𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌰𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌰𑌣𑌕𑌰𑍍𑌕𑌶𑌃 ।
𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌃 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌅𑌪𑌤𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑍇 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇 ।
𑌨𑌷𑍍𑌟𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮 𑌨 𑌵𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑌤 𑌭𑍂𑌤𑌲𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌨 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌜𑌹𑌾𑌤𑌿 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾 𑌨 𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌨 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 4 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌰𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍀 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌦𑌧𑌾𑌰 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍍𑌶𑌿𑌯𑌂 𑌚 𑌸𑌾 ॥ 5 ॥
𑌸 𑌤𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌹𑍇𑌮𑌯𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌗𑌤𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌯𑍋𑌧𑌰 𑌇𑌵𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌚 𑌦𑍇𑌹𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌰𑍍𑌮𑌘𑌾𑌤𑍀 𑌚 𑌯𑌶𑍍𑌶𑌰𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑍇𑌵 𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌤𑍇 ॥ 7 ॥
𑌤𑌦𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌬𑌾𑌣𑌾𑌸𑌨𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌮𑌾𑌵𑌹𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑌲𑌮𑍍 ।
𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌶𑌨𑍈𑌰𑌿𑌵 ॥ 9 ॥
𑌯𑌯𑌾𑌤𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌲𑍋𑌕𑌾𑌦𑌿𑌹𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌿𑌵 𑌕𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌮𑍍𑌮𑍁𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵 𑌦𑍁𑌸𑍍𑌸𑌹𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌹𑍇𑌮𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋𑌰𑌸𑍍𑌕𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑍁𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑍋𑌪𑌸𑌸𑌰𑍍𑌪 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 𑌕𑍁𑌲𑍀𑌨𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌵𑌧𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌣𑌃 ।
𑌯𑌦𑌹𑌂 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌂𑌰𑌬𑍍𑌧𑌶𑍍𑌶𑌰𑍇𑌣𑍋𑌰𑌸𑌿 𑌤𑌾𑌡𑌿𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌵𑍇𑌦𑍀 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌸𑌾𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑍋 𑌜𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌸𑌮𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑍃𑌢𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌶𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌿 ॥ 17 ॥
𑌦𑌮𑌶𑍍𑌶𑌮𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍋 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌧𑌿𑌷𑍁 ॥ 18 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌗𑍁𑌣𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌹𑌮𑌗𑍍𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌭𑌿𑌜𑌨𑌂 𑌤𑌵 ।
𑌤𑌾𑌰𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑌿𑌦𑍍𑌧𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 19 ॥
𑌨 𑌮𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌰𑌬𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁 𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌮𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 𑌤𑌵 ॥ 20 ॥
𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌵𑌜𑌮𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌨𑍇 𑌪𑌾𑌪𑌸𑌮𑌾𑌚𑌾𑌰𑌂 𑌤𑍃𑌣𑍈𑌃 𑌕𑍂𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌷𑌧𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌮𑌿𑌵 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑍍𑌛𑌦𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌵𑌿𑌷𑌯𑍇 𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌵𑌾 𑌤𑍇 𑌯𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌵𑌜𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌂𑌸𑍍𑌯𑌕𑌿𑌲𑍍𑌬𑌿𑌷𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌫𑌲𑌮𑍂𑌲𑌾𑌶𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌂 𑌵𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌮𑌿𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ।
𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌮𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑌨𑍍𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌕𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌜𑌾𑌤𑍍𑌶𑍃𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌷𑍍𑌟𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌸𑌮𑌾𑌚𑌰𑍇𑌤𑍍 ॥ 26 ॥
𑌰𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌅𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌧𑌾𑌵𑌸𑌿 ।
𑌸𑌾𑌮 𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍗 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌧𑌿𑌷𑍁 ॥ 28 ॥
𑌵𑌯𑌂 𑌵𑌨𑌚𑌰𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌮𑍃𑌗𑌾 𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌾𑌶𑌨𑌾𑌃 ।
𑌏𑌷𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 29 ॥
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍍𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌅𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌨𑍇 𑌲𑍋𑌭𑍋 𑌮𑌦𑍀𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌫𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌾 ॥ 30 ॥
𑌨𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌶𑍍𑌚𑍋𑌭𑍗 𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌵𑌪𑌿 ॥ 31 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌨 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌯𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍋𑌪𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 32 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌣𑌶𑍍𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ।
𑌨 𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌪𑌚𑌿𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 33 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌮𑌨𑍁𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ।
𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌾𑌣𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌹𑌾𑌨𑌪𑌰𑌾𑌧𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌜𑍁𑌗𑍁𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌹𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌹𑌾 𑌗𑍋𑌘𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚𑍋𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌵𑌧𑍇 𑌰𑌤𑌃 ॥ 35 ॥
𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌯𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃 ।
𑌸𑍂𑌚𑌕𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌦𑌰𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌘𑍍𑌨𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌲𑍍𑌪𑌗𑌃 ॥ 36 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍇 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌅𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌰𑍍𑌮 𑌮𑍇 𑌸𑌦𑍍𑌭𑍀 𑌰𑍋𑌮𑌾𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿 𑌚 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 37 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌨𑌖𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 38 ॥
𑌶𑌲𑍍𑌯𑌕 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌾𑌵𑌿𑌧𑍋 𑌗𑍋𑌧𑌾 𑌶𑌶𑌃 𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌃 ।
𑌚𑌰𑍍𑌮 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿 𑌚 𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌨𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍀𑌷𑌿𑌣𑌃 ॥ 39 ॥
𑌅𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌨𑌖𑍋 𑌹𑌤𑌃 ।
𑌤𑌾𑌰𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌤𑌦𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌮𑍋𑌹𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌶𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌥𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌨 𑌸𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾 𑌶𑍀𑌲𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌤𑌿𑌨𑌾 𑌯𑌥𑌾 ॥ 41 ॥
𑌶𑌠𑍋 𑌨𑍈𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍇𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌾𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌪𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 42 ॥
𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾 ।
𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍇𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾 ॥ 43 ॥
𑌅𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌚𑍇𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌦𑍍𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 44 ॥
𑌉𑌦𑌾𑌸𑍀𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌸𑍁 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌽𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌪𑌕𑌾𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌨𑌹𑌿 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌥𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌯𑌦𑌿 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌵𑍈𑌵𑌸𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑍇𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 ॥ 46 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍁 𑌰𑌣𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌨𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌨𑌵𑌶𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 47 ॥
𑌮𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌯𑌦𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌚𑍋𑌦𑌯𑌃 ॥ 48 ॥
𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑌹𑌮𑍇𑌕𑌾𑌹𑍍𑌨𑌾 𑌤𑌵 𑌚𑌾𑌨𑍀𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌮𑍇𑌨 𑌯𑌦𑌹𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌬𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌰𑌣𑍇 ॥ 49 ॥
𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌤𑍋𑌯𑍇 𑌵𑌾 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑍇 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑍍 ।
𑌆𑌨𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌤𑌵𑌾𑌦𑍇𑌶𑌾𑌚𑍍𑌛𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌮𑌶𑍍𑌵𑌤𑌰𑍀𑌮𑌿𑌵 ॥ 50 ॥
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌤𑍇 𑌮𑌯𑌿 ।
