𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌕𑌥𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌤𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌯𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌾 ॥ 1 ॥
𑌕𑍍𑌵 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌸𑌂𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 𑌕𑌥𑌂 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌸𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌥𑌮𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑌃 ॥ 2 ॥
𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌚𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑍇𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌕𑍀𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍀𑌦𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌕𑌥𑌮𑍂𑌰𑍂 𑌕𑌥𑌂 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌶𑌂𑌸 𑌮𑍇 ॥ 4 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌮𑍁𑌪𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ॥ 5 ॥
𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌬𑌤 𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 6 ॥
𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌹𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑍈 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌦𑌤𑌶𑍍𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍇 ॥ 7 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌃 ।
𑌰𑍂𑌪𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌤𑍋 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ॥ 8 ॥
𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾𑌽𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌸𑌮𑌃 ।
𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌸𑌮𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌶𑌸𑌾 𑌵𑌾𑌸𑌵𑍋𑌪𑌮𑌃 ॥ 9 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ॥ 10 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑌃 ॥ 11 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑍍𑌮𑌾𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍋𑌽𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑌾𑌧𑍂𑌨𑌾𑌮𑍁𑌪𑌕𑌾𑌰𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌾𑌰𑌜𑍍𑌞𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑌿𑌤𑌾 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌶𑍀𑌲𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ॥ 13 ॥
𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌿𑌦𑍍𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍇 𑌚 𑌵𑍇𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍇𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌚 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌂𑌸𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌗𑍂𑌢𑌜𑌤𑍍𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌜𑌨𑍈 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌦𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑌿𑌸𑍍𑌵𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌵𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌵𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌲𑌮𑍍𑌬𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌚𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌚 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑍋 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌲𑍀𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌲𑍇𑌖𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑍁𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌃 ॥ 18 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌸𑌮𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌗𑌤𑌿𑌃 ।
𑌮𑌹𑍋𑌷𑍍𑌠𑌹𑌨𑍁𑌨𑌾𑌸𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑍋𑌽𑌷𑍍𑌟𑌵𑌂𑌶𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 19 ॥
𑌦𑌶𑌪𑌦𑍍𑌮𑍋 𑌦𑌶𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌷𑌡𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑍋 𑌨𑌵𑌤𑌨𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌵𑌿𑌭𑌾𑌗𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂𑌵𑌦𑌃 ॥ 21 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌦𑍍𑌵𑍈𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌰𑌾𑌗𑍇𑌣 𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌗𑍁𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌨𑌰𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍗 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍗 ।
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌮𑌹𑍀𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍗 ॥ 23 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌣𑍗 𑌤𑍗 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍃𑌗𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑍇𑌨𑌾𑌵𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌋𑌶𑍍𑌯𑌮𑍂𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌤𑍁 𑌬𑌹𑍁𑌪𑌾𑌦𑌪𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌤𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌵𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌹𑌰𑌿𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑌿𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑍇𑌨𑌾𑌵𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍗 𑌚𑍀𑌰𑌵𑌸𑌨𑍗 𑌧𑌨𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌨𑍗 ।
𑌋𑌶𑍍𑌯𑌮𑍂𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍈𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑍗 ॥ 27 ॥
