2.99 අයෝධ්යාකාණ්ඩ - ඒකෝනශතතම සර්ගඃ

2.99 Ayodhyakanda - Ekonashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Sinhala script
📄 Download PDF
ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ ඒකෝනශතතමස්සර්ගඃ .
නිවිෂ්ටායාං තු සේනායාමුත්සුකෝ භරතස්තදා .
ජගාම භ්රාතරං ද්රෂ්ටුං ශත්රුඝ්නමනුදර්ශයන් .. 1 ..
ඍෂිං වසිෂ්ඨං සන්දිශ්ය මාතෘර්මේ ශීඝ්රමානය .
ඉති ත්වරිතමග්රේ ස ජගාම ගුරුවත්සලඃ .. 2 ..
සුමන්ත්රස්ත්වපි ශත්රුඝ්නමදූරාදන්වපද්යත .
රාමදර්ශනජස්තර්ෂෝ භරතස්යේව තස්ය ච .. 3 ..
ගච්ඡන්නේවාථ භරතස්තාපසාලය සංස්ථිතාම් .
භ්රාතුඃ පර්ණකුටීං ශ්රීමානුටජං ච දදර්ශ හ .. 4 ..
ශාලායාස්ත්වග්රත ස්තස්යා දදර්ශ භරත ස්තදා .
කාෂ්ඨානි චාවභග්නානි පුෂ්පාණ්යුපචිතානි ච .. 5 ..
ස ලක්ෂ්මණස්ය රාමස්ය දදර්ශා(අ)ශ්රමමීයුෂඃ .
කෘතං වෘක්ෂේෂ්වභිජ්ඤානං කුශචීරෛඃ ක්වචිත්ක්වචිත් .. 6 ..
දදර්ශ වනේ තස්මින්මහත ස්සඤ්චයාන්කෘතාන් .
මෘගාණාං මහිෂාණාං ච කරීෂෛ ශශීතකාරණාත් .. 7 ..
ගච්ඡන්නේව මහාබාහුර්ද්යුතිමාන්භරත ස්තදා .
ශත්රුඝ්නං චාබ්රවීද්ධෘෂ්ටස්තානමාත්යාංශ්ච සර්වශඃ .. 8 ..
මන්යේ ප්රාප්තාඃ ස්ම තං දේශං භරද්වාජෝ යමබ්රවීත් .
නාතිදූරේ හි මන්යේ(අ)හං නදීං මන්දාකිනීමිතඃ .. 9 ..
උච්චෛර්බද්ධානි චීරාණි ලක්ෂ්මණේන භවේදයම් .
අභිජ්ඤානකෘතඃ පන්ථා අකාලේ ගන්තුමිච්ඡතා .. 10 ..
ඉදං චෝදාත්තදන්තානාං කුඤ්ජරාණාං තරස්විනාම් .
ශෛලපාර්ශ්වේ පරික්රාන්තමන්යෝන්යමභිගර්ජතාම් .. 11 ..
යමේවාධාතුමිච්ඡන්ති තාපසා ස්සතතං වනේ .
තස්යාසෞ දෘශ්යතේ ධූම ස්සඞ්කුලඃ කෘෂ්ණවර්ත්මනඃ .. 12 ..
අත්රාහං පුරුෂව්යාඝ්රං ගුරුසත්කාරකාරිණම් .
ආර්යං ද්රක්ෂ්යාමි සංහෘෂ්ටෝ මහර්ෂිමිව රාඝවම් .. 13 ..
අථ ගත්වා මුහූර්තන්තු චිත්රකූටං ස රාඝවඃ .
මන්දාකිනීමනුප්රාප්තස්තං ජනං චේදමබ්රවීත් .. 14 ..
ජගත්යාං පුරෂව්යාඝ්ර ආස්තේ වීරාසනේ රතඃ .
ජනේන්ද්රෝ නිර්ජනං ප්රාප්ය ධිඞ්මේ ජන්ම සජීවිතම් .. 15 ..
