𑌦𑍇𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍍𑌸𑌰𑌸𑌸𑍁𑌰𑌸𑌰𑌿𑌤𑍍𑌪𑌾𑌰𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯-
-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌶𑌙𑍍𑌗𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑌿𑌤𑌪𑌰𑌿𑌣𑌤𑌾𑌰𑌕𑍍𑌤𑌶𑌾𑌲𑍀𑌲𑌤𑌾 𑌵𑌃 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌗𑌰𑍍𑌤𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌜𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌜𑍍𑌜𑍁𑌭𑍂𑌤𑌾
𑌘𑍋𑌰𑌾𑌘𑍋𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍁𑌹𑌾𑌲𑍀𑌦𑌹𑌨𑌶𑌿𑌖𑌿𑌶𑌿𑌖𑌾𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌮 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑌾𑌃 ॥ 1 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌗𑌮𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌯𑌵𑌿𑌜𑌯𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌪𑌷𑍍𑌟𑌰𑍇𑌖𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑌲𑌿𑌕𑌹𑌿𑌮𑌧𑌰𑌾𑌧𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑍋𑌦𑍍𑌯-
-𑌜𑍍𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍍𑌯𑌾𑌭𑌂 𑌮𑍃𑌡𑌾𑌨𑍀𑌕𑌮𑌿𑌤𑍁𑌰𑍁𑌡𑍁𑌪𑌰𑍁𑌕𑍍𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌰𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌦𑍍𑌗𑍗𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌨𑌤𑌿𑌸𑌮𑌯𑌪𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾-
-𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃 𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕𑌮𑌣𑌿𑌦𑍃𑌷𑌨𑍍𑌮𑌗𑍍𑌨𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌶𑍋𑌭𑌮𑍍 ।
𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌶𑌫𑌰𑌿𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑌿 𑌵𑍋 𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌾-
-𑌦𑌸𑍍𑌤𑍋𑌕𑌾𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌹𑍁𑌤𑌵𑌹𑌕𑌣𑌿𑌕𑌾𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌸𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 ॥ 3 ॥
𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌦𑍃𑌗𑍍𑌭𑍂𑌤𑌯𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌦𑌹𑌿𑌮𑌹𑌿𑌮𑌰𑍁𑌗𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌯𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋
𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑍗𑌘𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌶𑌂𑌸𑍀 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟 𑌇𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑌾𑌵𑌶𑍇𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 ।
𑌸𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌯𑌿 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌗𑌤𑍇𑌤𑍀𑌵 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌗𑌰𑍍𑌵𑌂
𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍀𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌗𑌲𑌮𑌥 𑌦𑌧𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍋𑌰𑍍𑌵𑌃 ॥ 4 ॥
𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑍇 𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌾𑌬𑍍𑌜𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌇𑌵 𑌪𑌿𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌯𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌦𑍁𑌹𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾
𑌶𑍈𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌰𑌚𑌿𑌤𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑍋𑌽𑌭𑍂𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌵𑌰𑌘𑌟𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌜𑍈𑌤𑍍𑌰𑍋𑌗𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇
𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑌿𑌹 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌪𑌣𑍇𑌚𑍍𑌛𑍋𑌸𑍍𑌤𑌦𑌨𑍁 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌗𑌣𑍍𑌡-
-𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍂𑌂 𑌵𑌿𑌨𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤 𑌇𑌵 𑌯𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑍋𑌣𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌘𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑍍 ।
𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌰𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌭𑍇 𑌸𑌤𑌤𑌨𑌤𑌜𑌨𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾𑌤𑌿𑌶𑍗𑌣𑍍𑌡𑍇
𑌚𑌾𑌣𑍍𑌡𑍀𑌶𑍇 𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑌧𑌿𑌕𑌮𑌵𑌨𑌤𑌾𑌖𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 𑌵𑌃 ॥ 6 ॥
𑌖𑌟𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋𑌦𑌗𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑍇𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌵𑌿𑌕𑌟𑌪𑍁𑌟𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑌨𑍍𑌧𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌶-
-𑌪𑍍𑌰𑍇𑌪𑍍𑌸𑍂𑌦𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌫𑌣𑍋𑌰𑍁𑌶𑍍𑌵𑌸𑌦𑌤𑌿𑌧𑌵𑌲𑌾𑌹𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌦𑌧𑌾𑌨𑌃 ।
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑌶𑍋𑌭𑌃
𑌶𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌯 𑌭𑍂𑌯𑌾𑌦𑌲𑌮𑌤𑌿𑌵𑌿𑌮𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌕𑍋𑌣𑌃 𑌸 𑌘𑍋𑌣𑌃 ॥ 7 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌯𑌯𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌤𑌿𑌲𑌸𑌤𑍋𑌰𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌾𑌤𑌿𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌿𑌤𑌰𑌵𑌧𑍂𑌶𑌙𑍍𑌕𑌯𑌾 𑌶𑍈𑌲𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 ।
