𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌚𑌾𑌪𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌶𑌰𑍇𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌾𑌨𑌨𑌾 ॥ 1 ॥
𑌸𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌷𑍍𑌵𑌜𑌤 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌇𑌷𑍁𑌣𑌾𑌽𑌭𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌭𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 ।
𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌤𑌰𑍁𑌮𑌿𑌵𑍋𑌨𑍍𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑌯𑌦𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ॥ 3 ॥
𑌰𑌣𑍇 𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌾𑌮𑌪𑍁𑌰𑍋𑌭𑌾𑌗𑌾𑌮𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌸𑍇 ॥ 4 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌹𑌰𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌭𑌜𑌸𑍍𑌵 𑌶𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌨𑍈𑌵𑌂𑌵𑌿𑌧𑌾𑌶𑍍𑌶𑍇𑌰𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌅𑌤𑍀𑌵 𑌖𑌲𑍁 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌧𑌿𑌪 ।
𑌗𑌤𑌾𑌸𑍁𑌰𑌪𑌿 𑌯𑌾𑌂 𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌸𑍇 ॥ 6 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌤𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌾 ।
𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑍇𑌵 𑌪𑍁𑌰𑍀 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾 ॥ 7 ॥
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌧𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌷𑍁 ।
𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍁𑌪𑌰𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 8 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌨𑌿𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌯𑍂𑌥𑌪𑌯𑍂𑌥𑌪𑍇 ॥ 9 ॥
𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌂 𑌮𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌯𑌨𑍍𑌨 𑌶𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌤𑍇𑌽𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌧𑌾 ॥ 10 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌸 𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑍍𑌯𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍇𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪 ॥ 11 ॥
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑌪𑌰𑌾 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌯𑍈𑌷𑌾𑌽𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌹𑌿𑌤𑍈𑌷𑌿𑌣𑍀 ॥ 12 ॥
𑌰𑍂𑌪𑌯𑍗𑌵𑌨𑌦𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌨𑌦 ।
𑌨𑍂𑌨𑌮𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 13 ॥
𑌕𑌾𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌂𑌶𑌯𑍋 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌰𑌸𑍍𑌤𑌵 ।
𑌬𑌲𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇𑌨𑌾𑌵𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋𑌽𑌸𑌿 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵𑌶𑍋 𑌵𑌶𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌵𑍈𑌧𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌾 𑌸𑌤𑍀 ।
𑌅𑌦𑍁𑌃𑌖𑍋𑌪𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌨𑌾𑌥𑌵𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑍋𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌂 𑌮𑍇 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑍂𑌰𑍍𑌛𑌿𑌤𑍇 ॥ 16 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍁𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌂 𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌤𑌵 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 17 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑌸𑍍𑌵 𑌮𑍇 ।
𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌚𑍈𑌨𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 18 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌤𑌾 ।