𑌸 𑌤𑍗 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍗 𑌧𑌨𑍍𑌵𑌿𑌨𑍗 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌅𑌵𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍋 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌖𑌰𑌂 𑌭𑌯𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌃 ॥ 28 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌶𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌯𑍋𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌪𑌂 𑌮𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌤𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌤𑌾𑌵𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍗 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌚𑌨𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂 ।
𑌰𑍂𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍗 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 30 ॥
𑌤𑍗 𑌪𑌰𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑍗 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑍗 ।
𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿𑌤𑍗 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑍗 ॥ 31 ॥
𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑍗 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌤𑌯𑍋𑌰𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌸𑌲𑍍𑌲𑌾𑌪𑌾𑌦𑍍𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑌜𑌾𑌯𑌤 ॥ 32 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍗 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍗 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍗 ।
𑌪𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑌕𑍃𑌤𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑍗 𑌕𑌥𑌯𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌯𑌾 ॥ 33 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌮𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥ 34 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌜𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌯 𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 35 ॥
𑌸 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑍇𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌚𑌃 ।
𑌤𑌦𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋𑌽𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤 𑌇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 36 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌶𑍋𑌭𑍀𑌨𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌯𑌾 ।
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 37 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌆𑌨𑍀𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ।
𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌤𑍁 𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌵 ॥ 38 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌯𑍈𑌵𑍋𑌪𑌹𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌸𑍍𑌵𑌨𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌵𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌿𑌗𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌿 ॥ 39 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍀𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌤𑌵 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌨 𑌪𑌰𑌿𑌦𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌰𑍁𑌦𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌯𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑍀𑌪𑌯𑌨𑍍𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌶𑍋𑌕𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌶𑌯𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌮𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌕𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 42 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇 𑌸 𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 43 ॥
𑌸 𑌤𑌵𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑍇𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 44 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌤𑌮𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌶𑍋𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌗𑌾𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌯𑌃 ॥ 45 ॥
𑌤𑌵𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌚𑌾𑌲𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌕𑌮𑍍𑌪𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌶𑌿𑌲𑍋𑌚𑍍𑌚𑌯𑌃 ॥ 46 ॥
𑌕𑌾𑌨𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌦𑍀𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌚𑌰𑌨𑍍𑌨 𑌰𑌤𑌿𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ॥ 47 ॥
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ॥ 48 ॥
𑌸𑌹𑌿𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌵𑍁𑌭𑌾𑌵𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑌮𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌵 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑌣𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥ 49 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌃 ॥ 50 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌰𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌹𑌰𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌮𑌕𑌰𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌯𑍋𑌰𑍈𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌸𑌮𑌜𑌾𑌯𑌤 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌦𑍂𑌤𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌨𑍀𑌯 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌦𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍 ॥ 53 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑍗𑌜𑌸𑌾 ।