මත්කෘතේ ව්යසනං ප්රාප්තෝ ලෝකනාථෝ මහාද්යුතිඃ .
සර්වාන්කාමාන්පරිත්යජ්ය වනේ වසති රාඝවඃ .. 16 ..
ඉති ලෝකසමාක්රුෂ්ටඃ පාදේෂ්වද්ය ප්රසාදයන් .
රාමස්ය නිපතිෂ්යාමි සීතායා ලක්ෂ්මණස්ය ච .. 17 ..
ඒවං සංවිලපං ස්තස්මින්වනේ දශරථාත්මජඃ .
දදර්ශ මහතීං පුණ්යාං පර්ණශාලාං මනෝරමාම් .. 18 ..
සාලතාලාශ්වකර්ණානාං පර්ණෛර්බහුභිරාවෘතාම් .
විශාලාං මෘදුභිස්තීර්ණාං කුශෛර්වේදිමිවාධ්වරේ .. 19 ..
ශක්රායුධනිකාශෛශ්ච කාර්මුකෛර්භාරසාධනෛඃ .
රුක්මපෘෂ්ඨෛර්මහාසාරෛ ශ්ශෝභිතාං ශත්රුබාධකෛඃ .. 20 ..
අර්ක රශ්මි ප්රතීකාශෛර්ඝෝරෛස්තූණීගතෛශ්ශරෛඃ .
ශෝභිතාං දීප්තවදනෛ ස්සර්පෛර්භෝගවතීමිව .. 21 ..
මහාරජතවාසෝභ්යාමසිභ්යාං ච විරාජිතාම් .
රුක්මබින්දුවිචිත්රාභ්යාං චර්මභ්යාං චාපි ශෝභිතාම් .. 22 ..
ගෝධා අන්ගුලිත්රෛර් ආසාක්තෛඃ චිත්රෛඃ කාන්චන භූෂිතෛඃ .
අරි සම්ඝෛර් අනාධෘෂ්යාං මෘගෛඃ සිම්හ ගුහාං ඉව .. 23 ..
ඒවං සංවිලපං ස්තස්මින්වනේ දශරථාත්මජඃ .
දදර්ශ මහාතීං පුණ්යාං පර්ණශාලාං මනෝරමාම් .. 24 ..
සාලතාලාශ්වකර්ණානාං පර්ණෛර්බහුභිරාවෘතාම් .
විශාලාං මෘදුභිස්තීර්ණාං කුශෛර්වේදිමිවාධ්වරේ .. 25 ..
ශක්රායුධනිකාශෛශ්ච කාර්මුකෛර්භාරසාධනෛඃ .
රුක්මපෘෂ්ඨෛර්මහාසාරෛ ශ්ශෝභිතාං ශත්රුබාධකෛඃ .. 26 ..
අර්ක රශ්මි ප්රතීකාශෛර්ඝෝරෛස්තූණීගතෛශ්ශරෛඃ .
ශෝභිතාං දීප්තවදනෛ ස්සර්පෛර්භෝගවතීමිව .. 27 ..
මහාරජතවාසෝභ්යාමසිභ්යාං ච විරාජිතාම් .
රුක්මබින්දුවිචිත්රාභ්යාං චර්මභ්යාං චාපි ශෝභිතාම් .. 28 ..
තං දෘෂ්ට්වා භරතඃ ශ්රීමාන් දුහ්ඛ මෝහ පරිප්ලුතඃ .
අභ්යධාවත ධර්ම ආත්මා භරතඃ කෛකයී සුතඃ .. 29 ..
ප්රාගුදක්ප්රවණාං වේදිං විශාලාං දීප්තපාවකාම් .
දදර්ශ භරතස්තත්ර පුණ්යාං රාමනිවේශනේ .. 30 ..
නිරීක්ෂ්ය ස මුහූර්තං තු දදර්ශ භරතෝ ගුරුම් .
උටජේ රාමමාසීනං ජටාමණ්ඩලධාරිණම් .. 31 ..
තං තු කෘෂ්ණාජිනධරං චීරවල්කලවාසසම් .
