𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌯𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍋 𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌮𑌨𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍 ॥ 1 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑌯 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌮𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 2 ॥
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌮𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑌨𑍍𑌵𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌰𑌾𑌮𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌜𑌸𑍍𑌤𑌰𑍍𑌷𑍋 𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 3 ॥
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵𑌾𑌥 𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌲𑌯 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌣𑌕𑍁𑌟𑍀𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍁𑌟𑌜𑌂 𑌚 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌹 ॥ 4 ॥
𑌶𑌾𑌲𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌗𑍍𑌰𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌭𑌰𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌵𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑍍𑌯𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 5 ॥
𑌸 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑌾𑌽𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍀𑌯𑍁𑌷𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍇𑌷𑍍𑌵𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌶𑌚𑍀𑌰𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 6 ॥
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌵𑌨𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌮𑌹𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌾𑌨𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌰𑍀𑌷𑍈 𑌶𑌶𑍀𑌤𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥ 7 ॥
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌭𑌰𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 8 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮 𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌭𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌜𑍋 𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌨𑌾𑌤𑌿𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌹𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌨𑌦𑍀𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌮𑌿𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌉𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍍𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚𑍀𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌭𑌵𑍇𑌦𑌯𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌕𑍃𑌤𑌃 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾 𑌅𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 ॥ 10 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌚𑍋𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌰𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍈𑌲𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌯𑌮𑍇𑌵𑌾𑌧𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌨𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍗 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌧𑍂𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌅𑌥 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑌂 𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌜𑌨𑌂 𑌚𑍇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌜𑌗𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌆𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌜𑌨𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌧𑌿𑌙𑍍𑌮𑍇 𑌜𑌨𑍍𑌮 𑌸𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌮𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌵𑌨𑍇 𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 16 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌸𑌮𑌾𑌕𑍍𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍇𑌷𑍍𑌵𑌦𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 17 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌲𑌪𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌮𑌹𑌤𑍀𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌣𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌸𑌾𑌲𑌤𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌶𑍈𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌿𑌮𑌿𑌵𑌾𑌧𑍍𑌵𑌰𑍇 ॥ 19 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍈𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑌸𑌾𑌧𑌨𑍈𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌰𑍈 𑌶𑍍𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌬𑌾𑌧𑌕𑍈𑌃 ॥ 20 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌕 𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑍈𑌰𑍍𑌘𑍋𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍂𑌣𑍀𑌗𑌤𑍈𑌶𑍍𑌶𑌰𑍈𑌃 ।
𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌵𑌦𑌨𑍈 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌪𑍈𑌰𑍍𑌭𑍋𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑌿𑌵 ॥ 21 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌰𑌜𑌤𑌵𑌾𑌸𑍋𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌸𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌰𑍍𑌮𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌗𑍋𑌧𑌾 𑌅𑌨𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍 𑌆𑌸𑌾𑌕𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌚𑌨 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌅𑌰𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌘𑍈𑌰𑍍 𑌅𑌨𑌾𑌧𑍃𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌗𑍈𑌃 𑌸𑌿𑌮𑍍𑌹 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌇𑌵 ॥ 23 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌲𑌪𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍀𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌣𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌸𑌾𑌲𑌤𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌶𑍈𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌿𑌮𑌿𑌵𑌾𑌧𑍍𑌵𑌰𑍇 ॥ 25 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍈𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑌸𑌾𑌧𑌨𑍈𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌰𑍈 𑌶𑍍𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌬𑌾𑌧𑌕𑍈𑌃 ॥ 26 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌕 𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑍈𑌰𑍍𑌘𑍋𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍂𑌣𑍀𑌗𑌤𑍈𑌶𑍍𑌶𑌰𑍈𑌃 ।
𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌵𑌦𑌨𑍈 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌪𑍈𑌰𑍍𑌭𑍋𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑌿𑌵 ॥ 27 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌰𑌜𑌤𑌵𑌾𑌸𑍋𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌸𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌰𑍍𑌮𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍁𑌹𑍍𑌖 𑌮𑍋𑌹 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌧𑌾𑌵𑌤 𑌧𑌰𑍍𑌮 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍈𑌕𑌯𑍀 𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍁𑌦𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌪𑌾𑌵𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ॥ 30 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ।
