শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তমস্সর্গঃ ।
এবমুক্তস্তু সুগ্রীবো রামেণার্তেন বানরঃ ।
অব্রবীত্প্রাঞ্জলির্বাক্যং সবাষ্পং বাষ্পগদ্গদঃ ॥ 1 ॥
ন জানে নিলযং তস্য সর্বথা পাপরক্ষসঃ ।
সামর্থ্যং বিক্রমং বাপি দৌষ্কুলেযস্য বা কুলম্ ॥ 2 ॥
সত্যং তে প্রতিজানামি ত্যজ শোকমরিন্দম ।
করিষ্যামি তথা যত্নং যথা প্রাপ্স্যসি মৈথিলীম্ ॥ 3 ॥
রাবণং সগণং হত্বা পরিতোষ্যাত্মপৌরুষম্ ।
তথাঽস্মি কর্তা ন চিরাদ্যথা প্রীতো ভবিষ্যসি ॥ 4 ॥
অলং বৈক্লব্যমালম্ব্য ধৈর্যমাত্মগতং স্মর ।
ত্বদ্বিধানাং ন সদৃশমীদৃশং বুদ্ধিলাঘবম্ ॥ 5 ॥
মযাঽপি ব্যসনং প্রাপ্তং ভার্যাবিরহজং মহত্ ।
নাহমেবং হি শোচামি ন চ ধৈর্যং পরিত্যজে ॥ 6 ॥
নাহং তামনুশোচামি প্রাকৃতো বানরোঽপি সন্ ।
মহাত্মা চ বিনীতশ্চ কিং পুনর্ধৃতিমান্ভবান্ ॥ 7 ॥
বাষ্পমাপতিতং ধৈর্যান্নিগ্রহীতুং ত্বমর্হসি ।
মর্যাদাং সত্ত্বযুক্তানাং ধৃতিং নোত্স্রষ্টুমর্হসি ॥ 8 ॥
ব্যসনে বাঽর্থকৃচ্ছ্রে বা ভযে বা জীবিতান্তকে ।
বিমৃশন্বৈ স্বযা বুদ্ধ্যা ধৃতিমান্নাবসীদতি ॥ 9 ॥
বালিশস্তু নরো নিত্যং বৈক্লব্যং যোঽনুবর্ততে ।
স মজ্জত্যবশশ্শোকে ভারাক্রান্তেব নৌর্জলে ॥ 10 ॥
এষোঽঞ্জলির্মযা বদ্ধঃ প্রণযাত্ত্বাং প্রসাদযে ।
পৌরুষং শ্রয শোকস্য নান্তরং দাতুমর্হসি ॥ 11 ॥
যে শোকমনুবর্তন্তে ন তেষাং বিদ্যতে সুখম্ ।
তেজশ্চ ক্ষীযতে তেষাং ন ত্বং শোচিতুমর্হসি ॥ 12 ॥
শোকেনাভিপ্রপন্নস্য জীবিতে চাপি সংশযঃ ।
স শোকং ত্যজ রাজেন্দ্র ধৈর্যমাশ্রয কেবলম্ ॥ 13 ॥
হিতং বযস্যভাবেন ব্রূমি নোপদিশামি তে ।
বযস্যতাং পূজযন্মে ন ত্বং শোচিতুমর্হসি ॥ 14 ॥
মধুরং সান্ত্বিত স্তেন সুগ্রীবেণ স রাঘবঃ ।
মুখমশ্রুপরিক্লিন্নং বস্ত্রান্তেন প্রমার্জযত্ ॥ 15 ॥
প্রকৃতিস্থস্তু কাকুত্স্থস্সুগ্রীববচনাত্প্রভুঃ ।
সম্পরিষ্বজ্য সুগ্রীবমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 16 ॥
কর্তব্যং যদ্বযস্যেন স্নিগ্ধেন চ হিতেন চ ।
অনুরূপং চ যুক্তং চ কৃতং সুগ্রীব তত্ত্বযা ॥ 17 ॥
এষ চ প্রকৃতিস্থোঽহমনুনীতস্ত্বযা সখে ।
দুর্লভো হীদৃশো বন্ধুরস্মিন্কালে বিশেষতঃ ॥ 18 ॥
কিং তু যত্নস্ত্বযা কার্যো মৈথিল্যাঃ পরিমার্গণে ।
রাক্ষসস্য চ রৌদ্রস্য রাবণস্য দুরাত্মনঃ ॥ 19 ॥
মযা চ যদনুষ্ঠেযং বিস্রব্ধেন তদুচ্যতাম্ ।
বর্ষাস্বিব চ সুক্ষেত্রে সর্বং সম্পদ্যতে তব ॥ 20 ॥
মযা চ যদিদং বাক্যমভিমানাত্সমীরিতম্ ।
তত্ত্বযা হরিশার্দূল তত্ত্বমিত্যুপধার্যতাম্ ॥ 21 ॥
