6.71 যুদ্ধকাণ্ড - একসপ্ততিতম সর্গঃ

6.71 Yuddhakanda - Ekasaptatitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একসপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
স্ববলংব্যথিতন্দৃষ্টবাতুমুলংরোমহর্ষণম্ ।
ভ্রাতৃংশ্চনিহতান্ দৃষ্টবাশক্রতুল্যপরাক্রমান্ ॥ 1 ॥
পিতৃব্যৌচাপিসনৃদৃশ্যসমরেসন্নিঘাদিতৌ ।
যুদ্ধোন্মত্তং চ মত্তং চ ভ্রাতরৌরাক্ষসর্ষভৌ ॥ 2 ॥
চুকোপ চ মহাতেজাব্রহ্মদত্তবরোযুধি ।
অতিকাযোঽদ্রিসঙ্কাশোদেবদানবদর্পহা ॥ 3 ॥
স ভাস্করসহস্রস্যসঙ্ঘাতমিবভাস্বরম্ ।
রথমাস্থাযশক্রারিরভিদুদ্রাববানরান্ ॥ 4 ॥
স বিস্ফার্যমহাচাপঙ্কিরীটীমৃষ্টকুণ্ডলঃ ।
নামবিশ্রাবযামাসননাদ চ মহাস্বনম্ ॥ 5 ॥
তেনসিংহপ্রণাদেননামবিশ্রাবণেন চ ।
জ্যাশব্দেন চ ভীমেনত্রাসযামাসবানরান্ ॥ 6 ॥
তেদৃষ্টবাদেহমাহাত্ম্যঙ্কুম্ভকর্ণোঽযমুথতিতঃ ।
ভযার্তাবানরাস্সর্বেসংশ্রযন্তেপরস্পরম্ ॥ 7 ॥
তেতস্যরূপমালোক্যযথাবিষ্টোস্ত্রিবিক্রমে ।
ভযাদ্বানরযূধাস্তেবিদ্রবন্তিততস্ততঃ ॥ 8 ॥
তেঽতিকাযংসমাসাদ্যবানরামূঢচেতসঃ ।
শরণ্যংশরণঞ্জগ্মুর্লক্ষ্মণাগ্রজমাহবে ॥ 9 ॥
তোঽতিকাযঙ্কাকুত্স্থোরথস্থম্পর্বতোপমম্ ।
দদর্শধবনিনন্দূরাদ্গর্জন্তঙ্কালমেঘবত্ ॥ 10 ॥
স তন্দৃষ্টবামহাত্মানংরাঘবস্তুবিসিস্মিযে ।
বানরান্ সান্ত্বযিত্বা চ বিভীষণমুবাচ হ ॥ 11 ॥
কোঽসৌপর্বতসঙ্কাশোধনুষ্মান্হরিলোচনঃ ।
যুক্তেহযসহস্রেণবিশালেস্যন্দনেস্থিতঃ ॥ 12 ॥
য এষনিশিতৈশ্শূলৈস্সুতীক্ণৈঃপ্রাসমুদ্গরৈঃ ।
অর্চিষ্মদ্ভির্বৃতোভাতিভূতৈরিবমহেশ্বরঃ ॥ 13 ॥
কালজিহ্বাপ্রকাশাভির্যএষোঽতিবিরাজতে ।
আবৃতোরথশক্তীভির্বিদ্যুদ্ভিরিবতোযদঃ ॥ 14 ॥
ধনূংষিচাস্যসজ্জানিহেমপৃষ্ঠানিসর্বশঃ ।
শোভযন্তিরথশ্রেষ্ঠংশক্রচাপমিবাম্বরম্ ॥ 15 ॥
ক এষরক্ষশ্শার্দূলোরণভূমিবিরাজযন্ ।
অভ্যেতিরথিনাংশ্রেষ্ঠোরথেনাদিত্যতেজসা ॥ 16 ॥
ধ্বজশৃঙ্গপ্রতিষ্ঠেনরাহুণাভিবিরাজতে ।
সূর্যরমশিনিভৈর্বাণৈর্দিশো দশ বিরাজযন্ ॥ 17 ॥
ত্রিণতম্মেঘসন্নাদংহেমপৃষ্ঠমলঙ্কৃতম্ ।
শতক্রতুধনুঃপ্রখ্যন্ধনুশ্চাস্যবিরাজতে ॥ 18 ॥
স ধ্বজস্সপতাকশ্চসানুকর্ষোমহারথঃ ।
চতুস্সাদিসমাযুক্তোমেঘস্তনিতানি ॥ 19 ॥
বিংশতির্দশ চাষ্টৌ চ তূণীররথমাস্থিতাঃ ।
কার্মুকাণি চ ভীমানি জ্যাশ্চ কাঞ্চনপিঙ্গলাঃ ॥ 20 ॥
দ্বৌ চ খডগৌরথগতৌপার্শ্বস্থৌপার্শ্বশোভিতৌ ।
চতুর্হস্তত্সরুযুতৌব্যক্তহস্তদশাযতৌ ॥ 21 ॥
রক্তকণ্ঠগুণো ধীরো মহাপর্বতসন্নিভঃ ।
কালঃ কালমহাবক্ত্রো মেঘস্থ ইব ভাস্করঃ ॥ 22 ॥
কাঞ্চনাঙ্গদনদ্ধাভ্যাম্ভূজাভ্যামেষশোভতে ।
শৃঙ্গাভ্যামিবতুঙ্গাভ্যাংহিমবান্ পর্বতোত্তমঃ ॥ 23 ॥
কুণ্ডলাভ্যান্তুযস্যৈতদ্ভতধ্ভাতিশুভেক্ষ ।
পুনর্বস্বন্তরগতম্পূর্ণম্ভিম্বমিবৈন্দবম্ ॥ 24 ॥
আচক্ষ্বমেমহাবাহোত্বমেনংরাক্ষসোত্তমম্ ।
যন্দৃষ্টবাবানরাস্সর্বেভযার্তাবিদ্রুতাদিশঃ ॥ 25 ॥
স পৃষ্টোরাজপুত্রেণরামেণামিততেজসা ।
আচচক্ষেমহাতেজারঘবাযবিভীষণঃ ॥ 26 ॥
দশগ্রীবোমহাতেজারাজাবৈশ্রবণানুজঃ ।
ভীমকর্মামহোত্সাহোরাবণোরাক্ষসাধিপঃ ॥ 27 ॥
তস্যাসীদ্বীর্যবান্পুত্রোরাবণপ্রতিমোরণে ।
বৃদ্ধসেবীশ্রুতিধরস্সর্বাস্ত্রবিদুষাংবরঃ ॥ 28 ॥
অশ্বপৃষ্ঠেরথেনাগেখডগেধনুষিকর্ষণে ।
ভেদেসান্ত্বে চ দানে চ নযেমন্ত্রে চ সম্মতঃ ॥ 29 ॥
যস্যবাহূসমাশ্রিত্যলঙ্কাবসতিনির্ভযা ।
তনযন্ধান্যমালিন্যাঅতিকাযমিমংবিদুঃ ॥ 30 ॥
এতেনারাধিতোব্রহ্মোতপসাভাবিতাত্মনা ।
অস্ত্রাণিচাপ্যবাপ্তানিরিপবশ্চপরাজিতাঃ ॥ 31 ॥
সুরাসুরৈরবধ্যত্বন্দত্তমস্মৈস্বযম্ভুবা ।
এতচ্চকবচন্দিব্যংরধশ্চৈষোঽরভাস্বরঃ ॥ 32 ॥
এতেনশতশোদেবাদানবাশ্চপরাজিতাঃ ।
রক্ষিতানি চ রক্ষাংসিযক্ষাশ্চাপিনিষূদিতাঃ ॥ 33 ॥
বজ্রংবিষ্টম্ভিতংযেনবাণৈরিন্দ্রস্যধীমতঃ ।
পাশস্সলিলরাজস্যরণেপ্রতিহতস্তথা ॥ 34 ॥
এষোঽতিকাযোবলবান্রাক্ষসানামথর্ষভঃ ।
রাবণস্যতোধীমান্দেবদানবদর্পহা ॥ 35 ॥
তদস্মিন্ক্রিযতাংযত্নঃক্ষিপ্রম্পুরুষপুঙ্গব ।
পুরাবানরসৈন্যানিক্ষ্যন্নযতিসাযকৈঃ ॥ 36 ॥
ততোতিকাযোবলবান্প্রবিশ্যহরিবাহিনীম্ ।
বিষ্ফারযামাসধনুর্ননাদ চ পুনঃপুনঃ ॥ 37 ॥
তম্ভীমবপুষন্দৃষ্টবারথস্থংরথিনাংবরম্ ।
অভিপেতুর্মহাত্মানোযেপ্রধানাবনৌকসঃ ॥ 38 ॥
কুমুদোদ্বিবিদোমৈন্দোনীলশ্শরভএব চ ।
পাদপৈর্গিরিশৃঙ্গৈশ্চযুগপত্সমভিদ্রবন্ ॥ 39 ॥
তেষাংবৃক্ষাংশ্চশৈলাংশ্চশরৈঃকাঞ্চনভূষণৈঃ ।
অতিকাযোমহাতেজাশ্চিচ্ছেদাস্ত্রবিদাংবরঃ ॥ 40 ॥
তাংশ্চৈবসর্বান্ স হরীন্ শরৈস্সর্বাযসৈর্বলী ।
বিব্যাথাভিমুখস্সঙ্খ্যেভীমকাযোনিশাচর ॥ 41 ॥
তেঽর্দিতাম্বাণবর্ষেণভিন্নগাত্রাঃপ্লবঙ্গমাঃ ।
ন শেকুরতিকাযস্যপ্রতিকর্তুম্মহারণে ॥ 42 ॥
তত্ ত্সৈন্যংহরিবীরাণান্ত্রাসযামাসরাক্ষসঃ ।
মৃগযূথমিবক্রুদ্ধোহরির্যৌবনদর্পিতঃ ॥ 43 ॥
সরাক্ষসেন্দ্রোহরিসৈন্যমধ্যেনাযুধ্যমানন্নিজঘানকঞ্চিত্ ।
উপেত্যরামংসধমঃ কলাপী স গর্বিতংবাক্যমিদম্বভাষে ॥ 44 ॥
রথেস্থিতোহংশরচাপপাণির্নপ্রাকৃতঙ্কঞ্চনযোধযামি ।
যস্যাস্তিকশ্চিদ্ব্যবসাযযুক্তোদদাতুমেক্ষিপ্রমিহাদ্যযুদ্ধম্ ॥ 45 ॥
তত্তস্যবাক্যম্ব্রুবতোনিশম্যচুকোপসৌমিত্রিরমিত্রহন্তা ।
অমৃষ্যমাণশ্চসমুত্পপাতজগ্রাহচাপং চ ততস্স্মযিত্বা ॥ 46 ॥
ক্রুদ্ধস্সৌমিত্রিরুত্পত্যতূণাদাক্ষিপ্যসাযকম্ ।
পুরস্তাদতিকাযস্যবিচকর্ষমহদ্ধনুঃ ॥ 47 ॥
পূরযন্ স মহীংশৈলানাকাশংসাগরন্দিশঃ ।
জ্যাশব্দোলক্ষ্মণস্যোগ্রস্ত্রাসযন্ রজনীচরান্ ॥ 48 ॥
সৌমিত্রেশ্চাপনির্ঘোষংশ্রুত্বাপ্রতিভযন্তদা ।
বিসিষ্মিযেমহাতেজারাক্ষসেন্দ্রাত্মজোবলী ॥ 49 ॥
অথাতিকাযঃকুপিতোদৃষ্টবালক্ষ্মণমুত্থিতম্ ।
আদাযনিশিতম্বাণমিদংবচনমব্রবীত্ ॥ 50 ॥
বালস্ত্বমসিসৌমিত্রেবিক্রমেষ্ববিচক্ষণঃ ।
গচ্ছকিঙ্কালসদৃশম্মাংযোধযতুমিচ্ছসি ॥ 51 ॥
ন হিমদ্বাহুসৃষ্টানামস্ত্রাণাহিমবানপি ।
সোঢুমুত্সহতেবেগমন্তরিক্ষমথোমহী ॥ 52 ॥
সুখপ্রসুপ্তঙ্কালাগ্নিংবিবোধযিতুমিচ্ছসি ।
ন্যস্যচাপন্নিবর্তস্বমাপ্রাণান্ জহিমদ্গতঃ ॥ 53 ॥
অথবাত্বম্প্রতিষ্টব্ধো ন নিবর্তিতুমিচ্ছসি ।
তিষ্ঠপ্রাণান্ পরিত্যজ্যগমিষ্যসিযমক্ষ্যম্ ॥ 54 ॥
পশ্যমেনিশিতান্বাণানরিদর্পনিষূদনান্ ।
ঈশ্বরাযুধসঙ্কাশাংস্তপ্তকাঞ্চনভূষণান্ ॥ 55 ॥
এষ তে সর্পসঙ্কাশো বাণঃ পাস্যতি শোণিতম্ ।
মৃগরাজ ইব ক্রুদ্ধো নাগরাজস্য শোণিতম্ ॥ 56 ॥
ইত্যেবমুক্ত্বাসঙ্ক্রুদ্ধশ্শরন্ধনুষিসন্দধে ।
শ্রুত্বাতিকাযস্যবচস্সরোষংসগর্বিতংসম্যতিরাজপুত্রঃ ।
স সঞ্চুকোপাতিবলোমনস্বীরুবাচবাক্যং চ ততোমহার্থম্ ॥ 57 ॥
ন বাক্যমাত্রেণভবান্ প্রধানো ন কত্থনাত্সত্পুরুষাভবন্তি ।
মযিস্থিতেধন্বিনিবাণপাণৌনিদর্শযস্বাত্মবলন্দুরাত্মন্ ॥ 58 ॥
কর্মণা সূচযাত্মানং ন বিকত্থিতুমর্হসি ।
পৌরুষেণ তু যো যুক্তঃ স তু শূর ইতি স্মৃতঃ ॥ 59 ॥
সর্বাযুধসমাযুক্তোধন্বীত্বংরথমাস্থিতঃ ।
শরৈর্বাযদিবাপ্যস্ত্রৈর্দর্শযস্বপরাক্রমম্ ॥ 60 ॥
ততঃ শিরস্তে নিশিতৈঃ পাতযিষ্যাম্যহং শরৈঃ ।
মারুতঃ কালসম্পক্বং বৃন্তাত্তালফলং যথা ॥ 61 ॥
অদ্যতেমামকাবাণাস্তপ্তকাঞ্চনভূষণাঃ ।