𑌅𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌦𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍋 𑌰𑌣𑍇 ॥ 51 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌧𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌃 𑌕𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌕𑍍𑌷𑌮𑌂 𑌚𑍇𑌦𑍍𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌶𑌰𑌾𑌭𑌿𑌘𑌾𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 ।
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌤𑍂𑌷𑍍𑌣𑍀𑌂 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌮𑌰𑌰𑌾𑌜𑌸𑍂𑌨𑍁𑌃 ॥ 53 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
tataśśareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ |
papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ || 1 ||
sa bhūmau nyastasarvāṅgastaptakāñcanabhūṣaṇaḥ |
apataddevarājasya muktaraśmiriva dhvajaḥ || 2 ||
tasminnipatite bhūmau vānarāṇāṃ gaṇeśvare |
naṣṭacandramiva vyoma na vyarājata bhūtalam || 3 ||
bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ |
na śrīrjahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ || 4 ||
śakradattā varā mālā kāñcanī vajrabhūṣitā |
dadhāra harimukhyasya prāṇāṃstejśiyaṃ ca sā || 5 ||
sa tayā mālayā vīro hemayā hariyūthapaḥ |
sandhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat || 6 ||
tasya mālā ca dehaśca marmaghātī ca yaśśaraḥ |
tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate || 7 ||
tadastraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam |
rāmabāṇāsanakṣiptamāvahatparamāṃ gatim || 8 ||
taṃ tadā patitaṃ saṅkhye gatārciṣamivānalam |
bahumānya ca taṃ vīra vīkṣamāṇaṃ śanairiva || 9 ||
yayātimiva puṇyānte devalokādihacyutam |
ādityamiva kālena yugānte bhuvi pātitam || 10 ||
mahendramiva durdharṣammupendramiva dussaham |
mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam || 11 ||
siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam |
lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca || 12 ||
taṃ dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam || 13 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ prathitaḥ priyadarśanaḥ kulīnassattvasampanna stejasvī caritavrataḥ || 14 ||
parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko'tra prāptastvayā guṇaḥ |
yadahaṃ yuddhasaṃrabdhaśśareṇorasi tāḍitaḥ || 15 ||
rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ |
sānukrośo jitotsāhassamayajño dṛḍhavrataḥ || 16 ||
iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi || 17 ||
damaśśamaḥ kṣamā dharmo dhṛtissatyaṃ parākramaḥ |
pārthivānāṃ guṇā rājandaṇḍaścāpyaparādhiṣu || 18 ||
tānguṇānsampradhāryāhamagryaṃ cābhijanaṃ tava |
tārayā pratiṣiddho'pi sugrīveṇa samāgataḥ || 19 ||
na māmanyena samrabdhaṃ pramattaṃ yoddhu marhasi |
iti me buddhirutpannā babhūvādarśane tava || 20 ||
na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajamadhārmikam |
jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpamivāvṛtam || 21 ||
satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannamiva pāvakam |
nāhaṃ tvāmabhijānāmi dharmacchadmābhisaṃvṛtam || 22 ||
viṣaye vā pure vā te yadā pāpaṃ karomyaham |
na ca tvāmavajāne ca kasmāttvaṃ haṃsyakilbiṣam || 23 ||
phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram |
māmihāpratiyudhyantamanyena ca samāgatam || 24 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ |
liṅgamapyasti te rājanandṛśyate dharmasaṃhitam || 25 ||
kaḥ kṣatriyakule jātśṛtavānnaṣṭasaṃśayaḥ |
dharmaliṅgapraticchanna krūraṃ karma samācaret || 26 ||
rāma rājakule jāto dharmavāniti viśrutaḥ || 27 ||
abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi |
sāma dānaṃ kṣamā dharmassatyaṃ dhṛtiparākramau |
pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaścāpyaparādhiṣu || 28 ||
vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ |
eṣā prakṛtirasmākaṃ puruṣastvaṃ nareśvaraḥ || 29 ||
bhūmirhiraṇyaṃ rūpyaṃ ca vigrahe kāraṇāni ca |
atra kaste vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā || 30 ||
nayaśca vinayaścobhau nigrahānugrahāvapi || 31 ||
rājavṛttirasaṅkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ |
tvaṃ tu kāmapradhānaśca kopanaścānavasthitaḥ || 32 ||
rājavṛtteśca saṅkīṇaśśarāsanaparāyaṇaḥ |
na te'styapacitirdharme nārthe buddhiravasthitā || 33 ||
indriyaiḥ kāmavṛttassankṛṣyase manujeśvara |
hatvā bāṇena kākutstha māmihānaparādhinam || 34 ||
kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam |
rājahā brahmahā goghnaścoraḥ prāṇivadhe rataḥ || 35 ||
nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ |
sūcakaśca kadaryaśca mitraghno gurutalpagaḥ || 36 ||
lokaṃ pāpātmanāmete gacchante nātra saṃśayaḥ |
adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇyasthi ca varjitam |
abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhairdharmacāribhiḥ || 37 ||
pañca pañca nakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava || 38 ||
śalyaka śśvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaśca pañcamaḥ |
carma cāsthi ca me rājan naspṛśanti manīṣiṇaḥ || 39 ||
abhakṣyāṇi ca māṃsāni so'haṃ pañcanakho hataḥ |
tārayā vākyamukto'haṃ satyaṃ sarvajñayā hitam || 40 ||
tadatikramya mohena kālasya vaśamāgataḥ |
tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasundharā |
pramadā śīlasampannā dhūrtena patinā yathā || 41 ||
śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyāpraśritamānasaḥ |
kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā || 42 ||
chinnacāritrakakṣyeṇa satāṃ dharmātivartinā |
tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā || 43 ||
aśubhaṃ cāpyayuktaṃ ca satāṃ caiva vigarhitam |
vakṣyase cedṛśaṃ kṛtvā sadbhissaha samāgataḥ || 44 ||
udāsīneṣu yo'smāsu vikrama'ste prakāśitaḥ |
apakāriṣu te rājannahi paśyāmi vikramam || 45 ||
dṛśyamānastu yuddhyethā mayā yadi nṛpātmaja |
adya vaivasvataṃ devaṃ paśyestvaṃ nihato mayā || 46 ||
tvayā'dṛśyena tu raṇe nihato'haṃ durāsadaḥ |
prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ || 47 ||
māmeva yadi pūrvaṃ tvametadarthamacodayaḥ || 48 ||
maithilīmahamekāhnā tava cānītavānbhavet |
sugrīvapriyakāmena yadahaṃ nihatastvayā |
kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe || 49 ||
nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm |
ānayeyaṃ tavādeśācchvetāmaśvatarīmiva || 50 ||
yuktaṃ yatprāpnuyādrājyaṃ sugrīvassvargate mayi |
ayuktaṃ yadadharmeṇa tvayā'haṃ nihato raṇe || 51 ||
kāmamevaṃ vidho lokaḥ kālena viniyujyate |
kṣamaṃ cedbhavatā prāptamuttaraṃ sādhu cintyatām || 52 ||
ityevamuktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātādvyathito mahātmā |
samīkṣya rāmaṃ ravisannikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ || 53 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
ततश्शरेणाभिहतो रामेण रणकर्कशः ।
पपात सहसा वाली निकृत्त इव पादपः ॥ 1 ॥
स भूमौ न्यस्तसर्वाङ्गस्तप्तकाञ्चनभूषणः ।
अपतद्देवराजस्य मुक्तरश्मिरिव ध्वजः ॥ 2 ॥
तस्मिन्निपतिते भूमौ वानराणां गणेश्वरे ।
नष्टचन्द्रमिव व्योम न व्यराजत भूतलम् ॥ 3 ॥
भूमौ निपतितस्यापि तस्य देहं महात्मनः ।
न श्रीर्जहाति न प्राणा न तेजो न पराक्रमः ॥ 4 ॥
शक्रदत्ता वरा माला काञ्चनी वज्रभूषिता ।