অনৃতং নোক্তপূর্বং মে ন চ বক্ষ্যে কদাচন ।
এতত্তে প্রতিজানামি সত্যেনৈব চ তে শপাম্যহমম্ ॥ 22 ॥
ততঃ প্রহৃষ্টস্সুগ্রীবো বানরৈস্সচিবৈস্সহ ।
রাঘবস্য বচশ্শ্রুত্বা প্রতিজ্ঞাতং বিশেষতঃ ॥ 23 ॥
এবমেকান্তসম্পৃক্তৌ ততস্তৌ নরবানরৌ ।
উভাবন্যোন্যসদৃশং সুখং দুঃখমভাষতাম্ ॥ 24 ॥
মহানুভাবস্য বচো নিশম্য হরির্নৃপাণামৃষভস্য তস্য ।
কৃতং স মেনে হরিবীরমুখ্য স্তদা স্বকার্যং হৃদযেন বিদ্বান্ ॥ 25 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে সপ্তমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmeṇārtena vānaraḥ |
abravītprāñjalirvākyaṃ sabāṣpaṃ bāṣpagadgadaḥ || 1 ||
na jāne nilayaṃ tasya sarvathā pāparakṣasaḥ |
sāmarthyaṃ vikramaṃ vāpi dauṣkuleyasya vā kulam || 2 ||
satyaṃ te pratijānāmi tyaja śokamarindama |
kariṣyāmi tathā yatnaṃ yathā prāpsyasi maithilīm || 3 ||
rāvaṇaṃ sagaṇaṃ hatvā paritoṣyātmapauruṣam |
tathā'smi kartā na cirādyathā prīto bhaviṣyasi || 4 ||
alaṃ vaiklabyamālambya dhairyamātmagataṃ smara |
tvadvidhānāṃ na sadṛśamīdṛśaṃ buddhilāghavam || 5 ||
mayā'pi vyasanaṃ prāptaṃ bhāryāvirahajaṃ mahat |
nāhamevaṃ hi śocāmi na ca dhairyaṃ parityaje || 6 ||
nāhaṃ tāmanuśocāmi prākṛto vānaro'pi san |
mahātmā ca vinītaśca kiṃ punardhṛtimānbhavān || 7 ||
bāṣpamāpatitaṃ dhairyānnigrahītuṃ tvamarhasi |
maryādāṃ sattvayuktānāṃ dhṛtiṃ notsraṣṭumarhasi || 8 ||
vyasane vā'rthakṛcchre vā bhaye vā jīvitāntake |
vimṛśanvai svayā buddhyā dhṛtimānnāvasīdati || 9 ||
bāliśastu naro nityaṃ vaiklabyaṃ yo'nuvartate |
sa majjatyavaśaśśoke bhārākrānteva naurjale || 10 ||
eṣo'ñjalirmayā baddhaḥ praṇayāttvāṃ prasādaye |
pauruṣaṃ śraya śokasya nāntaraṃ dātumarhasi || 11 ||
ye śokamanuvartante na teṣāṃ vidyate sukham |
tejaśca kṣīyate teṣāṃ na tvaṃ śocitumarhasi || 12 ||
śokenābhiprapannasya jīvite cāpi saṃśayaḥ |
sa śokaṃ tyaja rājendra dhairyamāśraya kevalam || 13 ||
hitaṃ vayasyabhāvena brūmi nopadiśāmi te |
vayasyatāṃ pūjayanme na tvaṃ śocitumarhasi || 14 ||
madhuraṃ sāntvita stena sugrīveṇa sa rāghavaḥ |
mukhamaśrupariklinnaṃ vastrāntena pramārjayat || 15 ||