දදර්ශ රාමමාසීනමභිතඃ පාවකෝපමම් .. 32 ..
සිංහස්කන්ධං මහාබාහුං පුණ්ඩරීකනිභේක්ෂණම් .
පෘථිව්යාස්සාගරාන්තායාඃ භර්තාරං ධර්මචාරිණම් .. 33 ..
උපවිෂ්ටං මහාබාහුං බ්රහ්මාණමිව ශාශ්වතම් .
ස්ථණ්ඩිලේ දර්භසංස්තීර්ණේ සීතයා ලක්ෂ්මණේන ච .. 34 ..
තං දෘෂ්ට්වා භරත ශ්ශ්රීමාන් දුඃඛශෝකපරිප්ලුතඃ .
අභ්යධාවත ධර්මාත්මා භරතඃ කෛකේයී සුතඃ .. 35 ..
දෘෂ්ට්වෛව විලලාපා(අ)ර්තෝ බාෂ්පසන්දිග්ධයා ගිරා .
අශක්නුවන් ධාරයිතුං ධෛර්යාද්වචනමබ්රවීත් .. 36 ..
ය ස්සංසදි ප්රකෘතිභිර්භවේද්යුක්ත උපාසිතුම් .
වන්යෛර්මෘගෛරුපාසීන ස්සෝ(අ)යමාස්තේ මමාග්රජඃ .. 37 ..
වාසෝභිර්බහුසාහස්රෛර්යෝ මහාත්මා පුරෝචිතඃ .
මෘගාජිනේ සෝ(අ)යමිහ ප්රවස්තේ ධර්මමාචරන් .. 38 ..
අධාරයද්යෝ විවිධාශ්චිත්රාස්සුමනසස්තදා .
සෝ(අ)යං ජටාභාරමිමං වහතේ රාඝවඃ කථම් .. 39 ..
යස්ය යජ්ඤෛර්යථාදිෂ්ටෛර්යුක්තෝ ධර්මස්ය සඤ්චයඃ .
ශරීරක්ලේශසම්භූතං ස ධර්මං පරිමාර්ගතේ .. 40 ..
චන්දනේන මහාර්හේණ යස්යාඞ්ගමුපසේවිතම් .
මලේන තස්යාඞ්ගමිදං කථමාර්යස්ය සේව්යතේ .. 41 ..
මන්නිමිත්තමිදං දුඃඛං ප්රාප්තෝ රාමඃ සුඛෝචිතඃ .
ධිග්ජීවිතං නෘශංසස්ය මම ලෝකවිගර්හිතම් .. 42 ..
ඉත්යේවං විලපන්දීනඃ ප්රස්වින්නමුඛපඞ්කජඃ .
පාදාවප්රාප්ය රාමස්ය පපාත භරතෝ රුදන් .. 43 ..
දුඃඛාභිතප්තෝ භරතෝ රාජපුත්රෝ මහාබලඃ .
උක්ත්වා(අ)ර්යේති සකෘද්දීනං පුනර්නෝවාච කිඤ්චන .. 44 ..
බාෂ්පාභිහතකණ්ඨශ්ච ප්රේක්ෂ්ය රාමං යශස්විනම් .
ආර්යේත්යේවාභිසඞ්ක්රුශ්ය ව්යාහර්තුං නාශකත්තදා .. 45 ..
ශත්රුඝ්නශ්චාපි රාමස්ය වවන්දේ චරණෞ රුදන් .
තාවුභෞ ස සමාලිඞ්ග්ය රාමශ්චාශ්රූණ්යවර්තයත් .. 46 ..
තතස්සුමන්ත්රේණ ගුහේන චෛව සමීයතු රාජසුතාවරණ්යේ .
දිවාකරශ්චෛව නිශාකරශ්ච යථා(අ)ම්බරේ ශුක්රබෘහස්පතිභ්යාම් .. 47 ..
තාන්පාර්ථිවාන්වාරණයූථපාභාන්සමාගතාං ස්තත්ර මහත්යරණ්යේ .
