ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අරණ්යකාණ්ඩම් .
අථ ඒකෝනත්රිංශස්සර්ගඃ .
ඛරං තු විරථං රාමෝ ගදාපාණිමවස්ථිතම් .
මෘදුපූර්වං මහාතේජාඃ පරුෂං වාක්යමබ්රවීත් .. 1 ..
ගජාශ්වරථසම්බාධේ බලේ මහති තිෂ්ඨතා .
කෘතං සුදාරුණං කර්ම සර්වලෝකජුගුප්සිතම් .. 2 ..
උද්වේජනීයෝ භූතානාං නෘශංසඃ පාපකර්මකෘත් .
ත්රයාණාමපි ලෝකානාමීශ්වරෝ(අ)පි න තිෂ්ඨති .. 3 ..
කර්ම ලෝකවිරුද්ධං තු කුර්වාණං ක්ෂණදාචර .
තීක්ෂ්ණං සර්වජනෝ හන්ති සර්පං දුෂ්ටමිවාගතම් .. 4 ..
ලෝභාත්පාපානි කුර්වාණඃ කාමාද්වා යෝ න බුධ්යතේ .
භ්රෂ්ටඃ පශ්යති තස්යාන්තං බ්රාහ්මණී කරකාදිව .. 5 ..
වසතෝ දණ්ඩකාරණ්යේ තාපසාන්ධර්මචාරිණඃ .
කින්නු හත්වා මහාභාගාන්ඵලං ප්රාප්ස්යසි රාක්ෂස .. 6 ..
න චිරං පාපකර්මාණඃ ක්රූරා ලෝකජුගුප්සිතාඃ .
ඓශ්වර්යං ප්රාප්ය තිෂ්ඨන්ති ශීර්ණමූලා ඉව ද්රුමාඃ .. 7 ..
අවශ්යං ලභතේ ජන්තුඃ ඵලං පාපස්ය කර්මණඃ .
ඝෝරං පර්යාගතේ කාලේ ද්රුමාඃ පුෂ්පමිවාර්තවම් .. 8 ..
නචිරාත්ප්රාප්යතේ ලෝකේ පාපානාං කර්මණාං ඵලම් .
සවිෂාණාමිවාන්නානාං භුක්තානාං ක්ෂණදාචර .. 9 ..
පාපමාචරතාං ඝෝරං ලෝකස්යාප්රියමිච්ඡතාම් .
අහමාසාදිතෝ රාජා ප්රාණාන්හන්තුං නිශාචර .. 10 ..
අද්ය හි ත්වාං මයා මුක්තාශ්ශරාඃ කාඤ්චනභූෂණාඃ .
විදාර්යාතිපතිෂ්යන්ති වල්මීකමිව පන්නගාඃ .. 11 ..
යේ ත්වයා දණ්ඩකාරණ්යේ භක්ෂිතා ධර්මචාරිණඃ .
තානද්ය නිහතස්සඞ්ඛ්යේ සසෛන්යෝ(අ)නුගමිෂ්යසි .. 12 ..
අද්ය ත්වාං නිහතං බාණෛඃ පශ්යන්තු පරමර්ෂයඃ .
නිරයස්ථං විමානස්ථා යේ ත්වයා හිංසිතාඃ පුරා .. 13 ..
ප්රහර ත්වං යථාකාමං කුරු යත්නං කුලාධම .
අද්ය තේ පාතයිෂ්යාමි ශිරස්තාලඵලං යථා .. 14 ..
ඒවමුක්තස්තු රාමේණ කෘද්ධස්සංරක්තලෝචනඃ .
ප්රත්යුවාච ඛරෝ රාමං ප්රහසන්ක්රෝධමූර්ඡිතඃ .. 15 ..
ප්රාකෘතාන්රාක්ෂසාන්හත්වා යුද්ධේ දශරථාත්මජ .
ආත්මනා කථමාත්මානමප්රශස්යං ප්රශංසසි .. 16 ..
වික්රාන්තා බලවන්තෝ වා යේ භවන්ති නරර්ෂභාඃ .
කථයන්ති න තේ කිඤ්චිත්තේජසා ස්වේන ගර්විතාඃ .. 17 ..
ප්රාකෘතාස්ත්වකෘතාත්මානෝ ලෝකේ ක්ෂත්රියපාංසනාඃ .
නිරර්ථකං විකත්ථන්තේ යථා රාම විකත්ථසේ .. 18 ..