পাস্যন্তিরুধিরঙ্গাত্রাদ্বাণশল্যান্তরোত্থিতম্ ॥ 62 ॥
বালোঽযমিতিবিজ্ঞায ন মাবজ্ঞাতুমর্হসি ।
বালোবাযদিবাবৃদ্ধোমৃত্যুঞ্জানীহিসংযুগে ॥ 63 ॥
বালেনবিষ্ণুনালোকাস্ত্রযঃক্রান্তাস্ত্রিবিক্রমৈঃ ।
লক্ষ্মণস্যবচশ্শ্রুত্বাহেতুমত্পরমার্থবত্ ॥ 64 ॥
অতিকাযঃপ্রচুক্রোধবাণঞ্চোত্তমমাদদে ।
ততোবিদ্যাধরাভূতাদেবাদৈত্যামহর্ষযঃ ॥ 65 ॥
গুহ্যকাশ্চমহাত্মানস্তদ্যুদ্ধন্দ্রষ্টুমাগমন্ ।
তোঽতিকাযঃকুপিতশ্চাপমারোপ্যসাযকম্ ॥ 66 ॥
লক্ষ্মণাযপ্রচিক্ষেপসঙ্ক্ষিপন্নিবচাম্বরম্ ।
তমাপতন্তন্নিশিতংশরমাশীবিষোপমম্ ॥ 67 ॥
অর্ধচন্দ্রেণচিচ্ছেদলক্ষ্মণঃপরবীরহা ।
তন্নিকৃত্তংশরন্দৃষ্টবাকৃত্তভোগমিবোরগম্ ॥ 68 ॥
অতিকাযোভৃশঙ্ক্রুদ্ধঃপঞ্চবাণান্ সমাদদে ।
তান্শরান্ সম্প্রচিক্ষেপলক্ষ্মণাযনিশাচরঃ ॥ 69 ॥
তানপ্রাপ্তান্ শরৈস্তীক্ষ্ণৈশ্চিচ্ছেদভরতানুজঃ ।
সতান্ ছিত্ত্বাশিতৈর্বাণৈর্লক্ষ্মণঃপরবীরহা ॥ 70 ॥
আদদেনিশিতম্বাণঞ্জ্বলন্তমিবতেজসা ।
তমাদাযধনুশ্শ্রেষ্ঠেযোজযামাসলক্ষ্মণঃ ॥ 71 ॥
বিচকর্ষ চ বেগেনবিসসর্জ চ বীর্যবান্ ।
পূর্ণাযতবিসৃষেনশরেণনতপর্বণা ॥ 72 ॥
ললাটেরাক্ষসশ্রেষ্ঠমাজঘান স বীর্যবান্ ।
সললাটেশরোমগ্নস্তস্যভীমস্যরক্ষসঃ ॥ 73 ॥
দদৃশে শোণিতেনাক্তঃ পন্নগেন্দ্র ইবাহবে ।
রাক্ষসঃ প্রচকম্পে চ লক্ষ্মণেষু প্রকম্পিতঃ ॥ 74 ॥
রুদ্রবাণহতঙ্ঘোরংযথাত্রিপুরগোপুরম্ ।
চিন্তযামাসচাশ্বাস্যবিমৃশ্য চ মহাবলঃ ॥ 75 ॥
সাধুবাণনিপাতেনশ্লাঘনীযোঽসিমেরিপুঃ ।
বিধাযৈবংবিনম্যাস্যন্নিযম্য চ ভুজাবুভৌ ॥ 76 ॥
স রথোপস্থমাস্থাযরথেনপ্রচচার হ ।
কন্ত্রীন্পঞ্চসপ্তেতিসাযন্রাক্ষসর্ষভঃ ॥ 77 ॥
আদদেসন্দধেচাপিবিচকর্ষোত্সসর্জ চ ।
তেবাণাঃকালসঙ্কাশারাক্ষসেন্দ্রধুনুশ্চ্যুতাঃ ॥ 78 ॥
হেমপুঙ্খারবিপ্রখ্যাশ্চক্রুর্দীপ্তমিবাম্বরম্ ।
তস্তান্রাক্ষসোত্সৃষ্টান্শরৌঘান্রাঘবানুজঃ ॥ 79 ॥
অসম্ব্রান্তঃপ্রচিচ্ছেদনিশিতৈর্বহুভিশ্শরৈঃ ।
তান্ শরান্যুধিসম্প্রেক্ষ্যনিকৃত্তান্রাবণাত্মজঃ ॥ 80 ॥
চুকোপত্রিদশেন্দ্রারির্জগ্রাহনিশিতংশরম্ ।
সসন্ধাযমহাতেজাস্তম্বাণংসহসোত্সৃজত্ ॥ 81 ॥
তেনস্সৌমিত্রিমাযান্তমাজঘানস্তনান্তরে ।
অতিকাযেনসৌমিত্রিস্তাডিতোযুধিবক্ষসি ॥ 82 ॥
সুস্রাব রুধিরং তীব্রং মদং মত্ত ইব দ্বিপঃ ।
স চকার তদাত্মানং বিশল্যং সহসা বিভুঃ ॥ 83 ॥
জগ্রাহ চ শরন্তীক্ষ্ণমস্ত্রেণাপিচসন্দধে ।
আগ্নেযেনতদাঽস্ত্রেণযোজযামাসসাযকম্ ॥ 84 ॥
স জজ্বালতদাবাণোধনুষ্যস্যমহাত্মনঃ ।
অতিকাযোতিতেজস্বীসৌরমস্ত্রংসমাদধে ॥ 85 ॥
তেনবাণম্ভুজঙ্গাভংহেমপুঙ্খমযোজযত্ ।
তদস্ত্রঞ্জ্বলিতঙ্ঘোরংলক্ষ্মণশ্শরমাহিতম্ ॥ 86 ॥
অতিকাযাযচিক্ষেপকালদণ্ডমিবান্তকঃ ।
আগ্নেযেনাভিসংযুক্তন্দৃষ্টবাবাণন্নিশাচরঃ ॥ 87 ॥
উত্সসর্জতদাবাণন্দীপ্তংসূর্যাস্ত্রযোজিতম্ ।
তাবুভাবম্বরেবাণাবন্যোন্যমভিজঘ্নতুঃ ॥ 88 ॥
তেজসাসম্প্রদীপ্তাগ্রৌক্রুদ্ধাবিবভুজঙ্গমৌ ।
তাবন্যোন্যংবিনির্দহ্যপেততুর্ধরণীতলে ॥ 89 ॥
নিরর্চিষৌভস্মকৃতৌ ন ভ্রাজেতেশরোত্তমৌ ।
তাবুভৌদীপ্যমানৌস্ম ন ভ্রাজেতেমহীতলে ॥ 90 ॥
ততোঽতিকাযস্সঙ্কৃদ্ধস্ত্বস্ত্রমৈষীকমুত্সৃজত্ ।
তত্প্রচিচ্ছেদসৌমিত্রিরস্ত্রমৈন্দ্রেণবীর্যবান্ ॥ 91 ॥
ঐষীকন্নিহতন্দৃষ্টবারুষিতোরাবণাত্মজঃ ।
যাম্যেনার্স্তেণসঙ্কৃদ্ধোযোজযামাসসাযকম্ ॥ 92 ॥
ততস্তদস্ত্রঞ্চিক্ষেপলক্ষ্মণাযনিশাচরঃ ।
বাযব্যেনতদস্ত্রেণনিজঘান স লক্ষ্মণঃ ॥ 93 ॥
অথৈনংশরধারাভির্ধারাভিরিবতোযদঃ ।
অভ্যবর্ষত্সুসঙ্কৃদ্ধোলক্ষ্মণোরাবণাত্মজম্ ॥ 94 ॥
তেঽতিকাযংসমাসাদ্যকবচেবজ্রভূষিতে ।
ভগ্নাগ্রশল্যাস্সহসাপেতুর্বাণামহীতলে ॥ 95 ॥
তান্মোঘানভিসম্প্রেক্ষ্যলক্ষ্মণঃপরবীরহা ।
অভ্যবর্ষন্মহেষূণাংসহস্রেণমহাযশাঃ ॥ 96 ॥
স বৃষ্যমাণোবাণৌঘৈরতিকাযোমহাবলঃ ।
অবধ্যকবচস্সঙ্খ্যেরাক্ষসোনৈববিব্যথে ॥ 97 ॥
শরঞ্চাশীবিষাকারংলক্ষ্মণাযব্যপাসৃজত্ ।
স তেনবিদ্ধস্সৌমিত্রির্মর্মদেশেশরেণ হ ॥ 98 ॥
মুহূর্তমাত্রন্নিস্সঞ্জ্ঞোহ্যভবচ্ছত্রুতাপনঃ ।
ততঃস্সঞ্জ্ঞামুপালভ্যচতুর্ভিস্সাযকোত্তমৈঃ ॥ 99 ॥
নিজঘানহযান্সঙ্খ্যেসারথিং চ মহাবলঃ ।
ধ্বজস্যোন্মথনঙ্কৃত্বাশরবর্ষৈররিন্দমঃ ॥ 100 ॥
অসম্ভ্রান্তস্সসৌমিত্রিস্তান্শরানভিলক্ষিতান্ ।
মুমোচলক্ষ্মণোবাণান্বধার্থন্তস্যরক্ষসঃ ॥ 101 ॥
ন শশাকরুজঙ্কর্তুংযুধিতস্যনরোত্তমঃ ।
অথৈনমভ্যুপাগম্যবাযুর্বাক্যমুবাচ হ ॥ 102 ॥
ব্রহ্মদত্তবরো হ্যেষ অবধ্য কবচাবৃতঃ ।
ব্রাহ্মেণাস্ত্রেণ ভিন্ধ্যেনমেষ বধ্যো হি নান্যথা ॥ 103 ॥
অবধ্যএষহ্যন্যেষামস্ত্রাণাঙ্কবচীবলী ।
ততস্তুবাযোর্বচনন্নিশম্যসৌমিত্রিরিন্দ্রপ্রতিমানবীর্যঃ ।
সমাদদেবাণমমোঘবেগন্তদ্ব্রাহ্মমস্ত্রংসহসানিযোজ্য ॥ 104 ॥
নিযুজ্যমানেসৌমিত্রিণাবাণবরেশিতাগ্রে ।
দিশশ্চচন্দ্রর্কমহাগ্রহাশ্চনভশ্চতত্রাসচচালচোর্বী ॥ 105 ॥
তম্ব্রহ্মণোঽস্ত্রেণনিযুজ্যচাপেশরংসুপুঙ্খংযমদূতকল্পম্ ।
সৌমিত্রিরিন্দ্রারিসুতস্যতস্যসসর্জবাণংযুধিবজ্রকল্পম্ ॥ 106 ॥
তংলক্ষ্মণোত্সৃষ্টমমোঘবেগংসমাপতন্তঞ্জ্যলনপ্রকাশম্ ।
সুপর্ণবজ্রোত্তমচিত্রপুঙ্খন্তদাঽতিকাযস্সমরেদদর্শ ॥ 107 ॥
তম্প্রেক্ষমাণস্সহসাঽতিকাযোজঘানবাণৈর্নিশিতৈরনেকৈঃ ।
স সাযকস্তস্যসুপর্ণবেগস্তদাতিকাযস্যজগামপার্শ্বম্ ॥ 108 ॥
তমাগতম্প্রেক্ষ্যতদাতিকাযোবাণম্প্রদীপ্তান্তককালকল্পম্ ।
জঘানক্ত্যৃষ্টিগদাকুঠারৈশূলৈর্হুলৈশ্চাপ্যবিপন্নচেতা ॥ 109 ॥
তান্যাযুধান্যদ্ভুতবিগ্রহাণিমোঘানিকৃত্বা স শরোঽগ্নিদীপ্তঃ ।
প্রগৃহ্যতস্যৈবকিরীটজুষ্টং ততোঽতিকাযস্যশিরোজহার ॥ 110 ॥
তছচিরস্সশিরস্ত্রাণংলক্ষ্মণেষুপ্রপীডিতম্ ।
পপাতসহসাভূমৌশৃঙ্গংহিমবতোযথা ॥ 111 ॥
তম্ভূমৌনিপতিতন্দৃষ্টবাবিক্ষিপ্তভূষণং বভূবুর্ব্যথিতাস্সর্বেহতশেষানিশাচরাঃ ॥ 112 ॥
তেবিষণ্ণমুখাদীনাঃপ্রহারজনিতশ্রমাঃ ।
বিনেদুরুচ্চৈর্বহবস্সহসাবিস্বরৈস্স্বরৈঃ ॥ 113 ॥
ততস্তেত্বরিতংযাতানিরপেক্ষানিশাচরাঃ ।
পুরীমভিমুখাভীতাদ্রবন্তোনাযকেহতে ॥ 114 ॥
প্রহর্ষযুক্তাবহবস্তুবানরাঃপ্রবুদ্দপদ্মপ্রতিমাননাস্তদা ।
অপূজযন্লক্ষ্মণবিষ্টভাগিনংহতেরিপৌভীমবলেদুরাসদে ॥ 115 ॥
অতিবলমতিকাযমভ্রকল্পংযুধিবিনিপাত্য স লক্ষ্মণঃপ্রহৃষ্টঃ ।
ত্বরিতমথতদা স রামপার্শ্বঙ্কপিনিবহৈশ্চসুপূজিতোজগাম ॥ 116 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একসপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
svabalaṃvyathitandṛṣṭavātumulaṃromaharṣaṇam |
bhrātṛṃścanihatān dṛṣṭavāśakratulyaparākramān || 1 ||
pitṛvyaucāpisanṛdṛśyasamaresannighāditau |
yuddhonmattaṃ ca mattaṃ ca bhrātaraurākṣasarṣabhau || 2 ||
cukopa ca mahātejābrahmadattavaroyudhi |
atikāyo'drisaṅkāśodevadānavadarpahā || 3 ||
sa bhāskarasahasrasyasaṅghātamivabhāsvaram |
rathamāsthāyaśakrārirabhidudrāvavānarān || 4 ||
sa visphāryamahācāpaṅkirīṭīmṛṣṭakuṇḍalaḥ |
nāmaviśrāvayāmāsananāda ca mahāsvanam || 5 ||
tenasiṃhapraṇādenanāmaviśrāvaṇena ca |