𑌅𑌦𑍍𑌰𑌿𑌰𑌾𑌜𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍗 𑌮𑌹𑍀𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌣𑌾 𑌵𑍈 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌚𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌯𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ॥ 55 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑍂𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌾𑌗𑌬𑌲𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 56 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇 ।
𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑍀𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌹𑍋𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌗𑌣𑌾 𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 57 ॥
𑌤𑍇 𑌵𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌨𑍈𑌰𑌾𑌶𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌚 ।
𑌭𑌯𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 58 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌨𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌣𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌅𑌨𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌪𑌦𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾𑌃 ॥ 59 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍋𑌪𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑌯𑌦𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 ॥ 60 ॥
𑌤𑌵 𑌨𑌾𑌶𑌂 𑌚 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌧𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍋𑌪𑌵𑍇𑌶𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌮𑌰𑌣𑌂 𑌚 𑌜𑌟𑌾𑌯𑍁𑌷𑌃 ॥ 61 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌷𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑌿𑌵𑌾𑌯𑌾𑌤𑌶𑍍𑌶𑌕𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 62 ॥
𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍋𑌦𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌰𑌾𑌟𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌵𑌧𑌂 𑌕𑍋𑌪𑌾𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 63 ॥
𑌯𑌵𑍀𑌯𑌾𑌨𑍍𑌕𑍇𑌨 𑌮𑍇 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌹𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌵 𑌚 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌃 ।
𑌏𑌤𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 64 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋𑌽𑌕𑌥𑌯𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍇 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌵𑌧𑌮𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌤𑌥𑌮𑍍 ॥ 65 ॥
𑌜𑌟𑌾𑌯𑍁𑌷𑍋 𑌵𑌧𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑍋𑌽𑌰𑍁𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌶𑌂𑌸 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑍇 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌲𑌯𑍇 ॥ 66 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 67 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌾 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 68 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍇𑌲𑍋𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌭𑍀𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌃 ॥ 69 ॥
𑌅𑌥𑌾𑌹𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑍀𑌦𑌤𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌧𑍂𑌯 𑌭𑌯𑌂 𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌂 𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ॥ 70 ॥
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚 𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌾 ॥ 71 ॥
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍇 ।
𑌅𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍂𑌤𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 72 ॥
𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌕𑍃𑌤𑍋𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌚𑌿𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑍍 ॥ 73 ॥
𑌕𑍁𑌶𑌲𑍀 𑌤𑌵 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑌨𑍇 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 74 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌅𑌹𑌮𑍇𑌕𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌚𑌨𑌾𑌦𑌿𑌹 ॥ 75 ॥
𑌮𑌯𑍇𑌯𑌮𑌸𑌹𑌾𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌰𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑌾 ।
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌦𑌿𑌗𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌿𑌚𑌯𑍈𑌷𑌿𑌣𑌾 ॥ 76 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌮𑌨𑍁𑌶𑍋𑌚𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑌨𑍇𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌂 𑌤𑌵𑌾𑌭𑌿𑌗𑌮𑌶𑌂𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 77 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌮𑌮 𑌨 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌲𑌙𑍍𑌘𑌨𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌯𑌶𑌃 ॥ 78 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑍍 ॥ 79 ॥
𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌗𑌿𑌰𑍀𑌣𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌗𑍋𑌕𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 80 ॥
𑌸 𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌨𑌦𑍀𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌶𑌮𑍍𑌬𑌸𑌾𑌦𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌤𑍍 ॥ 81 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌣𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑌿 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 82 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌃 ।
𑌅𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌯𑌿𑌤𑌾𑌽𑌨𑌘𑍇 ॥ 83 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌭𑌿𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾 ।
𑌉𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑍈𑌰𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑍂𑌤𑌂 𑌤𑌮𑌵𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 84 ॥
