଶ୍ଶ୍ଵସ୍ଯକ୍ରୋଧେନକଲୁଷୀକୃତଃ ।
ଅବ୍ରଵୀଦ୍ରାକ୍ଷସଙ୍କ୍ରୂରଂଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରମ୍ମହାବଲମ୍ ॥ 2 ॥
ଗଚ୍ଛତ୍ଵଂଵୀର ନିର୍ଯାହିରାକ୍ଷସୈଃପରିଵାରିତଃ ।
ଜହିଦାଶରଥିଂରାମଂସୁଗ୍ରୀଵଂଵାନରୈଃସହ ॥ 3 ॥
ତଥେତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵାଦ୍ରୁତତରମ୍ମାଯାଵୀରାକ୍ଷସେଶ୍ଵରମ୍ ।
ନିର୍ଜଗାମବଲୈସ୍ସାର୍ଦମ୍ବହୁଭିଃପରିଵାରିତଃ ॥ 4 ॥
ନାଗୈରଶ୍ଵୈଃଖରୈରୁଷ୍ଟ୍ରୈଃସଂଯୁକ୍ତସ୍ସୁସମାହିତଃ ।
ପତାକାଧ୍ଵଜଚିତ୍ରୈଶ୍ଚରଥୈଶ୍ଚସମଲଙ୍କୃତଃ ॥ 5 ॥
ତତୋଵିଚିତ୍ରକେଯୂରମୁକୁଟୈଶ୍ଚଵିଭୂଷିତଃ ।
ତନୁତ୍ରାଣିଚସମାଵୃତ୍ଯସଧନୁର୍ନିର୍ଯଯୌଦ୍ରୁତମ୍ ॥ 6 ॥
ପତାକାଲଙ୍କୃତନ୍ଦୀପ୍ତନ୍ତପ୍ତକାଞ୍ଚନଭୂଷିତମ୍ ।
ରଥମ୍ପ୍ରଦକ୍ଷିଣଙ୍କୃତ୍ଵାସମାରୋହଚ୍ଚମୂପତିଃ ॥ 7 ॥
ଯଷ୍ଟିଭିସ୍ତୋମରୈଚଶିତ୍ରୈଶ୍ଶୂଲୈଶ୍ଚମୁସଲୈରପି ।
ଭିଣ୍ଡିପାଲୈଶ୍ଚପାଶୈଶ୍ଚଶକ୍ତିଭିଃପଟ୍ଟସୈରପି ॥ 8 ॥
ଖଡଗୈଶ୍ଚକ୍ରୈର୍ଗଦାଭିଶ୍ଚନିଶିତୈଶ୍ଚପରଶ୍ଵଧୈଃ ।
ପଦାତଯଶ୍ଚନିର୍ଯାନ୍ତିଵିଵିଧାଃଶସ୍ତ୍ରପାଣଯଃ ॥ 9 ॥
ଵିଚିତ୍ରଵାସସଃ ସର୍ଵେ ଦୀପ୍ତା ରାକ୍ଷସପୁଙ୍ଗଵାଃ ।
ଗଜ ମଦୋତ୍କଟାଃ ଶୂରାଶ୍ଚଲନ୍ତ ଇଵ ପର୍ଵତା ॥ 10 ॥
ତେଯୁଦ୍ଧକୁଶଲୈରୂଢାସ୍ତୋମରାଙ୍କୁଶପାଣିଭିଃ ।
ଅନ୍ଯେଲକ୍ଷଣସଂଯୁକ୍ତାଶ୍ଶୂରାରୂଢାମହାବଲାଃ ॥ 11 ॥
ତଦ୍ରାକ୍ଷସବଲଂସର୍ଵଂଵିପ୍ରସ୍ଥିତମଶୋଭତ ।
ପ୍ରାଵୃଟକାଲେଯଥାମେଘାନର୍ଦମାନାସ୍ସଵିଦ୍ଯୁତଃ ॥ 12 ॥
ନିସ୍ସୃତାଦକ୍ଷିଣଦ୍ଵାରାଦଙ୍ଗଦୋଯତ୍ରଯୂଥପଃ ।
ତେଷାନ୍ନିଷ୍କ୍ରମମାଣାନାମଶୁଭଂସମଜାଯତ ॥ 13 ॥
ଆକାଶାଦ୍ଵିଘନାତ୍ତୀଵ୍ରାଦୁଲ୍କାଶ୍ଚାଭ୍ଯନ୍ଯପତଂସ୍ତଦା ।
ଵମନ୍ତ୍ଯଃପାଵକଜ୍ଵାଲାଶଶିଵାଘୋରଂଵଵାଶିରେ ॥ 14 ॥
ଵ୍ଯାହରନ୍ତମୃଗାଘୋରାରକ୍ଷସାନ୍ନିଧନନ୍ତଦା ।
ସମାପତନ୍ତୋଯୋଧାସ୍ତୁପ୍ରାସ୍ଖଲନ୍ ସ୍ତତ୍ରଦାରୁଣମ୍ ॥ 15 ॥
ଏତାନୌତ୍ପାତିକାନ୍ ଦୃଷ୍ଟଵାଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରୋମହାବଲଃ ।
ଧୈର୍ଯମାଲମ୍ଭ୍ଯତେଜସ୍ଵୀନିର୍ଜଗାମରଣୋତ୍ସୁକଃ ॥ 16 ॥
ତାଂସ୍ତୁନିଷ୍କ୍ରମତୋଦୃଷ୍ଟଵାଵାନରାଜିତକାଶିନଃ ।
ପ୍ରଣେଦୁସ୍ସୁମହାନାଦାନ୍ପୂରଯାଂଶ୍ଚଦିଶୋଦଶ ॥ 17 ॥
ତତଃପ୍ରଵୃତ୍ତନ୍ତୁମୁଲଂହରୀଣାଂରାକ୍ଷସୈସ୍ସହ ।
ଘୋରାଣାମ୍ଭୀମରୂପାଣାମନ୍ଯୋନ୍ଯଵଥକାଙ୍ କ୍ଷିଣାମ୍ ॥ 18 ॥
ନିଷ୍ପତନ୍ତୋମହୋତ୍ସାହୋଭିନ୍ନଦେହଶିରୋଧରାଃ ।
ରୁଧିରୋକ୍ଷିତସର୍ଵାଙ୍ଗାନ୍ଯପତନ୍ଥରଣୀତଲେ ॥ 19 ॥
କେଚିଦନ୍ଯୋନ୍ଯମାସାଦ୍ଯଶୂରାଃପରିଘପାଣଯଃ ।
ଚିକ୍ଷିପୁର୍ଵିଵିଧଂଶସ୍ତ୍ରଂସମରେଷ୍ନ୍ଵିଵର୍ତିନଃ ॥ 20 ॥
ଦ୍ରୁମାଣାଞ୍ଚଶିଲାନାଞ୍ଚଶସ୍ତ୍ରାଣାଞ୍ଚାପିନିସ୍ସ୍ଵନଃ ॥ 21 ॥