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍗 𑌶𑌶𑍍𑌵𑌦𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑌬𑌹𑍁𑌲𑌦𑌶𑌮𑍀𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀𑌶𑌾𑌤𑌿𑌶𑍁𑌭𑍍𑌰𑌾-
-𑌵𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌃 𑌕𑌮𑌿𑌤𑍁𑌰𑌵𑌨𑌮𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑍗 𑌕𑌪𑍋𑌲𑍗 ॥ 8 ॥
𑌯𑍋 𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌭𑌾𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤 𑌇𑌵 𑌨𑌿𑌭𑍃𑌤𑌂 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍋 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛-
-𑌨𑍍𑌸𑍋𑌤𑍍𑌥𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌲𑌗𑌤𑌗𑌰𑌲𑌂 𑌪𑌤𑍍𑌯𑍁𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌃 𑌪𑌶𑍂𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍍𑌣𑌾 𑌯𑌮𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌿𑌬𑌤𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌃 𑌸𑌾𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌃 𑌶𑍋𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌦𑌧𑌰𑌮𑌹𑌸𑌾 𑌸𑍋𑌽𑌧𑌰𑍋 𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 𑌯𑌾 𑌵𑌦𑌨𑌶𑌶𑌧𑌰𑌾𑌦𑍁𑌦𑍍𑌗𑌲𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑍀-
-𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌾𑌮𑍍𑌭𑌃𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌫𑍇𑌨𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌵𑌲𑍀𑌵 ।
𑌦𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌾 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌪𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌮𑌿𑌹 𑌦𑌨𑍁𑌦𑌾𑌯𑌾𑌦𑌦𑍗𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯
𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌰𑌮𑌲𑌤𑌰𑌪𑍍𑌰𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌵𑌃 ॥ 10 ॥
𑌨𑍍𑌯𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌭𑍃𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌘𑌨𑌸𑌮𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑍇𑌘𑍗𑌘𑌘𑍋𑌷𑌂
𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋𑌰𑍁𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌪𑌰𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌗𑌭𑍀𑌰𑌃 ।
𑌸𑍁𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌿𑌤𑌕𑌰𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌃 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌫𑌲𑌵𑌿𑌕𑌲𑌮𑌲𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌮 𑌨𑌾𑌦𑌃 𑌸 𑌨𑌾𑌦𑌃 ॥ 11 ॥
𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍀 𑌲𑌸𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌫𑍇𑌨𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤-
-𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌗𑍍𑌨𑍇𑌵𑌾𑌤𑌿𑌗𑍗𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑌿𑌤𑌸𑍁𑌰𑌸𑌰𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌃 ।
𑌪𑍀𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌭𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍃𑌶𑌮𑌹𑌹𑌹𑌕𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌭𑍀𑌮𑌃 𑌸𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍀𑌷𑍍𑌟 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑌿𑌹 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑍋𑌽𑌷𑍍𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌃 ॥ 12 ॥
𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌾𑌤𑌾𑌖𑍍𑌯𑌮𑌾𑌪𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌦𑍁𑌵𑌿𑌮𑌲𑌮𑍁𑌦𑌗𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌂
𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌹𑍇𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌸𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌜𑌲𑌦𑌨𑌿𑌭𑌮𑌘𑍋𑌰𑌾𑌹𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌬𑌾𑌲𑌾𑌰𑍍𑌕𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌨𑌿𑌗𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑍀𑌶𑌾𑌨𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌂
𑌯𑌦𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍍𑌭𑌵𑌦𑌭𑌿𑌲𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌦𑌦𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑌿 ॥ 13 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍍𑌣𑍋 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌿𑌵 𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌦𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌂𑌵𑌨𑌨𑍍𑌯𑌾
𑌮𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌿𑌸𑍍𑌰𑌃𑌸𑍁𑌨𑍀𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌨𑌿𑌭𑌗𑌰𑌰𑍇𑌖𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌭𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑌲𑍍𑌪𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌭𑍃𑌶𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌃
𑌪𑌤𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾 𑌕𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 𑌵𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌰𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌮𑌧𑌰𑌮𑌹𑌾𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇
𑌸𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌮𑌚𑌲𑌭𑍁𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍇𑌵𑌾𑌶𑌿𑌷𑍋 𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌦𑌮𑌮𑍃𑌤𑌤𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌃
𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌵𑍋 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑌯𑌮𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌯𑍇𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑌕𑍂𑌟𑌃 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌢𑌤𑌰𑌪𑌰𑌿𑌰𑌮𑍍𑌭𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑍍𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌚𑌾𑌮𑍀𑌕𑌰𑌵𑌲𑌯𑌪𑌦𑍈𑌰𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌶𑌾𑌲𑌿 ।
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌢𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌯𑍇𑌤𑍍𑌤-
-𑌦𑍍𑌦𑍋𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌧𑍃𑌦𑌿 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌜𑌟𑍇𑌰𑍍𑌵𑌃 ॥ 16 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌦𑌿𑌵 𑌇𑌵 𑌕𑌮𑌿𑌤𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌾𑌃
𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕𑌮𑌣𑌿𑌮𑌹𑌾𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌃 ।
𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌗𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌕𑌮𑍍𑌭𑌭𑍂𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍁𑌵𑌨𑌵𑌸𑌤𑍇𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑍇𑌭𑌦𑍇𑌹𑌾
𑌬𑌾𑌹𑌾 𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑌿𑌹 𑌨𑌿𑌵𑌹𑌾𑌨𑌂𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌸𑌂𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 17 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍋𑌽𑌲𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌭𑌰𑌵𑌿𑌨𑌮𑌦𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋-
-𑌜𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌨𑍍𑌮𑌲𑌯𑌜𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿 𑌭𑌸𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌗𑌣𑌫𑌣𑌰𑌤𑍍𑌨𑍗𑌘𑌭𑌾𑌭𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌶𑍋𑌭𑌂
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌶𑌶𑍍𑌵𑌦𑍇𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕𑌮𑌣𑌿𑌶𑌿𑌲𑌾𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌭𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋𑌤𑍁 ॥ 18 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍁𑌲𑌵𑌲𑌿𑌲𑌹𑌰𑍀𑌜𑌾𑌲𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌵𑌾𑌞𑍍𑌚-
-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌲𑌦𑍍𑌭𑍁𑌜𑌗𑌵𑌰𑌯𑍁𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌲𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑍇 ।
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑍇 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌶𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌗𑍗𑌰𑍇 𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌮𑍁𑌦𑌰𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌸𑌲𑍀𑌲𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌵𑍈𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍀 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑌿 𑌹𑌿𑌮𑌗𑌿𑌰𑍇𑌰𑍍𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑍋𑌪𑌤𑍍𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃
𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌶𑍍𑌯𑌾𑌯𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌤 𑌇𑌵 𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌨𑍀𑌲𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌮𑌾𑌲𑌾 ।
𑌆𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌹𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌗𑍁𑌣𑌮𑌤𑌿𑌪𑍃𑌥𑍁𑌲𑌂 𑌶𑍈𑌲𑌜𑌾𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌭𑍂𑌮𑌿-
-𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑍋 𑌨𑌿𑌃𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌜𑌘𑌨𑌮𑌤𑌿𑌘𑌨𑌂 𑌬𑌾𑌲𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥ 20 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍𑌭𑌭𑍂𑌤𑍗 𑌪𑍃𑌥𑍁𑌤𑌰𑌜𑌘𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍗 𑌸𑍁𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌰𑌦𑌵𑌰𑌕𑌰𑍋𑌦𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌦𑌧𑌾𑌨𑍗 ।
𑌸𑌾𑌰𑌾𑌵𑍂𑌰𑍂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌭𑌮𑌰𑌿𑌘𑌟𑌾𑌘𑌸𑍍𑌮𑌰𑍗 𑌭𑌸𑍍𑌮𑌶𑍁𑌭𑍍𑌰𑍗
𑌭𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌰𑌧𑌿𑌕𑌮𑌵𑌨𑌤𑍗 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌂 𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋𑌪𑌲𑌰𑌚𑌿𑌤𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌾𑌯𑌿𑌤𑍇 𑌯𑍇 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌂 𑌨𑌿𑌧𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌚𑌰𑌣𑍇 𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌾𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌨𑌿 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑍋𑌗𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍁𑌪𑌧𑌾𑌨𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌰𑍇𑌰𑍍𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌸𑍁𑌧𑌾𑌭𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌵𑌃 ॥ 22 ॥
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌰𑍀𑌭𑍂𑌤𑌭𑍋𑌗𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌗𑌣𑌫𑌣𑌾𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤-
-𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌨𑌰𑍍𑌘𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌸𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃 ।
𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍗 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕𑌮𑌣𑌿𑌬𑍃𑌹𑌦𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌵𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑍇 𑌯𑍇
𑌜𑌙𑍍𑌘𑍇 𑌶𑌙𑍍𑌖𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌶𑍁𑌭𑍍𑌰𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌮𑌿𑌹 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌸𑍇 𑌶𑍂𑌲𑌪𑌾𑌣𑍇𑌃 ॥ 23 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌤𑍋𑌕𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌪𑌚𑌿𑌤𑌿𑌮𑌮𑌲𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌰𑌿𑌭𑌾𑌵𑍋𑌪𑌹𑌾𑌰𑍈𑌃
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍋𑌚𑍍𑌚𑍈𑌃 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌭𑌿𑌵𑍃𑌤𑍗 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌲𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌹 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌸𑌰𑌸𑍀𑌵𑌾𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌦𑍀𑌯𑍇
𑌶𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑌵𑌰𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌕𑌚𑍍𑌛𑌪𑌾𑌵𑌚𑍍𑌛𑌭𑌾𑌸𑍗 ॥ 24 ॥
𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑍈𑌕𑌾𑌂𑌶𑌪𑌾𑌤𑌾𑌦𑌤𑌿𑌬𑌹𑌲𑌗𑌲𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑍁𑌨𑍍𑌨-
-𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌯𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌨𑌿𑌜𑌮𑌚𑌲𑌵𑌰𑌂 𑌚𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌶𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑌯𑍁𑌗𑌦𑍃𑌶𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌪𑍍𑌲𑍋𑌷𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌵𑌿𑌲𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌦𑍍𑌧𑌾𑌹𑌿𑌵𑌲𑍍𑌲𑍍𑌯𑌃 ॥ 25 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀𑌨𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌃𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌸𑍁𑌰𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌮𑍗𑌲𑌿𑌸𑌕𑍍𑌤-
-𑌜𑍍𑌯𑌾𑌯𑍋𑌰𑌤𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑍋𑌸𑍍𑌰𑍈𑌰𑌵𑌿𑌰𑌤𑌮𑌮𑌲𑌾 𑌭𑍂𑌰𑌿𑌨𑍀𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌯𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑌗𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂
𑌨𑍀𑌲𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑌵𑌿𑌲𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌨𑌖𑌾𑌲𑍀 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌵𑌃 ॥ 26 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍇𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌪𑌿 𑌸𑌵𑌿𑌧𑌗𑌤𑍇 𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌸𑌂 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍇
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌲𑌭𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌿𑌹 𑌸𑌰𑌸𑍀𑌵𑌾𑌮𑌰𑌾 𑌯𑍇 𑌦𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃 ।
𑌲𑍋𑌲𑌂 𑌲𑍋𑌲𑌮𑍍𑌬𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌮𑌿𑌵 𑌸𑍁𑌧𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍇𑌵𑌤𑍇 𑌯𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂
𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈𑌣𑌪𑌾𑌣𑍇𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑌲𑌤𑌰𑌰𑍁𑌚𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑍇 𑌵𑌃 ॥ 27 ॥
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌗𑌾𑌦𑌿𑌦𑍋𑌷𑌾𑌕𑍍𑌷𑌤𑌮𑌤𑌿 𑌯𑌤𑌯𑍋 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾-
-𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌾 𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌸𑌦𑍃𑌷𑌿𑌪𑌰𑌿𑌷𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌶𑍇𑌷𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌣𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯𑌾𑌰𑍁𑌣𑍋𑌦𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚𑌰𑌣𑌸𑌰𑌸𑌿𑌜𑌪𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌾𑌵𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾-
-𑌤𑍍𑌪𑌾𑌰𑌾𑌵𑌾𑌰𑌾𑌚𑍍𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌵𑍋 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌹𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌯𑍇𑌯𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌗𑌾𑌃 ॥ 28 ॥
𑌭𑍂𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌮𑌨𑍁𑌸𑍃𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑌰𑌂 𑌧𑌾𑌮 𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌮𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌯𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌦𑌪𑌿 𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌯𑌚𑍍𑌚𑌾𑌂𑌹𑍋𑌹𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍀𑌹𑌂 𑌗𑌹𑌨𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍁𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑍋 𑌮𑍇 𑌮𑌹𑌿𑌤𑌮𑌹𑌰𑌹𑌰𑍍𑌮𑍋𑌹𑌰𑍋𑌹𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 29 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑌹𑌂𑌸𑌪𑌰𑌿𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌕𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌭𑌗𑌵𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌪𑌾𑌦𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌚𑍍𑌛𑌙𑍍𑌕𑌰𑌭𑌗𑌵𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑌿𑌵 𑌕𑍇𑌶𑌾𑌦𑌿𑌪𑌾𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
deyāsurmūrdhni rājatsarasasurasaritpāraparyantanirya-
-tprāṃśustambāḥ piśaṅgāstulitapariṇatāraktaśālīlatā vaḥ |