වනෞකසස්තේ(අ)පි සමීක්ෂ්ය සර්වේ(අ)ප්යශ්රූණ්යමුඤ්චන්ප්රවිහාය හර්ෂම් .. 48 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ ඒකෝනශතතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनशततमस्सर्गः ।
निविष्टायां तु सेनायामुत्सुको भरतस्तदा ।
जगाम भ्रातरं द्रष्टुं शत्रुघ्नमनुदर्शयन् ॥ 1 ॥
ऋषिं वसिष्ठं सन्दिश्य मातृर्मे शीघ्रमानय ।
इति त्वरितमग्रे स जगाम गुरुवत्सलः ॥ 2 ॥
सुमन्त्रस्त्वपि शत्रुघ्नमदूरादन्वपद्यत ।
रामदर्शनजस्तर्षो भरतस्येव तस्य च ॥ 3 ॥
गच्छन्नेवाथ भरतस्तापसालय संस्थिताम् ।
भ्रातुः पर्णकुटीं श्रीमानुटजं च ददर्श ह ॥ 4 ॥
शालायास्त्वग्रत स्तस्या ददर्श भरत स्तदा ।
काष्ठानि चावभग्नानि पुष्पाण्युपचितानि च ॥ 5 ॥
स लक्ष्मणस्य रामस्य ददर्शाऽश्रममीयुषः ।
कृतं वृक्षेष्वभिज्ञानं कुशचीरैः क्वचित्क्वचित् ॥ 6 ॥
ददर्श वने तस्मिन्महत स्सञ्चयान्कृतान् ।
मृगाणां महिषाणां च करीषै शशीतकारणात् ॥ 7 ॥
गच्छन्नेव महाबाहुर्द्युतिमान्भरत स्तदा ।
शत्रुघ्नं चाब्रवीद्धृष्टस्तानमात्यांश्च सर्वशः ॥ 8 ॥
मन्ये प्राप्ताः स्म तं देशं भरद्वाजो यमब्रवीत् ।
नातिदूरे हि मन्येऽहं नदीं मन्दाकिनीमितः ॥ 9 ॥
उच्चैर्बद्धानि चीराणि लक्ष्मणेन भवेदयम् ।
अभिज्ञानकृतः पन्था अकाले गन्तुमिच्छता ॥ 10 ॥
इदं चोदात्तदन्तानां कुञ्जराणां तरस्विनाम् ।
शैलपार्श्वे परिक्रान्तमन्योन्यमभिगर्जताम् ॥ 11 ॥
यमेवाधातुमिच्छन्ति तापसा स्सततं वने ।
तस्यासौ दृश्यते धूम स्सङ्कुलः कृष्णवर्त्मनः ॥ 12 ॥
अत्राहं पुरुषव्याघ्रं गुरुसत्कारकारिणम् ।
आर्यं द्रक्ष्यामि संहृष्टो महर्षिमिव राघवम् ॥ 13 ॥
अथ गत्वा मुहूर्तन्तु चित्रकूटं स राघवः ।
मन्दाकिनीमनुप्राप्तस्तं जनं चेदमब्रवीत् ॥ 14 ॥
जगत्यां पुरषव्याघ्र आस्ते वीरासने रतः ।
जनेन्द्रो निर्जनं प्राप्य धिङ्मे जन्म सजीवितम् ॥ 15 ॥
मत्कृते व्यसनं प्राप्तो लोकनाथो महाद्युतिः ।
सर्वान्कामान्परित्यज्य वने वसति राघवः ॥ 16 ॥
इति लोकसमाक्रुष्टः पादेष्वद्य प्रसादयन् ।
रामस्य निपतिष्यामि सीताया लक्ष्मणस्य च ॥ 17 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महतीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 18 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 19 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 20 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 21 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 22 ॥
गोधा अन्गुलित्रैर् आसाक्तैः चित्रैः कान्चन भूषितैः ।