𑌅𑌤𑍁𑌲𑌂 𑌚 𑌗𑌤𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣 𑌚 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 ।
𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌰𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌜𑌂 𑌜𑌲𑌮𑍍 ॥ 85 ॥
𑌚𑌾𑌰𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌾𑌯𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌶𑍋𑌭𑌤 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌹𑍁𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌇𑌵𑍋𑌡𑍁𑌰𑌾𑌟𑍍 ॥ 86 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌾 ।
𑌅𑌥𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 87 ॥
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑌿𑌹𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑌿 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌕𑌥𑌂 𑌵𑌾 𑌤𑍇 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 88 ॥
𑌹𑌤𑍇𑌽𑌸𑍁𑌰𑍇 𑌸𑌂𑌯𑌤𑌿 𑌶𑌮𑍍𑌬𑌸𑌾𑌦𑌨𑍇 𑌕𑌪𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌚𑍋𑌦𑌨𑌾𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑍋 𑌹𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 89 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tāṃ tu rāmakathāṃ śrutvā vaidehī vānararṣabhāt |
uvāca vacanaṃ sāntvamidaṃ madhurayā girā || 1 ||
kva te rāmeṇa saṃsargaḥ kathaṃ jānāsi lakṣmaṇam |
vānarāṇāṃ narāṇāṃ ca kathamāsītsamāgamaḥ || 2 ||
yāni rāmasya liṅgāni lakṣmaṇasya ca vānara |
tāni bhūyassamācakṣva na māṃ śokassamāviśet || 3 ||
kīdṛśaṃ tasya saṃsthānaṃ rūpaṃ rāmasya kīdṛśam |
kathamūrū kathaṃ bāhū lakṣmaṇasya ca śaṃsa me || 4 ||
evamuktastu vaidehyā hanumānmārutātmajaḥ |
tato rāmaṃ yathātattvamākhyātumupacakrame || 5 ||
jānantī bata diṣṭyā māṃ vaidehi paripṛcchasi |
bhartuḥ kamalapattrākṣi saṃsthānaṃ lakṣmaṇasya ca || 6 ||
yāni rāmasya cihnāni lakṣmaṇasya ca yāni vai |
lakṣitāni viśālākṣi vadataśśṛṇu tāni me || 7 ||
rāmaḥ kamalapattrākṣa ssarvasattvamanoharaḥ |
rūpadākṣiṇyasampannaḥ prasūto janakātmaje || 8 ||
tejasā'ditya saṅkāśaḥ kṣamayā pṛthivīsamaḥ |
bṛhaspatisamo buddhyā yaśasā vāsavopamaḥ || 9 ||
rakṣitā jīvalokasya svajanasyābhirakṣitā |
rakṣitā svasya vṛttasya dharmasya ca parantapaḥ || 10 ||
rāmo bhāmini lokasya cāturvarṇyasya rakṣitā |
maryādānāṃ ca lokasya kartā kārayitā ca saḥ || 11 ||
arciṣmānarcito'tyarthaṃ brahmacaryavrate sthitaḥ |
sādhūnāmupakārajñaḥ pracārajñaśca karmaṇām || 12 ||
rājavidyāvinītaśca brāhmaṇānāmupāsitā |
śrutavānśīlasampanno vinītaśca parantapaḥ || 13 ||
yajurvedavinītaśca vedavidbhissupūjitaḥ |
dhanurvede ca vedeṣu vedāṅgeṣu ca niṣṭhitaḥ || 14 ||
vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvaśśubhānanaḥ |
gūḍhajatrussutāmrākṣo rāmo devi janai śśrutaḥ || 15 ||
dundubhisvananirghoṣa ssnigdhavarṇaḥ pratāpavān |
sama ssamavibhaktāṅgo varṇaṃ śyāmaṃ samāśritaḥ || 16 ||
tristhirastripralambaśca trisamastriṣu connataḥ |
tritāmrastriṣu ca snigdho gambhīrastriṣu nityaśaḥ || 17 ||
trivalīvāṃstryavanataścaturvyaṅgastriśīrṣavān |
catuṣkalaścaturlekhaścatuṣkiṣkuścatu ssamaḥ || 18 ||
caturdaśasamadvandvaścaturdaṃṣṭraścaturgatiḥ |
mahoṣṭhahanunāsaśca pañcasnigdho'ṣṭavaṃśavān || 19 ||
daśapadmo daśabṛhattribhirvyāpto dviśuklavān |
ṣaḍunnato navatanustribhirvyāpnoti rāghavaḥ || 20 ||
satyadharmaparaśśrīmān saṅgrahānugrahe rataḥ |
deśakālavibhāgajñassarvalokapriyaṃvadaḥ || 21 ||
bhrātā tasya ca dvaimātrassaumitriraparājitaḥ |
anurāgeṇa rūpeṇa guṇaiścaiva tathāvidhaḥ || 22 ||
tāvubhau naraśārdūlau tvaddarśanasamutsukau |
vicinvantau mahīṃ kṛtsnāmasmābhirabhisaṅgatau || 23 ||
tvāmeva mārgamāṇau tau vicarantau vasundharām |
dadarśaturmṛgapatiṃ pūrvajenāvaropitam || 24 ||
ṛśyamūkasya pṛṣṭhe tu bahupādapasaṅkule |
bhrāturbhayārtamāsīnaṃ sugrīvaṃ priyadarśanam || 25 ||
vayaṃ tu harirājaṃ taṃ sugrīvaṃ satyasaṅgaram |
paricaryāmahe rājyātpūrvajenāvaropitam || 26 ||
tatastau cīravasanau dhanuḥ pravarapāṇinau |
ṛśyamūkasya śailasya ramyaṃ deśamupāgatau || 27 ||
sa tau dṛṣṭvā naravyāghrau dhanvinau vānararṣabhaḥ |
avapluto girestasya śikharaṃ bhayamohitaḥ || 28 ||
tatassa śikhare tasminvānarendro vyavasthitaḥ |
tayossamīpaṃ māmeva preṣayāmāsa satvaram || 29 ||
tāvahaṃ puruṣavyāghrau sugrīvavacanātprabhū |
rūpalakṣaṇasampannau kṛtāñjalirupasthitaḥ || 30 ||
tau parijñātatattvārthau mayā prītisamanvitau |
pṛṣṭhamāropya taṃ deśaṃ prāpitau puruṣarṣabhau || 31 ||
niveditau ca tattvena sugrīvāya mahātmane |
tayoranyonyasallāpādbhṛśaṃ prītirajāyata || 32 ||
tatastau prītisampannau harīśvaranareśvarau |
parasparakṛtāśvāsau kathayā pūrvavṛttayā || 33 ||
tatassa sāntvayāmāsa sugrīvaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
strīhetorvālinā bhrātrā nirastamurutejasā || 34 ||
tatastvannāśajaṃ śokaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
lakṣmaṇo vānarendrāya sugrīvāya nyavedayat || 35 ||
sa śrutvā vānarendrastu lakṣmaṇeneritaṃ vacaḥ |
tadāsīnniṣprabho'tyarthaṃ grahagrasta ivāṃśumān || 36 ||
tatastvadgātraśobhīni rakṣasā hriyamāṇayā |
yānyābharaṇajālāni pātitāni mahītale || 37 ||
tāni sarvāṇi rāmāya ānīya hariyūthapāḥ |
saṃhṛṣṭā darśayāmāsurgatiṃ tu na vidustava || 38 ||
tāni rāmāya dattāni mayaivopahṛtāni ca |
svanavantyavakīrṇāni tasminvigatacetasi || 39 ||
tānyaṅke darśanīyāni kṛtvā bahuvidhaṃ tava |
tena devaprakāśena devena paridevitam || 40 ||
paśyatastāni rudatastāmyataśca punaḥ punaḥ |
prādīpayandāśarathestāni śokahutāśanam || 41 ||
śayitaṃ ca ciraṃ tena duḥkhārtena mahātmanā |
mayāpi vividhairvākyaiḥ kṛcchrādutthāpitaḥ punaḥ || 42 ||
tāni dṛṣṭvā mahābāhurdarśayitvā muhurmuhuḥ |
rāghavassaha saumitrissugrīve sa nyavedayat || 43 ||
