𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌖𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌰𑌥𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌗𑌦𑌾𑌪𑌾𑌣𑌿𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑍃𑌦𑍁𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌗𑌜𑌾𑌶𑍍𑌵𑌰𑌥𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑍇 𑌬𑌲𑍇 𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌾 ।
𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌜𑍁𑌗𑍁𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌵𑍇𑌜𑌨𑍀𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 3 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑌾𑌚𑌰 ।
𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑌨𑍋 𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑌿𑌵𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌲𑍋𑌭𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌯𑍋 𑌨 𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍀 𑌕𑌰𑌕𑌾𑌦𑌿𑌵 ॥ 5 ॥
𑌵𑌸𑌤𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍𑌫𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸 ॥ 6 ॥
𑌨 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌜𑍁𑌗𑍁𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌶𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑍂𑌲𑌾 𑌇𑌵 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌃 𑌫𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌗𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌵𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌨𑌚𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌂 𑌫𑌲𑌮𑍍 ।
𑌸𑌵𑌿𑌷𑌾𑌣𑌾𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑌾𑌚𑌰 ॥ 9 ॥
𑌪𑌾𑌪𑌮𑌾𑌚𑌰𑌤𑌾𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌹𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ॥ 10 ॥
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌮𑌿𑌵 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌤𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍋𑌽𑌨𑍁𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 12 ॥
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌂 𑌬𑌾𑌣𑍈𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑌯𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑌿𑌂𑌸𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 13 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌯𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌧𑌮 ।
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌤𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌫𑌲𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 14 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌖𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑌨𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑍂𑌰𑍍𑌛𑌿𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 𑌕𑌥𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌪𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌂𑌸𑌸𑌿 ॥ 16 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌬𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌯𑍇 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨 𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑌾𑌂𑌸𑌨𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌥𑌕𑌂 𑌵𑌿𑌕𑌤𑍍𑌥𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌕𑌤𑍍𑌥𑌸𑍇 ॥ 18 ॥
𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌪𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌕𑍋𑌽𑌭𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌹𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌵𑍇 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑍈𑌵 𑌲𑌘𑍁𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍇 𑌕𑌤𑍍𑌥𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌤𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌕𑍁𑌶𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾 ॥ 20 ॥