𑌆𑌨𑍃𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌗𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑍍𑌰𑌵𑍇 ॥ 19 ॥
𑌸𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌭𑌵 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌰𑍁𑌮𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌭𑍁𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌵 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌨𑍁𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌶𑍍𑌶𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌵 ॥ 20 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌮𑌾𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌤𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍍𑌣𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌸𑍇 ।
𑌇𑌮𑌾𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌵𑌰𑌾 𑌬𑌹𑍍𑌵𑍀𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ॥ 21 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌚𑍁𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍁𑌃 ॥ 22 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌵𑍀𑌰𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌦𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌰𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌵𑍇𑌷 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌥 𑌸𑍁𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌾 𑌤𑍇 ।
𑌸𑌹𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌵𑍀𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘 𑌮𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌬𑌾𑌹𑍋 ।
𑌕𑍍𑌷𑌮𑌸𑍍𑌵 𑌮𑍇 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌰𑌿𑌵𑌂𑌶𑌨𑌾𑌥 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌮𑌿 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌰 𑌪𑌾𑌦𑍗 ॥ 25 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍁 𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌪𑍇 𑌸𑌹 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍀𑌭𑌿𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌯𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑍁𑌪𑍋𑌪𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑍁 𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌾𑌲𑍀 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
rāmacāpavisṛṣṭena śareṇāntakareṇa tam |
dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā || 1 ||
sā samāsādya bhartāraṃ paryaṣvajata bhāminī |
iṣuṇā'bhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam || 2 ||
vānarendra mahendrābhaṃ śokasantaptamānasā |
tārā tarumivonmūlaṃ paryadevayadāturā || 3 ||
raṇe dāruṇa vikrānta pravīra plavatāṃ vara |
kiṃ dīnāmapurobhāgāmadya tvaṃ nābhibhāṣase || 4 ||
uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam |
naivaṃvidhāśśerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ || 5 ||
atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa |
gatāsurapi yāṃ gātrairmāṃ vihāya niṣevase || 6 ||
vyaktamanyā tvayā vīra dharmataḥ sampravartitā |
kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā || 7 ||
yānyasmābhistvayā sārdhaṃ vaneṣu madhugandhiṣu |
vihṛtāni tvayā kāle teṣāmuparamaḥ kṛtaḥ || 8 ||
nirānandā nirāśā'haṃ nimagnā śokasāgare |
tvayi pañcatvamāpanne mahāyūthapayūthape || 9 ||
hṛdayaṃ susthiraṃ mahyaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ patim |
yanna śokābhisantaptaṃ sphuṭate'dya sahasradhā || 10 ||
sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ |
yattu ttasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa || 11 ||
niśśreyasaparā mohāttvayā cāhaṃ vigarhitā |
yaiṣā'bruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendra hitaiṣiṇī || 12 ||
rūpayauvanadṛptānāṃ dakṣiṇānāṃ ca mānada |
nūnamapsarasāmārya cittāni pramathiṣyasi || 13 ||