කුලං ව්යපදිශන්වීරස්සමරේ කෝ(අ)භිධාස්යති .
මෘත්යුකාලේ හි සම්ප්රාප්තේ ස්වයමප්රස්තවේ ස්තවම් .. 19 ..
සර්වථෛව ලඝුත්වං තේ කත්ථනේන විදර්ශිතම් .
සුවර්ණප්රතිරූපේණ තප්තේනේව කුශාග්නිනා .. 20 ..
න තු මාමිහ තිෂ්ඨන්තං පශ්යසි ත්වං ගදාධරම් .
ධරාධරමිවාකම්ප්යං පර්වතං ධාතුභිශ්චිතම් .. 21 ..
පර්යාප්තෝ(අ)හං ගදාපාණිර්හන්තුං ප්රාණාන්රණේ තව .
ත්රයාණාමපි ලෝකානාං පාශහස්ත ඉවාන්තකඃ .. 22 ..
කාමං බහ්වපි වක්තව්යං ත්වයි වක්ෂ්යාමි න ත්වහම් .
අස්තං ගච්ඡේද්ධි සවිතා යුද්ධවිඝ්නස්තතෝ භවේත් .. 23 ..
චතුර්දශ සහස්රාණි රාක්ෂසානාං හතානි තේ .
ත්වද්විනාශාත්කරෝම්යේෂාං තේෂාමශ්රුප්රමාර්ජනම් .. 24 ..
ඉත්යුක්ත්වා පරමක්රුද්ධස්තාං ගදාං පරමාඞ්ගදඃ .
ඛරශ්චික්ෂේප රාමාය ප්රදීප්තාමශනිං යථා .. 25 ..
ඛරබාහුප්රයුක්තා සා ප්රදීප්තා මහතී ගදා .
භස්මවෘක්ෂාංශ්ච ගුල්මාංශ්ච කෘත්වාගාත්තත්සමීපතඃ .. 26 ..
තාමාපතන්තීං ජ්වලතාං මෘත්යුපාශෝපමාං ගදාම් .
අන්තරික්ෂගතාං රාමචශිච්ඡේද බහුධා ශරෛඃ .. 27 ..
සා විකීර්ණා ශරෛර්භග්නා පපාත ධරණීතලේ .
ගදා මන්ත්රෞෂධබලෛර්ව්යාලීව විනිපාතිතා .. 28 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අරණ්යකාණ්ඩේ ඒකෝනත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
kharaṃ tu virathaṃ rāmo gadāpāṇimavasthitam |
mṛdupūrvaṃ mahātejāḥ paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
gajāśvarathasambādhe bale mahati tiṣṭhatā |
kṛtaṃ sudāruṇaṃ karma sarvalokajugupsitam || 2 ||
udvejanīyo bhūtānāṃ nṛśaṃsaḥ pāpakarmakṛt |
trayāṇāmapi lokānāmīśvaro'pi na tiṣṭhati || 3 ||
karma lokaviruddhaṃ tu kurvāṇaṃ kṣaṇadācara |
tīkṣṇaṃ sarvajano hanti sarpaṃ duṣṭamivāgatam || 4 ||
lobhātpāpāni kurvāṇaḥ kāmādvā yo na budhyate |
bhraṣṭaḥ paśyati tasyāntaṃ brāhmaṇī karakādiva || 5 ||
vasato daṇḍakāraṇye tāpasāndharmacāriṇaḥ |
kinnu hatvā mahābhāgānphalaṃ prāpsyasi rākṣasa || 6 ||
na ciraṃ pāpakarmāṇaḥ krūrā lokajugupsitāḥ |
aiśvaryaṃ prāpya tiṣṭhanti śīrṇamūlā iva drumāḥ || 7 ||
avaśyaṃ labhate jantuḥ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ |
ghoraṃ paryāgate kāle drumāḥ puṣpamivārtavam || 8 ||
nacirātprāpyate loke pāpānāṃ karmaṇāṃ phalam |
saviṣāṇāmivānnānāṃ bhuktānāṃ kṣaṇadācara || 9 ||
pāpamācaratāṃ ghoraṃ lokasyāpriyamicchatām |
ahamāsādito rājā prāṇānhantuṃ niśācara || 10 ||
adya hi tvāṃ mayā muktāśśarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
vidāryātipatiṣyanti valmīkamiva pannagāḥ || 11 ||
ye tvayā daṇḍakāraṇye bhakṣitā dharmacāriṇaḥ |
tānadya nihatassaṅkhye sasainyo'nugamiṣyasi || 12 ||
adya tvāṃ nihataṃ bāṇaiḥ paśyantu paramarṣayaḥ |