𑌨 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌹 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌗𑌦𑌾𑌧𑌰𑌮𑍍 ।
𑌧𑌰𑌾𑌧𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌮𑍍𑌪𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌧𑌾𑌤𑍁𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌗𑌦𑌾𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑍍𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌰𑌣𑍇 𑌤𑌵 ।
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌹𑌸𑍍𑌤 𑌇𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 22 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌬𑌹𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌹𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌤𑍍𑌕𑌰𑍋𑌮𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌶𑍍𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌦𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 ।
𑌖𑌰𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌮𑌶𑌨𑌿𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 25 ॥
𑌖𑌰𑌬𑌾𑌹𑍁𑌪𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌤𑍀 𑌗𑌦𑌾 ।
𑌭𑌸𑍍𑌮𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌗𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑍀𑌪𑌤𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌤𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌶𑍋𑌪𑌮𑌾𑌂 𑌗𑌦𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌚𑌶𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦 𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾 𑌶𑌰𑍈𑌃 ॥ 27 ॥
𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌶𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌤𑌲𑍇 ।
𑌗𑌦𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍗𑌷𑌧𑌬𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑍀𑌵 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌾 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
kharaṃ tu virathaṃ rāmo gadāpāṇimavasthitam |
mṛdupūrvaṃ mahātejāḥ paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
gajāśvarathasambādhe bale mahati tiṣṭhatā |
kṛtaṃ sudāruṇaṃ karma sarvalokajugupsitam || 2 ||
udvejanīyo bhūtānāṃ nṛśaṃsaḥ pāpakarmakṛt |
trayāṇāmapi lokānāmīśvaro'pi na tiṣṭhati || 3 ||
karma lokaviruddhaṃ tu kurvāṇaṃ kṣaṇadācara |
tīkṣṇaṃ sarvajano hanti sarpaṃ duṣṭamivāgatam || 4 ||
lobhātpāpāni kurvāṇaḥ kāmādvā yo na budhyate |
bhraṣṭaḥ paśyati tasyāntaṃ brāhmaṇī karakādiva || 5 ||
vasato daṇḍakāraṇye tāpasāndharmacāriṇaḥ |
kinnu hatvā mahābhāgānphalaṃ prāpsyasi rākṣasa || 6 ||
na ciraṃ pāpakarmāṇaḥ krūrā lokajugupsitāḥ |
aiśvaryaṃ prāpya tiṣṭhanti śīrṇamūlā iva drumāḥ || 7 ||
avaśyaṃ labhate jantuḥ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ |
ghoraṃ paryāgate kāle drumāḥ puṣpamivārtavam || 8 ||
nacirātprāpyate loke pāpānāṃ karmaṇāṃ phalam |
saviṣāṇāmivānnānāṃ bhuktānāṃ kṣaṇadācara || 9 ||
pāpamācaratāṃ ghoraṃ lokasyāpriyamicchatām |
ahamāsādito rājā prāṇānhantuṃ niśācara || 10 ||
adya hi tvāṃ mayā muktāśśarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
vidāryātipatiṣyanti valmīkamiva pannagāḥ || 11 ||
ye tvayā daṇḍakāraṇye bhakṣitā dharmacāriṇaḥ |
tānadya nihatassaṅkhye sasainyo'nugamiṣyasi || 12 ||
adya tvāṃ nihataṃ bāṇaiḥ paśyantu paramarṣayaḥ |
nirayasthaṃ vimānasthā ye tvayā hiṃsitāḥ purā || 13 ||
prahara tvaṃ yathākāmaṃ kuru yatnaṃ kulādhama |