अरि सम्घैर् अनाधृष्यां मृगैः सिम्ह गुहां इव ॥ 23 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महातीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 24 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 25 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 26 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 27 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 28 ॥
तं दृष्ट्वा भरतः श्रीमान् दुह्ख मोह परिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्म आत्मा भरतः कैकयी सुतः ॥ 29 ॥
प्रागुदक्प्रवणां वेदिं विशालां दीप्तपावकाम् ।
ददर्श भरतस्तत्र पुण्यां रामनिवेशने ॥ 30 ॥
निरीक्ष्य स मुहूर्तं तु ददर्श भरतो गुरुम् ।
उटजे राममासीनं जटामण्डलधारिणम् ॥ 31 ॥
तं तु कृष्णाजिनधरं चीरवल्कलवाससम् ।
ददर्श राममासीनमभितः पावकोपमम् ॥ 32 ॥
सिंहस्कन्धं महाबाहुं पुण्डरीकनिभेक्षणम् ।
पृथिव्यास्सागरान्तायाः भर्तारं धर्मचारिणम् ॥ 33 ॥
उपविष्टं महाबाहुं ब्रह्माणमिव शाश्वतम् ।
स्थण्डिले दर्भसंस्तीर्णे सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 34 ॥
तं दृष्ट्वा भरत श्श्रीमान् दुःखशोकपरिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्मात्मा भरतः कैकेयी सुतः ॥ 35 ॥
दृष्ट्वैव विललापाऽर्तो बाष्पसन्दिग्धया गिरा ।
अशक्नुवन् धारयितुं धैर्याद्वचनमब्रवीत् ॥ 36 ॥
य स्संसदि प्रकृतिभिर्भवेद्युक्त उपासितुम् ।
वन्यैर्मृगैरुपासीन स्सोऽयमास्ते ममाग्रजः ॥ 37 ॥
वासोभिर्बहुसाहस्रैर्यो महात्मा पुरोचितः ।
मृगाजिने सोऽयमिह प्रवस्ते धर्ममाचरन् ॥ 38 ॥
अधारयद्यो विविधाश्चित्रास्सुमनसस्तदा ।
सोऽयं जटाभारमिमं वहते राघवः कथम् ॥ 39 ॥
यस्य यज्ञैर्यथादिष्टैर्युक्तो धर्मस्य सञ्चयः ।
शरीरक्लेशसम्भूतं स धर्मं परिमार्गते ॥ 40 ॥
चन्दनेन महार्हेण यस्याङ्गमुपसेवितम् ।
मलेन तस्याङ्गमिदं कथमार्यस्य सेव्यते ॥ 41 ॥
मन्निमित्तमिदं दुःखं प्राप्तो रामः सुखोचितः ।
धिग्जीवितं नृशंसस्य मम लोकविगर्हितम् ॥ 42 ॥
इत्येवं विलपन्दीनः प्रस्विन्नमुखपङ्कजः ।
पादावप्राप्य रामस्य पपात भरतो रुदन् ॥ 43 ॥
दुःखाभितप्तो भरतो राजपुत्रो महाबलः ।
उक्त्वाऽर्येति सकृद्दीनं पुनर्नोवाच किञ्चन ॥ 44 ॥
बाष्पाभिहतकण्ठश्च प्रेक्ष्य रामं यशस्विनम् ।
आर्येत्येवाभिसङ्क्रुश्य व्याहर्तुं नाशकत्तदा ॥ 45 ॥
शत्रुघ्नश्चापि रामस्य ववन्दे चरणौ रुदन् ।
तावुभौ स समालिङ्ग्य रामश्चाश्रूण्यवर्तयत् ॥ 46 ॥
ततस्सुमन्त्रेण गुहेन चैव समीयतु राजसुतावरण्ये ।
दिवाकरश्चैव निशाकरश्च यथाऽम्बरे शुक्रबृहस्पतिभ्याम् ॥ 47 ॥
तान्पार्थिवान्वारणयूथपाभान्समागतां स्तत्र महत्यरण्ये ।
वनौकसस्तेऽपि समीक्ष्य सर्वेऽप्यश्रूण्यमुञ्चन्प्रविहाय हर्षम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in