jyāśabdena ca bhīmenatrāsayāmāsavānarān || 6 ||
tedṛṣṭavādehamāhātmyaṅkumbhakarṇo'yamuthatitaḥ |
bhayārtāvānarāssarvesaṃśrayanteparasparam || 7 ||
tetasyarūpamālokyayathāviṣṭostrivikrame |
bhayādvānarayūdhāstevidravantitatastataḥ || 8 ||
te'tikāyaṃsamāsādyavānarāmūḍhacetasaḥ |
śaraṇyaṃśaraṇañjagmurlakṣmaṇāgrajamāhave || 9 ||
to'tikāyaṅkākutsthorathasthamparvatopamam |
dadarśadhavaninandūrādgarjantaṅkālameghavat || 10 ||
sa tandṛṣṭavāmahātmānaṃrāghavastuvisismiye |
vānarān sāntvayitvā ca vibhīṣaṇamuvāca ha || 11 ||
ko'sauparvatasaṅkāśodhanuṣmānharilocanaḥ |
yuktehayasahasreṇaviśālesyandanesthitaḥ || 12 ||
ya eṣaniśitaiśśūlaissutīkṇaiḥprāsamudgaraiḥ |
arciṣmadbhirvṛtobhātibhūtairivamaheśvaraḥ || 13 ||
kālajihvāprakāśābhiryaeṣo'tivirājate |
āvṛtorathaśaktībhirvidyudbhirivatoyadaḥ || 14 ||
dhanūṃṣicāsyasajjānihemapṛṣṭhānisarvaśaḥ |
śobhayantirathaśreṣṭhaṃśakracāpamivāmbaram || 15 ||
ka eṣarakṣaśśārdūloraṇabhūmivirājayan |
abhyetirathināṃśreṣṭhorathenādityatejasā || 16 ||
dhvajaśṛṅgapratiṣṭhenarāhuṇābhivirājate |
sūryaramaśinibhairbāṇairdiśo daśa virājayan || 17 ||
triṇatammeghasannādaṃhemapṛṣṭhamalaṅkṛtam |
śatakratudhanuḥprakhyandhanuścāsyavirājate || 18 ||
sa dhvajassapatākaścasānukarṣomahārathaḥ |
catussādisamāyuktomeghastanitāni || 19 ||
viṃśatirdaśa cāṣṭau ca tūṇīrarathamāsthitāḥ |
kārmukāṇi ca bhīmāni jyāśca kāñcanapiṅgalāḥ || 20 ||
dvau ca khaḍagaurathagataupārśvasthaupārśvaśobhitau |
caturhastatsaruyutauvyaktahastadaśāyatau || 21 ||
raktakaṇṭhaguṇo dhīro mahāparvatasannibhaḥ |
kālaḥ kālamahāvaktro meghastha iva bhāskaraḥ || 22 ||
kāñcanāṅgadanaddhābhyāmbhūjābhyāmeṣaśobhate |
śṛṅgābhyāmivatuṅgābhyāṃhimavān parvatottamaḥ || 23 ||
kuṇḍalābhyāntuyasyaitadbhatadhbhātiśubhekṣa |
punarvasvantaragatampūrṇambhimbamivaindavam || 24 ||
ācakṣvamemahābāhotvamenaṃrākṣasottamam |
yandṛṣṭavāvānarāssarvebhayārtāvidrutādiśaḥ || 25 ||
sa pṛṣṭorājaputreṇarāmeṇāmitatejasā |
ācacakṣemahātejāraghavāyavibhīṣaṇaḥ || 26 ||
daśagrīvomahātejārājāvaiśravaṇānujaḥ |
bhīmakarmāmahotsāhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 27 ||
tasyāsīdvīryavānputrorāvaṇapratimoraṇe |
vṛddhasevīśrutidharassarvāstraviduṣāṃvaraḥ || 28 ||
aśvapṛṣṭherathenāgekhaḍagedhanuṣikarṣaṇe |
bhedesāntve ca dāne ca nayemantre ca sammataḥ || 29 ||
yasyabāhūsamāśrityalaṅkāvasatinirbhayā |
tanayandhānyamālinyāatikāyamimaṃviduḥ || 30 ||
etenārādhitobrahmotapasābhāvitātmanā |
astrāṇicāpyavāptāniripavaścaparājitāḥ || 31 ||
surāsurairavadhyatvandattamasmaisvayambhuvā |
etaccakavacandivyaṃradhaścaiṣo'rabhāsvaraḥ || 32 ||
etenaśataśodevādānavāścaparājitāḥ |
rakṣitāni ca rakṣāṃsiyakṣāścāpiniṣūditāḥ || 33 ||
vajraṃviṣṭambhitaṃyenabāṇairindrasyadhīmataḥ |
pāśassalilarājasyaraṇepratihatastathā || 34 ||
eṣo'tikāyobalavānrākṣasānāmatharṣabhaḥ |
rāvaṇasyatodhīmāndevadānavadarpahā || 35 ||
tadasminkriyatāṃyatnaḥkṣiprampuruṣapuṅgava |
purāvānarasainyānikṣyannayatisāyakaiḥ || 36 ||
tatotikāyobalavānpraviśyaharivāhinīm |
viṣphārayāmāsadhanurnanāda ca punaḥpunaḥ || 37 ||
tambhīmavapuṣandṛṣṭavārathasthaṃrathināṃvaram |
abhipeturmahātmānoyepradhānāvanaukasaḥ || 38 ||
kumudodvividomaindonīlaśśarabhaeva ca |
pādapairgiriśṛṅgaiścayugapatsamabhidravan || 39 ||
teṣāṃvṛkṣāṃścaśailāṃścaśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
atikāyomahātejāścicchedāstravidāṃvaraḥ || 40 ||
tāṃścaivasarvān sa harīn śaraissarvāyasairbalī |
vivyāthābhimukhassaṅkhyebhīmakāyoniśācara || 41 ||
te'rditāmbāṇavarṣeṇabhinnagātrāḥplavaṅgamāḥ |
na śekuratikāyasyapratikartummahāraṇe || 42 ||
tat tsainyaṃharivīrāṇāntrāsayāmāsarākṣasaḥ |
mṛgayūthamivakruddhohariryauvanadarpitaḥ || 43 ||
sarākṣasendroharisainyamadhyenāyudhyamānannijaghānakañcit |
upetyarāmaṃsadhamaḥ kalāpī sa garvitaṃvākyamidambabhāṣe || 44 ||
rathesthitohaṃśaracāpapāṇirnaprākṛtaṅkañcanayodhayāmi |
yasyāstikaścidvyavasāyayuktodadātumekṣipramihādyayuddham || 45 ||
tattasyavākyambruvatoniśamyacukopasaumitriramitrahantā |
amṛṣyamāṇaścasamutpapātajagrāhacāpaṃ ca tatassmayitvā || 46 ||
kruddhassaumitrirutpatyatūṇādākṣipyasāyakam |
purastādatikāyasyavicakarṣamahaddhanuḥ || 47 ||
pūrayan sa mahīṃśailānākāśaṃsāgarandiśaḥ |
jyāśabdolakṣmaṇasyograstrāsayan rajanīcarān || 48 ||
saumitreścāpanirghoṣaṃśrutvāpratibhayantadā |
visiṣmiyemahātejārākṣasendrātmajobalī || 49 ||
athātikāyaḥkupitodṛṣṭavālakṣmaṇamutthitam |
ādāyaniśitambāṇamidaṃvacanamabravīt || 50 ||
bālastvamasisaumitrevikrameṣvavicakṣaṇaḥ |
gacchakiṅkālasadṛśammāṃyodhayatumicchasi || 51 ||
na himadbāhusṛṣṭānāmastrāṇāhimavānapi |
soḍhumutsahatevegamantarikṣamathomahī || 52 ||
sukhaprasuptaṅkālāgniṃvibodhayitumicchasi |
nyasyacāpannivartasvamāprāṇān jahimadgataḥ || 53 ||
athavātvampratiṣṭabdho na nivartitumicchasi |
tiṣṭhaprāṇān parityajyagamiṣyasiyamakṣyam || 54 ||
paśyameniśitānbāṇānaridarpaniṣūdanān |
īśvarāyudhasaṅkāśāṃstaptakāñcanabhūṣaṇān || 55 ||
eṣa te sarpasaṅkāśo bāṇaḥ pāsyati śoṇitam |
mṛgarāja iva kruddho nāgarājasya śoṇitam || 56 ||
ityevamuktvāsaṅkruddhaśśarandhanuṣisandadhe |
śrutvātikāyasyavacassaroṣaṃsagarvitaṃsamyatirājaputraḥ |
sa sañcukopātibalomanasvīruvācavākyaṃ ca tatomahārtham || 57 ||
na vākyamātreṇabhavān pradhāno na katthanātsatpuruṣābhavanti |
mayisthitedhanvinibāṇapāṇaunidarśayasvātmabalandurātman || 58 ||
karmaṇā sūcayātmānaṃ na vikatthitumarhasi |
pauruṣeṇa tu yo yuktaḥ sa tu śūra iti smṛtaḥ || 59 ||
sarvāyudhasamāyuktodhanvītvaṃrathamāsthitaḥ |
śarairvāyadivāpyastrairdarśayasvaparākramam || 60 ||
tataḥ śiraste niśitaiḥ pātayiṣyāmyahaṃ śaraiḥ |
mārutaḥ kālasampakvaṃ vṛntāttālaphalaṃ yathā || 61 ||