adya te pātayiṣyāmi śirastālaphalaṃ yathā || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa kṛddhassaṃraktalocanaḥ |
pratyuvāca kharo rāmaṃ prahasankrodhamūrchitaḥ || 15 ||
prākṛtānrākṣasānhatvā yuddhe daśarathātmaja |
ātmanā kathamātmānamapraśasyaṃ praśaṃsasi || 16 ||
vikrāntā balavanto vā ye bhavanti nararṣabhāḥ |
kathayanti na te kiñcittejasā svena garvitāḥ || 17 ||
prākṛtāstvakṛtātmāno loke kṣatriyapāṃsanāḥ |
nirarthakaṃ vikatthante yathā rāma vikatthase || 18 ||
kulaṃ vyapadiśanvīrassamare ko'bhidhāsyati |
mṛtyukāle hi samprāpte svayamaprastave stavam || 19 ||
sarvathaiva laghutvaṃ te katthanena vidarśitam |
suvarṇapratirūpeṇa tapteneva kuśāgninā || 20 ||
na tu māmiha tiṣṭhantaṃ paśyasi tvaṃ gadādharam |
dharādharamivākampyaṃ parvataṃ dhātubhiścitam || 21 ||
paryāpto'haṃ gadāpāṇirhantuṃ prāṇānraṇe tava |
trayāṇāmapi lokānāṃ pāśahasta ivāntakaḥ || 22 ||
kāmaṃ bahvapi vaktavyaṃ tvayi vakṣyāmi na tvaham |
astaṃ gaccheddhi savitā yuddhavighnastato bhavet || 23 ||
caturdaśa sahasrāṇi rākṣasānāṃ hatāni te |
tvadvināśātkaromyeṣāṃ teṣāmaśrupramārjanam || 24 ||
ityuktvā paramakruddhastāṃ gadāṃ paramāṅgadaḥ |
kharaścikṣepa rāmāya pradīptāmaśaniṃ yathā || 25 ||
kharabāhuprayuktā sā pradīptā mahatī gadā |
bhasmavṛkṣāṃśca gulmāṃśca kṛtvāgāttatsamīpataḥ || 26 ||
tāmāpatantīṃ jvalatāṃ mṛtyupāśopamāṃ gadām |
antarikṣagatāṃ rāmacaśiccheda bahudhā śaraiḥ || 27 ||
sā vikīrṇā śarairbhagnā papāta dharaṇītale |
gadā mantrauṣadhabalairvyālīva vinipātitā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
खरं तु विरथं रामो गदापाणिमवस्थितम् ।
मृदुपूर्वं महातेजाः परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गजाश्वरथसम्बाधे बले महति तिष्ठता ।
कृतं सुदारुणं कर्म सर्वलोकजुगुप्सितम् ॥ 2 ॥
उद्वेजनीयो भूतानां नृशंसः पापकर्मकृत् ।
त्रयाणामपि लोकानामीश्वरोऽपि न तिष्ठति ॥ 3 ॥
कर्म लोकविरुद्धं तु कुर्वाणं क्षणदाचर ।
तीक्ष्णं सर्वजनो हन्ति सर्पं दुष्टमिवागतम् ॥ 4 ॥
लोभात्पापानि कुर्वाणः कामाद्वा यो न बुध्यते ।
भ्रष्टः पश्यति तस्यान्तं ब्राह्मणी करकादिव ॥ 5 ॥
वसतो दण्डकारण्ये तापसान्धर्मचारिणः ।
किन्नु हत्वा महाभागान्फलं प्राप्स्यसि राक्षस ॥ 6 ॥
न चिरं पापकर्माणः क्रूरा लोकजुगुप्सिताः ।
ऐश्वर्यं प्राप्य तिष्ठन्ति शीर्णमूला इव द्रुमाः ॥ 7 ॥
अवश्यं लभते जन्तुः फलं पापस्य कर्मणः ।
घोरं पर्यागते काले द्रुमाः पुष्पमिवार्तवम् ॥ 8 ॥
नचिरात्प्राप्यते लोके पापानां कर्मणां फलम् ।
सविषाणामिवान्नानां भुक्तानां क्षणदाचर ॥ 9 ॥
पापमाचरतां घोरं लोकस्याप्रियमिच्छताम् ।
अहमासादितो राजा प्राणान्हन्तुं निशाचर ॥ 10 ॥
अद्य हि त्वां मया मुक्ताश्शराः काञ्चनभूषणाः ।
विदार्यातिपतिष्यन्ति वल्मीकमिव पन्नगाः ॥ 11 ॥
ये त्वया दण्डकारण्ये भक्षिता धर्मचारिणः ।
तानद्य निहतस्सङ्ख्ये ससैन्योऽनुगमिष्यसि ॥ 12 ॥
अद्य त्वां निहतं बाणैः पश्यन्तु परमर्षयः ।
निरयस्थं विमानस्था ये त्वया हिंसिताः पुरा ॥ 13 ॥
प्रहर त्वं यथाकामं कुरु यत्नं कुलाधम ।
अद्य ते पातयिष्यामि शिरस्तालफलं यथा ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण कृद्धस्संरक्तलोचनः ।
प्रत्युवाच खरो रामं प्रहसन्क्रोधमूर्छितः ॥ 15 ॥
प्राकृतान्राक्षसान्हत्वा युद्धे दशरथात्मज ।
आत्मना कथमात्मानमप्रशस्यं प्रशंससि ॥ 16 ॥
विक्रान्ता बलवन्तो वा ये भवन्ति नरर्षभाः ।
कथयन्ति न ते किञ्चित्तेजसा स्वेन गर्विताः ॥ 17 ॥
प्राकृतास्त्वकृतात्मानो लोके क्षत्रियपांसनाः ।
निरर्थकं विकत्थन्ते यथा राम विकत्थसे ॥ 18 ॥
कुलं व्यपदिशन्वीरस्समरे कोऽभिधास्यति ।
मृत्युकाले हि सम्प्राप्ते स्वयमप्रस्तवे स्तवम् ॥ 19 ॥
सर्वथैव लघुत्वं ते कत्थनेन विदर्शितम् ।
सुवर्णप्रतिरूपेण तप्तेनेव कुशाग्निना ॥ 20 ॥
न तु मामिह तिष्ठन्तं पश्यसि त्वं गदाधरम् ।
धराधरमिवाकम्प्यं पर्वतं धातुभिश्चितम् ॥ 21 ॥
पर्याप्तोऽहं गदापाणिर्हन्तुं प्राणान्रणे तव ।
त्रयाणामपि लोकानां पाशहस्त इवान्तकः ॥ 22 ॥