ଶ୍ରୂଯତେସୁମହାଂସ୍ତତ୍ରଘୋରୋହୃଦଯଭେଦସଃ ।
ରଥନେମିସ୍ଵନସ୍ତତ୍ରଧନୁଷଶ୍ଚାପିନିସ୍ଵସତ୍ ॥ 22 ॥
ଶଙ୍ଖଭେରୀମୃଦଙ୍ଗାନାମ୍ବଭୂଵତୁମୁଲଃସ୍ଵନଃ ।
କେଚିଦସ୍ତ୍ରାଣିସନ୍ସୃଜ୍ଯବାହୁଯୁଦ୍ଧମକୁର୍ଵତ ।
ତଲୈଶ୍ଚଚରଣୈଶ୍ଚାପିମୁଷ୍ଟିଭିଶ୍ଚଦ୍ରୁମୈରପି ॥ 23 ॥
ଜାନୁଭିଶ୍ଚହତାଃକେଚିଦ୍ଭିନ୍ନଦେହାଶ୍ଚରାକ୍ଷସାଃ ।
ଶିଲାଭିଶ୍ଚୂର୍ଣିତାଃକେଚିଦ୍ଵାନରୈର୍ଯୁଦ୍ଧଦୁର୍ମଦୈଃ ॥ 24 ॥
ଶିଲାଭିଶ୍ଚୂର୍ଣିତାଃ କେଚିଦ୍ଵାନରୈର୍ଯୁଦ୍ଧଦୁର୍ମଦୈଃ ।
ଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରୋ ଭୃଶଂ ବାନୈ ରଣେ ଵିତ୍ରାସଯନ୍ ହରୀନ୍ ॥ 25 ॥
ବଲଵନ୍ତୋଽସ୍ତ୍ରଵିଦୁଷୋନାନାପ୍ରହରଣାରଣେ ।
ଜଘ୍ନୁର୍ଵାନରସୈନ୍ଯାନିରାକ୍ଷସାଃକ୍ରୋଧମୂର୍ଛିତାଃ ॥ 26 ॥
ଜଘ୍ନର୍ଵାନରସୈନ୍ଯାନି ରାକ୍ଷସାଃ କ୍ରୋଧମୂର୍ଚିତାଃ ।
ଜଘ୍ନେ ତାନ୍ ରାକ୍ଷସାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ ଧୃଷ୍ଟୋ ଵାଲିସୁତୋ ରଣେ ॥ 27 ॥
ତାନ୍ ରାକ୍ଷସଗଣାନ୍ସର୍ଵାନ୍ଵୃକ୍ଷମୁଦ୍ଯମ୍ଯଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଅଙ୍ଗଦଃକ୍ରୋଧତାମ୍ରାକ୍ଷଃସିଂହଃକ୍ଷୁଦ୍ରମୃଗାନିଵ ॥ 28 ॥
କାରକଦନଙ୍ଘୋରଂଶକ୍ରତୁଲ୍ଯପରାକ୍ରମଃ ॥ 29 ॥
ଅଙ୍ଗଦାଭିହତାସ୍ତତ୍ରରାକ୍ଷସାଭୀମଵିକ୍ରମାଃ ।
ଵିଭିନ୍ନଶିରସଃପେତୁର୍ଵିକୃତାଇଵପାଦପାଃ ॥ 30 ॥
ରଥୈରଶ୍ଵୈର୍ଧ୍ଵଜୈଶ୍ଚିତ୍ରୈଶ୍ଶରୈର୍ହରିରକ୍ଷସାମ୍ ।
ରୁଧିରେଣସଞ୍ଛନ୍ନାଭୂମିର୍ଭଯକରାତଦା ॥ 31 ॥
ହାରକେଯୂରଵସ୍ସ୍ରୈଶ୍ଚଶତ୍ରୈଶ୍ଚସମଲଙ୍କୃତା ।
ଭୂମିର୍ଭାତିରଣେତତ୍ରଶାରଦୀଵଯଥାନିଶା ॥ 32 ॥
ଅଙ୍ଗଦସ୍ଯଚଵେଗେନତଦ୍ରାକ୍ଷସବଲମ୍ମହତ୍ ।
ପ୍ରାକମ୍ପତତଦାତତ୍ରପଵନେନାମ୍ବୁଦୋଯଥା ॥ 33 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ତ୍ରିପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
dhūmrākṣannihataṃśrutvārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
krodhenamahatā'viṣṭoniśśvasannuragoyathā || 1 ||
dīrghamuṣṇaṃviniśśvasyakrodhenakaluṣīkṛtaḥ |
abravīdrākṣasaṅkrūraṃvajradaṃṣṭrammahābalam || 2 ||
gacchatvaṃvīra niryāhirākṣasaiḥparivāritaḥ |
jahidāśarathiṃrāmaṃsugrīvaṃvānaraiḥsaha || 3 ||
tathetyuktvādrutatarammāyāvīrākṣaseśvaram |
nirjagāmabalaissārdambahubhiḥparivāritaḥ || 4 ||
nāgairaśvaiḥkharairuṣṭraiḥsaṃyuktassusamāhitaḥ |
patākādhvajacitraiścarathaiścasamalaṅkṛtaḥ || 5 ||