durvārāpattigartaśritanikhilajanottāraṇe rajjubhūtā
ghorāghorvīruhālīdahanaśikhiśikhāḥ śarma śārvāḥ kapardāḥ || 1 ||
kurvannirvāṇamārgapragamaparilasadrūpyasopānaśaṅkāṃ
śakrārīṇāṃ purāṇāṃ trayavijayakṛtaspaṣṭarekhāyamāṇam |
avyādavyājamuccairalikahimadharādhityakāntastridhodya-
-jjāhnavyābhaṃ mṛḍānīkamituruḍuparukpāṇḍaraṃ vastripuṇḍram || 2 ||
krudhyadgaurīprasādānatisamayapadāṅguṣṭhasaṅkrāntalākṣā-
-binduspardhi smarāreḥ sphaṭikamaṇidṛṣanmagnamāṇikyaśobham |
mūrdhnyudyaddivyasindhoḥ patitaśapharikākāri vo mastakaṃ stā-
-dastokāpattikṛtyai hutavahakaṇikāmokṣarūkṣaṃ sadākṣi || 3 ||
bhūtyai dṛgbhūtayoḥ syādyadahimahimarugbimbayoḥ snigdhavarṇo
daityaughadhvaṃsaśaṃsī sphuṭa iva pariveṣāvaśeṣo vibhāti |
sargasthityantavṛttirmayi samupagatetīva nirvṛttagarvaṃ
śarvāṇībharturuccairyugalamatha dadhadvibhramaṃ tadbhruvorvaḥ || 4 ||
yugme rukmābjapiṅge graha iva pihite drāgyayoḥ prāgduhitrā
śailasya dhvāntanīlāmbararacitabṛhatkañcuko'bhūtprapañcaḥ |
te trainetre pavitre tridaśavaraghaṭāmitrajaitrograśastre
netre netre bhavetāṃ drutamiha bhavatāmindriyāśvānviyantum || 5 ||
caṇḍīvaktrārpaṇecchostadanu bhagavataḥ pāṇḍurukpāṇḍugaṇḍa-
-prodyatkaṇḍūṃ vinetuṃ vitanuta iva ye ratnakoṇairvighṛṣṭim |
caṇḍārcirmaṇḍalābhe satatanatajanadhvāntakhaṇḍātiśauṇḍe
cāṇḍīśe te śriyestāmadhikamavanatākhaṇḍale kuṇḍale vaḥ || 6 ||
khaṭvāṅgodagrapāṇeḥ sphuṭavikaṭapuṭo vaktrarandhrapraveśa-
-prepsūdañcatphaṇoruśvasadatidhavalāhīndraśaṅkāṃ dadhānaḥ |
yuṣmākaṃ kramavaktrāmburuhaparilasatkarṇikākāraśobhaḥ
śaśvattrāṇāya bhūyādalamativimalottuṅgakoṇaḥ sa ghoṇaḥ || 7 ||
krudhyatyaddhā yayoḥ svāṃ tanumatilasatorbimbitāṃ lakṣayantī
bhartre spardhātinighnā muhuritaravadhūśaṅkayā śailakanyā |
yuṣmāṃstau śaśvaduccairabahuladaśamīśarvarīśātiśubhrā-
-vavyāstāṃ divyasindhoḥ kamituravanamallokapālau kapolau || 8 ||
yo bhāsā bhātyupāntasthita iva nibhṛtaṃ kaustubho draṣṭumiccha-
-nsotthasnehānnitāntaṃ galagatagaralaṃ patyuruccaiḥ paśūnām |
prodyatpremṇā yamārdrā pibati girisutā sampadaḥ sātirekā
lokāḥ śoṇīkṛtāntā yadadharamahasā so'dharo vo vidhattām || 9 ||
atyarthaṃ rājate yā vadanaśaśadharādudgalaccāruvāṇī-
-pīyūṣāmbhaḥpravāhaprasaraparilasatphenabindvāvalīva |
deyātsā dantapaṅktiściramiha danudāyādadauvārikasya
dyutyā dīptendukundacchaviramalatarapronnatāgrā mudaṃ vaḥ || 10 ||
nyakkurvannurvarābhṛnnibhaghanasamayoddhuṣṭameghaughaghoṣaṃ
sphūrjadvārdhyutthitorudhvanitamapi parabrahmabhūto gabhīraḥ |
suvyakto vyaktamūrteḥ prakaṭitakaraṇaḥ prāṇanāthasya satyāḥ
prītyā vaḥ saṃvidadhyātphalavikalamalaṃ janma nādaḥ sa nādaḥ || 11 ||
bhāsā yasya trilokī lasati parilasatphenabindvarṇavānta-
-rvyāmagnevātigaurastulitasurasaridvāripūraprasāraḥ |
pīnātmā dantabhābhirbhṛśamahahahakārātibhīmaḥ sadeṣṭāṃ
puṣṭāṃ tuṣṭiṃ kṛṣīṣṭa sphuṭamiha bhavatāmaṭṭahāso'ṣṭamūrteḥ || 12 ||
sadyojātākhyamāpyaṃ yaduvimalamudagvarti yadvāmadevaṃ
nāmnā hemnā sadṛkṣaṃ jaladanibhamaghorāhvayaṃ dakṣiṇaṃ yat |
yadbālārkaprabhaṃ tatpuruṣanigaditaṃ pūrvamīśānasañjñaṃ
yaddivyaṃ tāni śambhorbhavadabhilaṣitaṃ pañca dadyurmukhāni || 13 ||
ātmapremṇo bhavānyā svayamiva racitāḥ sādaraṃ sāṃvananyā
maṣyā tisraḥsunīlāñjananibhagararekhāḥ samābhānti yasyām |
akalpānalpabhāsā bhṛśaruciratarā kambukalpāmbikāyāḥ
patyuḥ sātyantamantarvilasatu satataṃ mantharā kandharā vaḥ || 14 ||
vaktrendordantalakṣmyāściramadharamahākaustubhasyāpyupānte
sotthānāṃ prārthayanyaḥ sthitimacalabhuve vārayantyai niveśam |
prāyuṅktevāśiṣo yaḥ pratipadamamṛtatve sthitaḥ kālaśatroḥ
kālaṃ kurvangalaṃ vo hṛdayamayamalaṃ kṣālayetkālakūṭaḥ || 15 ||
prauḍhapremākulāyā dṛḍhataraparirambheṣu parvendumukhyāḥ
pārvatyāścārucāmīkaravalayapadairaṅkitaṃ kāntiśāli |
raṅgannāgāṅgadāḍhyaṃ satatamavihitaṃ karma nirmūlayetta-
-ddormūlaṃ nirmalaṃ yaddhṛdi duritamapāsyārjitaṃ dhūrjaṭervaḥ || 16 ||
kaṇṭhāśleṣārthamāptā diva iva kamituḥ svargasindhoḥ pravāhāḥ
krāntyai saṃsārasindhoḥ sphaṭikamaṇimahāsaṅkramākāradīrghāḥ |
tiryagviṣkambhabhūtāstribhuvanavasaterbhinnadaityebhadehā
bāhā vastā harasya drutamiha nivahānaṃhasāṃ saṃharantu || 17 ||
vakṣo dakṣadviṣo'laṃ smarabharavinamaddakṣajākṣīṇavakṣo-
-jāntarnikṣiptaśumbhanmalayajamilitodbhāsi bhasmokṣitaṃ yat |
kṣipraṃ tadrūkṣacakṣuḥ śrutigaṇaphaṇaratnaughabhābhīkṣṇaśobhaṃ
yuṣmākaṃ śaśvadenaḥ sphaṭikamaṇiśilāmaṇḍalābhaṃ kṣiṇotu || 18 ||
muktāmukte vicitrākulavalilaharījālaśālinyavāñca-
-nnābhyāvarte viloladbhujagavarayute kālaśatrorviśāle |
yuṣmaccittatridhāmā pratinavarucire mandire kāntilakṣmyāḥ
śetāṃ śītāṃśugaure cirataramudarakṣīrasindhau salīlam || 19 ||
vaiyāghrī yatra kṛttiḥ sphurati himagirervistṛtopatyakāntaḥ
sāndrāvaśyāyamiśrā parita iva vṛtā nīlajīmūtamālā |
ābaddhāhīndrakāñcīguṇamatipṛthulaṃ śailajākrīḍabhūmi-
-stadvo niḥśreyase syājjaghanamatighanaṃ bālaśītāṃśumauleḥ || 20 ||
puṣṭāvaṣṭambhabhūtau pṛthutarajaghanasyāpi nityaṃ trilokyāḥ
samyagvṛttau surendradviradavarakarodārakāntiṃ dadhānau |
sārāvūrū purāreḥ prasabhamarighaṭāghasmarau bhasmaśubhrau
bhaktairatyārdracittairadhikamavanatau vāñchitaṃ vo vidhattām || 21 ||
ānandāyendukāntopalaracitasamudgāyite ye munīnāṃ
cittādarśaṃ nidhātuṃ vidadhati caraṇe tāṇḍavākuñcanāni |
kāñcībhogīndramūrdhnāṃ pratimuhurupadhānāyamāne kṣaṇaṃ te