adyatemāmakābāṇāstaptakāñcanabhūṣaṇāḥ |
pāsyantirudhiraṅgātrādbāṇaśalyāntarotthitam || 62 ||
bālo'yamitivijñāya na māvajñātumarhasi |
bālovāyadivāvṛddhomṛtyuñjānīhisaṃyuge || 63 ||
bālenaviṣṇunālokāstrayaḥkrāntāstrivikramaiḥ |
lakṣmaṇasyavacaśśrutvāhetumatparamārthavat || 64 ||
atikāyaḥpracukrodhabāṇañcottamamādade |
tatovidyādharābhūtādevādaityāmaharṣayaḥ || 65 ||
guhyakāścamahātmānastadyuddhandraṣṭumāgaman |
to'tikāyaḥkupitaścāpamāropyasāyakam || 66 ||
lakṣmaṇāyapracikṣepasaṅkṣipannivacāmbaram |
tamāpatantanniśitaṃśaramāśīviṣopamam || 67 ||
ardhacandreṇacicchedalakṣmaṇaḥparavīrahā |
tannikṛttaṃśarandṛṣṭavākṛttabhogamivoragam || 68 ||
atikāyobhṛśaṅkruddhaḥpañcabāṇān samādade |
tānśarān sampracikṣepalakṣmaṇāyaniśācaraḥ || 69 ||
tānaprāptān śaraistīkṣṇaiścicchedabharatānujaḥ |
satān chittvāśitairbāṇairlakṣmaṇaḥparavīrahā || 70 ||
ādadeniśitambāṇañjvalantamivatejasā |
tamādāyadhanuśśreṣṭheyojayāmāsalakṣmaṇaḥ || 71 ||
vicakarṣa ca vegenavisasarja ca vīryavān |
pūrṇāyatavisṛṣenaśareṇanataparvaṇā || 72 ||
lalāṭerākṣasaśreṣṭhamājaghāna sa vīryavān |
salalāṭeśaromagnastasyabhīmasyarakṣasaḥ || 73 ||
dadṛśe śoṇitenāktaḥ pannagendra ivāhave |
rākṣasaḥ pracakampe ca lakṣmaṇeṣu prakampitaḥ || 74 ||
rudrabāṇahataṅghoraṃyathātripuragopuram |
cintayāmāsacāśvāsyavimṛśya ca mahābalaḥ || 75 ||
sādhubāṇanipātenaślāghanīyo'simeripuḥ |
vidhāyaivaṃvinamyāsyanniyamya ca bhujāvubhau || 76 ||
sa rathopasthamāsthāyarathenapracacāra ha |
kantrīnpañcasaptetisāyanrākṣasarṣabhaḥ || 77 ||
ādadesandadhecāpivicakarṣotsasarja ca |
tebāṇāḥkālasaṅkāśārākṣasendradhunuścyutāḥ || 78 ||
hemapuṅkhāraviprakhyāścakrurdīptamivāmbaram |
tastānrākṣasotsṛṣṭānśaraughānrāghavānujaḥ || 79 ||
asambrāntaḥpracicchedaniśitairbahubhiśśaraiḥ |
tān śarānyudhisamprekṣyanikṛttānrāvaṇātmajaḥ || 80 ||
cukopatridaśendrārirjagrāhaniśitaṃśaram |
sasandhāyamahātejāstambāṇaṃsahasotsṛjat || 81 ||
tenassaumitrimāyāntamājaghānastanāntare |
atikāyenasaumitristāḍitoyudhivakṣasi || 82 ||
susrāva rudhiraṃ tīvraṃ madaṃ matta iva dvipaḥ |
sa cakāra tadātmānaṃ viśalyaṃ sahasā vibhuḥ || 83 ||
jagrāha ca śarantīkṣṇamastreṇāpicasandadhe |
āgneyenatadā'streṇayojayāmāsasāyakam || 84 ||
sa jajvālatadābāṇodhanuṣyasyamahātmanaḥ |
atikāyotitejasvīsauramastraṃsamādadhe || 85 ||
tenabāṇambhujaṅgābhaṃhemapuṅkhamayojayat |
tadastrañjvalitaṅghoraṃlakṣmaṇaśśaramāhitam || 86 ||
atikāyāyacikṣepakāladaṇḍamivāntakaḥ |
āgneyenābhisaṃyuktandṛṣṭavābāṇanniśācaraḥ || 87 ||
utsasarjatadābāṇandīptaṃsūryāstrayojitam |
tāvubhāvambarebāṇāvanyonyamabhijaghnatuḥ || 88 ||
tejasāsampradīptāgraukruddhāvivabhujaṅgamau |
tāvanyonyaṃvinirdahyapetaturdharaṇītale || 89 ||
nirarciṣaubhasmakṛtau na bhrājeteśarottamau |
tāvubhaudīpyamānausma na bhrājetemahītale || 90 ||
tato'tikāyassaṅkṛddhastvastramaiṣīkamutsṛjat |
tatpracicchedasaumitrirastramaindreṇavīryavān || 91 ||
aiṣīkannihatandṛṣṭavāruṣitorāvaṇātmajaḥ |
yāmyenārsteṇasaṅkṛddhoyojayāmāsasāyakam || 92 ||
tatastadastrañcikṣepalakṣmaṇāyaniśācaraḥ |
vāyavyenatadastreṇanijaghāna sa lakṣmaṇaḥ || 93 ||
athainaṃśaradhārābhirdhārābhirivatoyadaḥ |
abhyavarṣatsusaṅkṛddholakṣmaṇorāvaṇātmajam || 94 ||
te'tikāyaṃsamāsādyakavacevajrabhūṣite |
bhagnāgraśalyāssahasāpeturbāṇāmahītale || 95 ||
tānmoghānabhisamprekṣyalakṣmaṇaḥparavīrahā |
abhyavarṣanmaheṣūṇāṃsahasreṇamahāyaśāḥ || 96 ||
sa vṛṣyamāṇobāṇaughairatikāyomahābalaḥ |
avadhyakavacassaṅkhyerākṣasonaivavivyathe || 97 ||
śarañcāśīviṣākāraṃlakṣmaṇāyavyapāsṛjat |
sa tenaviddhassaumitrirmarmadeśeśareṇa ha || 98 ||
muhūrtamātrannissañjñohyabhavacchatrutāpanaḥ |
tataḥssañjñāmupālabhyacaturbhissāyakottamaiḥ || 99 ||
nijaghānahayānsaṅkhyesārathiṃ ca mahābalaḥ |
dhvajasyonmathanaṅkṛtvāśaravarṣairarindamaḥ || 100 ||
asambhrāntassasaumitristānśarānabhilakṣitān |
mumocalakṣmaṇobāṇānvadhārthantasyarakṣasaḥ || 101 ||
na śaśākarujaṅkartuṃyudhitasyanarottamaḥ |
athainamabhyupāgamyavāyurvākyamuvāca ha || 102 ||
brahmadattavaro hyeṣa avadhya kavacāvṛtaḥ |
brāhmeṇāstreṇa bhindhyenameṣa vadhyo hi nānyathā || 103 ||
avadhyaeṣahyanyeṣāmastrāṇāṅkavacībalī |
tatastuvāyorvacananniśamyasaumitririndrapratimānavīryaḥ |
samādadebāṇamamoghavegantadbrāhmamastraṃsahasāniyojya || 104 ||
niyujyamānesaumitriṇābāṇavareśitāgre |
diśaścacandrarkamahāgrahāścanabhaścatatrāsacacālacorvī || 105 ||
tambrahmaṇo'streṇaniyujyacāpeśaraṃsupuṅkhaṃyamadūtakalpam |
saumitririndrārisutasyatasyasasarjabāṇaṃyudhivajrakalpam || 106 ||
taṃlakṣmaṇotsṛṣṭamamoghavegaṃsamāpatantañjyalanaprakāśam |
suparṇavajrottamacitrapuṅkhantadā'tikāyassamaredadarśa || 107 ||
tamprekṣamāṇassahasā'tikāyojaghānabāṇairniśitairanekaiḥ |
sa sāyakastasyasuparṇavegastadātikāyasyajagāmapārśvam || 108 ||
tamāgatamprekṣyatadātikāyobāṇampradīptāntakakālakalpam |
jaghānaktyṛṣṭigadākuṭhāraiśūlairhulaiścāpyavipannacetā || 109 ||
tānyāyudhānyadbhutavigrahāṇimoghānikṛtvā sa śaro'gnidīptaḥ |
pragṛhyatasyaivakirīṭajuṣṭaṃ tato'tikāyasyaśirojahāra || 110 ||
tachacirassaśirastrāṇaṃlakṣmaṇeṣuprapīḍitam |
papātasahasābhūmauśṛṅgaṃhimavatoyathā || 111 ||
tambhūmaunipatitandṛṣṭavāvikṣiptabhūṣaṇaṃ babhūvurvyathitāssarvehataśeṣāniśācarāḥ || 112 ||
teviṣaṇṇamukhādīnāḥprahārajanitaśramāḥ |
vineduruccairbahavassahasāvisvaraissvaraiḥ || 113 ||
tatastetvaritaṃyātānirapekṣāniśācarāḥ |
purīmabhimukhābhītādravantonāyakehate || 114 ||
praharṣayuktābahavastuvānarāḥprabuddapadmapratimānanāstadā |
apūjayanlakṣmaṇaviṣṭabhāginaṃhateripaubhīmabaledurāsade || 115 ||
atibalamatikāyamabhrakalpaṃyudhivinipātya sa lakṣmaṇaḥprahṛṣṭaḥ |