tatovicitrakeyūramukuṭaiścavibhūṣitaḥ |
tanutrāṇicasamāvṛtyasadhanurniryayaudrutam || 6 ||
patākālaṅkṛtandīptantaptakāñcanabhūṣitam |
rathampradakṣiṇaṅkṛtvāsamārohaccamūpatiḥ || 7 ||
yaṣṭibhistomaraicaśitraiśśūlaiścamusalairapi |
bhiṇḍipālaiścapāśaiścaśaktibhiḥpaṭṭasairapi || 8 ||
khaḍagaiścakrairgadābhiścaniśitaiścaparaśvadhaiḥ |
padātayaścaniryāntivividhāḥśastrapāṇayaḥ || 9 ||
vicitravāsasaḥ sarve dīptā rākṣasapuṅgavāḥ |
gaja madotkaṭāḥ śūrāścalanta iva parvatā || 10 ||
teyuddhakuśalairūḍhāstomarāṅkuśapāṇibhiḥ |
anyelakṣaṇasaṃyuktāśśūrārūḍhāmahābalāḥ || 11 ||
tadrākṣasabalaṃsarvaṃviprasthitamaśobhata |
prāvṛṭakāleyathāmeghānardamānāssavidyutaḥ || 12 ||
nissṛtādakṣiṇadvārādaṅgadoyatrayūthapaḥ |
teṣānniṣkramamāṇānāmaśubhaṃsamajāyata || 13 ||
ākāśādvighanāttīvrādulkāścābhyanyapataṃstadā |
vamantyaḥpāvakajvālāśaśivāghoraṃvavāśire || 14 ||
vyāharantamṛgāghorārakṣasānnidhanantadā |
samāpatantoyodhāstuprāskhalan statradāruṇam || 15 ||
etānautpātikān dṛṣṭavāvajradaṃṣṭromahābalaḥ |
dhairyamālambhyatejasvīnirjagāmaraṇotsukaḥ || 16 ||
tāṃstuniṣkramatodṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ |
praṇedussumahānādānpūrayāṃścadiśodaśa || 17 ||
tataḥpravṛttantumulaṃharīṇāṃrākṣasaissaha |
ghorāṇāmbhīmarūpāṇāmanyonyavathakāṅ kṣiṇām || 18 ||
niṣpatantomahotsāhobhinnadehaśirodharāḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgānyapatantharaṇītale || 19 ||
kecidanyonyamāsādyaśūrāḥparighapāṇayaḥ |
cikṣipurvividhaṃśastraṃsamareṣnvivartinaḥ || 20 ||
drumāṇāñcaśilānāñcaśastrāṇāñcāpinissvanaḥ || 21 ||
śrūyatesumahāṃstatraghorohṛdayabhedasaḥ |
rathanemisvanastatradhanuṣaścāpinisvasat || 22 ||
śaṅkhabherīmṛdaṅgānāmbabhūvatumulaḥsvanaḥ |
kecidastrāṇisansṛjyabāhuyuddhamakurvata |
talaiścacaraṇaiścāpimuṣṭibhiścadrumairapi || 23 ||