kānte stāmantakārerdyutivijitasudhābhānunī jānunī vaḥ || 22 ||
mañjīrībhūtabhogipravaragaṇaphaṇāmaṇḍalāntarnitānta-
-vyādīrghānargharatnadyutikisalayate stūyamāne dyusadbhiḥ |
bibhratyau vibhramaṃ vaḥ sphaṭikamaṇibṛhaddaṇḍavadbhāsite ye
jaṅghe śaṅkhenduśubhre bhṛśamiha bhavatāṃ mānase śūlapāṇeḥ || 23 ||
astokastomaśastrairapacitimamalāṃ bhūribhāvopahāraiḥ
kurvadbhiḥ sarvadoccaiḥ satatamabhivṛtau brahmaviddevalādyaiḥ |
samyaksampūjyamānāviha hṛdi sarasīvāniśaṃ yuṣmadīye
śarvasya krīḍatāṃ tau prapadavarabṛhatkacchapāvacchabhāsau || 24 ||
yāḥ svasyaikāṃśapātādatibahalagaladraktavaktraṃ praṇunna-
-prāṇaṃ prākrośayanprāṅnijamacalavaraṃ cālayantaṃ daśāsyam |
pādāṅgulyo diśantu drutamayugadṛśaḥ kalmaṣaploṣakalyāḥ
kalyāṇaṃ phullamālyaprakaravilasitā vaḥ praṇaddhāhivallyaḥ || 25 ||
prahvaprācīnabarhiḥpramukhasuravaraprasphuranmaulisakta-
-jyāyoratnotkarosrairaviratamamalā bhūrinīrājitā yā |
prodagrāgrā pradeyāttatiriva rucirā tārakāṇāṃ nitāntaṃ
nīlagrīvasya pādāmburuhavilasitā sā nakhālī sukhaṃ vaḥ || 26 ||
satyāḥ satyānanendāvapi savidhagate ye vikāsaṃ dadhāte
svānte svāṃ te labhante śriyamiha sarasīvāmarā ye dadhānāḥ |
lolaṃ lolambakānāṃ kulamiva sudhiyāṃ sevate ye sadā stāṃ
bhūtyai bhūtyaiṇapāṇervimalatararucaste padāmbhoruhe vaḥ || 27 ||
yeṣāṃ rāgādidoṣākṣatamati yatayo yānti muktiṃ prasādā-
-dye vā namrātmamūrtidyusadṛṣipariṣanmūrdhni śeṣāyamāṇāḥ |
śrīkaṇṭhasyāruṇodyaccaraṇasarasijaprotthitāste bhāvākhyā-
-tpārāvārācciraṃ vo duritahatikṛtastārayeyuḥ parāgāḥ || 28 ||
bhūmnā yasyāstasīmnā bhuvanamanusṛtaṃ yatparaṃ dhāma dhāmnāṃ
sāmnāmāmnāyatattvaṃ yadapi ca paramaṃ yadguṇātītamādyam |
yaccāṃhohannirīhaṃ gahanamiti muhuḥ prāhuruccairmahānto
māheśaṃ tanmaho me mahitamaharaharmoharohaṃ nihantu || 29 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī śiva keśādipādāntavarṇana stotram ||
Sanskrit — Devanagari (original)
देयासुर्मूर्ध्नि राजत्सरससुरसरित्पारपर्यन्तनिर्य-
-त्प्रांशुस्तम्बाः पिशङ्गास्तुलितपरिणतारक्तशालीलता वः ।
दुर्वारापत्तिगर्तश्रितनिखिलजनोत्तारणे रज्जुभूता
घोराघोर्वीरुहालीदहनशिखिशिखाः शर्म शार्वाः कपर्दाः ॥ 1 ॥
कुर्वन्निर्वाणमार्गप्रगमपरिलसद्रूप्यसोपानशङ्कां
शक्रारीणां पुराणां त्रयविजयकृतस्पष्टरेखायमाणम् ।
अव्यादव्याजमुच्चैरलिकहिमधराधित्यकान्तस्त्रिधोद्य-
-ज्जाह्नव्याभं मृडानीकमितुरुडुपरुक्पाण्डरं वस्त्रिपुण्ड्रम् ॥ 2 ॥
क्रुध्यद्गौरीप्रसादानतिसमयपदाङ्गुष्ठसङ्क्रान्तलाक्षा-
-बिन्दुस्पर्धि स्मरारेः स्फटिकमणिदृषन्मग्नमाणिक्यशोभम् ।
मूर्ध्न्युद्यद्दिव्यसिन्धोः पतितशफरिकाकारि वो मस्तकं स्ता-
-दस्तोकापत्तिकृत्यै हुतवहकणिकामोक्षरूक्षं सदाक्षि ॥ 3 ॥
भूत्यै दृग्भूतयोः स्याद्यदहिमहिमरुग्बिम्बयोः स्निग्धवर्णो
दैत्यौघध्वंसशंसी स्फुट इव परिवेषावशेषो विभाति ।
सर्गस्थित्यन्तवृत्तिर्मयि समुपगतेतीव निर्वृत्तगर्वं
शर्वाणीभर्तुरुच्चैर्युगलमथ दधद्विभ्रमं तद्भ्रुवोर्वः ॥ 4 ॥
युग्मे रुक्माब्जपिङ्गे ग्रह इव पिहिते द्राग्ययोः प्राग्दुहित्रा
शैलस्य ध्वान्तनीलाम्बररचितबृहत्कञ्चुकोऽभूत्प्रपञ्चः ।
ते त्रैनेत्रे पवित्रे त्रिदशवरघटामित्रजैत्रोग्रशस्त्रे
नेत्रे नेत्रे भवेतां द्रुतमिह भवतामिन्द्रियाश्वान्वियन्तुम् ॥ 5 ॥
चण्डीवक्त्रार्पणेच्छोस्तदनु भगवतः पाण्डुरुक्पाण्डुगण्ड-
-प्रोद्यत्कण्डूं विनेतुं वितनुत इव ये रत्नकोणैर्विघृष्टिम् ।
चण्डार्चिर्मण्डलाभे सततनतजनध्वान्तखण्डातिशौण्डे
चाण्डीशे ते श्रियेस्तामधिकमवनताखण्डले कुण्डले वः ॥ 6 ॥
खट्वाङ्गोदग्रपाणेः स्फुटविकटपुटो वक्त्ररन्ध्रप्रवेश-
-प्रेप्सूदञ्चत्फणोरुश्वसदतिधवलाहीन्द्रशङ्कां दधानः ।
युष्माकं क्रमवक्त्राम्बुरुहपरिलसत्कर्णिकाकारशोभः
शश्वत्त्राणाय भूयादलमतिविमलोत्तुङ्गकोणः स घोणः ॥ 7 ॥
क्रुध्यत्यद्धा ययोः स्वां तनुमतिलसतोर्बिम्बितां लक्षयन्ती
भर्त्रे स्पर्धातिनिघ्ना मुहुरितरवधूशङ्कया शैलकन्या ।
युष्मांस्तौ शश्वदुच्चैरबहुलदशमीशर्वरीशातिशुभ्रा-
-वव्यास्तां दिव्यसिन्धोः कमितुरवनमल्लोकपालौ कपोलौ ॥ 8 ॥
यो भासा भात्युपान्तस्थित इव निभृतं कौस्तुभो द्रष्टुमिच्छ-
-न्सोत्थस्नेहान्नितान्तं गलगतगरलं पत्युरुच्चैः पशूनाम् ।
प्रोद्यत्प्रेम्णा यमार्द्रा पिबति गिरिसुता सम्पदः सातिरेका
लोकाः शोणीकृतान्ता यदधरमहसा सोऽधरो वो विधत्ताम् ॥ 9 ॥
अत्यर्थं राजते या वदनशशधरादुद्गलच्चारुवाणी-
-पीयूषाम्भःप्रवाहप्रसरपरिलसत्फेनबिन्द्वावलीव ।
देयात्सा दन्तपङ्क्तिश्चिरमिह दनुदायाददौवारिकस्य
द्युत्या दीप्तेन्दुकुन्दच्छविरमलतरप्रोन्नताग्रा मुदं वः ॥ 10 ॥
न्यक्कुर्वन्नुर्वराभृन्निभघनसमयोद्धुष्टमेघौघघोषं
स्फूर्जद्वार्ध्युत्थितोरुध्वनितमपि परब्रह्मभूतो गभीरः ।
सुव्यक्तो व्यक्तमूर्तेः प्रकटितकरणः प्राणनाथस्य सत्याः
प्रीत्या वः संविदध्यात्फलविकलमलं जन्म नादः स नादः ॥ 11 ॥
भासा यस्य त्रिलोकी लसति परिलसत्फेनबिन्द्वर्णवान्त-
-र्व्यामग्नेवातिगौरस्तुलितसुरसरिद्वारिपूरप्रसारः ।
पीनात्मा दन्तभाभिर्भृशमहहहकारातिभीमः सदेष्टां
पुष्टां तुष्टिं कृषीष्ट स्फुटमिह भवतामट्टहासोऽष्टमूर्तेः ॥ 12 ॥
सद्योजाताख्यमाप्यं यदुविमलमुदग्वर्ति यद्वामदेवं
नाम्ना हेम्ना सदृक्षं जलदनिभमघोराह्वयं दक्षिणं यत् ।
यद्बालार्कप्रभं तत्पुरुषनिगदितं पूर्वमीशानसञ्ज्ञं
यद्दिव्यं तानि शम्भोर्भवदभिलषितं पञ्च दद्युर्मुखानि ॥ 13 ॥
आत्मप्रेम्णो भवान्या स्वयमिव रचिताः सादरं सांवनन्या
मष्या तिस्रःसुनीलाञ्जननिभगररेखाः समाभान्ति यस्याम् ।
अकल्पानल्पभासा भृशरुचिरतरा कम्बुकल्पाम्बिकायाः
पत्युः सात्यन्तमन्तर्विलसतु सततं मन्थरा कन्धरा वः ॥ 14 ॥
वक्त्रेन्दोर्दन्तलक्ष्म्याश्चिरमधरमहाकौस्तुभस्याप्युपान्ते
सोत्थानां प्रार्थयन्यः स्थितिमचलभुवे वारयन्त्यै निवेशम् ।
प्रायुङ्क्तेवाशिषो यः प्रतिपदममृतत्वे स्थितः कालशत्रोः
कालं कुर्वन्गलं वो हृदयमयमलं क्षालयेत्कालकूटः ॥ 15 ॥