sa tavādarśanādārye rāghavaḥ paritapyate |
mahatā jvalatā nityamagninevāgniparvataḥ || 44 ||
tvatkṛte tamanidrā ca śokaścintā ca rāghavam |
tāpayanti mahātmānamagnyagāramivāgnayaḥ || 45 ||
tavādarśanaśokena rāghavaḥ pravicālyate |
mahatā bhūmikampena mahāniva śiloccayaḥ || 46 ||
kānanāni suramyāṇi nadīḥ prasravaṇāni ca |
caranna ratimāpnoti tvāmapaśyannṛpātmaje || 47 ||
sa tvāṃ manujaśārdūlaḥ kṣipraṃ prāpsyati rāghavaḥ |
samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ janakātmaje || 48 ||
sahitau rāmasugrīvāvubhāvakurutāṃ tadā |
samayaṃ vālinaṃ hantuṃ tava cānveṣaṇaṃ tathā || 49 ||
tatastābhyāṃ kumārābhyāṃ vīrābhyāṃ sa harīśvaraḥ |
kiṣkindhāṃ samupāgamya vālī yuddhe nipātitaḥ || 50 ||
tato nihatya tarasā rāmo vālinamāhave |
sarvarkṣaharisaṅghānāṃ sugrīvamakarotpatim || 51 ||
rāmasugrīvayoraikyaṃ devyevaṃ samajāyata |
hanumantaṃ ca māṃ viddhi tayordūtamihāgatam || 52 ||
svarājyaṃ prāpya sugrīvassamānīya harīśvarān |
tvadarthaṃ preṣayāmāsa diśo daśa mahābalān || 53 ||
ādiṣṭā vānarendreṇa sugrīveṇa mahaujasā |
adrirājapratīkāśāssarvataḥ prasthitau mahīm || 54 ||
tataste mārgamāṇā vai sugrīvavacanāturāḥ |
caranti vasudhāṃ kṛtsnāṃ vayamanye ca vānarāḥ || 55 ||
aṅgado nāma lakṣmīvānvālisūnurmahābalaḥ |
prasthitaḥ kapiśārdūlastribhāgabalasaṃvṛtaḥ || 56 ||
teṣāṃ no vipraṇaṣṭānāṃ vindhye parvatasattame |
bhṛśaṃ śokaparītānāmahorātragaṇā gatāḥ || 57 ||
te vayaṃ kāryanairāśyātkālasyātikrameṇa ca |
bhayācca kapirājasya prāṇāṃstyaktuṃ vyavasthitāḥ || 58 ||
vicitya vanadurgāṇi giriprasravaṇāni ca |
anāsādya padaṃ devyāḥ prāṇāṃstyaktuṃ samudyatāḥ || 59 ||
dṛṣṭvā prāyopaviṣṭāṃśca sarvānvānarapuṅgavān |
bhṛśaṃ śokārṇave magnaḥ paryadevayadaṅgadaḥ || 60 ||
tava nāśaṃ ca vaidehi vālinaśca vadhaṃ tathā |
prāyopaveśamasmākaṃ maraṇaṃ ca jaṭāyuṣaḥ || 61 ||
teṣāṃ nasvāmisandeśānnirāśānāṃ mumūrṣatām |
kāryahetorivāyātaśśakunirvīryavānmahān || 62 ||
gṛdhrarājasya sodaryaḥ sampātirnāma gṛdhrarāṭ |
śrutvā bhrātṛvadhaṃ kopādidaṃ vacanamabravīt || 63 ||
yavīyānkena me bhrātā hataḥ kva ca nipātitaḥ |
etadākhyātumicchāmi bhavadbhirvānarottamāḥ || 64 ||
aṅgado'kathayattasya janasthāne mahadvadham |
rakṣasā bhīmarūpeṇa tvāmuddiśya yathātatham || 65 ||
jaṭāyuṣo vadhaṃ śrutvā duḥkhitasso'ruṇātmajaḥ |
tvāṃ śaśaṃsa varārohe vasantīṃ rāvaṇālaye || 66 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sampāteḥ prītivardhanam |
aṅgadapramukhāstūrṇaṃ tatassamprasthitā vayam || 67 ||
vindhyādutthāya samprāptā ssāgarasyāntamuttaram |
tvaddharśanakṛtotsāhā hṛṣṭāstuṣṭāḥ plavaṅgamāḥ || 68 ||
aṅgadapramukhāssarve velopāntamupasthitāḥ |
cintāṃ jagmuḥ punarbhītāstvaddarśanasamutsukāḥ || 69 ||
athāhaṃ harisainyasya sāgaraṃ prekṣya sīdataḥ |
vyavadhūya bhayaṃ tīvraṃ yojanānāṃ śataṃ plutaḥ || 70 ||
laṅkā cāpi mayā rātrau praviṣṭā rākṣasākulā |
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭastvaṃ ca śokapariplutā || 71 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathāvṛttamanandite |
abhibhāṣasva māṃ devi dūto dāśaratheraham || 72 ||
taṃ māṃ rāmakṛtodyogaṃ tvannimittamihāgatam |
sugrīvasacivaṃ devi buddhyasva pavanātmajam || 73 ||
kuśalī tava kākutsthassarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ |
gurorārādhane yukto lakṣmaṇaśca sulakṣaṇaḥ || 74 ||
tasya vīryavato devi bhartustava hite rataḥ |
ahamekastu samprāpta ssugrīvavacanādiha || 75 ||
mayeyamasahāyena caratā kāmarūpiṇā |
dakṣiṇā diganukrāntā tvanmārgavicayaiṣiṇā || 76 ||
diṣṭyāhaṃ harisainyānāṃ tvannāśamanuśocatām |
apaneṣyāmi santāpaṃ tavābhigamaśaṃsanāt || 77 ||
diṣṭyā hi mama na vyarthaṃ devi sāgaralaṅghanam |
prāpsyāmyahamidaṃ diṣṭyā tvaddarśanakṛtaṃ yaśaḥ || 78 ||
rāghavaśca mahāvīryaḥ kṣipraṃ tvāmabhipatsyate |
samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam || 79 ||
mālyavānnāma vaidehi girīṇāmuttamo giriḥ |
tato gacchati gokarṇaṃ parvataṃ kesarī hariḥ || 80 ||
sa ca devarṣibhirdiṣṭaḥ pitā mama mahākapiḥ |
tīrthe nadīpateḥ puṇye śambasādanamuddharat || 81 ||
tasyāhaṃ hariṇaḥ kṣetre jāto vātena maithili |
hanumāniti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā || 82 ||
viśvāsārthaṃ tu vaidehi bharturuktā mayā guṇāḥ |
acirādrāghavo devi tvāmito nayitā'naghe || 83 ||
evaṃ viśvāsitā sītā hetubhiśśokakarśitā |
upapannairabhijñānairdūtaṃ tamavagacchati || 84 ||
atulaṃ ca gatā harṣaṃ praharṣeṇa ca jānakī |
netrābhyāṃ vakrapakṣmābhyāṃ mumocānandajaṃ jalam || 85 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 86 ||
hanumantaṃ kapiṃ vyaktaṃ manyate nānyatheti sā |
athovāca hanūmāṃstāmuttaraṃ priyadarśanām || 87 ||
etatte sarvamākhyātaṃ samāśvasihi maithili |
kiṃ karomi kathaṃ vā te rocate pratiyāmyaham || 88 ||
hate'sure saṃyati śambasādane kapipravīreṇa maharṣicodanāt |
tato'smi vāyuprabhavo hi maithili prabhāvatastatpratimaśca vānaraḥ || 89 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
तां तु रामकथां श्रुत्वा वैदेही वानरर्षभात् ।
उवाच वचनं सान्त्वमिदं मधुरया गिरा ॥ 1 ॥
क्व ते रामेण संसर्गः कथं जानासि लक्ष्मणम् ।
वानराणां नराणां च कथमासीत्समागमः ॥ 2 ॥
यानि रामस्य लिङ्गानि लक्ष्मणस्य च वानर ।
तानि भूयस्समाचक्ष्व न मां शोकस्समाविशेत् ॥ 3 ॥
कीदृशं तस्य संस्थानं रूपं रामस्य कीदृशम् ।
कथमूरू कथं बाहू लक्ष्मणस्य च शंस मे ॥ 4 ॥
एवमुक्तस्तु वैदेह्या हनुमान्मारुतात्मजः ।
ततो रामं यथातत्त्वमाख्यातुमुपचक्रमे ॥ 5 ॥
जानन्ती बत दिष्ट्या मां वैदेहि परिपृच्छसि ।
भर्तुः कमलपत्त्राक्षि संस्थानं लक्ष्मणस्य च ॥ 6 ॥
यानि रामस्य चिह्नानि लक्ष्मणस्य च यानि वै ।
लक्षितानि विशालाक्षि वदतश्शृणु तानि मे ॥ 7 ॥
रामः कमलपत्त्राक्ष स्सर्वसत्त्वमनोहरः ।
रूपदाक्षिण्यसम्पन्नः प्रसूतो जनकात्मजे ॥ 8 ॥
तेजसाऽदित्य सङ्काशः क्षमया पृथिवीसमः ।