tvaritamathatadā sa rāmapārśvaṅkapinivahaiścasupūjitojagāma || 116 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकसप्ततितमस्सर्गः ।
स्वबलंव्यथितन्दृष्टवातुमुलंरोमहर्षणम् ।
भ्रातृंश्चनिहतान् दृष्टवाशक्रतुल्यपराक्रमान् ॥ 1 ॥
पितृव्यौचापिसनृदृश्यसमरेसन्निघादितौ ।
युद्धोन्मत्तं च मत्तं च भ्रातरौराक्षसर्षभौ ॥ 2 ॥
चुकोप च महातेजाब्रह्मदत्तवरोयुधि ।
अतिकायोऽद्रिसङ्काशोदेवदानवदर्पहा ॥ 3 ॥
स भास्करसहस्रस्यसङ्घातमिवभास्वरम् ।
रथमास्थायशक्रारिरभिदुद्राववानरान् ॥ 4 ॥
स विस्फार्यमहाचापङ्किरीटीमृष्टकुण्डलः ।
नामविश्रावयामासननाद च महास्वनम् ॥ 5 ॥
तेनसिंहप्रणादेननामविश्रावणेन च ।
ज्याशब्देन च भीमेनत्रासयामासवानरान् ॥ 6 ॥
तेदृष्टवादेहमाहात्म्यङ्कुम्भकर्णोऽयमुथतितः ।
भयार्तावानरास्सर्वेसंश्रयन्तेपरस्परम् ॥ 7 ॥
तेतस्यरूपमालोक्ययथाविष्टोस्त्रिविक्रमे ।
भयाद्वानरयूधास्तेविद्रवन्तिततस्ततः ॥ 8 ॥
तेऽतिकायंसमासाद्यवानरामूढचेतसः ।
शरण्यंशरणञ्जग्मुर्लक्ष्मणाग्रजमाहवे ॥ 9 ॥
तोऽतिकायङ्काकुत्स्थोरथस्थम्पर्वतोपमम् ।
ददर्शधवनिनन्दूराद्गर्जन्तङ्कालमेघवत् ॥ 10 ॥
स तन्दृष्टवामहात्मानंराघवस्तुविसिस्मिये ।
वानरान् सान्त्वयित्वा च विभीषणमुवाच ह ॥ 11 ॥
कोऽसौपर्वतसङ्काशोधनुष्मान्हरिलोचनः ।
युक्तेहयसहस्रेणविशालेस्यन्दनेस्थितः ॥ 12 ॥
य एषनिशितैश्शूलैस्सुतीक्णैःप्रासमुद्गरैः ।
अर्चिष्मद्भिर्वृतोभातिभूतैरिवमहेश्वरः ॥ 13 ॥
कालजिह्वाप्रकाशाभिर्यएषोऽतिविराजते ।
आवृतोरथशक्तीभिर्विद्युद्भिरिवतोयदः ॥ 14 ॥
धनूंषिचास्यसज्जानिहेमपृष्ठानिसर्वशः ।
शोभयन्तिरथश्रेष्ठंशक्रचापमिवाम्बरम् ॥ 15 ॥
क एषरक्षश्शार्दूलोरणभूमिविराजयन् ।
अभ्येतिरथिनांश्रेष्ठोरथेनादित्यतेजसा ॥ 16 ॥
ध्वजशृङ्गप्रतिष्ठेनराहुणाभिविराजते ।
सूर्यरमशिनिभैर्बाणैर्दिशो दश विराजयन् ॥ 17 ॥
त्रिणतम्मेघसन्नादंहेमपृष्ठमलङ्कृतम् ।
शतक्रतुधनुःप्रख्यन्धनुश्चास्यविराजते ॥ 18 ॥
स ध्वजस्सपताकश्चसानुकर्षोमहारथः ।
चतुस्सादिसमायुक्तोमेघस्तनितानि ॥ 19 ॥
विंशतिर्दश चाष्टौ च तूणीररथमास्थिताः ।
कार्मुकाणि च भीमानि ज्याश्च काञ्चनपिङ्गलाः ॥ 20 ॥
द्वौ च खडगौरथगतौपार्श्वस्थौपार्श्वशोभितौ ।
चतुर्हस्तत्सरुयुतौव्यक्तहस्तदशायतौ ॥ 21 ॥
रक्तकण्ठगुणो धीरो महापर्वतसन्निभः ।
कालः कालमहावक्त्रो मेघस्थ इव भास्करः ॥ 22 ॥
काञ्चनाङ्गदनद्धाभ्याम्भूजाभ्यामेषशोभते ।
शृङ्गाभ्यामिवतुङ्गाभ्यांहिमवान् पर्वतोत्तमः ॥ 23 ॥
कुण्डलाभ्यान्तुयस्यैतद्भतध्भातिशुभेक्ष ।
पुनर्वस्वन्तरगतम्पूर्णम्भिम्बमिवैन्दवम् ॥ 24 ॥
आचक्ष्वमेमहाबाहोत्वमेनंराक्षसोत्तमम् ।
यन्दृष्टवावानरास्सर्वेभयार्ताविद्रुतादिशः ॥ 25 ॥
स पृष्टोराजपुत्रेणरामेणामिततेजसा ।
आचचक्षेमहातेजारघवायविभीषणः ॥ 26 ॥
दशग्रीवोमहातेजाराजावैश्रवणानुजः ।
भीमकर्मामहोत्साहोरावणोराक्षसाधिपः ॥ 27 ॥
तस्यासीद्वीर्यवान्पुत्रोरावणप्रतिमोरणे ।
वृद्धसेवीश्रुतिधरस्सर्वास्त्रविदुषांवरः ॥ 28 ॥
अश्वपृष्ठेरथेनागेखडगेधनुषिकर्षणे ।
भेदेसान्त्वे च दाने च नयेमन्त्रे च सम्मतः ॥ 29 ॥
यस्यबाहूसमाश्रित्यलङ्कावसतिनिर्भया ।
तनयन्धान्यमालिन्याअतिकायमिमंविदुः ॥ 30 ॥
एतेनाराधितोब्रह्मोतपसाभावितात्मना ।
अस्त्राणिचाप्यवाप्तानिरिपवश्चपराजिताः ॥ 31 ॥
सुरासुरैरवध्यत्वन्दत्तमस्मैस्वयम्भुवा ।
एतच्चकवचन्दिव्यंरधश्चैषोऽरभास्वरः ॥ 32 ॥
एतेनशतशोदेवादानवाश्चपराजिताः ।
रक्षितानि च रक्षांसियक्षाश्चापिनिषूदिताः ॥ 33 ॥
वज्रंविष्टम्भितंयेनबाणैरिन्द्रस्यधीमतः ।
पाशस्सलिलराजस्यरणेप्रतिहतस्तथा ॥ 34 ॥
एषोऽतिकायोबलवान्राक्षसानामथर्षभः ।
रावणस्यतोधीमान्देवदानवदर्पहा ॥ 35 ॥
तदस्मिन्क्रियतांयत्नःक्षिप्रम्पुरुषपुङ्गव ।
पुरावानरसैन्यानिक्ष्यन्नयतिसायकैः ॥ 36 ॥
ततोतिकायोबलवान्प्रविश्यहरिवाहिनीम् ।
विष्फारयामासधनुर्ननाद च पुनःपुनः ॥ 37 ॥
तम्भीमवपुषन्दृष्टवारथस्थंरथिनांवरम् ।
अभिपेतुर्महात्मानोयेप्रधानावनौकसः ॥ 38 ॥
कुमुदोद्विविदोमैन्दोनीलश्शरभएव च ।
पादपैर्गिरिशृङ्गैश्चयुगपत्समभिद्रवन् ॥ 39 ॥
तेषांवृक्षांश्चशैलांश्चशरैःकाञ्चनभूषणैः ।
अतिकायोमहातेजाश्चिच्छेदास्त्रविदांवरः ॥ 40 ॥
तांश्चैवसर्वान् स हरीन् शरैस्सर्वायसैर्बली ।
विव्याथाभिमुखस्सङ्ख्येभीमकायोनिशाचर ॥ 41 ॥
तेऽर्दिताम्बाणवर्षेणभिन्नगात्राःप्लवङ्गमाः ।
न शेकुरतिकायस्यप्रतिकर्तुम्महारणे ॥ 42 ॥
तत् त्सैन्यंहरिवीराणान्त्रासयामासराक्षसः ।
मृगयूथमिवक्रुद्धोहरिर्यौवनदर्पितः ॥ 43 ॥
सराक्षसेन्द्रोहरिसैन्यमध्येनायुध्यमानन्निजघानकञ्चित् ।
उपेत्यरामंसधमः कलापी स गर्वितंवाक्यमिदम्बभाषे ॥ 44 ॥
रथेस्थितोहंशरचापपाणिर्नप्राकृतङ्कञ्चनयोधयामि ।
यस्यास्तिकश्चिद्व्यवसाययुक्तोददातुमेक्षिप्रमिहाद्ययुद्धम् ॥ 45 ॥
तत्तस्यवाक्यम्ब्रुवतोनिशम्यचुकोपसौमित्रिरमित्रहन्ता ।
अमृष्यमाणश्चसमुत्पपातजग्राहचापं च ततस्स्मयित्वा ॥ 46 ॥
क्रुद्धस्सौमित्रिरुत्पत्यतूणादाक्षिप्यसायकम् ।
पुरस्तादतिकायस्यविचकर्षमहद्धनुः ॥ 47 ॥
पूरयन् स महींशैलानाकाशंसागरन्दिशः ।
ज्याशब्दोलक्ष्मणस्योग्रस्त्रासयन् रजनीचरान् ॥ 48 ॥
सौमित्रेश्चापनिर्घोषंश्रुत्वाप्रतिभयन्तदा ।
विसिष्मियेमहातेजाराक्षसेन्द्रात्मजोबली ॥ 49 ॥
अथातिकायःकुपितोदृष्टवालक्ष्मणमुत्थितम् ।
आदायनिशितम्बाणमिदंवचनमब्रवीत् ॥ 50 ॥
बालस्त्वमसिसौमित्रेविक्रमेष्वविचक्षणः ।
गच्छकिङ्कालसदृशम्मांयोधयतुमिच्छसि ॥ 51 ॥
न हिमद्बाहुसृष्टानामस्त्राणाहिमवानपि ।
सोढुमुत्सहतेवेगमन्तरिक्षमथोमही ॥ 52 ॥
सुखप्रसुप्तङ्कालाग्निंविबोधयितुमिच्छसि ।
न्यस्यचापन्निवर्तस्वमाप्राणान् जहिमद्गतः ॥ 53 ॥
अथवात्वम्प्रतिष्टब्धो न निवर्तितुमिच्छसि ।
तिष्ठप्राणान् परित्यज्यगमिष्यसियमक्ष्यम् ॥ 54 ॥
पश्यमेनिशितान्बाणानरिदर्पनिषूदनान् ।
ईश्वरायुधसङ्काशांस्तप्तकाञ्चनभूषणान् ॥ 55 ॥
एष ते सर्पसङ्काशो बाणः पास्यति शोणितम् ।
मृगराज इव क्रुद्धो नागराजस्य शोणितम् ॥ 56 ॥
इत्येवमुक्त्वासङ्क्रुद्धश्शरन्धनुषिसन्दधे ।
श्रुत्वातिकायस्यवचस्सरोषंसगर्वितंसम्यतिराजपुत्रः ।
स सञ्चुकोपातिबलोमनस्वीरुवाचवाक्यं च ततोमहार्थम् ॥ 57 ॥
न वाक्यमात्रेणभवान् प्रधानो न कत्थनात्सत्पुरुषाभवन्ति ।
मयिस्थितेधन्विनिबाणपाणौनिदर्शयस्वात्मबलन्दुरात्मन् ॥ 58 ॥
कर्मणा सूचयात्मानं न विकत्थितुमर्हसि ।
पौरुषेण तु यो युक्तः स तु शूर इति स्मृतः ॥ 59 ॥
सर्वायुधसमायुक्तोधन्वीत्वंरथमास्थितः ।
शरैर्वायदिवाप्यस्त्रैर्दर्शयस्वपराक्रमम् ॥ 60 ॥
ततः शिरस्ते निशितैः पातयिष्याम्यहं शरैः ।
मारुतः कालसम्पक्वं वृन्तात्तालफलं यथा ॥ 61 ॥
अद्यतेमामकाबाणास्तप्तकाञ्चनभूषणाः ।
पास्यन्तिरुधिरङ्गात्राद्बाणशल्यान्तरोत्थितम् ॥ 62 ॥