jānubhiścahatāḥkecidbhinnadehāścarākṣasāḥ |
śilābhiścūrṇitāḥkecidvānarairyuddhadurmadaiḥ || 24 ||
śilābhiścūrṇitāḥ kecidvānarairyuddhadurmadaiḥ |
vajradaṃṣṭro bhṛśaṃ bānai raṇe vitrāsayan harīn || 25 ||
balavanto'straviduṣonānāpraharaṇāraṇe |
jaghnurvānarasainyānirākṣasāḥkrodhamūrchitāḥ || 26 ||
jaghnarvānarasainyāni rākṣasāḥ krodhamūrcitāḥ |
jaghne tān rākṣasān sarvān dhṛṣṭo vālisuto raṇe || 27 ||
tān rākṣasagaṇānsarvānvṛkṣamudyamyavīryavān |
aṅgadaḥkrodhatāmrākṣaḥsiṃhaḥkṣudramṛgāniva || 28 ||
kārakadanaṅghoraṃśakratulyaparākramaḥ || 29 ||
aṅgadābhihatāstatrarākṣasābhīmavikramāḥ |
vibhinnaśirasaḥpeturvikṛtāivapādapāḥ || 30 ||
rathairaśvairdhvajaiścitraiśśarairharirakṣasām |
rudhireṇasañchannābhūmirbhayakarātadā || 31 ||
hārakeyūravassraiścaśatraiścasamalaṅkṛtā |
bhūmirbhātiraṇetatraśāradīvayathāniśā || 32 ||
aṅgadasyacavegenatadrākṣasabalammahat |
prākampatatadātatrapavanenāmbudoyathā || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिपञ्चाशस्सर्गः ।
धूम्राक्षन्निहतंश्रुत्वारावणोराक्षसेश्वरः ।
क्रोधेनमहताऽविष्टोनिश्श्वसन्नुरगोयथा ॥ 1 ॥
दीर्घमुष्णंविनिश्श्वस्यक्रोधेनकलुषीकृतः ।
अब्रवीद्राक्षसङ्क्रूरंवज्रदंष्ट्रम्महाबलम् ॥ 2 ॥
गच्छत्वंवीर निर्याहिराक्षसैःपरिवारितः ।
जहिदाशरथिंरामंसुग्रीवंवानरैःसह ॥ 3 ॥
तथेत्युक्त्वाद्रुततरम्मायावीराक्षसेश्वरम् ।
निर्जगामबलैस्सार्दम्बहुभिःपरिवारितः ॥ 4 ॥
नागैरश्वैःखरैरुष्ट्रैःसंयुक्तस्सुसमाहितः ।
पताकाध्वजचित्रैश्चरथैश्चसमलङ्कृतः ॥ 5 ॥
ततोविचित्रकेयूरमुकुटैश्चविभूषितः ।
तनुत्राणिचसमावृत्यसधनुर्निर्ययौद्रुतम् ॥ 6 ॥
पताकालङ्कृतन्दीप्तन्तप्तकाञ्चनभूषितम् ।
रथम्प्रदक्षिणङ्कृत्वासमारोहच्चमूपतिः ॥ 7 ॥
यष्टिभिस्तोमरैचशित्रैश्शूलैश्चमुसलैरपि ।
भिण्डिपालैश्चपाशैश्चशक्तिभिःपट्टसैरपि ॥ 8 ॥
खडगैश्चक्रैर्गदाभिश्चनिशितैश्चपरश्वधैः ।
पदातयश्चनिर्यान्तिविविधाःशस्त्रपाणयः ॥ 9 ॥