बृहस्पतिसमो बुद्ध्या यशसा वासवोपमः ॥ 9 ॥
रक्षिता जीवलोकस्य स्वजनस्याभिरक्षिता ।
रक्षिता स्वस्य वृत्तस्य धर्मस्य च परन्तपः ॥ 10 ॥
रामो भामिनि लोकस्य चातुर्वर्ण्यस्य रक्षिता ।
मर्यादानां च लोकस्य कर्ता कारयिता च सः ॥ 11 ॥
अर्चिष्मानर्चितोऽत्यर्थं ब्रह्मचर्यव्रते स्थितः ।
साधूनामुपकारज्ञः प्रचारज्ञश्च कर्मणाम् ॥ 12 ॥
राजविद्याविनीतश्च ब्राह्मणानामुपासिता ।
श्रुतवान्शीलसम्पन्नो विनीतश्च परन्तपः ॥ 13 ॥
यजुर्वेदविनीतश्च वेदविद्भिस्सुपूजितः ।
धनुर्वेदे च वेदेषु वेदाङ्गेषु च निष्ठितः ॥ 14 ॥
विपुलांसो महाबाहुः कम्बुग्रीवश्शुभाननः ।
गूढजत्रुस्सुताम्राक्षो रामो देवि जनै श्श्रुतः ॥ 15 ॥
दुन्दुभिस्वननिर्घोष स्स्निग्धवर्णः प्रतापवान् ।
सम स्समविभक्ताङ्गो वर्णं श्यामं समाश्रितः ॥ 16 ॥
त्रिस्थिरस्त्रिप्रलम्बश्च त्रिसमस्त्रिषु चोन्नतः ।
त्रिताम्रस्त्रिषु च स्निग्धो गम्भीरस्त्रिषु नित्यशः ॥ 17 ॥
त्रिवलीवांस्त्र्यवनतश्चतुर्व्यङ्गस्त्रिशीर्षवान् ।
चतुष्कलश्चतुर्लेखश्चतुष्किष्कुश्चतु स्समः ॥ 18 ॥
चतुर्दशसमद्वन्द्वश्चतुर्दंष्ट्रश्चतुर्गतिः ।
महोष्ठहनुनासश्च पञ्चस्निग्धोऽष्टवंशवान् ॥ 19 ॥
दशपद्मो दशबृहत्त्रिभिर्व्याप्तो द्विशुक्लवान् ।
षडुन्नतो नवतनुस्त्रिभिर्व्याप्नोति राघवः ॥ 20 ॥
सत्यधर्मपरश्श्रीमान् सङ्ग्रहानुग्रहे रतः ।
देशकालविभागज्ञस्सर्वलोकप्रियंवदः ॥ 21 ॥
भ्राता तस्य च द्वैमात्रस्सौमित्रिरपराजितः ।
अनुरागेण रूपेण गुणैश्चैव तथाविधः ॥ 22 ॥
तावुभौ नरशार्दूलौ त्वद्दर्शनसमुत्सुकौ ।
विचिन्वन्तौ महीं कृत्स्नामस्माभिरभिसङ्गतौ ॥ 23 ॥
त्वामेव मार्गमाणौ तौ विचरन्तौ वसुन्धराम् ।
ददर्शतुर्मृगपतिं पूर्वजेनावरोपितम् ॥ 24 ॥
ऋश्यमूकस्य पृष्ठे तु बहुपादपसङ्कुले ।
भ्रातुर्भयार्तमासीनं सुग्रीवं प्रियदर्शनम् ॥ 25 ॥
वयं तु हरिराजं तं सुग्रीवं सत्यसङ्गरम् ।
परिचर्यामहे राज्यात्पूर्वजेनावरोपितम् ॥ 26 ॥
ततस्तौ चीरवसनौ धनुः प्रवरपाणिनौ ।
ऋश्यमूकस्य शैलस्य रम्यं देशमुपागतौ ॥ 27 ॥
स तौ दृष्ट्वा नरव्याघ्रौ धन्विनौ वानरर्षभः ।
अवप्लुतो गिरेस्तस्य शिखरं भयमोहितः ॥ 28 ॥
ततस्स शिखरे तस्मिन्वानरेन्द्रो व्यवस्थितः ।
तयोस्समीपं मामेव प्रेषयामास सत्वरम् ॥ 29 ॥
तावहं पुरुषव्याघ्रौ सुग्रीववचनात्प्रभू ।
रूपलक्षणसम्पन्नौ कृताञ्जलिरुपस्थितः ॥ 30 ॥
तौ परिज्ञाततत्त्वार्थौ मया प्रीतिसमन्वितौ ।
पृष्ठमारोप्य तं देशं प्रापितौ पुरुषर्षभौ ॥ 31 ॥
निवेदितौ च तत्त्वेन सुग्रीवाय महात्मने ।
तयोरन्योन्यसल्लापाद्भृशं प्रीतिरजायत ॥ 32 ॥
ततस्तौ प्रीतिसम्पन्नौ हरीश्वरनरेश्वरौ ।
परस्परकृताश्वासौ कथया पूर्ववृत्तया ॥ 33 ॥
ततस्स सान्त्वयामास सुग्रीवं लक्ष्मणाग्रजः ।
स्त्रीहेतोर्वालिना भ्रात्रा निरस्तमुरुतेजसा ॥ 34 ॥
ततस्त्वन्नाशजं शोकं रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
लक्ष्मणो वानरेन्द्राय सुग्रीवाय न्यवेदयत् ॥ 35 ॥
स श्रुत्वा वानरेन्द्रस्तु लक्ष्मणेनेरितं वचः ।
तदासीन्निष्प्रभोऽत्यर्थं ग्रहग्रस्त इवांशुमान् ॥ 36 ॥
ततस्त्वद्गात्रशोभीनि रक्षसा ह्रियमाणया ।
यान्याभरणजालानि पातितानि महीतले ॥ 37 ॥
तानि सर्वाणि रामाय आनीय हरियूथपाः ।
संहृष्टा दर्शयामासुर्गतिं तु न विदुस्तव ॥ 38 ॥
तानि रामाय दत्तानि मयैवोपहृतानि च ।
स्वनवन्त्यवकीर्णानि तस्मिन्विगतचेतसि ॥ 39 ॥
तान्यङ्के दर्शनीयानि कृत्वा बहुविधं तव ।
तेन देवप्रकाशेन देवेन परिदेवितम् ॥ 40 ॥
पश्यतस्तानि रुदतस्ताम्यतश्च पुनः पुनः ।
प्रादीपयन्दाशरथेस्तानि शोकहुताशनम् ॥ 41 ॥
शयितं च चिरं तेन दुःखार्तेन महात्मना ।
मयापि विविधैर्वाक्यैः कृच्छ्रादुत्थापितः पुनः ॥ 42 ॥
तानि दृष्ट्वा महाबाहुर्दर्शयित्वा मुहुर्मुहुः ।
राघवस्सह सौमित्रिस्सुग्रीवे स न्यवेदयत् ॥ 43 ॥
स तवादर्शनादार्ये राघवः परितप्यते ।
महता ज्वलता नित्यमग्निनेवाग्निपर्वतः ॥ 44 ॥
त्वत्कृते तमनिद्रा च शोकश्चिन्ता च राघवम् ।
तापयन्ति महात्मानमग्न्यगारमिवाग्नयः ॥ 45 ॥
तवादर्शनशोकेन राघवः प्रविचाल्यते ।
महता भूमिकम्पेन महानिव शिलोच्चयः ॥ 46 ॥
काननानि सुरम्याणि नदीः प्रस्रवणानि च ।
चरन्न रतिमाप्नोति त्वामपश्यन्नृपात्मजे ॥ 47 ॥
स त्वां मनुजशार्दूलः क्षिप्रं प्राप्स्यति राघवः ।
समित्रबान्धवं हत्वा रावणं जनकात्मजे ॥ 48 ॥
सहितौ रामसुग्रीवावुभावकुरुतां तदा ।
समयं वालिनं हन्तुं तव चान्वेषणं तथा ॥ 49 ॥
ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यां वीराभ्यां स हरीश्वरः ।
किष्किन्धां समुपागम्य वाली युद्धे निपातितः ॥ 50 ॥
ततो निहत्य तरसा रामो वालिनमाहवे ।
सर्वर्क्षहरिसङ्घानां सुग्रीवमकरोत्पतिम् ॥ 51 ॥
रामसुग्रीवयोरैक्यं देव्येवं समजायत ।
हनुमन्तं च मां विद्धि तयोर्दूतमिहागतम् ॥ 52 ॥
स्वराज्यं प्राप्य सुग्रीवस्समानीय हरीश्वरान् ।
त्वदर्थं प्रेषयामास दिशो दश महाबलान् ॥ 53 ॥
आदिष्टा वानरेन्द्रेण सुग्रीवेण महौजसा ।
अद्रिराजप्रतीकाशास्सर्वतः प्रस्थितौ महीम् ॥ 54 ॥
ततस्ते मार्गमाणा वै सुग्रीववचनातुराः ।
चरन्ति वसुधां कृत्स्नां वयमन्ये च वानराः ॥ 55 ॥
अङ्गदो नाम लक्ष्मीवान्वालिसूनुर्महाबलः ।
प्रस्थितः कपिशार्दूलस्त्रिभागबलसंवृतः ॥ 56 ॥
तेषां नो विप्रणष्टानां विन्ध्ये पर्वतसत्तमे ।
भृशं शोकपरीतानामहोरात्रगणा गताः ॥ 57 ॥
ते वयं कार्यनैराश्यात्कालस्यातिक्रमेण च ।
भयाच्च कपिराजस्य प्राणांस्त्यक्तुं व्यवस्थिताः ॥ 58 ॥
विचित्य वनदुर्गाणि गिरिप्रस्रवणानि च ।
अनासाद्य पदं देव्याः प्राणांस्त्यक्तुं समुद्यताः ॥ 59 ॥
दृष्ट्वा प्रायोपविष्टांश्च सर्वान्वानरपुङ्गवान् ।
भृशं शोकार्णवे मग्नः पर्यदेवयदङ्गदः ॥ 60 ॥
तव नाशं च वैदेहि वालिनश्च वधं तथा ।
प्रायोपवेशमस्माकं मरणं च जटायुषः ॥ 61 ॥
तेषां नस्वामिसन्देशान्निराशानां मुमूर्षताम् ।
कार्यहेतोरिवायातश्शकुनिर्वीर्यवान्महान् ॥ 62 ॥
गृध्रराजस्य सोदर्यः सम्पातिर्नाम गृध्रराट् ।
श्रुत्वा भ्रातृवधं कोपादिदं वचनमब्रवीत् ॥ 63 ॥
यवीयान्केन मे भ्राता हतः क्व च निपातितः ।
एतदाख्यातुमिच्छामि भवद्भिर्वानरोत्तमाः ॥ 64 ॥
अङ्गदोऽकथयत्तस्य जनस्थाने महद्वधम् ।
रक्षसा भीमरूपेण त्वामुद्दिश्य यथातथम् ॥ 65 ॥
जटायुषो वधं श्रुत्वा दुःखितस्सोऽरुणात्मजः ।
त्वां शशंस वरारोहे वसन्तीं रावणालये ॥ 66 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सम्पातेः प्रीतिवर्धनम् ।
अङ्गदप्रमुखास्तूर्णं ततस्सम्प्रस्थिता वयम् ॥ 67 ॥
विन्ध्यादुत्थाय सम्प्राप्ता स्सागरस्यान्तमुत्तरम् ।
त्वद्धर्शनकृतोत्साहा हृष्टास्तुष्टाः प्लवङ्गमाः ॥ 68 ॥
अङ्गदप्रमुखास्सर्वे वेलोपान्तमुपस्थिताः ।
चिन्तां जग्मुः पुनर्भीतास्त्वद्दर्शनसमुत्सुकाः ॥ 69 ॥