बालोऽयमितिविज्ञाय न मावज्ञातुमर्हसि ।
बालोवायदिवावृद्धोमृत्युञ्जानीहिसंयुगे ॥ 63 ॥
बालेनविष्णुनालोकास्त्रयःक्रान्तास्त्रिविक्रमैः ।
लक्ष्मणस्यवचश्श्रुत्वाहेतुमत्परमार्थवत् ॥ 64 ॥
अतिकायःप्रचुक्रोधबाणञ्चोत्तममाददे ।
ततोविद्याधराभूतादेवादैत्यामहर्षयः ॥ 65 ॥
गुह्यकाश्चमहात्मानस्तद्युद्धन्द्रष्टुमागमन् ।
तोऽतिकायःकुपितश्चापमारोप्यसायकम् ॥ 66 ॥
लक्ष्मणायप्रचिक्षेपसङ्क्षिपन्निवचाम्बरम् ।
तमापतन्तन्निशितंशरमाशीविषोपमम् ॥ 67 ॥
अर्धचन्द्रेणचिच्छेदलक्ष्मणःपरवीरहा ।
तन्निकृत्तंशरन्दृष्टवाकृत्तभोगमिवोरगम् ॥ 68 ॥
अतिकायोभृशङ्क्रुद्धःपञ्चबाणान् समाददे ।
तान्शरान् सम्प्रचिक्षेपलक्ष्मणायनिशाचरः ॥ 69 ॥
तानप्राप्तान् शरैस्तीक्ष्णैश्चिच्छेदभरतानुजः ।
सतान् छित्त्वाशितैर्बाणैर्लक्ष्मणःपरवीरहा ॥ 70 ॥
आददेनिशितम्बाणञ्ज्वलन्तमिवतेजसा ।
तमादायधनुश्श्रेष्ठेयोजयामासलक्ष्मणः ॥ 71 ॥
विचकर्ष च वेगेनविससर्ज च वीर्यवान् ।
पूर्णायतविसृषेनशरेणनतपर्वणा ॥ 72 ॥
ललाटेराक्षसश्रेष्ठमाजघान स वीर्यवान् ।
सललाटेशरोमग्नस्तस्यभीमस्यरक्षसः ॥ 73 ॥
ददृशे शोणितेनाक्तः पन्नगेन्द्र इवाहवे ।
राक्षसः प्रचकम्पे च लक्ष्मणेषु प्रकम्पितः ॥ 74 ॥
रुद्रबाणहतङ्घोरंयथात्रिपुरगोपुरम् ।
चिन्तयामासचाश्वास्यविमृश्य च महाबलः ॥ 75 ॥
साधुबाणनिपातेनश्लाघनीयोऽसिमेरिपुः ।
विधायैवंविनम्यास्यन्नियम्य च भुजावुभौ ॥ 76 ॥
स रथोपस्थमास्थायरथेनप्रचचार ह ।
कन्त्रीन्पञ्चसप्तेतिसायन्राक्षसर्षभः ॥ 77 ॥
आददेसन्दधेचापिविचकर्षोत्ससर्ज च ।
तेबाणाःकालसङ्काशाराक्षसेन्द्रधुनुश्च्युताः ॥ 78 ॥
हेमपुङ्खारविप्रख्याश्चक्रुर्दीप्तमिवाम्बरम् ।
तस्तान्राक्षसोत्सृष्टान्शरौघान्राघवानुजः ॥ 79 ॥
असम्ब्रान्तःप्रचिच्छेदनिशितैर्बहुभिश्शरैः ।
तान् शरान्युधिसम्प्रेक्ष्यनिकृत्तान्रावणात्मजः ॥ 80 ॥
चुकोपत्रिदशेन्द्रारिर्जग्राहनिशितंशरम् ।
ससन्धायमहातेजास्तम्बाणंसहसोत्सृजत् ॥ 81 ॥
तेनस्सौमित्रिमायान्तमाजघानस्तनान्तरे ।
अतिकायेनसौमित्रिस्ताडितोयुधिवक्षसि ॥ 82 ॥
सुस्राव रुधिरं तीव्रं मदं मत्त इव द्विपः ।
स चकार तदात्मानं विशल्यं सहसा विभुः ॥ 83 ॥
जग्राह च शरन्तीक्ष्णमस्त्रेणापिचसन्दधे ।
आग्नेयेनतदाऽस्त्रेणयोजयामाससायकम् ॥ 84 ॥
स जज्वालतदाबाणोधनुष्यस्यमहात्मनः ।
अतिकायोतितेजस्वीसौरमस्त्रंसमादधे ॥ 85 ॥
तेनबाणम्भुजङ्गाभंहेमपुङ्खमयोजयत् ।
तदस्त्रञ्ज्वलितङ्घोरंलक्ष्मणश्शरमाहितम् ॥ 86 ॥
अतिकायायचिक्षेपकालदण्डमिवान्तकः ।
आग्नेयेनाभिसंयुक्तन्दृष्टवाबाणन्निशाचरः ॥ 87 ॥
उत्ससर्जतदाबाणन्दीप्तंसूर्यास्त्रयोजितम् ।
तावुभावम्बरेबाणावन्योन्यमभिजघ्नतुः ॥ 88 ॥
तेजसासम्प्रदीप्ताग्रौक्रुद्धाविवभुजङ्गमौ ।
तावन्योन्यंविनिर्दह्यपेततुर्धरणीतले ॥ 89 ॥
निरर्चिषौभस्मकृतौ न भ्राजेतेशरोत्तमौ ।
तावुभौदीप्यमानौस्म न भ्राजेतेमहीतले ॥ 90 ॥
ततोऽतिकायस्सङ्कृद्धस्त्वस्त्रमैषीकमुत्सृजत् ।
तत्प्रचिच्छेदसौमित्रिरस्त्रमैन्द्रेणवीर्यवान् ॥ 91 ॥
ऐषीकन्निहतन्दृष्टवारुषितोरावणात्मजः ।
याम्येनार्स्तेणसङ्कृद्धोयोजयामाससायकम् ॥ 92 ॥
ततस्तदस्त्रञ्चिक्षेपलक्ष्मणायनिशाचरः ।
वायव्येनतदस्त्रेणनिजघान स लक्ष्मणः ॥ 93 ॥
अथैनंशरधाराभिर्धाराभिरिवतोयदः ।
अभ्यवर्षत्सुसङ्कृद्धोलक्ष्मणोरावणात्मजम् ॥ 94 ॥
तेऽतिकायंसमासाद्यकवचेवज्रभूषिते ।
भग्नाग्रशल्यास्सहसापेतुर्बाणामहीतले ॥ 95 ॥
तान्मोघानभिसम्प्रेक्ष्यलक्ष्मणःपरवीरहा ।
अभ्यवर्षन्महेषूणांसहस्रेणमहायशाः ॥ 96 ॥
स वृष्यमाणोबाणौघैरतिकायोमहाबलः ।
अवध्यकवचस्सङ्ख्येराक्षसोनैवविव्यथे ॥ 97 ॥
शरञ्चाशीविषाकारंलक्ष्मणायव्यपासृजत् ।
स तेनविद्धस्सौमित्रिर्मर्मदेशेशरेण ह ॥ 98 ॥
मुहूर्तमात्रन्निस्सञ्ज्ञोह्यभवच्छत्रुतापनः ।
ततःस्सञ्ज्ञामुपालभ्यचतुर्भिस्सायकोत्तमैः ॥ 99 ॥
निजघानहयान्सङ्ख्येसारथिं च महाबलः ।
ध्वजस्योन्मथनङ्कृत्वाशरवर्षैररिन्दमः ॥ 100 ॥
असम्भ्रान्तस्ससौमित्रिस्तान्शरानभिलक्षितान् ।
मुमोचलक्ष्मणोबाणान्वधार्थन्तस्यरक्षसः ॥ 101 ॥
न शशाकरुजङ्कर्तुंयुधितस्यनरोत्तमः ।
अथैनमभ्युपागम्यवायुर्वाक्यमुवाच ह ॥ 102 ॥
ब्रह्मदत्तवरो ह्येष अवध्य कवचावृतः ।
ब्राह्मेणास्त्रेण भिन्ध्येनमेष वध्यो हि नान्यथा ॥ 103 ॥
अवध्यएषह्यन्येषामस्त्राणाङ्कवचीबली ।
ततस्तुवायोर्वचनन्निशम्यसौमित्रिरिन्द्रप्रतिमानवीर्यः ।
समाददेबाणममोघवेगन्तद्ब्राह्ममस्त्रंसहसानियोज्य ॥ 104 ॥
नियुज्यमानेसौमित्रिणाबाणवरेशिताग्रे ।
दिशश्चचन्द्रर्कमहाग्रहाश्चनभश्चतत्रासचचालचोर्वी ॥ 105 ॥
तम्ब्रह्मणोऽस्त्रेणनियुज्यचापेशरंसुपुङ्खंयमदूतकल्पम् ।
सौमित्रिरिन्द्रारिसुतस्यतस्यससर्जबाणंयुधिवज्रकल्पम् ॥ 106 ॥
तंलक्ष्मणोत्सृष्टममोघवेगंसमापतन्तञ्ज्यलनप्रकाशम् ।
सुपर्णवज्रोत्तमचित्रपुङ्खन्तदाऽतिकायस्समरेददर्श ॥ 107 ॥
तम्प्रेक्षमाणस्सहसाऽतिकायोजघानबाणैर्निशितैरनेकैः ।
स सायकस्तस्यसुपर्णवेगस्तदातिकायस्यजगामपार्श्वम् ॥ 108 ॥
तमागतम्प्रेक्ष्यतदातिकायोबाणम्प्रदीप्तान्तककालकल्पम् ।
जघानक्त्यृष्टिगदाकुठारैशूलैर्हुलैश्चाप्यविपन्नचेता ॥ 109 ॥
तान्यायुधान्यद्भुतविग्रहाणिमोघानिकृत्वा स शरोऽग्निदीप्तः ।
प्रगृह्यतस्यैवकिरीटजुष्टं ततोऽतिकायस्यशिरोजहार ॥ 110 ॥
तछचिरस्सशिरस्त्राणंलक्ष्मणेषुप्रपीडितम् ।
पपातसहसाभूमौशृङ्गंहिमवतोयथा ॥ 111 ॥
तम्भूमौनिपतितन्दृष्टवाविक्षिप्तभूषणं बभूवुर्व्यथितास्सर्वेहतशेषानिशाचराः ॥ 112 ॥
तेविषण्णमुखादीनाःप्रहारजनितश्रमाः ।
विनेदुरुच्चैर्बहवस्सहसाविस्वरैस्स्वरैः ॥ 113 ॥
ततस्तेत्वरितंयातानिरपेक्षानिशाचराः ।
पुरीमभिमुखाभीताद्रवन्तोनायकेहते ॥ 114 ॥
प्रहर्षयुक्ताबहवस्तुवानराःप्रबुद्दपद्मप्रतिमाननास्तदा ।
अपूजयन्लक्ष्मणविष्टभागिनंहतेरिपौभीमबलेदुरासदे ॥ 115 ॥
अतिबलमतिकायमभ्रकल्पंयुधिविनिपात्य स लक्ष्मणःप्रहृष्टः ।
त्वरितमथतदा स रामपार्श्वङ्कपिनिवहैश्चसुपूजितोजगाम ॥ 116 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
svabalaṃvyathitandṛṣṭavātumulaṃromaharṣaṇam |
bhrātṛṃścanihatān dṛṣṭavāśakratulyaparākramān || 1 ||
pitṛvyaucāpisanṛdṛśyasamaresannighāditau |
yuddhonmattaṃ ca mattaṃ ca bhrātaraurākṣasarṣabhau || 2 ||
cukopa ca mahātejābrahmadattavaroyudhi |
atikāyo'drisaṅkāśodevadānavadarpahā || 3 ||
sa bhāskarasahasrasyasaṅghātamivabhāsvaram |
rathamāsthāyaśakrārirabhidudrāvavānarān || 4 ||
sa visphāryamahācāpaṅkirīṭīmṛṣṭakuṇḍalaḥ |
nāmaviśrāvayāmāsananāda ca mahāsvanam || 5 ||
tenasiṃhapraṇādenanāmaviśrāvaṇena ca |
jyāśabdena ca bhīmenatrāsayāmāsavānarān || 6 ||
tedṛṣṭavādehamāhātmyaṅkumbhakarṇo'yamuthatitaḥ |