kālo nissaṃśayo nūnaṃ jīvitāntakarastava |
balādyenāvapanno'si sugrīvasyāvaśo vaśam || 14 ||
vaidhavyaṃ śokasantāpaṃ kṛpaṇaṃ kṛpaṇā satī |
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmyanāthavat || 15 ||
lālitaścāṅgado vīrassukumārassukhocitaḥ |
vartsyate kāmavasthāṃ me pitṛvye krodhamūrchite || 16 ||
kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam |
durlabhaṃ darśanaṃ vatsa tava tasya bhaviṣyati || 17 ||
samāśvāsaya putraṃ tvaṃ sandeśaṃ sandiśasva me |
mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hyasi || 18 ||
rāmeṇa hi mahatkarma kṛtaṃ tvāmabhinighnatā |
ānṛṇyaṃ ca gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave || 19 ||
sakāmo bhava sugrīva rumāṃ tvaṃ pratipatsyase |
bhuṅkṣava rājyamanudvignaśśasto bhrātā ripustava || 20 ||
kiṃ māmevaṃ vilapatīṃ premṇā tvaṃ nābhibhāṣase |
imāḥ paśya varā bahvīrbhāryāste vānareśvara || 21 ||
tasyā vilapitaṃ śrutvā vānaryassarvataśca tāḥ |
parigṛhyāṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtā paricukruśuḥ || 22 ||
kimaṅgadaṃ sāṅgadavīrabāho vihāya yāsyadya cirapravāsam |
na yuktamevaṃ guṇasannikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyaputra gantum || 23 ||
kimapriyaṃ te priya cāruveṣa mayā kṛtaṃ nātha sutena vā te |
sahāṅgadāṃ māṃ pravihāya vīra yatprasthito dīrgha mitaḥ pravāsam || 24 ||
yadyapriyaṃ kiñcidasampradhārya kṛtaṃ mayā syāttava dīrghabāho |
kṣamasva me taddharivaṃśanātha vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau || 25 ||
tathā tu tārā karuṇaṃ rudantī bhartussamīpe saha vānarībhiḥ |
vyavasyata prāyamupopaveṣṭu manindyavarṇā bhuvi yatra vālī || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ विंशस्सर्गः ।
रामचापविसृष्टेन शरेणान्तकरेण तम् ।
दृष्ट्वा विनिहतं भूमौ तारा ताराधिपानना ॥ 1 ॥
सा समासाद्य भर्तारं पर्यष्वजत भामिनी ।
इषुणाऽभिहतं दृष्ट्वा वालिनं कुञ्जरोपमम् ॥ 2 ॥
वानरेन्द्र महेन्द्राभं शोकसन्तप्तमानसा ।
तारा तरुमिवोन्मूलं पर्यदेवयदातुरा ॥ 3 ॥
रणे दारुण विक्रान्त प्रवीर प्लवतां वर ।
किं दीनामपुरोभागामद्य त्वं नाभिभाषसे ॥ 4 ॥
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल भजस्व शयनोत्तमम् ।
नैवंविधाश्शेरते हि भूमौ नृपतिसत्तमाः ॥ 5 ॥
अतीव खलु ते कान्ता वसुधा वसुधाधिप ।
गतासुरपि यां गात्रैर्मां विहाय निषेवसे ॥ 6 ॥
व्यक्तमन्या त्वया वीर धर्मतः सम्प्रवर्तिता ।
किष्किन्धेव पुरी रम्या स्वर्गमार्गे विनिर्मिता ॥ 7 ॥
यान्यस्माभिस्त्वया सार्धं वनेषु मधुगन्धिषु ।
विहृतानि त्वया काले तेषामुपरमः कृतः ॥ 8 ॥
निरानन्दा निराशाऽहं निमग्ना शोकसागरे ।
त्वयि पञ्चत्वमापन्ने महायूथपयूथपे ॥ 9 ॥
हृदयं सुस्थिरं मह्यं दृष्ट्वा विनिहतं पतिम् ।
यन्न शोकाभिसन्तप्तं स्फुटतेऽद्य सहस्रधा ॥ 10 ॥
सुग्रीवस्य त्वया भार्या हृता स च विवासितः ।
यत्तु त्तस्य त्वया व्युष्टिः प्राप्तेयं प्लवगाधिप ॥ 11 ॥
निश्श्रेयसपरा मोहात्त्वया चाहं विगर्हिता ।
यैषाऽब्रुवं हितं वाक्यं वानरेन्द्र हितैषिणी ॥ 12 ॥
रूपयौवनदृप्तानां दक्षिणानां च मानद ।
नूनमप्सरसामार्य चित्तानि प्रमथिष्यसि ॥ 13 ॥
कालो निस्संशयो नूनं जीवितान्तकरस्तव ।
बलाद्येनावपन्नोऽसि सुग्रीवस्यावशो वशम् ॥ 14 ॥
वैधव्यं शोकसन्तापं कृपणं कृपणा सती ।
अदुःखोपचिता पूर्वं वर्तयिष्याम्यनाथवत् ॥ 15 ॥
लालितश्चाङ्गदो वीरस्सुकुमारस्सुखोचितः ।
वर्त्स्यते कामवस्थां मे पितृव्ये क्रोधमूर्छिते ॥ 16 ॥
कुरुष्व पितरं पुत्र सुदृष्टं धर्मवत्सलम् ।
दुर्लभं दर्शनं वत्स तव तस्य भविष्यति ॥ 17 ॥
समाश्वासय पुत्रं त्वं सन्देशं सन्दिशस्व मे ।
मूर्ध्नि चैनं समाघ्राय प्रवासं प्रस्थितो ह्यसि ॥ 18 ॥
रामेण हि महत्कर्म कृतं त्वामभिनिघ्नता ।
आनृण्यं च गतं तस्य सुग्रीवस्य प्रतिश्रवे ॥ 19 ॥
सकामो भव सुग्रीव रुमां त्वं प्रतिपत्स्यसे ।
भुङ्क्षव राज्यमनुद्विग्नश्शस्तो भ्राता रिपुस्तव ॥ 20 ॥
किं मामेवं विलपतीं प्रेम्णा त्वं नाभिभाषसे ।
इमाः पश्य वरा बह्वीर्भार्यास्ते वानरेश्वर ॥ 21 ॥
तस्या विलपितं श्रुत्वा वानर्यस्सर्वतश्च ताः ।
परिगृह्याङ्गदं दीनं दुःखार्ता परिचुक्रुशुः ॥ 22 ॥