विचित्रवाससः सर्वे दीप्ता राक्षसपुङ्गवाः ।
गज मदोत्कटाः शूराश्चलन्त इव पर्वता ॥ 10 ॥
तेयुद्धकुशलैरूढास्तोमराङ्कुशपाणिभिः ।
अन्येलक्षणसंयुक्ताश्शूरारूढामहाबलाः ॥ 11 ॥
तद्राक्षसबलंसर्वंविप्रस्थितमशोभत ।
प्रावृटकालेयथामेघानर्दमानास्सविद्युतः ॥ 12 ॥
निस्सृतादक्षिणद्वारादङ्गदोयत्रयूथपः ।
तेषान्निष्क्रममाणानामशुभंसमजायत ॥ 13 ॥
आकाशाद्विघनात्तीव्रादुल्काश्चाभ्यन्यपतंस्तदा ।
वमन्त्यःपावकज्वालाशशिवाघोरंववाशिरे ॥ 14 ॥
व्याहरन्तमृगाघोरारक्षसान्निधनन्तदा ।
समापतन्तोयोधास्तुप्रास्खलन् स्तत्रदारुणम् ॥ 15 ॥
एतानौत्पातिकान् दृष्टवावज्रदंष्ट्रोमहाबलः ।
धैर्यमालम्भ्यतेजस्वीनिर्जगामरणोत्सुकः ॥ 16 ॥
तांस्तुनिष्क्रमतोदृष्टवावानराजितकाशिनः ।
प्रणेदुस्सुमहानादान्पूरयांश्चदिशोदश ॥ 17 ॥
ततःप्रवृत्तन्तुमुलंहरीणांराक्षसैस्सह ।
घोराणाम्भीमरूपाणामन्योन्यवथकाङ् क्षिणाम् ॥ 18 ॥
निष्पतन्तोमहोत्साहोभिन्नदेहशिरोधराः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गान्यपतन्थरणीतले ॥ 19 ॥
केचिदन्योन्यमासाद्यशूराःपरिघपाणयः ।
चिक्षिपुर्विविधंशस्त्रंसमरेष्न्विवर्तिनः ॥ 20 ॥
द्रुमाणाञ्चशिलानाञ्चशस्त्राणाञ्चापिनिस्स्वनः ॥ 21 ॥
श्रूयतेसुमहांस्तत्रघोरोहृदयभेदसः ।
रथनेमिस्वनस्तत्रधनुषश्चापिनिस्वसत् ॥ 22 ॥
शङ्खभेरीमृदङ्गानाम्बभूवतुमुलःस्वनः ।
केचिदस्त्राणिसन्सृज्यबाहुयुद्धमकुर्वत ।
तलैश्चचरणैश्चापिमुष्टिभिश्चद्रुमैरपि ॥ 23 ॥
जानुभिश्चहताःकेचिद्भिन्नदेहाश्चराक्षसाः ।
शिलाभिश्चूर्णिताःकेचिद्वानरैर्युद्धदुर्मदैः ॥ 24 ॥
शिलाभिश्चूर्णिताः केचिद्वानरैर्युद्धदुर्मदैः ।
वज्रदंष्ट्रो भृशं बानै रणे वित्रासयन् हरीन् ॥ 25 ॥
बलवन्तोऽस्त्रविदुषोनानाप्रहरणारणे ।
जघ्नुर्वानरसैन्यानिराक्षसाःक्रोधमूर्छिताः ॥ 26 ॥
जघ्नर्वानरसैन्यानि राक्षसाः क्रोधमूर्चिताः ।
जघ्ने तान् राक्षसान् सर्वान् धृष्टो वालिसुतो रणे ॥ 27 ॥
तान् राक्षसगणान्सर्वान्वृक्षमुद्यम्यवीर्यवान् ।
अङ्गदःक्रोधताम्राक्षःसिंहःक्षुद्रमृगानिव ॥ 28 ॥
कारकदनङ्घोरंशक्रतुल्यपराक्रमः ॥ 29 ॥
अङ्गदाभिहतास्तत्रराक्षसाभीमविक्रमाः ।