bhayārtāvānarāssarvesaṃśrayanteparasparam || 7 ||
tetasyarūpamālokyayathāviṣṭostrivikrame |
bhayādvānarayūdhāstevidravantitatastataḥ || 8 ||
te'tikāyaṃsamāsādyavānarāmūḍhacetasaḥ |
śaraṇyaṃśaraṇañjagmurlakṣmaṇāgrajamāhave || 9 ||
to'tikāyaṅkākutsthorathasthamparvatopamam |
dadarśadhavaninandūrādgarjantaṅkālameghavat || 10 ||
sa tandṛṣṭavāmahātmānaṃrāghavastuvisismiye |
vānarān sāntvayitvā ca vibhīṣaṇamuvāca ha || 11 ||
ko'sauparvatasaṅkāśodhanuṣmānharilocanaḥ |
yuktehayasahasreṇaviśālesyandanesthitaḥ || 12 ||
ya eṣaniśitaiśśūlaissutīkṇaiḥprāsamudgaraiḥ |
arciṣmadbhirvṛtobhātibhūtairivamaheśvaraḥ || 13 ||
kālajihvāprakāśābhiryaeṣo'tivirājate |
āvṛtorathaśaktībhirvidyudbhirivatoyadaḥ || 14 ||
dhanūṃṣicāsyasajjānihemapṛṣṭhānisarvaśaḥ |
śobhayantirathaśreṣṭhaṃśakracāpamivāmbaram || 15 ||
ka eṣarakṣaśśārdūloraṇabhūmivirājayan |
abhyetirathināṃśreṣṭhorathenādityatejasā || 16 ||
dhvajaśṛṅgapratiṣṭhenarāhuṇābhivirājate |
sūryaramaśinibhairbāṇairdiśo daśa virājayan || 17 ||
triṇatammeghasannādaṃhemapṛṣṭhamalaṅkṛtam |
śatakratudhanuḥprakhyandhanuścāsyavirājate || 18 ||
sa dhvajassapatākaścasānukarṣomahārathaḥ |
catussādisamāyuktomeghastanitāni || 19 ||
viṃśatirdaśa cāṣṭau ca tūṇīrarathamāsthitāḥ |
kārmukāṇi ca bhīmāni jyāśca kāñcanapiṅgalāḥ || 20 ||
dvau ca khaḍagaurathagataupārśvasthaupārśvaśobhitau |
caturhastatsaruyutauvyaktahastadaśāyatau || 21 ||
raktakaṇṭhaguṇo dhīro mahāparvatasannibhaḥ |
kālaḥ kālamahāvaktro meghastha iva bhāskaraḥ || 22 ||
kāñcanāṅgadanaddhābhyāmbhūjābhyāmeṣaśobhate |
śṛṅgābhyāmivatuṅgābhyāṃhimavān parvatottamaḥ || 23 ||
kuṇḍalābhyāntuyasyaitadbhatadhbhātiśubhekṣa |
punarvasvantaragatampūrṇambhimbamivaindavam || 24 ||
ācakṣvamemahābāhotvamenaṃrākṣasottamam |
yandṛṣṭavāvānarāssarvebhayārtāvidrutādiśaḥ || 25 ||
sa pṛṣṭorājaputreṇarāmeṇāmitatejasā |
ācacakṣemahātejāraghavāyavibhīṣaṇaḥ || 26 ||
daśagrīvomahātejārājāvaiśravaṇānujaḥ |
bhīmakarmāmahotsāhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 27 ||
tasyāsīdvīryavānputrorāvaṇapratimoraṇe |
vṛddhasevīśrutidharassarvāstraviduṣāṃvaraḥ || 28 ||
aśvapṛṣṭherathenāgekhaḍagedhanuṣikarṣaṇe |
bhedesāntve ca dāne ca nayemantre ca sammataḥ || 29 ||
yasyabāhūsamāśrityalaṅkāvasatinirbhayā |
tanayandhānyamālinyāatikāyamimaṃviduḥ || 30 ||
etenārādhitobrahmotapasābhāvitātmanā |
astrāṇicāpyavāptāniripavaścaparājitāḥ || 31 ||
surāsurairavadhyatvandattamasmaisvayambhuvā |
etaccakavacandivyaṃradhaścaiṣo'rabhāsvaraḥ || 32 ||
etenaśataśodevādānavāścaparājitāḥ |
rakṣitāni ca rakṣāṃsiyakṣāścāpiniṣūditāḥ || 33 ||
vajraṃviṣṭambhitaṃyenabāṇairindrasyadhīmataḥ |
pāśassalilarājasyaraṇepratihatastathā || 34 ||
eṣo'tikāyobalavānrākṣasānāmatharṣabhaḥ |
rāvaṇasyatodhīmāndevadānavadarpahā || 35 ||
tadasminkriyatāṃyatnaḥkṣiprampuruṣapuṅgava |
purāvānarasainyānikṣyannayatisāyakaiḥ || 36 ||
tatotikāyobalavānpraviśyaharivāhinīm |
viṣphārayāmāsadhanurnanāda ca punaḥpunaḥ || 37 ||
tambhīmavapuṣandṛṣṭavārathasthaṃrathināṃvaram |
abhipeturmahātmānoyepradhānāvanaukasaḥ || 38 ||
kumudodvividomaindonīlaśśarabhaeva ca |
pādapairgiriśṛṅgaiścayugapatsamabhidravan || 39 ||
teṣāṃvṛkṣāṃścaśailāṃścaśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
atikāyomahātejāścicchedāstravidāṃvaraḥ || 40 ||
tāṃścaivasarvān sa harīn śaraissarvāyasairbalī |
vivyāthābhimukhassaṅkhyebhīmakāyoniśācara || 41 ||
te'rditāmbāṇavarṣeṇabhinnagātrāḥplavaṅgamāḥ |
na śekuratikāyasyapratikartummahāraṇe || 42 ||
tat tsainyaṃharivīrāṇāntrāsayāmāsarākṣasaḥ |
mṛgayūthamivakruddhohariryauvanadarpitaḥ || 43 ||
sarākṣasendroharisainyamadhyenāyudhyamānannijaghānakañcit |
upetyarāmaṃsadhamaḥ kalāpī sa garvitaṃvākyamidambabhāṣe || 44 ||
rathesthitohaṃśaracāpapāṇirnaprākṛtaṅkañcanayodhayāmi |
yasyāstikaścidvyavasāyayuktodadātumekṣipramihādyayuddham || 45 ||
tattasyavākyambruvatoniśamyacukopasaumitriramitrahantā |
amṛṣyamāṇaścasamutpapātajagrāhacāpaṃ ca tatassmayitvā || 46 ||
kruddhassaumitrirutpatyatūṇādākṣipyasāyakam |
purastādatikāyasyavicakarṣamahaddhanuḥ || 47 ||
pūrayan sa mahīṃśailānākāśaṃsāgarandiśaḥ |
jyāśabdolakṣmaṇasyograstrāsayan rajanīcarān || 48 ||
saumitreścāpanirghoṣaṃśrutvāpratibhayantadā |
visiṣmiyemahātejārākṣasendrātmajobalī || 49 ||
athātikāyaḥkupitodṛṣṭavālakṣmaṇamutthitam |
ādāyaniśitambāṇamidaṃvacanamabravīt || 50 ||
bālastvamasisaumitrevikrameṣvavicakṣaṇaḥ |
gacchakiṅkālasadṛśammāṃyodhayatumicchasi || 51 ||
na himadbāhusṛṣṭānāmastrāṇāhimavānapi |
soḍhumutsahatevegamantarikṣamathomahī || 52 ||
sukhaprasuptaṅkālāgniṃvibodhayitumicchasi |
nyasyacāpannivartasvamāprāṇān jahimadgataḥ || 53 ||
athavātvampratiṣṭabdho na nivartitumicchasi |
tiṣṭhaprāṇān parityajyagamiṣyasiyamakṣyam || 54 ||
paśyameniśitānbāṇānaridarpaniṣūdanān |
īśvarāyudhasaṅkāśāṃstaptakāñcanabhūṣaṇān || 55 ||
eṣa te sarpasaṅkāśo bāṇaḥ pāsyati śoṇitam |
mṛgarāja iva kruddho nāgarājasya śoṇitam || 56 ||
ityevamuktvāsaṅkruddhaśśarandhanuṣisandadhe |
śrutvātikāyasyavacassaroṣaṃsagarvitaṃsamyatirājaputraḥ |
sa sañcukopātibalomanasvīruvācavākyaṃ ca tatomahārtham || 57 ||
na vākyamātreṇabhavān pradhāno na katthanātsatpuruṣābhavanti |
mayisthitedhanvinibāṇapāṇaunidarśayasvātmabalandurātman || 58 ||
karmaṇā sūcayātmānaṃ na vikatthitumarhasi |
pauruṣeṇa tu yo yuktaḥ sa tu śūra iti smṛtaḥ || 59 ||
sarvāyudhasamāyuktodhanvītvaṃrathamāsthitaḥ |
śarairvāyadivāpyastrairdarśayasvaparākramam || 60 ||
tataḥ śiraste niśitaiḥ pātayiṣyāmyahaṃ śaraiḥ |
mārutaḥ kālasampakvaṃ vṛntāttālaphalaṃ yathā || 61 ||
adyatemāmakābāṇāstaptakāñcanabhūṣaṇāḥ |
pāsyantirudhiraṅgātrādbāṇaśalyāntarotthitam || 62 ||