किमङ्गदं साङ्गदवीरबाहो विहाय यास्यद्य चिरप्रवासम् ।
न युक्तमेवं गुणसन्निकृष्टं विहाय पुत्रं प्रियपुत्र गन्तुम् ॥ 23 ॥
किमप्रियं ते प्रिय चारुवेष मया कृतं नाथ सुतेन वा ते ।
सहाङ्गदां मां प्रविहाय वीर यत्प्रस्थितो दीर्घ मितः प्रवासम् ॥ 24 ॥
यद्यप्रियं किञ्चिदसम्प्रधार्य कृतं मया स्यात्तव दीर्घबाहो ।
क्षमस्व मे तद्धरिवंशनाथ व्रजामि मूर्ध्ना तव वीर पादौ ॥ 25 ॥
तथा तु तारा करुणं रुदन्ती भर्तुस्समीपे सह वानरीभिः ।
व्यवस्यत प्रायमुपोपवेष्टु मनिन्द्यवर्णा भुवि यत्र वाली ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
rāmacāpavisṛṣṭena śareṇāntakareṇa tam |
dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā || 1 ||
sā samāsādya bhartāraṃ paryaṣvajata bhāminī |
iṣuṇā'bhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam || 2 ||
vānarendra mahendrābhaṃ śokasantaptamānasā |
tārā tarumivonmūlaṃ paryadevayadāturā || 3 ||
raṇe dāruṇa vikrānta pravīra plavatāṃ vara |
kiṃ dīnāmapurobhāgāmadya tvaṃ nābhibhāṣase || 4 ||
uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam |
naivaṃvidhāśśerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ || 5 ||
atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa |
gatāsurapi yāṃ gātrairmāṃ vihāya niṣevase || 6 ||
vyaktamanyā tvayā vīra dharmataḥ sampravartitā |
kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā || 7 ||
yānyasmābhistvayā sārdhaṃ vaneṣu madhugandhiṣu |
vihṛtāni tvayā kāle teṣāmuparamaḥ kṛtaḥ || 8 ||
nirānandā nirāśā'haṃ nimagnā śokasāgare |
tvayi pañcatvamāpanne mahāyūthapayūthape || 9 ||
hṛdayaṃ susthiraṃ mahyaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ patim |
yanna śokābhisantaptaṃ sphuṭate'dya sahasradhā || 10 ||
sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ |
yattu ttasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa || 11 ||
niśśreyasaparā mohāttvayā cāhaṃ vigarhitā |
yaiṣā'bruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendra hitaiṣiṇī || 12 ||
rūpayauvanadṛptānāṃ dakṣiṇānāṃ ca mānada |
nūnamapsarasāmārya cittāni pramathiṣyasi || 13 ||
kālo nissaṃśayo nūnaṃ jīvitāntakarastava |
balādyenāvapanno'si sugrīvasyāvaśo vaśam || 14 ||
vaidhavyaṃ śokasantāpaṃ kṛpaṇaṃ kṛpaṇā satī |
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmyanāthavat || 15 ||
lālitaścāṅgado vīrassukumārassukhocitaḥ |
vartsyate kāmavasthāṃ me pitṛvye krodhamūrchite || 16 ||
kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam |
durlabhaṃ darśanaṃ vatsa tava tasya bhaviṣyati || 17 ||
samāśvāsaya putraṃ tvaṃ sandeśaṃ sandiśasva me |
mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hyasi || 18 ||
rāmeṇa hi mahatkarma kṛtaṃ tvāmabhinighnatā |
ānṛṇyaṃ ca gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave || 19 ||
sakāmo bhava sugrīva rumāṃ tvaṃ pratipatsyase |
bhuṅkṣava rājyamanudvignaśśasto bhrātā ripustava || 20 ||
kiṃ māmevaṃ vilapatīṃ premṇā tvaṃ nābhibhāṣase |
imāḥ paśya varā bahvīrbhāryāste vānareśvara || 21 ||
tasyā vilapitaṃ śrutvā vānaryassarvataśca tāḥ |
parigṛhyāṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtā paricukruśuḥ || 22 ||
kimaṅgadaṃ sāṅgadavīrabāho vihāya yāsyadya cirapravāsam |
na yuktamevaṃ guṇasannikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyaputra gantum || 23 ||
kimapriyaṃ te priya cāruveṣa mayā kṛtaṃ nātha sutena vā te |
sahāṅgadāṃ māṃ pravihāya vīra yatprasthito dīrgha mitaḥ pravāsam || 24 ||
yadyapriyaṃ kiñcidasampradhārya kṛtaṃ mayā syāttava dīrghabāho |
kṣamasva me taddharivaṃśanātha vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau || 25 ||
tathā tu tārā karuṇaṃ rudantī bhartussamīpe saha vānarībhiḥ |
vyavasyata prāyamupopaveṣṭu manindyavarṇā bhuvi yatra vālī || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.