दधार हरिमुख्यस्य प्राणांस्तेज्शियं च सा ॥ 5 ॥
स तया मालया वीरो हेमया हरियूथपः ।
सन्ध्यानुगतपर्यन्तः पयोधर इवाभवत् ॥ 6 ॥
तस्य माला च देहश्च मर्मघाती च यश्शरः ।
त्रिधेव रचिता लक्ष्मीः पतितस्यापि शोभते ॥ 7 ॥
तदस्त्रं तस्य वीरस्य स्वर्गमार्गप्रभावनम् ।
रामबाणासनक्षिप्तमावहत्परमां गतिम् ॥ 8 ॥
तं तदा पतितं सङ्ख्ये गतार्चिषमिवानलम् ।
बहुमान्य च तं वीर वीक्षमाणं शनैरिव ॥ 9 ॥
ययातिमिव पुण्यान्ते देवलोकादिहच्युतम् ।
आदित्यमिव कालेन युगान्ते भुवि पातितम् ॥ 10 ॥
महेन्द्रमिव दुर्धर्षम्मुपेन्द्रमिव दुस्सहम् ।
महेन्द्रपुत्रं पतितं वालिनं हेममालिनम् ॥ 11 ॥
सिंहोरस्कं महाबाहुं दीप्तास्यं हरिलोचनम् ।
लक्ष्मणानुगतो रामो ददर्शोपससर्प च ॥ 12 ॥
तं दृष्ट्वा राघवं वाली लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं परुषं धर्मसंहितम् ॥ 13 ॥
त्वं नराधिपतेः पुत्रः प्रथितः प्रियदर्शनः कुलीनस्सत्त्वसम्पन्न स्तेजस्वी चरितव्रतः ॥ 14 ॥
पराङ्मुखवधं कृत्वा कोऽत्र प्राप्तस्त्वया गुणः ।
यदहं युद्धसंरब्धश्शरेणोरसि ताडितः ॥ 15 ॥
रामः करुणवेदी च प्रजानां च हिते रतः ।
सानुक्रोशो जितोत्साहस्समयज्ञो दृढव्रतः ॥ 16 ॥
इति ते सर्वभूतानि कथयन्ति यशो भुवि ॥ 17 ॥
दमश्शमः क्षमा धर्मो धृतिस्सत्यं पराक्रमः ।
पार्थिवानां गुणा राजन्दण्डश्चाप्यपराधिषु ॥ 18 ॥
तान्गुणान्सम्प्रधार्याहमग्र्यं चाभिजनं तव ।
तारया प्रतिषिद्धोऽपि सुग्रीवेण समागतः ॥ 19 ॥
न मामन्येन सम्रब्धं प्रमत्तं योद्धु मर्हसि ।
इति मे बुद्धिरुत्पन्ना बभूवादर्शने तव ॥ 20 ॥
न त्वां विनिहतात्मानं धर्मध्वजमधार्मिकम् ।
जाने पापसमाचारं तृणैः कूपमिवावृतम् ॥ 21 ॥
सतां वेषधरं पापं प्रच्छन्नमिव पावकम् ।
नाहं त्वामभिजानामि धर्मच्छद्माभिसंवृतम् ॥ 22 ॥
विषये वा पुरे वा ते यदा पापं करोम्यहम् ।
न च त्वामवजाने च कस्मात्त्वं हंस्यकिल्बिषम् ॥ 23 ॥
फलमूलाशनं नित्यं वानरं वनगोचरम् ।
मामिहाप्रतियुध्यन्तमन्येन च समागतम् ॥ 24 ॥
त्वं नराधिपतेः पुत्रः प्रतीतः प्रियदर्शनः ।
लिङ्गमप्यस्ति ते राजनन्दृश्यते धर्मसंहितम् ॥ 25 ॥
कः क्षत्रियकुले जात्शृतवान्नष्टसंशयः ।
धर्मलिङ्गप्रतिच्छन्न क्रूरं कर्म समाचरेत् ॥ 26 ॥
राम राजकुले जातो धर्मवानिति विश्रुतः ॥ 27 ॥
अभव्यो भव्यरूपेण किमर्थं परिधावसि ।
साम दानं क्षमा धर्मस्सत्यं धृतिपराक्रमौ ।
पार्थिवानां गुणा राजन् दण्डश्चाप्यपराधिषु ॥ 28 ॥
वयं वनचरा राम मृगा मूलफलाशनाः ।
एषा प्रकृतिरस्माकं पुरुषस्त्वं नरेश्वरः ॥ 29 ॥
भूमिर्हिरण्यं रूप्यं च विग्रहे कारणानि च ।
अत्र कस्ते वने लोभो मदीयेषु फलेषु वा ॥ 30 ॥
नयश्च विनयश्चोभौ निग्रहानुग्रहावपि ॥ 31 ॥
राजवृत्तिरसङ्कीर्णा न नृपाः कामवृत्तयः ।
त्वं तु कामप्रधानश्च कोपनश्चानवस्थितः ॥ 32 ॥
राजवृत्तेश्च सङ्कीणश्शरासनपरायणः ।
न तेऽस्त्यपचितिर्धर्मे नार्थे बुद्धिरवस्थिता ॥ 33 ॥
इन्द्रियैः कामवृत्तस्सन्कृष्यसे मनुजेश्वर ।
हत्वा बाणेन काकुत्स्थ मामिहानपराधिनम् ॥ 34 ॥
किं वक्ष्यसि सतां मध्ये कर्म कृत्वा जुगुप्सितम् ।
राजहा ब्रह्महा गोघ्नश्चोरः प्राणिवधे रतः ॥ 35 ॥
नास्तिकः परिवेत्ता च सर्वे निरयगामिनः ।
सूचकश्च कदर्यश्च मित्रघ्नो गुरुतल्पगः ॥ 36 ॥
लोकं पापात्मनामेते गच्छन्ते नात्र संशयः ।
अधार्यं चर्म मे सद्भी रोमाण्यस्थि च वर्जितम् ।
अभक्ष्याणि च मांसानि त्वद्विधैर्धर्मचारिभिः ॥ 37 ॥
पञ्च पञ्च नखा भक्ष्या ब्रह्मक्षत्रेण राघव ॥ 38 ॥
शल्यक श्श्वाविधो गोधा शशः कूर्मश्च पञ्चमः ।
चर्म चास्थि च मे राजन् नस्पृशन्ति मनीषिणः ॥ 39 ॥
अभक्ष्याणि च मांसानि सोऽहं पञ्चनखो हतः ।
तारया वाक्यमुक्तोऽहं सत्यं सर्वज्ञया हितम् ॥ 40 ॥
तदतिक्रम्य मोहेन कालस्य वशमागतः ।
त्वया नाथेन काकुत्स्थ न सनाथा वसुन्धरा ।
प्रमदा शीलसम्पन्ना धूर्तेन पतिना यथा ॥ 41 ॥
शठो नैकृतिकः क्षुद्रो मिथ्याप्रश्रितमानसः ।
कथं दशरथेन त्वं जातः पापो महात्मना ॥ 42 ॥
छिन्नचारित्रकक्ष्येण सतां धर्मातिवर्तिना ।
त्यक्तधर्माङ्कुशेनाहं निहतो रामहस्तिना ॥ 43 ॥
अशुभं चाप्ययुक्तं च सतां चैव विगर्हितम् ।
वक्ष्यसे चेदृशं कृत्वा सद्भिस्सह समागतः ॥ 44 ॥