प्रौढप्रेमाकुलाया दृढतरपरिरम्भेषु पर्वेन्दुमुख्याः
पार्वत्याश्चारुचामीकरवलयपदैरङ्कितं कान्तिशालि ।
रङ्गन्नागाङ्गदाढ्यं सततमविहितं कर्म निर्मूलयेत्त-
-द्दोर्मूलं निर्मलं यद्धृदि दुरितमपास्यार्जितं धूर्जटेर्वः ॥ 16 ॥
कण्ठाश्लेषार्थमाप्ता दिव इव कमितुः स्वर्गसिन्धोः प्रवाहाः
क्रान्त्यै संसारसिन्धोः स्फटिकमणिमहासङ्क्रमाकारदीर्घाः ।
तिर्यग्विष्कम्भभूतास्त्रिभुवनवसतेर्भिन्नदैत्येभदेहा
बाहा वस्ता हरस्य द्रुतमिह निवहानंहसां संहरन्तु ॥ 17 ॥
वक्षो दक्षद्विषोऽलं स्मरभरविनमद्दक्षजाक्षीणवक्षो-
-जान्तर्निक्षिप्तशुम्भन्मलयजमिलितोद्भासि भस्मोक्षितं यत् ।
क्षिप्रं तद्रूक्षचक्षुः श्रुतिगणफणरत्नौघभाभीक्ष्णशोभं
युष्माकं शश्वदेनः स्फटिकमणिशिलामण्डलाभं क्षिणोतु ॥ 18 ॥
मुक्तामुक्ते विचित्राकुलवलिलहरीजालशालिन्यवाञ्च-
-न्नाभ्यावर्ते विलोलद्भुजगवरयुते कालशत्रोर्विशाले ।
युष्मच्चित्तत्रिधामा प्रतिनवरुचिरे मन्दिरे कान्तिलक्ष्म्याः
शेतां शीतांशुगौरे चिरतरमुदरक्षीरसिन्धौ सलीलम् ॥ 19 ॥
वैयाघ्री यत्र कृत्तिः स्फुरति हिमगिरेर्विस्तृतोपत्यकान्तः
सान्द्रावश्यायमिश्रा परित इव वृता नीलजीमूतमाला ।
आबद्धाहीन्द्रकाञ्चीगुणमतिपृथुलं शैलजाक्रीडभूमि-
-स्तद्वो निःश्रेयसे स्याज्जघनमतिघनं बालशीतांशुमौलेः ॥ 20 ॥
पुष्टावष्टम्भभूतौ पृथुतरजघनस्यापि नित्यं त्रिलोक्याः
सम्यग्वृत्तौ सुरेन्द्रद्विरदवरकरोदारकान्तिं दधानौ ।
सारावूरू पुरारेः प्रसभमरिघटाघस्मरौ भस्मशुभ्रौ
भक्तैरत्यार्द्रचित्तैरधिकमवनतौ वाञ्छितं वो विधत्ताम् ॥ 21 ॥
आनन्दायेन्दुकान्तोपलरचितसमुद्गायिते ये मुनीनां
चित्तादर्शं निधातुं विदधति चरणे ताण्डवाकुञ्चनानि ।
काञ्चीभोगीन्द्रमूर्ध्नां प्रतिमुहुरुपधानायमाने क्षणं ते
कान्ते स्तामन्तकारेर्द्युतिविजितसुधाभानुनी जानुनी वः ॥ 22 ॥
मञ्जीरीभूतभोगिप्रवरगणफणामण्डलान्तर्नितान्त-
-व्यादीर्घानर्घरत्नद्युतिकिसलयते स्तूयमाने द्युसद्भिः ।
बिभ्रत्यौ विभ्रमं वः स्फटिकमणिबृहद्दण्डवद्भासिते ये
जङ्घे शङ्खेन्दुशुभ्रे भृशमिह भवतां मानसे शूलपाणेः ॥ 23 ॥
अस्तोकस्तोमशस्त्रैरपचितिममलां भूरिभावोपहारैः
कुर्वद्भिः सर्वदोच्चैः सततमभिवृतौ ब्रह्मविद्देवलाद्यैः ।
सम्यक्सम्पूज्यमानाविह हृदि सरसीवानिशं युष्मदीये
शर्वस्य क्रीडतां तौ प्रपदवरबृहत्कच्छपावच्छभासौ ॥ 24 ॥
याः स्वस्यैकांशपातादतिबहलगलद्रक्तवक्त्रं प्रणुन्न-
-प्राणं प्राक्रोशयन्प्राङ्निजमचलवरं चालयन्तं दशास्यम् ।
पादाङ्गुल्यो दिशन्तु द्रुतमयुगदृशः कल्मषप्लोषकल्याः
कल्याणं फुल्लमाल्यप्रकरविलसिता वः प्रणद्धाहिवल्ल्यः ॥ 25 ॥
प्रह्वप्राचीनबर्हिःप्रमुखसुरवरप्रस्फुरन्मौलिसक्त-
-ज्यायोरत्नोत्करोस्रैरविरतममला भूरिनीराजिता या ।
प्रोदग्राग्रा प्रदेयात्ततिरिव रुचिरा तारकाणां नितान्तं
नीलग्रीवस्य पादाम्बुरुहविलसिता सा नखाली सुखं वः ॥ 26 ॥
सत्याः सत्याननेन्दावपि सविधगते ये विकासं दधाते
स्वान्ते स्वां ते लभन्ते श्रियमिह सरसीवामरा ये दधानाः ।
लोलं लोलम्बकानां कुलमिव सुधियां सेवते ये सदा स्तां
भूत्यै भूत्यैणपाणेर्विमलतररुचस्ते पदाम्भोरुहे वः ॥ 27 ॥
येषां रागादिदोषाक्षतमति यतयो यान्ति मुक्तिं प्रसादा-
-द्ये वा नम्रात्ममूर्तिद्युसदृषिपरिषन्मूर्ध्नि शेषायमाणाः ।
श्रीकण्ठस्यारुणोद्यच्चरणसरसिजप्रोत्थितास्ते भावाख्या-
-त्पारावाराच्चिरं वो दुरितहतिकृतस्तारयेयुः परागाः ॥ 28 ॥
भूम्ना यस्यास्तसीम्ना भुवनमनुसृतं यत्परं धाम धाम्नां
साम्नामाम्नायतत्त्वं यदपि च परमं यद्गुणातीतमाद्यम् ।
यच्चांहोहन्निरीहं गहनमिति मुहुः प्राहुरुच्चैर्महान्तो
माहेशं तन्महो मे महितमहरहर्मोहरोहं निहन्तु ॥ 29 ॥
इति श्रीमत्परमहंसपरिव्राजकाचार्यस्य श्रीगोविन्दभगवत्पूज्यपादशिष्यस्य श्रीमच्छङ्करभगवतः कृतौ श्री शिव केशादिपादान्तवर्णन स्तोत्रम् ॥
deyāsurmūrdhni rājatsarasasurasaritpāraparyantanirya-
-tprāṃśustambāḥ piśaṅgāstulitapariṇatāraktaśālīlatā vaḥ |
durvārāpattigartaśritanikhilajanottāraṇe rajjubhūtā
ghorāghorvīruhālīdahanaśikhiśikhāḥ śarma śārvāḥ kapardāḥ || 1 ||
kurvannirvāṇamārgapragamaparilasadrūpyasopānaśaṅkāṃ
śakrārīṇāṃ purāṇāṃ trayavijayakṛtaspaṣṭarekhāyamāṇam |
avyādavyājamuccairalikahimadharādhityakāntastridhodya-
-jjāhnavyābhaṃ mṛḍānīkamituruḍuparukpāṇḍaraṃ vastripuṇḍram || 2 ||
krudhyadgaurīprasādānatisamayapadāṅguṣṭhasaṅkrāntalākṣā-
-binduspardhi smarāreḥ sphaṭikamaṇidṛṣanmagnamāṇikyaśobham |
mūrdhnyudyaddivyasindhoḥ patitaśapharikākāri vo mastakaṃ stā-
-dastokāpattikṛtyai hutavahakaṇikāmokṣarūkṣaṃ sadākṣi || 3 ||
bhūtyai dṛgbhūtayoḥ syādyadahimahimarugbimbayoḥ snigdhavarṇo
daityaughadhvaṃsaśaṃsī sphuṭa iva pariveṣāvaśeṣo vibhāti |
sargasthityantavṛttirmayi samupagatetīva nirvṛttagarvaṃ
śarvāṇībharturuccairyugalamatha dadhadvibhramaṃ tadbhruvorvaḥ || 4 ||
yugme rukmābjapiṅge graha iva pihite drāgyayoḥ prāgduhitrā
śailasya dhvāntanīlāmbararacitabṛhatkañcuko'bhūtprapañcaḥ |
te trainetre pavitre tridaśavaraghaṭāmitrajaitrograśastre
netre netre bhavetāṃ drutamiha bhavatāmindriyāśvānviyantum || 5 ||
caṇḍīvaktrārpaṇecchostadanu bhagavataḥ pāṇḍurukpāṇḍugaṇḍa-
-prodyatkaṇḍūṃ vinetuṃ vitanuta iva ye ratnakoṇairvighṛṣṭim |
caṇḍārcirmaṇḍalābhe satatanatajanadhvāntakhaṇḍātiśauṇḍe
cāṇḍīśe te śriyestāmadhikamavanatākhaṇḍale kuṇḍale vaḥ || 6 ||
khaṭvāṅgodagrapāṇeḥ sphuṭavikaṭapuṭo vaktrarandhrapraveśa-
-prepsūdañcatphaṇoruśvasadatidhavalāhīndraśaṅkāṃ dadhānaḥ |
yuṣmākaṃ kramavaktrāmburuhaparilasatkarṇikākāraśobhaḥ
śaśvattrāṇāya bhūyādalamativimalottuṅgakoṇaḥ sa ghoṇaḥ || 7 ||
krudhyatyaddhā yayoḥ svāṃ tanumatilasatorbimbitāṃ lakṣayantī
bhartre spardhātinighnā muhuritaravadhūśaṅkayā śailakanyā |
yuṣmāṃstau śaśvaduccairabahuladaśamīśarvarīśātiśubhrā-
-vavyāstāṃ divyasindhoḥ kamituravanamallokapālau kapolau || 8 ||
yo bhāsā bhātyupāntasthita iva nibhṛtaṃ kaustubho draṣṭumiccha-