nirayasthaṃ vimānasthā ye tvayā hiṃsitāḥ purā || 13 ||
prahara tvaṃ yathākāmaṃ kuru yatnaṃ kulādhama |
adya te pātayiṣyāmi śirastālaphalaṃ yathā || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa kṛddhassaṃraktalocanaḥ |
pratyuvāca kharo rāmaṃ prahasankrodhamūrchitaḥ || 15 ||
prākṛtānrākṣasānhatvā yuddhe daśarathātmaja |
ātmanā kathamātmānamapraśasyaṃ praśaṃsasi || 16 ||
vikrāntā balavanto vā ye bhavanti nararṣabhāḥ |
kathayanti na te kiñcittejasā svena garvitāḥ || 17 ||
prākṛtāstvakṛtātmāno loke kṣatriyapāṃsanāḥ |
nirarthakaṃ vikatthante yathā rāma vikatthase || 18 ||
kulaṃ vyapadiśanvīrassamare ko'bhidhāsyati |
mṛtyukāle hi samprāpte svayamaprastave stavam || 19 ||
sarvathaiva laghutvaṃ te katthanena vidarśitam |
suvarṇapratirūpeṇa tapteneva kuśāgninā || 20 ||
na tu māmiha tiṣṭhantaṃ paśyasi tvaṃ gadādharam |
dharādharamivākampyaṃ parvataṃ dhātubhiścitam || 21 ||
paryāpto'haṃ gadāpāṇirhantuṃ prāṇānraṇe tava |
trayāṇāmapi lokānāṃ pāśahasta ivāntakaḥ || 22 ||
kāmaṃ bahvapi vaktavyaṃ tvayi vakṣyāmi na tvaham |
astaṃ gaccheddhi savitā yuddhavighnastato bhavet || 23 ||
caturdaśa sahasrāṇi rākṣasānāṃ hatāni te |
tvadvināśātkaromyeṣāṃ teṣāmaśrupramārjanam || 24 ||
ityuktvā paramakruddhastāṃ gadāṃ paramāṅgadaḥ |
kharaścikṣepa rāmāya pradīptāmaśaniṃ yathā || 25 ||
kharabāhuprayuktā sā pradīptā mahatī gadā |
bhasmavṛkṣāṃśca gulmāṃśca kṛtvāgāttatsamīpataḥ || 26 ||
tāmāpatantīṃ jvalatāṃ mṛtyupāśopamāṃ gadām |
antarikṣagatāṃ rāmacaśiccheda bahudhā śaraiḥ || 27 ||
sā vikīrṇā śarairbhagnā papāta dharaṇītale |
gadā mantrauṣadhabalairvyālīva vinipātitā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
खरं तु विरथं रामो गदापाणिमवस्थितम् ।
मृदुपूर्वं महातेजाः परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गजाश्वरथसम्बाधे बले महति तिष्ठता ।
कृतं सुदारुणं कर्म सर्वलोकजुगुप्सितम् ॥ 2 ॥
उद्वेजनीयो भूतानां नृशंसः पापकर्मकृत् ।
त्रयाणामपि लोकानामीश्वरोऽपि न तिष्ठति ॥ 3 ॥
कर्म लोकविरुद्धं तु कुर्वाणं क्षणदाचर ।
तीक्ष्णं सर्वजनो हन्ति सर्पं दुष्टमिवागतम् ॥ 4 ॥
लोभात्पापानि कुर्वाणः कामाद्वा यो न बुध्यते ।
भ्रष्टः पश्यति तस्यान्तं ब्राह्मणी करकादिव ॥ 5 ॥
वसतो दण्डकारण्ये तापसान्धर्मचारिणः ।
किन्नु हत्वा महाभागान्फलं प्राप्स्यसि राक्षस ॥ 6 ॥
न चिरं पापकर्माणः क्रूरा लोकजुगुप्सिताः ।
ऐश्वर्यं प्राप्य तिष्ठन्ति शीर्णमूला इव द्रुमाः ॥ 7 ॥
अवश्यं लभते जन्तुः फलं पापस्य कर्मणः ।
घोरं पर्यागते काले द्रुमाः पुष्पमिवार्तवम् ॥ 8 ॥
नचिरात्प्राप्यते लोके पापानां कर्मणां फलम् ।