विभिन्नशिरसःपेतुर्विकृताइवपादपाः ॥ 30 ॥
रथैरश्वैर्ध्वजैश्चित्रैश्शरैर्हरिरक्षसाम् ।
रुधिरेणसञ्छन्नाभूमिर्भयकरातदा ॥ 31 ॥
हारकेयूरवस्स्रैश्चशत्रैश्चसमलङ्कृता ।
भूमिर्भातिरणेतत्रशारदीवयथानिशा ॥ 32 ॥
अङ्गदस्यचवेगेनतद्राक्षसबलम्महत् ।
प्राकम्पततदातत्रपवनेनाम्बुदोयथा ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
dhūmrākṣannihataṃśrutvārāvaṇorākṣaseśvaraḥ |
krodhenamahatā'viṣṭoniśśvasannuragoyathā || 1 ||
dīrghamuṣṇaṃviniśśvasyakrodhenakaluṣīkṛtaḥ |
abravīdrākṣasaṅkrūraṃvajradaṃṣṭrammahābalam || 2 ||
gacchatvaṃvīra niryāhirākṣasaiḥparivāritaḥ |
jahidāśarathiṃrāmaṃsugrīvaṃvānaraiḥsaha || 3 ||
tathetyuktvādrutatarammāyāvīrākṣaseśvaram |
nirjagāmabalaissārdambahubhiḥparivāritaḥ || 4 ||
nāgairaśvaiḥkharairuṣṭraiḥsaṃyuktassusamāhitaḥ |
patākādhvajacitraiścarathaiścasamalaṅkṛtaḥ || 5 ||
tatovicitrakeyūramukuṭaiścavibhūṣitaḥ |
tanutrāṇicasamāvṛtyasadhanurniryayaudrutam || 6 ||
patākālaṅkṛtandīptantaptakāñcanabhūṣitam |
rathampradakṣiṇaṅkṛtvāsamārohaccamūpatiḥ || 7 ||
yaṣṭibhistomaraicaśitraiśśūlaiścamusalairapi |
bhiṇḍipālaiścapāśaiścaśaktibhiḥpaṭṭasairapi || 8 ||
khaḍagaiścakrairgadābhiścaniśitaiścaparaśvadhaiḥ |
padātayaścaniryāntivividhāḥśastrapāṇayaḥ || 9 ||
vicitravāsasaḥ sarve dīptā rākṣasapuṅgavāḥ |
gaja madotkaṭāḥ śūrāścalanta iva parvatā || 10 ||
teyuddhakuśalairūḍhāstomarāṅkuśapāṇibhiḥ |
anyelakṣaṇasaṃyuktāśśūrārūḍhāmahābalāḥ || 11 ||
tadrākṣasabalaṃsarvaṃviprasthitamaśobhata |
prāvṛṭakāleyathāmeghānardamānāssavidyutaḥ || 12 ||
nissṛtādakṣiṇadvārādaṅgadoyatrayūthapaḥ |
teṣānniṣkramamāṇānāmaśubhaṃsamajāyata || 13 ||
ākāśādvighanāttīvrādulkāścābhyanyapataṃstadā |
vamantyaḥpāvakajvālāśaśivāghoraṃvavāśire || 14 ||
vyāharantamṛgāghorārakṣasānnidhanantadā |
samāpatantoyodhāstuprāskhalan statradāruṇam || 15 ||