prakṛtisthastu kākutsthassugrīvavacanātprabhuḥ |
sampariṣvajya sugrīvamidaṃ vacanamabravīt || 16 ||
kartavyaṃ yadvayasyena snigdhena ca hitena ca |
anurūpaṃ ca yuktaṃ ca kṛtaṃ sugrīva tattvayā || 17 ||
eṣa ca prakṛtistho'hamanunītastvayā sakhe |
durlabho hīdṛśo bandhurasminkāle viśeṣataḥ || 18 ||
kiṃ tu yatnastvayā kāryo maithilyāḥ parimārgaṇe |
rākṣasasya ca raudrasya rāvaṇasya durātmanaḥ || 19 ||
mayā ca yadanuṣṭheyaṃ visrabdhena taducyatām |
varṣāsviva ca sukṣetre sarvaṃ sampadyate tava || 20 ||
mayā ca yadidaṃ vākyamabhimānātsamīritam |
tattvayā hariśārdūla tattvamityupadhāryatām || 21 ||
anṛtaṃ noktapūrvaṃ me na ca vakṣye kadācana |
etatte pratijānāmi satyenaiva ca te śapāmyahamam || 22 ||
tataḥ prahṛṣṭassugrīvo vānaraissacivaissaha |
rāghavasya vacaśśrutvā pratijñātaṃ viśeṣataḥ || 23 ||
evamekāntasampṛktau tatastau naravānarau |
ubhāvanyonyasadṛśaṃ sukhaṃ duḥkhamabhāṣatām || 24 ||
mahānubhāvasya vaco niśamya harirnṛpāṇāmṛṣabhasya tasya |
kṛtaṃ sa mene harivīramukhya stadā svakāryaṃ hṛdayena vidvān || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो रामेणार्तेन वानरः ।
अब्रवीत्प्राञ्जलिर्वाक्यं सबाष्पं बाष्पगद्गदः ॥ 1 ॥
न जाने निलयं तस्य सर्वथा पापरक्षसः ।
सामर्थ्यं विक्रमं वापि दौष्कुलेयस्य वा कुलम् ॥ 2 ॥
सत्यं ते प्रतिजानामि त्यज शोकमरिन्दम ।
करिष्यामि तथा यत्नं यथा प्राप्स्यसि मैथिलीम् ॥ 3 ॥
रावणं सगणं हत्वा परितोष्यात्मपौरुषम् ।
तथाऽस्मि कर्ता न चिराद्यथा प्रीतो भविष्यसि ॥ 4 ॥
अलं वैक्लब्यमालम्ब्य धैर्यमात्मगतं स्मर ।
त्वद्विधानां न सदृशमीदृशं बुद्धिलाघवम् ॥ 5 ॥
मयाऽपि व्यसनं प्राप्तं भार्याविरहजं महत् ।
नाहमेवं हि शोचामि न च धैर्यं परित्यजे ॥ 6 ॥
नाहं तामनुशोचामि प्राकृतो वानरोऽपि सन् ।
महात्मा च विनीतश्च किं पुनर्धृतिमान्भवान् ॥ 7 ॥
बाष्पमापतितं धैर्यान्निग्रहीतुं त्वमर्हसि ।
मर्यादां सत्त्वयुक्तानां धृतिं नोत्स्रष्टुमर्हसि ॥ 8 ॥
व्यसने वाऽर्थकृच्छ्रे वा भये वा जीवितान्तके ।
विमृशन्वै स्वया बुद्ध्या धृतिमान्नावसीदति ॥ 9 ॥
बालिशस्तु नरो नित्यं वैक्लब्यं योऽनुवर्तते ।
स मज्जत्यवशश्शोके भाराक्रान्तेव नौर्जले ॥ 10 ॥
एषोऽञ्जलिर्मया बद्धः प्रणयात्त्वां प्रसादये ।