उदासीनेषु योऽस्मासु विक्रमऽस्ते प्रकाशितः ।
अपकारिषु ते राजन्नहि पश्यामि विक्रमम् ॥ 45 ॥
दृश्यमानस्तु युद्ध्येथा मया यदि नृपात्मज ।
अद्य वैवस्वतं देवं पश्येस्त्वं निहतो मया ॥ 46 ॥
त्वयाऽदृश्येन तु रणे निहतोऽहं दुरासदः ।
प्रसुप्तः पन्नगेनेव नरः पानवशं गतः ॥ 47 ॥
मामेव यदि पूर्वं त्वमेतदर्थमचोदयः ॥ 48 ॥
मैथिलीमहमेकाह्ना तव चानीतवान्भवेत् ।
सुग्रीवप्रियकामेन यदहं निहतस्त्वया ।
कण्ठे बद्ध्वा प्रदद्यां ते निहतं रावणं रणे ॥ 49 ॥
न्यस्तां सागरतोये वा पाताले वापि मैथिलीम् ।
आनयेयं तवादेशाच्छ्वेतामश्वतरीमिव ॥ 50 ॥
युक्तं यत्प्राप्नुयाद्राज्यं सुग्रीवस्स्वर्गते मयि ।
अयुक्तं यदधर्मेण त्वयाऽहं निहतो रणे ॥ 51 ॥
काममेवं विधो लोकः कालेन विनियुज्यते ।
क्षमं चेद्भवता प्राप्तमुत्तरं साधु चिन्त्यताम् ॥ 52 ॥
इत्येवमुक्त्वा परिशुष्कवक्त्रः शराभिघाताद्व्यथितो महात्मा ।
समीक्ष्य रामं रविसन्निकाशं तूष्णीं बभूवामरराजसूनुः ॥ 53 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
tataśśareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ |
papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ || 1 ||
sa bhūmau nyastasarvāṅgastaptakāñcanabhūṣaṇaḥ |
apataddevarājasya muktaraśmiriva dhvajaḥ || 2 ||
tasminnipatite bhūmau vānarāṇāṃ gaṇeśvare |
naṣṭacandramiva vyoma na vyarājata bhūtalam || 3 ||
bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ |
na śrīrjahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ || 4 ||
śakradattā varā mālā kāñcanī vajrabhūṣitā |
dadhāra harimukhyasya prāṇāṃstejśiyaṃ ca sā || 5 ||
sa tayā mālayā vīro hemayā hariyūthapaḥ |
sandhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat || 6 ||
tasya mālā ca dehaśca marmaghātī ca yaśśaraḥ |
tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate || 7 ||
tadastraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam |
rāmabāṇāsanakṣiptamāvahatparamāṃ gatim || 8 ||
taṃ tadā patitaṃ saṅkhye gatārciṣamivānalam |
bahumānya ca taṃ vīra vīkṣamāṇaṃ śanairiva || 9 ||
yayātimiva puṇyānte devalokādihacyutam |
ādityamiva kālena yugānte bhuvi pātitam || 10 ||
mahendramiva durdharṣammupendramiva dussaham |
mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam || 11 ||
siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam |
lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca || 12 ||
taṃ dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam || 13 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ prathitaḥ priyadarśanaḥ kulīnassattvasampanna stejasvī caritavrataḥ || 14 ||
parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko'tra prāptastvayā guṇaḥ |
yadahaṃ yuddhasaṃrabdhaśśareṇorasi tāḍitaḥ || 15 ||
rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ |
sānukrośo jitotsāhassamayajño dṛḍhavrataḥ || 16 ||
iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi || 17 ||
damaśśamaḥ kṣamā dharmo dhṛtissatyaṃ parākramaḥ |
pārthivānāṃ guṇā rājandaṇḍaścāpyaparādhiṣu || 18 ||
tānguṇānsampradhāryāhamagryaṃ cābhijanaṃ tava |
tārayā pratiṣiddho'pi sugrīveṇa samāgataḥ || 19 ||
na māmanyena samrabdhaṃ pramattaṃ yoddhu marhasi |
iti me buddhirutpannā babhūvādarśane tava || 20 ||
na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajamadhārmikam |
jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpamivāvṛtam || 21 ||
satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannamiva pāvakam |
nāhaṃ tvāmabhijānāmi dharmacchadmābhisaṃvṛtam || 22 ||
viṣaye vā pure vā te yadā pāpaṃ karomyaham |
na ca tvāmavajāne ca kasmāttvaṃ haṃsyakilbiṣam || 23 ||
phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram |
māmihāpratiyudhyantamanyena ca samāgatam || 24 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ |
liṅgamapyasti te rājanandṛśyate dharmasaṃhitam || 25 ||
kaḥ kṣatriyakule jātśṛtavānnaṣṭasaṃśayaḥ |
dharmaliṅgapraticchanna krūraṃ karma samācaret || 26 ||
rāma rājakule jāto dharmavāniti viśrutaḥ || 27 ||
abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi |
sāma dānaṃ kṣamā dharmassatyaṃ dhṛtiparākramau |
pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaścāpyaparādhiṣu || 28 ||
vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ |
eṣā prakṛtirasmākaṃ puruṣastvaṃ nareśvaraḥ || 29 ||
bhūmirhiraṇyaṃ rūpyaṃ ca vigrahe kāraṇāni ca |
atra kaste vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā || 30 ||
nayaśca vinayaścobhau nigrahānugrahāvapi || 31 ||
rājavṛttirasaṅkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ |
tvaṃ tu kāmapradhānaśca kopanaścānavasthitaḥ || 32 ||
rājavṛtteśca saṅkīṇaśśarāsanaparāyaṇaḥ |
na te'styapacitirdharme nārthe buddhiravasthitā || 33 ||
indriyaiḥ kāmavṛttassankṛṣyase manujeśvara |
hatvā bāṇena kākutstha māmihānaparādhinam || 34 ||
kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam |
rājahā brahmahā goghnaścoraḥ prāṇivadhe rataḥ || 35 ||
nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ |
sūcakaśca kadaryaśca mitraghno gurutalpagaḥ || 36 ||
lokaṃ pāpātmanāmete gacchante nātra saṃśayaḥ |
adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇyasthi ca varjitam |
abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhairdharmacāribhiḥ || 37 ||
pañca pañca nakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava || 38 ||
śalyaka śśvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaśca pañcamaḥ |
carma cāsthi ca me rājan naspṛśanti manīṣiṇaḥ || 39 ||
abhakṣyāṇi ca māṃsāni so'haṃ pañcanakho hataḥ |
tārayā vākyamukto'haṃ satyaṃ sarvajñayā hitam || 40 ||
tadatikramya mohena kālasya vaśamāgataḥ |
tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasundharā |
pramadā śīlasampannā dhūrtena patinā yathā || 41 ||
śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyāpraśritamānasaḥ |
kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā || 42 ||
chinnacāritrakakṣyeṇa satāṃ dharmātivartinā |
tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā || 43 ||
aśubhaṃ cāpyayuktaṃ ca satāṃ caiva vigarhitam |
vakṣyase cedṛśaṃ kṛtvā sadbhissaha samāgataḥ || 44 ||
udāsīneṣu yo'smāsu vikrama'ste prakāśitaḥ |
apakāriṣu te rājannahi paśyāmi vikramam || 45 ||
dṛśyamānastu yuddhyethā mayā yadi nṛpātmaja |
adya vaivasvataṃ devaṃ paśyestvaṃ nihato mayā || 46 ||
tvayā'dṛśyena tu raṇe nihato'haṃ durāsadaḥ |
prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ || 47 ||
māmeva yadi pūrvaṃ tvametadarthamacodayaḥ || 48 ||
maithilīmahamekāhnā tava cānītavānbhavet |
sugrīvapriyakāmena yadahaṃ nihatastvayā |
kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe || 49 ||
nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm |
ānayeyaṃ tavādeśācchvetāmaśvatarīmiva || 50 ||
yuktaṃ yatprāpnuyādrājyaṃ sugrīvassvargate mayi |
ayuktaṃ yadadharmeṇa tvayā'haṃ nihato raṇe || 51 ||
kāmamevaṃ vidho lokaḥ kālena viniyujyate |
kṣamaṃ cedbhavatā prāptamuttaraṃ sādhu cintyatām || 52 ||
ityevamuktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātādvyathito mahātmā |
samīkṣya rāmaṃ ravisannikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ || 53 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.