etānautpātikān dṛṣṭavāvajradaṃṣṭromahābalaḥ |
dhairyamālambhyatejasvīnirjagāmaraṇotsukaḥ || 16 ||
tāṃstuniṣkramatodṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ |
praṇedussumahānādānpūrayāṃścadiśodaśa || 17 ||
tataḥpravṛttantumulaṃharīṇāṃrākṣasaissaha |
ghorāṇāmbhīmarūpāṇāmanyonyavathakāṅ kṣiṇām || 18 ||
niṣpatantomahotsāhobhinnadehaśirodharāḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgānyapatantharaṇītale || 19 ||
kecidanyonyamāsādyaśūrāḥparighapāṇayaḥ |
cikṣipurvividhaṃśastraṃsamareṣnvivartinaḥ || 20 ||
drumāṇāñcaśilānāñcaśastrāṇāñcāpinissvanaḥ || 21 ||
śrūyatesumahāṃstatraghorohṛdayabhedasaḥ |
rathanemisvanastatradhanuṣaścāpinisvasat || 22 ||
śaṅkhabherīmṛdaṅgānāmbabhūvatumulaḥsvanaḥ |
kecidastrāṇisansṛjyabāhuyuddhamakurvata |
talaiścacaraṇaiścāpimuṣṭibhiścadrumairapi || 23 ||
jānubhiścahatāḥkecidbhinnadehāścarākṣasāḥ |
śilābhiścūrṇitāḥkecidvānarairyuddhadurmadaiḥ || 24 ||
śilābhiścūrṇitāḥ kecidvānarairyuddhadurmadaiḥ |
vajradaṃṣṭro bhṛśaṃ bānai raṇe vitrāsayan harīn || 25 ||
balavanto'straviduṣonānāpraharaṇāraṇe |
jaghnurvānarasainyānirākṣasāḥkrodhamūrchitāḥ || 26 ||
jaghnarvānarasainyāni rākṣasāḥ krodhamūrcitāḥ |
jaghne tān rākṣasān sarvān dhṛṣṭo vālisuto raṇe || 27 ||
tān rākṣasagaṇānsarvānvṛkṣamudyamyavīryavān |
aṅgadaḥkrodhatāmrākṣaḥsiṃhaḥkṣudramṛgāniva || 28 ||
kārakadanaṅghoraṃśakratulyaparākramaḥ || 29 ||
aṅgadābhihatāstatrarākṣasābhīmavikramāḥ |
vibhinnaśirasaḥpeturvikṛtāivapādapāḥ || 30 ||
rathairaśvairdhvajaiścitraiśśarairharirakṣasām |
rudhireṇasañchannābhūmirbhayakarātadā || 31 ||
hārakeyūravassraiścaśatraiścasamalaṅkṛtā |
bhūmirbhātiraṇetatraśāradīvayathāniśā || 32 ||
aṅgadasyacavegenatadrākṣasabalammahat |
prākampatatadātatrapavanenāmbudoyathā || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.