पौरुषं श्रय शोकस्य नान्तरं दातुमर्हसि ॥ 11 ॥
ये शोकमनुवर्तन्ते न तेषां विद्यते सुखम् ।
तेजश्च क्षीयते तेषां न त्वं शोचितुमर्हसि ॥ 12 ॥
शोकेनाभिप्रपन्नस्य जीविते चापि संशयः ।
स शोकं त्यज राजेन्द्र धैर्यमाश्रय केवलम् ॥ 13 ॥
हितं वयस्यभावेन ब्रूमि नोपदिशामि ते ।
वयस्यतां पूजयन्मे न त्वं शोचितुमर्हसि ॥ 14 ॥
मधुरं सान्त्वित स्तेन सुग्रीवेण स राघवः ।
मुखमश्रुपरिक्लिन्नं वस्त्रान्तेन प्रमार्जयत् ॥ 15 ॥
प्रकृतिस्थस्तु काकुत्स्थस्सुग्रीववचनात्प्रभुः ।
सम्परिष्वज्य सुग्रीवमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 16 ॥
कर्तव्यं यद्वयस्येन स्निग्धेन च हितेन च ।
अनुरूपं च युक्तं च कृतं सुग्रीव तत्त्वया ॥ 17 ॥
एष च प्रकृतिस्थोऽहमनुनीतस्त्वया सखे ।
दुर्लभो हीदृशो बन्धुरस्मिन्काले विशेषतः ॥ 18 ॥
किं तु यत्नस्त्वया कार्यो मैथिल्याः परिमार्गणे ।
राक्षसस्य च रौद्रस्य रावणस्य दुरात्मनः ॥ 19 ॥
मया च यदनुष्ठेयं विस्रब्धेन तदुच्यताम् ।
वर्षास्विव च सुक्षेत्रे सर्वं सम्पद्यते तव ॥ 20 ॥
मया च यदिदं वाक्यमभिमानात्समीरितम् ।
तत्त्वया हरिशार्दूल तत्त्वमित्युपधार्यताम् ॥ 21 ॥
अनृतं नोक्तपूर्वं मे न च वक्ष्ये कदाचन ।
एतत्ते प्रतिजानामि सत्येनैव च ते शपाम्यहमम् ॥ 22 ॥
ततः प्रहृष्टस्सुग्रीवो वानरैस्सचिवैस्सह ।
राघवस्य वचश्श्रुत्वा प्रतिज्ञातं विशेषतः ॥ 23 ॥
एवमेकान्तसम्पृक्तौ ततस्तौ नरवानरौ ।
उभावन्योन्यसदृशं सुखं दुःखमभाषताम् ॥ 24 ॥
महानुभावस्य वचो निशम्य हरिर्नृपाणामृषभस्य तस्य ।
कृतं स मेने हरिवीरमुख्य स्तदा स्वकार्यं हृदयेन विद्वान् ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmeṇārtena vānaraḥ |
abravītprāñjalirvākyaṃ sabāṣpaṃ bāṣpagadgadaḥ || 1 ||
na jāne nilayaṃ tasya sarvathā pāparakṣasaḥ |
sāmarthyaṃ vikramaṃ vāpi dauṣkuleyasya vā kulam || 2 ||
satyaṃ te pratijānāmi tyaja śokamarindama |
kariṣyāmi tathā yatnaṃ yathā prāpsyasi maithilīm || 3 ||
rāvaṇaṃ sagaṇaṃ hatvā paritoṣyātmapauruṣam |
tathā'smi kartā na cirādyathā prīto bhaviṣyasi || 4 ||
alaṃ vaiklabyamālambya dhairyamātmagataṃ smara |
tvadvidhānāṃ na sadṛśamīdṛśaṃ buddhilāghavam || 5 ||
mayā'pi vyasanaṃ prāptaṃ bhāryāvirahajaṃ mahat |
nāhamevaṃ hi śocāmi na ca dhairyaṃ parityaje || 6 ||