अथाहं हरिसैन्यस्य सागरं प्रेक्ष्य सीदतः ।
व्यवधूय भयं तीव्रं योजनानां शतं प्लुतः ॥ 70 ॥
लङ्का चापि मया रात्रौ प्रविष्टा राक्षसाकुला ।
रावणश्च मया दृष्टस्त्वं च शोकपरिप्लुता ॥ 71 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं यथावृत्तमनन्दिते ।
अभिभाषस्व मां देवि दूतो दाशरथेरहम् ॥ 72 ॥
तं मां रामकृतोद्योगं त्वन्निमित्तमिहागतम् ।
सुग्रीवसचिवं देवि बुद्ध्यस्व पवनात्मजम् ॥ 73 ॥
कुशली तव काकुत्स्थस्सर्वशस्त्रभृतां वरः ।
गुरोराराधने युक्तो लक्ष्मणश्च सुलक्षणः ॥ 74 ॥
तस्य वीर्यवतो देवि भर्तुस्तव हिते रतः ।
अहमेकस्तु सम्प्राप्त स्सुग्रीववचनादिह ॥ 75 ॥
मयेयमसहायेन चरता कामरूपिणा ।
दक्षिणा दिगनुक्रान्ता त्वन्मार्गविचयैषिणा ॥ 76 ॥
दिष्ट्याहं हरिसैन्यानां त्वन्नाशमनुशोचताम् ।
अपनेष्यामि सन्तापं तवाभिगमशंसनात् ॥ 77 ॥
दिष्ट्या हि मम न व्यर्थं देवि सागरलङ्घनम् ।
प्राप्स्याम्यहमिदं दिष्ट्या त्वद्दर्शनकृतं यशः ॥ 78 ॥
राघवश्च महावीर्यः क्षिप्रं त्वामभिपत्स्यते ।
समित्रबान्धवं हत्वा रावणं राक्षसाधिपम् ॥ 79 ॥
माल्यवान्नाम वैदेहि गिरीणामुत्तमो गिरिः ।
ततो गच्छति गोकर्णं पर्वतं केसरी हरिः ॥ 80 ॥
स च देवर्षिभिर्दिष्टः पिता मम महाकपिः ।
तीर्थे नदीपतेः पुण्ये शम्बसादनमुद्धरत् ॥ 81 ॥
तस्याहं हरिणः क्षेत्रे जातो वातेन मैथिलि ।
हनुमानिति विख्यातो लोके स्वेनैव कर्मणा ॥ 82 ॥
विश्वासार्थं तु वैदेहि भर्तुरुक्ता मया गुणाः ।
अचिराद्राघवो देवि त्वामितो नयिताऽनघे ॥ 83 ॥
एवं विश्वासिता सीता हेतुभिश्शोककर्शिता ।
उपपन्नैरभिज्ञानैर्दूतं तमवगच्छति ॥ 84 ॥
अतुलं च गता हर्षं प्रहर्षेण च जानकी ।
नेत्राभ्यां वक्रपक्ष्माभ्यां मुमोचानन्दजं जलम् ॥ 85 ॥
चारु तद्वदनं तस्यास्ताम्रशुक्लायतेक्षणम् ।
अशोभत विशालाक्ष्या राहुमुक्त इवोडुराट् ॥ 86 ॥
हनुमन्तं कपिं व्यक्तं मन्यते नान्यथेति सा ।
अथोवाच हनूमांस्तामुत्तरं प्रियदर्शनाम् ॥ 87 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं समाश्वसिहि मैथिलि ।
किं करोमि कथं वा ते रोचते प्रतियाम्यहम् ॥ 88 ॥
हतेऽसुरे संयति शम्बसादने कपिप्रवीरेण महर्षिचोदनात् ।
ततोऽस्मि वायुप्रभवो हि मैथिलि प्रभावतस्तत्प्रतिमश्च वानरः ॥ 89 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tāṃ tu rāmakathāṃ śrutvā vaidehī vānararṣabhāt |
uvāca vacanaṃ sāntvamidaṃ madhurayā girā || 1 ||
kva te rāmeṇa saṃsargaḥ kathaṃ jānāsi lakṣmaṇam |
vānarāṇāṃ narāṇāṃ ca kathamāsītsamāgamaḥ || 2 ||
yāni rāmasya liṅgāni lakṣmaṇasya ca vānara |
tāni bhūyassamācakṣva na māṃ śokassamāviśet || 3 ||
kīdṛśaṃ tasya saṃsthānaṃ rūpaṃ rāmasya kīdṛśam |
kathamūrū kathaṃ bāhū lakṣmaṇasya ca śaṃsa me || 4 ||
evamuktastu vaidehyā hanumānmārutātmajaḥ |
tato rāmaṃ yathātattvamākhyātumupacakrame || 5 ||
jānantī bata diṣṭyā māṃ vaidehi paripṛcchasi |
bhartuḥ kamalapattrākṣi saṃsthānaṃ lakṣmaṇasya ca || 6 ||
yāni rāmasya cihnāni lakṣmaṇasya ca yāni vai |
lakṣitāni viśālākṣi vadataśśṛṇu tāni me || 7 ||
rāmaḥ kamalapattrākṣa ssarvasattvamanoharaḥ |
rūpadākṣiṇyasampannaḥ prasūto janakātmaje || 8 ||
tejasā'ditya saṅkāśaḥ kṣamayā pṛthivīsamaḥ |
bṛhaspatisamo buddhyā yaśasā vāsavopamaḥ || 9 ||
rakṣitā jīvalokasya svajanasyābhirakṣitā |
rakṣitā svasya vṛttasya dharmasya ca parantapaḥ || 10 ||
rāmo bhāmini lokasya cāturvarṇyasya rakṣitā |
maryādānāṃ ca lokasya kartā kārayitā ca saḥ || 11 ||
arciṣmānarcito'tyarthaṃ brahmacaryavrate sthitaḥ |
sādhūnāmupakārajñaḥ pracārajñaśca karmaṇām || 12 ||
rājavidyāvinītaśca brāhmaṇānāmupāsitā |
śrutavānśīlasampanno vinītaśca parantapaḥ || 13 ||
yajurvedavinītaśca vedavidbhissupūjitaḥ |
dhanurvede ca vedeṣu vedāṅgeṣu ca niṣṭhitaḥ || 14 ||
vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvaśśubhānanaḥ |
gūḍhajatrussutāmrākṣo rāmo devi janai śśrutaḥ || 15 ||
dundubhisvananirghoṣa ssnigdhavarṇaḥ pratāpavān |
sama ssamavibhaktāṅgo varṇaṃ śyāmaṃ samāśritaḥ || 16 ||
tristhirastripralambaśca trisamastriṣu connataḥ |
tritāmrastriṣu ca snigdho gambhīrastriṣu nityaśaḥ || 17 ||
trivalīvāṃstryavanataścaturvyaṅgastriśīrṣavān |
catuṣkalaścaturlekhaścatuṣkiṣkuścatu ssamaḥ || 18 ||
caturdaśasamadvandvaścaturdaṃṣṭraścaturgatiḥ |
mahoṣṭhahanunāsaśca pañcasnigdho'ṣṭavaṃśavān || 19 ||
daśapadmo daśabṛhattribhirvyāpto dviśuklavān |
ṣaḍunnato navatanustribhirvyāpnoti rāghavaḥ || 20 ||
satyadharmaparaśśrīmān saṅgrahānugrahe rataḥ |
deśakālavibhāgajñassarvalokapriyaṃvadaḥ || 21 ||
bhrātā tasya ca dvaimātrassaumitriraparājitaḥ |
anurāgeṇa rūpeṇa guṇaiścaiva tathāvidhaḥ || 22 ||
tāvubhau naraśārdūlau tvaddarśanasamutsukau |
vicinvantau mahīṃ kṛtsnāmasmābhirabhisaṅgatau || 23 ||
tvāmeva mārgamāṇau tau vicarantau vasundharām |
dadarśaturmṛgapatiṃ pūrvajenāvaropitam || 24 ||
ṛśyamūkasya pṛṣṭhe tu bahupādapasaṅkule |
bhrāturbhayārtamāsīnaṃ sugrīvaṃ priyadarśanam || 25 ||
vayaṃ tu harirājaṃ taṃ sugrīvaṃ satyasaṅgaram |
paricaryāmahe rājyātpūrvajenāvaropitam || 26 ||
tatastau cīravasanau dhanuḥ pravarapāṇinau |
ṛśyamūkasya śailasya ramyaṃ deśamupāgatau || 27 ||
sa tau dṛṣṭvā naravyāghrau dhanvinau vānararṣabhaḥ |
avapluto girestasya śikharaṃ bhayamohitaḥ || 28 ||
tatassa śikhare tasminvānarendro vyavasthitaḥ |
tayossamīpaṃ māmeva preṣayāmāsa satvaram || 29 ||
tāvahaṃ puruṣavyāghrau sugrīvavacanātprabhū |
rūpalakṣaṇasampannau kṛtāñjalirupasthitaḥ || 30 ||
tau parijñātatattvārthau mayā prītisamanvitau |
pṛṣṭhamāropya taṃ deśaṃ prāpitau puruṣarṣabhau || 31 ||
niveditau ca tattvena sugrīvāya mahātmane |
tayoranyonyasallāpādbhṛśaṃ prītirajāyata || 32 ||
tatastau prītisampannau harīśvaranareśvarau |
parasparakṛtāśvāsau kathayā pūrvavṛttayā || 33 ||
tatassa sāntvayāmāsa sugrīvaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
strīhetorvālinā bhrātrā nirastamurutejasā || 34 ||
tatastvannāśajaṃ śokaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
lakṣmaṇo vānarendrāya sugrīvāya nyavedayat || 35 ||
sa śrutvā vānarendrastu lakṣmaṇeneritaṃ vacaḥ |