bālo'yamitivijñāya na māvajñātumarhasi |
bālovāyadivāvṛddhomṛtyuñjānīhisaṃyuge || 63 ||
bālenaviṣṇunālokāstrayaḥkrāntāstrivikramaiḥ |
lakṣmaṇasyavacaśśrutvāhetumatparamārthavat || 64 ||
atikāyaḥpracukrodhabāṇañcottamamādade |
tatovidyādharābhūtādevādaityāmaharṣayaḥ || 65 ||
guhyakāścamahātmānastadyuddhandraṣṭumāgaman |
to'tikāyaḥkupitaścāpamāropyasāyakam || 66 ||
lakṣmaṇāyapracikṣepasaṅkṣipannivacāmbaram |
tamāpatantanniśitaṃśaramāśīviṣopamam || 67 ||
ardhacandreṇacicchedalakṣmaṇaḥparavīrahā |
tannikṛttaṃśarandṛṣṭavākṛttabhogamivoragam || 68 ||
atikāyobhṛśaṅkruddhaḥpañcabāṇān samādade |
tānśarān sampracikṣepalakṣmaṇāyaniśācaraḥ || 69 ||
tānaprāptān śaraistīkṣṇaiścicchedabharatānujaḥ |
satān chittvāśitairbāṇairlakṣmaṇaḥparavīrahā || 70 ||
ādadeniśitambāṇañjvalantamivatejasā |
tamādāyadhanuśśreṣṭheyojayāmāsalakṣmaṇaḥ || 71 ||
vicakarṣa ca vegenavisasarja ca vīryavān |
pūrṇāyatavisṛṣenaśareṇanataparvaṇā || 72 ||
lalāṭerākṣasaśreṣṭhamājaghāna sa vīryavān |
salalāṭeśaromagnastasyabhīmasyarakṣasaḥ || 73 ||
dadṛśe śoṇitenāktaḥ pannagendra ivāhave |
rākṣasaḥ pracakampe ca lakṣmaṇeṣu prakampitaḥ || 74 ||
rudrabāṇahataṅghoraṃyathātripuragopuram |
cintayāmāsacāśvāsyavimṛśya ca mahābalaḥ || 75 ||
sādhubāṇanipātenaślāghanīyo'simeripuḥ |
vidhāyaivaṃvinamyāsyanniyamya ca bhujāvubhau || 76 ||
sa rathopasthamāsthāyarathenapracacāra ha |
kantrīnpañcasaptetisāyanrākṣasarṣabhaḥ || 77 ||
ādadesandadhecāpivicakarṣotsasarja ca |
tebāṇāḥkālasaṅkāśārākṣasendradhunuścyutāḥ || 78 ||
hemapuṅkhāraviprakhyāścakrurdīptamivāmbaram |
tastānrākṣasotsṛṣṭānśaraughānrāghavānujaḥ || 79 ||
asambrāntaḥpracicchedaniśitairbahubhiśśaraiḥ |
tān śarānyudhisamprekṣyanikṛttānrāvaṇātmajaḥ || 80 ||
cukopatridaśendrārirjagrāhaniśitaṃśaram |
sasandhāyamahātejāstambāṇaṃsahasotsṛjat || 81 ||
tenassaumitrimāyāntamājaghānastanāntare |
atikāyenasaumitristāḍitoyudhivakṣasi || 82 ||
susrāva rudhiraṃ tīvraṃ madaṃ matta iva dvipaḥ |
sa cakāra tadātmānaṃ viśalyaṃ sahasā vibhuḥ || 83 ||
jagrāha ca śarantīkṣṇamastreṇāpicasandadhe |
āgneyenatadā'streṇayojayāmāsasāyakam || 84 ||
sa jajvālatadābāṇodhanuṣyasyamahātmanaḥ |
atikāyotitejasvīsauramastraṃsamādadhe || 85 ||
tenabāṇambhujaṅgābhaṃhemapuṅkhamayojayat |
tadastrañjvalitaṅghoraṃlakṣmaṇaśśaramāhitam || 86 ||
atikāyāyacikṣepakāladaṇḍamivāntakaḥ |
āgneyenābhisaṃyuktandṛṣṭavābāṇanniśācaraḥ || 87 ||
utsasarjatadābāṇandīptaṃsūryāstrayojitam |
tāvubhāvambarebāṇāvanyonyamabhijaghnatuḥ || 88 ||
tejasāsampradīptāgraukruddhāvivabhujaṅgamau |
tāvanyonyaṃvinirdahyapetaturdharaṇītale || 89 ||
nirarciṣaubhasmakṛtau na bhrājeteśarottamau |
tāvubhaudīpyamānausma na bhrājetemahītale || 90 ||
tato'tikāyassaṅkṛddhastvastramaiṣīkamutsṛjat |
tatpracicchedasaumitrirastramaindreṇavīryavān || 91 ||
aiṣīkannihatandṛṣṭavāruṣitorāvaṇātmajaḥ |
yāmyenārsteṇasaṅkṛddhoyojayāmāsasāyakam || 92 ||
tatastadastrañcikṣepalakṣmaṇāyaniśācaraḥ |
vāyavyenatadastreṇanijaghāna sa lakṣmaṇaḥ || 93 ||
athainaṃśaradhārābhirdhārābhirivatoyadaḥ |
abhyavarṣatsusaṅkṛddholakṣmaṇorāvaṇātmajam || 94 ||
te'tikāyaṃsamāsādyakavacevajrabhūṣite |
bhagnāgraśalyāssahasāpeturbāṇāmahītale || 95 ||
tānmoghānabhisamprekṣyalakṣmaṇaḥparavīrahā |
abhyavarṣanmaheṣūṇāṃsahasreṇamahāyaśāḥ || 96 ||
sa vṛṣyamāṇobāṇaughairatikāyomahābalaḥ |
avadhyakavacassaṅkhyerākṣasonaivavivyathe || 97 ||
śarañcāśīviṣākāraṃlakṣmaṇāyavyapāsṛjat |
sa tenaviddhassaumitrirmarmadeśeśareṇa ha || 98 ||
muhūrtamātrannissañjñohyabhavacchatrutāpanaḥ |
tataḥssañjñāmupālabhyacaturbhissāyakottamaiḥ || 99 ||
nijaghānahayānsaṅkhyesārathiṃ ca mahābalaḥ |
dhvajasyonmathanaṅkṛtvāśaravarṣairarindamaḥ || 100 ||
asambhrāntassasaumitristānśarānabhilakṣitān |
mumocalakṣmaṇobāṇānvadhārthantasyarakṣasaḥ || 101 ||
na śaśākarujaṅkartuṃyudhitasyanarottamaḥ |
athainamabhyupāgamyavāyurvākyamuvāca ha || 102 ||
brahmadattavaro hyeṣa avadhya kavacāvṛtaḥ |
brāhmeṇāstreṇa bhindhyenameṣa vadhyo hi nānyathā || 103 ||
avadhyaeṣahyanyeṣāmastrāṇāṅkavacībalī |
tatastuvāyorvacananniśamyasaumitririndrapratimānavīryaḥ |
samādadebāṇamamoghavegantadbrāhmamastraṃsahasāniyojya || 104 ||
niyujyamānesaumitriṇābāṇavareśitāgre |
diśaścacandrarkamahāgrahāścanabhaścatatrāsacacālacorvī || 105 ||
tambrahmaṇo'streṇaniyujyacāpeśaraṃsupuṅkhaṃyamadūtakalpam |
saumitririndrārisutasyatasyasasarjabāṇaṃyudhivajrakalpam || 106 ||
taṃlakṣmaṇotsṛṣṭamamoghavegaṃsamāpatantañjyalanaprakāśam |
suparṇavajrottamacitrapuṅkhantadā'tikāyassamaredadarśa || 107 ||
tamprekṣamāṇassahasā'tikāyojaghānabāṇairniśitairanekaiḥ |
sa sāyakastasyasuparṇavegastadātikāyasyajagāmapārśvam || 108 ||
tamāgatamprekṣyatadātikāyobāṇampradīptāntakakālakalpam |
jaghānaktyṛṣṭigadākuṭhāraiśūlairhulaiścāpyavipannacetā || 109 ||
tānyāyudhānyadbhutavigrahāṇimoghānikṛtvā sa śaro'gnidīptaḥ |
pragṛhyatasyaivakirīṭajuṣṭaṃ tato'tikāyasyaśirojahāra || 110 ||
tachacirassaśirastrāṇaṃlakṣmaṇeṣuprapīḍitam |
papātasahasābhūmauśṛṅgaṃhimavatoyathā || 111 ||
tambhūmaunipatitandṛṣṭavāvikṣiptabhūṣaṇaṃ babhūvurvyathitāssarvehataśeṣāniśācarāḥ || 112 ||
teviṣaṇṇamukhādīnāḥprahārajanitaśramāḥ |
vineduruccairbahavassahasāvisvaraissvaraiḥ || 113 ||
tatastetvaritaṃyātānirapekṣāniśācarāḥ |
purīmabhimukhābhītādravantonāyakehate || 114 ||
praharṣayuktābahavastuvānarāḥprabuddapadmapratimānanāstadā |
apūjayanlakṣmaṇaviṣṭabhāginaṃhateripaubhīmabaledurāsade || 115 ||
atibalamatikāyamabhrakalpaṃyudhivinipātya sa lakṣmaṇaḥprahṛṣṭaḥ |
tvaritamathatadā sa rāmapārśvaṅkapinivahaiścasupūjitojagāma || 116 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in