nāhaṃ tāmanuśocāmi prākṛto vānaro'pi san |
mahātmā ca vinītaśca kiṃ punardhṛtimānbhavān || 7 ||
bāṣpamāpatitaṃ dhairyānnigrahītuṃ tvamarhasi |
maryādāṃ sattvayuktānāṃ dhṛtiṃ notsraṣṭumarhasi || 8 ||
vyasane vā'rthakṛcchre vā bhaye vā jīvitāntake |
vimṛśanvai svayā buddhyā dhṛtimānnāvasīdati || 9 ||
bāliśastu naro nityaṃ vaiklabyaṃ yo'nuvartate |
sa majjatyavaśaśśoke bhārākrānteva naurjale || 10 ||
eṣo'ñjalirmayā baddhaḥ praṇayāttvāṃ prasādaye |
pauruṣaṃ śraya śokasya nāntaraṃ dātumarhasi || 11 ||
ye śokamanuvartante na teṣāṃ vidyate sukham |
tejaśca kṣīyate teṣāṃ na tvaṃ śocitumarhasi || 12 ||
śokenābhiprapannasya jīvite cāpi saṃśayaḥ |
sa śokaṃ tyaja rājendra dhairyamāśraya kevalam || 13 ||
hitaṃ vayasyabhāvena brūmi nopadiśāmi te |
vayasyatāṃ pūjayanme na tvaṃ śocitumarhasi || 14 ||
madhuraṃ sāntvita stena sugrīveṇa sa rāghavaḥ |
mukhamaśrupariklinnaṃ vastrāntena pramārjayat || 15 ||
prakṛtisthastu kākutsthassugrīvavacanātprabhuḥ |
sampariṣvajya sugrīvamidaṃ vacanamabravīt || 16 ||
kartavyaṃ yadvayasyena snigdhena ca hitena ca |
anurūpaṃ ca yuktaṃ ca kṛtaṃ sugrīva tattvayā || 17 ||
eṣa ca prakṛtistho'hamanunītastvayā sakhe |
durlabho hīdṛśo bandhurasminkāle viśeṣataḥ || 18 ||
kiṃ tu yatnastvayā kāryo maithilyāḥ parimārgaṇe |
rākṣasasya ca raudrasya rāvaṇasya durātmanaḥ || 19 ||
mayā ca yadanuṣṭheyaṃ visrabdhena taducyatām |
varṣāsviva ca sukṣetre sarvaṃ sampadyate tava || 20 ||
mayā ca yadidaṃ vākyamabhimānātsamīritam |
tattvayā hariśārdūla tattvamityupadhāryatām || 21 ||
anṛtaṃ noktapūrvaṃ me na ca vakṣye kadācana |
etatte pratijānāmi satyenaiva ca te śapāmyahamam || 22 ||
tataḥ prahṛṣṭassugrīvo vānaraissacivaissaha |
rāghavasya vacaśśrutvā pratijñātaṃ viśeṣataḥ || 23 ||
evamekāntasampṛktau tatastau naravānarau |
ubhāvanyonyasadṛśaṃ sukhaṃ duḥkhamabhāṣatām || 24 ||
mahānubhāvasya vaco niśamya harirnṛpāṇāmṛṣabhasya tasya |
kṛtaṃ sa mene harivīramukhya stadā svakāryaṃ hṛdayena vidvān || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.