-nsotthasnehānnitāntaṃ galagatagaralaṃ patyuruccaiḥ paśūnām |
prodyatpremṇā yamārdrā pibati girisutā sampadaḥ sātirekā
lokāḥ śoṇīkṛtāntā yadadharamahasā so'dharo vo vidhattām || 9 ||
atyarthaṃ rājate yā vadanaśaśadharādudgalaccāruvāṇī-
-pīyūṣāmbhaḥpravāhaprasaraparilasatphenabindvāvalīva |
deyātsā dantapaṅktiściramiha danudāyādadauvārikasya
dyutyā dīptendukundacchaviramalatarapronnatāgrā mudaṃ vaḥ || 10 ||
nyakkurvannurvarābhṛnnibhaghanasamayoddhuṣṭameghaughaghoṣaṃ
sphūrjadvārdhyutthitorudhvanitamapi parabrahmabhūto gabhīraḥ |
suvyakto vyaktamūrteḥ prakaṭitakaraṇaḥ prāṇanāthasya satyāḥ
prītyā vaḥ saṃvidadhyātphalavikalamalaṃ janma nādaḥ sa nādaḥ || 11 ||
bhāsā yasya trilokī lasati parilasatphenabindvarṇavānta-
-rvyāmagnevātigaurastulitasurasaridvāripūraprasāraḥ |
pīnātmā dantabhābhirbhṛśamahahahakārātibhīmaḥ sadeṣṭāṃ
puṣṭāṃ tuṣṭiṃ kṛṣīṣṭa sphuṭamiha bhavatāmaṭṭahāso'ṣṭamūrteḥ || 12 ||
sadyojātākhyamāpyaṃ yaduvimalamudagvarti yadvāmadevaṃ
nāmnā hemnā sadṛkṣaṃ jaladanibhamaghorāhvayaṃ dakṣiṇaṃ yat |
yadbālārkaprabhaṃ tatpuruṣanigaditaṃ pūrvamīśānasañjñaṃ
yaddivyaṃ tāni śambhorbhavadabhilaṣitaṃ pañca dadyurmukhāni || 13 ||
ātmapremṇo bhavānyā svayamiva racitāḥ sādaraṃ sāṃvananyā
maṣyā tisraḥsunīlāñjananibhagararekhāḥ samābhānti yasyām |
akalpānalpabhāsā bhṛśaruciratarā kambukalpāmbikāyāḥ
patyuḥ sātyantamantarvilasatu satataṃ mantharā kandharā vaḥ || 14 ||
vaktrendordantalakṣmyāściramadharamahākaustubhasyāpyupānte
sotthānāṃ prārthayanyaḥ sthitimacalabhuve vārayantyai niveśam |
prāyuṅktevāśiṣo yaḥ pratipadamamṛtatve sthitaḥ kālaśatroḥ
kālaṃ kurvangalaṃ vo hṛdayamayamalaṃ kṣālayetkālakūṭaḥ || 15 ||
prauḍhapremākulāyā dṛḍhataraparirambheṣu parvendumukhyāḥ
pārvatyāścārucāmīkaravalayapadairaṅkitaṃ kāntiśāli |
raṅgannāgāṅgadāḍhyaṃ satatamavihitaṃ karma nirmūlayetta-
-ddormūlaṃ nirmalaṃ yaddhṛdi duritamapāsyārjitaṃ dhūrjaṭervaḥ || 16 ||
kaṇṭhāśleṣārthamāptā diva iva kamituḥ svargasindhoḥ pravāhāḥ
krāntyai saṃsārasindhoḥ sphaṭikamaṇimahāsaṅkramākāradīrghāḥ |
tiryagviṣkambhabhūtāstribhuvanavasaterbhinnadaityebhadehā
bāhā vastā harasya drutamiha nivahānaṃhasāṃ saṃharantu || 17 ||
vakṣo dakṣadviṣo'laṃ smarabharavinamaddakṣajākṣīṇavakṣo-
-jāntarnikṣiptaśumbhanmalayajamilitodbhāsi bhasmokṣitaṃ yat |
kṣipraṃ tadrūkṣacakṣuḥ śrutigaṇaphaṇaratnaughabhābhīkṣṇaśobhaṃ
yuṣmākaṃ śaśvadenaḥ sphaṭikamaṇiśilāmaṇḍalābhaṃ kṣiṇotu || 18 ||
muktāmukte vicitrākulavalilaharījālaśālinyavāñca-
-nnābhyāvarte viloladbhujagavarayute kālaśatrorviśāle |
yuṣmaccittatridhāmā pratinavarucire mandire kāntilakṣmyāḥ
śetāṃ śītāṃśugaure cirataramudarakṣīrasindhau salīlam || 19 ||
vaiyāghrī yatra kṛttiḥ sphurati himagirervistṛtopatyakāntaḥ
sāndrāvaśyāyamiśrā parita iva vṛtā nīlajīmūtamālā |
ābaddhāhīndrakāñcīguṇamatipṛthulaṃ śailajākrīḍabhūmi-
-stadvo niḥśreyase syājjaghanamatighanaṃ bālaśītāṃśumauleḥ || 20 ||
puṣṭāvaṣṭambhabhūtau pṛthutarajaghanasyāpi nityaṃ trilokyāḥ
samyagvṛttau surendradviradavarakarodārakāntiṃ dadhānau |
sārāvūrū purāreḥ prasabhamarighaṭāghasmarau bhasmaśubhrau
bhaktairatyārdracittairadhikamavanatau vāñchitaṃ vo vidhattām || 21 ||
ānandāyendukāntopalaracitasamudgāyite ye munīnāṃ
cittādarśaṃ nidhātuṃ vidadhati caraṇe tāṇḍavākuñcanāni |
kāñcībhogīndramūrdhnāṃ pratimuhurupadhānāyamāne kṣaṇaṃ te
kānte stāmantakārerdyutivijitasudhābhānunī jānunī vaḥ || 22 ||
mañjīrībhūtabhogipravaragaṇaphaṇāmaṇḍalāntarnitānta-
-vyādīrghānargharatnadyutikisalayate stūyamāne dyusadbhiḥ |
bibhratyau vibhramaṃ vaḥ sphaṭikamaṇibṛhaddaṇḍavadbhāsite ye
jaṅghe śaṅkhenduśubhre bhṛśamiha bhavatāṃ mānase śūlapāṇeḥ || 23 ||
astokastomaśastrairapacitimamalāṃ bhūribhāvopahāraiḥ
kurvadbhiḥ sarvadoccaiḥ satatamabhivṛtau brahmaviddevalādyaiḥ |
samyaksampūjyamānāviha hṛdi sarasīvāniśaṃ yuṣmadīye
śarvasya krīḍatāṃ tau prapadavarabṛhatkacchapāvacchabhāsau || 24 ||
yāḥ svasyaikāṃśapātādatibahalagaladraktavaktraṃ praṇunna-
-prāṇaṃ prākrośayanprāṅnijamacalavaraṃ cālayantaṃ daśāsyam |
pādāṅgulyo diśantu drutamayugadṛśaḥ kalmaṣaploṣakalyāḥ
kalyāṇaṃ phullamālyaprakaravilasitā vaḥ praṇaddhāhivallyaḥ || 25 ||
prahvaprācīnabarhiḥpramukhasuravaraprasphuranmaulisakta-
-jyāyoratnotkarosrairaviratamamalā bhūrinīrājitā yā |
prodagrāgrā pradeyāttatiriva rucirā tārakāṇāṃ nitāntaṃ
nīlagrīvasya pādāmburuhavilasitā sā nakhālī sukhaṃ vaḥ || 26 ||
satyāḥ satyānanendāvapi savidhagate ye vikāsaṃ dadhāte
svānte svāṃ te labhante śriyamiha sarasīvāmarā ye dadhānāḥ |
lolaṃ lolambakānāṃ kulamiva sudhiyāṃ sevate ye sadā stāṃ
bhūtyai bhūtyaiṇapāṇervimalatararucaste padāmbhoruhe vaḥ || 27 ||
yeṣāṃ rāgādidoṣākṣatamati yatayo yānti muktiṃ prasādā-
-dye vā namrātmamūrtidyusadṛṣipariṣanmūrdhni śeṣāyamāṇāḥ |
śrīkaṇṭhasyāruṇodyaccaraṇasarasijaprotthitāste bhāvākhyā-
-tpārāvārācciraṃ vo duritahatikṛtastārayeyuḥ parāgāḥ || 28 ||
bhūmnā yasyāstasīmnā bhuvanamanusṛtaṃ yatparaṃ dhāma dhāmnāṃ
sāmnāmāmnāyatattvaṃ yadapi ca paramaṃ yadguṇātītamādyam |
yaccāṃhohannirīhaṃ gahanamiti muhuḥ prāhuruccairmahānto
māheśaṃ tanmaho me mahitamaharaharmoharohaṃ nihantu || 29 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī śiva keśādipādāntavarṇana stotram ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.