सविषाणामिवान्नानां भुक्तानां क्षणदाचर ॥ 9 ॥
पापमाचरतां घोरं लोकस्याप्रियमिच्छताम् ।
अहमासादितो राजा प्राणान्हन्तुं निशाचर ॥ 10 ॥
अद्य हि त्वां मया मुक्ताश्शराः काञ्चनभूषणाः ।
विदार्यातिपतिष्यन्ति वल्मीकमिव पन्नगाः ॥ 11 ॥
ये त्वया दण्डकारण्ये भक्षिता धर्मचारिणः ।
तानद्य निहतस्सङ्ख्ये ससैन्योऽनुगमिष्यसि ॥ 12 ॥
अद्य त्वां निहतं बाणैः पश्यन्तु परमर्षयः ।
निरयस्थं विमानस्था ये त्वया हिंसिताः पुरा ॥ 13 ॥
प्रहर त्वं यथाकामं कुरु यत्नं कुलाधम ।
अद्य ते पातयिष्यामि शिरस्तालफलं यथा ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण कृद्धस्संरक्तलोचनः ।
प्रत्युवाच खरो रामं प्रहसन्क्रोधमूर्छितः ॥ 15 ॥
प्राकृतान्राक्षसान्हत्वा युद्धे दशरथात्मज ।
आत्मना कथमात्मानमप्रशस्यं प्रशंससि ॥ 16 ॥
विक्रान्ता बलवन्तो वा ये भवन्ति नरर्षभाः ।
कथयन्ति न ते किञ्चित्तेजसा स्वेन गर्विताः ॥ 17 ॥
प्राकृतास्त्वकृतात्मानो लोके क्षत्रियपांसनाः ।
निरर्थकं विकत्थन्ते यथा राम विकत्थसे ॥ 18 ॥
कुलं व्यपदिशन्वीरस्समरे कोऽभिधास्यति ।
मृत्युकाले हि सम्प्राप्ते स्वयमप्रस्तवे स्तवम् ॥ 19 ॥
सर्वथैव लघुत्वं ते कत्थनेन विदर्शितम् ।
सुवर्णप्रतिरूपेण तप्तेनेव कुशाग्निना ॥ 20 ॥
न तु मामिह तिष्ठन्तं पश्यसि त्वं गदाधरम् ।
धराधरमिवाकम्प्यं पर्वतं धातुभिश्चितम् ॥ 21 ॥
पर्याप्तोऽहं गदापाणिर्हन्तुं प्राणान्रणे तव ।
त्रयाणामपि लोकानां पाशहस्त इवान्तकः ॥ 22 ॥
कामं बह्वपि वक्तव्यं त्वयि वक्ष्यामि न त्वहम् ।
अस्तं गच्छेद्धि सविता युद्धविघ्नस्ततो भवेत् ॥ 23 ॥
चतुर्दश सहस्राणि राक्षसानां हतानि ते ।
त्वद्विनाशात्करोम्येषां तेषामश्रुप्रमार्जनम् ॥ 24 ॥
इत्युक्त्वा परमक्रुद्धस्तां गदां परमाङ्गदः ।
खरश्चिक्षेप रामाय प्रदीप्तामशनिं यथा ॥ 25 ॥
खरबाहुप्रयुक्ता सा प्रदीप्ता महती गदा ।
भस्मवृक्षांश्च गुल्मांश्च कृत्वागात्तत्समीपतः ॥ 26 ॥
तामापतन्तीं ज्वलतां मृत्युपाशोपमां गदाम् ।
अन्तरिक्षगतां रामचशिच्छेद बहुधा शरैः ॥ 27 ॥
सा विकीर्णा शरैर्भग्ना पपात धरणीतले ।
गदा मन्त्रौषधबलैर्व्यालीव विनिपातिता ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
kharaṃ tu virathaṃ rāmo gadāpāṇimavasthitam |
mṛdupūrvaṃ mahātejāḥ paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
gajāśvarathasambādhe bale mahati tiṣṭhatā |
kṛtaṃ sudāruṇaṃ karma sarvalokajugupsitam || 2 ||
udvejanīyo bhūtānāṃ nṛśaṃsaḥ pāpakarmakṛt |
trayāṇāmapi lokānāmīśvaro'pi na tiṣṭhati || 3 ||
karma lokaviruddhaṃ tu kurvāṇaṃ kṣaṇadācara |
tīkṣṇaṃ sarvajano hanti sarpaṃ duṣṭamivāgatam || 4 ||
lobhātpāpāni kurvāṇaḥ kāmādvā yo na budhyate |
bhraṣṭaḥ paśyati tasyāntaṃ brāhmaṇī karakādiva || 5 ||
vasato daṇḍakāraṇye tāpasāndharmacāriṇaḥ |