कामं बह्वपि वक्तव्यं त्वयि वक्ष्यामि न त्वहम् ।
अस्तं गच्छेद्धि सविता युद्धविघ्नस्ततो भवेत् ॥ 23 ॥
चतुर्दश सहस्राणि राक्षसानां हतानि ते ।
त्वद्विनाशात्करोम्येषां तेषामश्रुप्रमार्जनम् ॥ 24 ॥
इत्युक्त्वा परमक्रुद्धस्तां गदां परमाङ्गदः ।
खरश्चिक्षेप रामाय प्रदीप्तामशनिं यथा ॥ 25 ॥
खरबाहुप्रयुक्ता सा प्रदीप्ता महती गदा ।
भस्मवृक्षांश्च गुल्मांश्च कृत्वागात्तत्समीपतः ॥ 26 ॥
तामापतन्तीं ज्वलतां मृत्युपाशोपमां गदाम् ।
अन्तरिक्षगतां रामचशिच्छेद बहुधा शरैः ॥ 27 ॥
सा विकीर्णा शरैर्भग्ना पपात धरणीतले ।
गदा मन्त्रौषधबलैर्व्यालीव विनिपातिता ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
kharaṃ tu virathaṃ rāmo gadāpāṇimavasthitam |
mṛdupūrvaṃ mahātejāḥ paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
gajāśvarathasambādhe bale mahati tiṣṭhatā |
kṛtaṃ sudāruṇaṃ karma sarvalokajugupsitam || 2 ||
udvejanīyo bhūtānāṃ nṛśaṃsaḥ pāpakarmakṛt |
trayāṇāmapi lokānāmīśvaro'pi na tiṣṭhati || 3 ||
karma lokaviruddhaṃ tu kurvāṇaṃ kṣaṇadācara |
tīkṣṇaṃ sarvajano hanti sarpaṃ duṣṭamivāgatam || 4 ||
lobhātpāpāni kurvāṇaḥ kāmādvā yo na budhyate |
bhraṣṭaḥ paśyati tasyāntaṃ brāhmaṇī karakādiva || 5 ||
vasato daṇḍakāraṇye tāpasāndharmacāriṇaḥ |
kinnu hatvā mahābhāgānphalaṃ prāpsyasi rākṣasa || 6 ||
na ciraṃ pāpakarmāṇaḥ krūrā lokajugupsitāḥ |
aiśvaryaṃ prāpya tiṣṭhanti śīrṇamūlā iva drumāḥ || 7 ||
avaśyaṃ labhate jantuḥ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ |
ghoraṃ paryāgate kāle drumāḥ puṣpamivārtavam || 8 ||
nacirātprāpyate loke pāpānāṃ karmaṇāṃ phalam |
saviṣāṇāmivānnānāṃ bhuktānāṃ kṣaṇadācara || 9 ||
pāpamācaratāṃ ghoraṃ lokasyāpriyamicchatām |
ahamāsādito rājā prāṇānhantuṃ niśācara || 10 ||
adya hi tvāṃ mayā muktāśśarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
vidāryātipatiṣyanti valmīkamiva pannagāḥ || 11 ||
ye tvayā daṇḍakāraṇye bhakṣitā dharmacāriṇaḥ |
tānadya nihatassaṅkhye sasainyo'nugamiṣyasi || 12 ||
adya tvāṃ nihataṃ bāṇaiḥ paśyantu paramarṣayaḥ |
nirayasthaṃ vimānasthā ye tvayā hiṃsitāḥ purā || 13 ||
prahara tvaṃ yathākāmaṃ kuru yatnaṃ kulādhama |
adya te pātayiṣyāmi śirastālaphalaṃ yathā || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa kṛddhassaṃraktalocanaḥ |
pratyuvāca kharo rāmaṃ prahasankrodhamūrchitaḥ || 15 ||
prākṛtānrākṣasānhatvā yuddhe daśarathātmaja |
ātmanā kathamātmānamapraśasyaṃ praśaṃsasi || 16 ||
vikrāntā balavanto vā ye bhavanti nararṣabhāḥ |
kathayanti na te kiñcittejasā svena garvitāḥ || 17 ||
prākṛtāstvakṛtātmāno loke kṣatriyapāṃsanāḥ |
nirarthakaṃ vikatthante yathā rāma vikatthase || 18 ||
kulaṃ vyapadiśanvīrassamare ko'bhidhāsyati |
mṛtyukāle hi samprāpte svayamaprastave stavam || 19 ||
sarvathaiva laghutvaṃ te katthanena vidarśitam |
suvarṇapratirūpeṇa tapteneva kuśāgninā || 20 ||
na tu māmiha tiṣṭhantaṃ paśyasi tvaṃ gadādharam |
dharādharamivākampyaṃ parvataṃ dhātubhiścitam || 21 ||
paryāpto'haṃ gadāpāṇirhantuṃ prāṇānraṇe tava |
trayāṇāmapi lokānāṃ pāśahasta ivāntakaḥ || 22 ||
kāmaṃ bahvapi vaktavyaṃ tvayi vakṣyāmi na tvaham |
astaṃ gaccheddhi savitā yuddhavighnastato bhavet || 23 ||
caturdaśa sahasrāṇi rākṣasānāṃ hatāni te |
tvadvināśātkaromyeṣāṃ teṣāmaśrupramārjanam || 24 ||
ityuktvā paramakruddhastāṃ gadāṃ paramāṅgadaḥ |
kharaścikṣepa rāmāya pradīptāmaśaniṃ yathā || 25 ||
kharabāhuprayuktā sā pradīptā mahatī gadā |
bhasmavṛkṣāṃśca gulmāṃśca kṛtvāgāttatsamīpataḥ || 26 ||
tāmāpatantīṃ jvalatāṃ mṛtyupāśopamāṃ gadām |
antarikṣagatāṃ rāmacaśiccheda bahudhā śaraiḥ || 27 ||
sā vikīrṇā śarairbhagnā papāta dharaṇītale |
gadā mantrauṣadhabalairvyālīva vinipātitā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.