tadāsīnniṣprabho'tyarthaṃ grahagrasta ivāṃśumān || 36 ||
tatastvadgātraśobhīni rakṣasā hriyamāṇayā |
yānyābharaṇajālāni pātitāni mahītale || 37 ||
tāni sarvāṇi rāmāya ānīya hariyūthapāḥ |
saṃhṛṣṭā darśayāmāsurgatiṃ tu na vidustava || 38 ||
tāni rāmāya dattāni mayaivopahṛtāni ca |
svanavantyavakīrṇāni tasminvigatacetasi || 39 ||
tānyaṅke darśanīyāni kṛtvā bahuvidhaṃ tava |
tena devaprakāśena devena paridevitam || 40 ||
paśyatastāni rudatastāmyataśca punaḥ punaḥ |
prādīpayandāśarathestāni śokahutāśanam || 41 ||
śayitaṃ ca ciraṃ tena duḥkhārtena mahātmanā |
mayāpi vividhairvākyaiḥ kṛcchrādutthāpitaḥ punaḥ || 42 ||
tāni dṛṣṭvā mahābāhurdarśayitvā muhurmuhuḥ |
rāghavassaha saumitrissugrīve sa nyavedayat || 43 ||
sa tavādarśanādārye rāghavaḥ paritapyate |
mahatā jvalatā nityamagninevāgniparvataḥ || 44 ||
tvatkṛte tamanidrā ca śokaścintā ca rāghavam |
tāpayanti mahātmānamagnyagāramivāgnayaḥ || 45 ||
tavādarśanaśokena rāghavaḥ pravicālyate |
mahatā bhūmikampena mahāniva śiloccayaḥ || 46 ||
kānanāni suramyāṇi nadīḥ prasravaṇāni ca |
caranna ratimāpnoti tvāmapaśyannṛpātmaje || 47 ||
sa tvāṃ manujaśārdūlaḥ kṣipraṃ prāpsyati rāghavaḥ |
samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ janakātmaje || 48 ||
sahitau rāmasugrīvāvubhāvakurutāṃ tadā |
samayaṃ vālinaṃ hantuṃ tava cānveṣaṇaṃ tathā || 49 ||
tatastābhyāṃ kumārābhyāṃ vīrābhyāṃ sa harīśvaraḥ |
kiṣkindhāṃ samupāgamya vālī yuddhe nipātitaḥ || 50 ||
tato nihatya tarasā rāmo vālinamāhave |
sarvarkṣaharisaṅghānāṃ sugrīvamakarotpatim || 51 ||
rāmasugrīvayoraikyaṃ devyevaṃ samajāyata |
hanumantaṃ ca māṃ viddhi tayordūtamihāgatam || 52 ||
svarājyaṃ prāpya sugrīvassamānīya harīśvarān |
tvadarthaṃ preṣayāmāsa diśo daśa mahābalān || 53 ||
ādiṣṭā vānarendreṇa sugrīveṇa mahaujasā |
adrirājapratīkāśāssarvataḥ prasthitau mahīm || 54 ||
tataste mārgamāṇā vai sugrīvavacanāturāḥ |
caranti vasudhāṃ kṛtsnāṃ vayamanye ca vānarāḥ || 55 ||
aṅgado nāma lakṣmīvānvālisūnurmahābalaḥ |
prasthitaḥ kapiśārdūlastribhāgabalasaṃvṛtaḥ || 56 ||
teṣāṃ no vipraṇaṣṭānāṃ vindhye parvatasattame |
bhṛśaṃ śokaparītānāmahorātragaṇā gatāḥ || 57 ||
te vayaṃ kāryanairāśyātkālasyātikrameṇa ca |
bhayācca kapirājasya prāṇāṃstyaktuṃ vyavasthitāḥ || 58 ||
vicitya vanadurgāṇi giriprasravaṇāni ca |
anāsādya padaṃ devyāḥ prāṇāṃstyaktuṃ samudyatāḥ || 59 ||
dṛṣṭvā prāyopaviṣṭāṃśca sarvānvānarapuṅgavān |
bhṛśaṃ śokārṇave magnaḥ paryadevayadaṅgadaḥ || 60 ||
tava nāśaṃ ca vaidehi vālinaśca vadhaṃ tathā |
prāyopaveśamasmākaṃ maraṇaṃ ca jaṭāyuṣaḥ || 61 ||
teṣāṃ nasvāmisandeśānnirāśānāṃ mumūrṣatām |
kāryahetorivāyātaśśakunirvīryavānmahān || 62 ||
gṛdhrarājasya sodaryaḥ sampātirnāma gṛdhrarāṭ |
śrutvā bhrātṛvadhaṃ kopādidaṃ vacanamabravīt || 63 ||
yavīyānkena me bhrātā hataḥ kva ca nipātitaḥ |
etadākhyātumicchāmi bhavadbhirvānarottamāḥ || 64 ||
aṅgado'kathayattasya janasthāne mahadvadham |
rakṣasā bhīmarūpeṇa tvāmuddiśya yathātatham || 65 ||
jaṭāyuṣo vadhaṃ śrutvā duḥkhitasso'ruṇātmajaḥ |
tvāṃ śaśaṃsa varārohe vasantīṃ rāvaṇālaye || 66 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sampāteḥ prītivardhanam |
aṅgadapramukhāstūrṇaṃ tatassamprasthitā vayam || 67 ||
vindhyādutthāya samprāptā ssāgarasyāntamuttaram |
tvaddharśanakṛtotsāhā hṛṣṭāstuṣṭāḥ plavaṅgamāḥ || 68 ||
aṅgadapramukhāssarve velopāntamupasthitāḥ |
cintāṃ jagmuḥ punarbhītāstvaddarśanasamutsukāḥ || 69 ||
athāhaṃ harisainyasya sāgaraṃ prekṣya sīdataḥ |
vyavadhūya bhayaṃ tīvraṃ yojanānāṃ śataṃ plutaḥ || 70 ||
laṅkā cāpi mayā rātrau praviṣṭā rākṣasākulā |
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭastvaṃ ca śokapariplutā || 71 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathāvṛttamanandite |
abhibhāṣasva māṃ devi dūto dāśaratheraham || 72 ||
taṃ māṃ rāmakṛtodyogaṃ tvannimittamihāgatam |
sugrīvasacivaṃ devi buddhyasva pavanātmajam || 73 ||
kuśalī tava kākutsthassarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ |
gurorārādhane yukto lakṣmaṇaśca sulakṣaṇaḥ || 74 ||
tasya vīryavato devi bhartustava hite rataḥ |
ahamekastu samprāpta ssugrīvavacanādiha || 75 ||
mayeyamasahāyena caratā kāmarūpiṇā |
dakṣiṇā diganukrāntā tvanmārgavicayaiṣiṇā || 76 ||
diṣṭyāhaṃ harisainyānāṃ tvannāśamanuśocatām |
apaneṣyāmi santāpaṃ tavābhigamaśaṃsanāt || 77 ||
diṣṭyā hi mama na vyarthaṃ devi sāgaralaṅghanam |
prāpsyāmyahamidaṃ diṣṭyā tvaddarśanakṛtaṃ yaśaḥ || 78 ||
rāghavaśca mahāvīryaḥ kṣipraṃ tvāmabhipatsyate |
samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam || 79 ||
mālyavānnāma vaidehi girīṇāmuttamo giriḥ |
tato gacchati gokarṇaṃ parvataṃ kesarī hariḥ || 80 ||
sa ca devarṣibhirdiṣṭaḥ pitā mama mahākapiḥ |
tīrthe nadīpateḥ puṇye śambasādanamuddharat || 81 ||
tasyāhaṃ hariṇaḥ kṣetre jāto vātena maithili |
hanumāniti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā || 82 ||
viśvāsārthaṃ tu vaidehi bharturuktā mayā guṇāḥ |
acirādrāghavo devi tvāmito nayitā'naghe || 83 ||
evaṃ viśvāsitā sītā hetubhiśśokakarśitā |
upapannairabhijñānairdūtaṃ tamavagacchati || 84 ||
atulaṃ ca gatā harṣaṃ praharṣeṇa ca jānakī |
netrābhyāṃ vakrapakṣmābhyāṃ mumocānandajaṃ jalam || 85 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 86 ||
hanumantaṃ kapiṃ vyaktaṃ manyate nānyatheti sā |
athovāca hanūmāṃstāmuttaraṃ priyadarśanām || 87 ||
etatte sarvamākhyātaṃ samāśvasihi maithili |
kiṃ karomi kathaṃ vā te rocate pratiyāmyaham || 88 ||
hate'sure saṃyati śambasādane kapipravīreṇa maharṣicodanāt |
tato'smi vāyuprabhavo hi maithili prabhāvatastatpratimaśca vānaraḥ || 89 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.