kinnu hatvā mahābhāgānphalaṃ prāpsyasi rākṣasa || 6 ||
na ciraṃ pāpakarmāṇaḥ krūrā lokajugupsitāḥ |
aiśvaryaṃ prāpya tiṣṭhanti śīrṇamūlā iva drumāḥ || 7 ||
avaśyaṃ labhate jantuḥ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ |
ghoraṃ paryāgate kāle drumāḥ puṣpamivārtavam || 8 ||
nacirātprāpyate loke pāpānāṃ karmaṇāṃ phalam |
saviṣāṇāmivānnānāṃ bhuktānāṃ kṣaṇadācara || 9 ||
pāpamācaratāṃ ghoraṃ lokasyāpriyamicchatām |
ahamāsādito rājā prāṇānhantuṃ niśācara || 10 ||
adya hi tvāṃ mayā muktāśśarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
vidāryātipatiṣyanti valmīkamiva pannagāḥ || 11 ||
ye tvayā daṇḍakāraṇye bhakṣitā dharmacāriṇaḥ |
tānadya nihatassaṅkhye sasainyo'nugamiṣyasi || 12 ||
adya tvāṃ nihataṃ bāṇaiḥ paśyantu paramarṣayaḥ |
nirayasthaṃ vimānasthā ye tvayā hiṃsitāḥ purā || 13 ||
prahara tvaṃ yathākāmaṃ kuru yatnaṃ kulādhama |
adya te pātayiṣyāmi śirastālaphalaṃ yathā || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa kṛddhassaṃraktalocanaḥ |
pratyuvāca kharo rāmaṃ prahasankrodhamūrchitaḥ || 15 ||
prākṛtānrākṣasānhatvā yuddhe daśarathātmaja |
ātmanā kathamātmānamapraśasyaṃ praśaṃsasi || 16 ||
vikrāntā balavanto vā ye bhavanti nararṣabhāḥ |
kathayanti na te kiñcittejasā svena garvitāḥ || 17 ||
prākṛtāstvakṛtātmāno loke kṣatriyapāṃsanāḥ |
nirarthakaṃ vikatthante yathā rāma vikatthase || 18 ||
kulaṃ vyapadiśanvīrassamare ko'bhidhāsyati |
mṛtyukāle hi samprāpte svayamaprastave stavam || 19 ||
sarvathaiva laghutvaṃ te katthanena vidarśitam |
suvarṇapratirūpeṇa tapteneva kuśāgninā || 20 ||
na tu māmiha tiṣṭhantaṃ paśyasi tvaṃ gadādharam |
dharādharamivākampyaṃ parvataṃ dhātubhiścitam || 21 ||
paryāpto'haṃ gadāpāṇirhantuṃ prāṇānraṇe tava |
trayāṇāmapi lokānāṃ pāśahasta ivāntakaḥ || 22 ||
kāmaṃ bahvapi vaktavyaṃ tvayi vakṣyāmi na tvaham |
astaṃ gaccheddhi savitā yuddhavighnastato bhavet || 23 ||
caturdaśa sahasrāṇi rākṣasānāṃ hatāni te |
tvadvināśātkaromyeṣāṃ teṣāmaśrupramārjanam || 24 ||
ityuktvā paramakruddhastāṃ gadāṃ paramāṅgadaḥ |
kharaścikṣepa rāmāya pradīptāmaśaniṃ yathā || 25 ||
kharabāhuprayuktā sā pradīptā mahatī gadā |
bhasmavṛkṣāṃśca gulmāṃśca kṛtvāgāttatsamīpataḥ || 26 ||
tāmāpatantīṃ jvalatāṃ mṛtyupāśopamāṃ gadām |
antarikṣagatāṃ rāmacaśiccheda bahudhā śaraiḥ || 27 ||
sā vikīrṇā śarairbhagnā papāta dharaṇītale |
gadā mantrauṣadhabalairvyālīva vinipātitā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.