𑌉𑌟𑌜𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌜𑌟𑌾𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌜𑌿𑌨𑌧𑌰𑌂 𑌚𑍀𑌰𑌵𑌲𑍍𑌕𑌲𑌵𑌾𑌸𑌸𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌮𑌭𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌨𑌿𑌭𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌉𑌪𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑌮𑌿𑌵 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌥𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑍇 𑌦𑌰𑍍𑌭𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌚 ॥ 34 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌧𑌾𑌵𑌤 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 35 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌲𑌲𑌾𑌪𑌾𑌽𑌰𑍍𑌤𑍋 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌾 ।
𑌅𑌶𑌕𑍍𑌨𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 36 ॥
𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌂𑌸𑌦𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌉𑌪𑌾𑌸𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌵𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑍃𑌗𑍈𑌰𑍁𑌪𑌾𑌸𑍀𑌨 𑌸𑍍𑌸𑍋𑌽𑌯𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌮𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 37 ॥
𑌵𑌾𑌸𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌜𑌿𑌨𑍇 𑌸𑍋𑌽𑌯𑌮𑌿𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾𑌚𑌰𑌨𑍍 ॥ 38 ॥
𑌅𑌧𑌾𑌰𑌯𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑌸𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌜𑌟𑌾𑌭𑌾𑌰𑌮𑌿𑌮𑌂 𑌵𑌹𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌕𑌥𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌜𑍍𑌞𑍈𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌃 ।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌤𑍇 ॥ 40 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑍇𑌣 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌪𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌲𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌕𑌥𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 41 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑍁𑌖𑍋𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌧𑌿𑌗𑍍𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌨𑍍𑌦𑍀𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌮𑍁𑌖𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌃 ।
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌵𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍 ॥ 43 ॥
𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌭𑌿𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌉𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌰𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌕𑍃𑌦𑍍𑌦𑍀𑌨𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌨𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ॥ 44 ॥
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑌕𑌣𑍍𑌠𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍍𑌯 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌾𑌶𑌕𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 45 ॥
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍 ।
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌸 𑌸𑌮𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚𑌾𑌶𑍍𑌰𑍂𑌣𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑍍 ॥ 46 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌗𑍁𑌹𑍇𑌨 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌮𑍀𑌯𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌸𑍁𑌤𑌾𑌵𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 ।
𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌕𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 47 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌰𑌣𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌭𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌯𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 ।
𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌸𑍍𑌤𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌽𑌪𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍂𑌣𑍍𑌯𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनशततमस्सर्गः ।
निविष्टायां तु सेनायामुत्सुको भरतस्तदा ।
जगाम भ्रातरं द्रष्टुं शत्रुघ्नमनुदर्शयन् ॥ 1 ॥
ऋषिं वसिष्ठं सन्दिश्य मातृर्मे शीघ्रमानय ।
इति त्वरितमग्रे स जगाम गुरुवत्सलः ॥ 2 ॥
सुमन्त्रस्त्वपि शत्रुघ्नमदूरादन्वपद्यत ।
रामदर्शनजस्तर्षो भरतस्येव तस्य च ॥ 3 ॥
गच्छन्नेवाथ भरतस्तापसालय संस्थिताम् ।
भ्रातुः पर्णकुटीं श्रीमानुटजं च ददर्श ह ॥ 4 ॥
शालायास्त्वग्रत स्तस्या ददर्श भरत स्तदा ।
काष्ठानि चावभग्नानि पुष्पाण्युपचितानि च ॥ 5 ॥
स लक्ष्मणस्य रामस्य ददर्शाऽश्रममीयुषः ।
कृतं वृक्षेष्वभिज्ञानं कुशचीरैः क्वचित्क्वचित् ॥ 6 ॥
ददर्श वने तस्मिन्महत स्सञ्चयान्कृतान् ।
मृगाणां महिषाणां च करीषै शशीतकारणात् ॥ 7 ॥
गच्छन्नेव महाबाहुर्द्युतिमान्भरत स्तदा ।
शत्रुघ्नं चाब्रवीद्धृष्टस्तानमात्यांश्च सर्वशः ॥ 8 ॥
मन्ये प्राप्ताः स्म तं देशं भरद्वाजो यमब्रवीत् ।
नातिदूरे हि मन्येऽहं नदीं मन्दाकिनीमितः ॥ 9 ॥
उच्चैर्बद्धानि चीराणि लक्ष्मणेन भवेदयम् ।
अभिज्ञानकृतः पन्था अकाले गन्तुमिच्छता ॥ 10 ॥
इदं चोदात्तदन्तानां कुञ्जराणां तरस्विनाम् ।
शैलपार्श्वे परिक्रान्तमन्योन्यमभिगर्जताम् ॥ 11 ॥
यमेवाधातुमिच्छन्ति तापसा स्सततं वने ।
तस्यासौ दृश्यते धूम स्सङ्कुलः कृष्णवर्त्मनः ॥ 12 ॥
अत्राहं पुरुषव्याघ्रं गुरुसत्कारकारिणम् ।
आर्यं द्रक्ष्यामि संहृष्टो महर्षिमिव राघवम् ॥ 13 ॥
अथ गत्वा मुहूर्तन्तु चित्रकूटं स राघवः ।
मन्दाकिनीमनुप्राप्तस्तं जनं चेदमब्रवीत् ॥ 14 ॥
जगत्यां पुरषव्याघ्र आस्ते वीरासने रतः ।
जनेन्द्रो निर्जनं प्राप्य धिङ्मे जन्म सजीवितम् ॥ 15 ॥
मत्कृते व्यसनं प्राप्तो लोकनाथो महाद्युतिः ।
सर्वान्कामान्परित्यज्य वने वसति राघवः ॥ 16 ॥
इति लोकसमाक्रुष्टः पादेष्वद्य प्रसादयन् ।
रामस्य निपतिष्यामि सीताया लक्ष्मणस्य च ॥ 17 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महतीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 18 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 19 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 20 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 21 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 22 ॥
गोधा अन्गुलित्रैर् आसाक्तैः चित्रैः कान्चन भूषितैः ।
अरि सम्घैर् अनाधृष्यां मृगैः सिम्ह गुहां इव ॥ 23 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महातीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 24 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 25 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 26 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 27 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 28 ॥
तं दृष्ट्वा भरतः श्रीमान् दुह्ख मोह परिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्म आत्मा भरतः कैकयी सुतः ॥ 29 ॥
प्रागुदक्प्रवणां वेदिं विशालां दीप्तपावकाम् ।
ददर्श भरतस्तत्र पुण्यां रामनिवेशने ॥ 30 ॥
निरीक्ष्य स मुहूर्तं तु ददर्श भरतो गुरुम् ।
उटजे राममासीनं जटामण्डलधारिणम् ॥ 31 ॥
तं तु कृष्णाजिनधरं चीरवल्कलवाससम् ।
ददर्श राममासीनमभितः पावकोपमम् ॥ 32 ॥
सिंहस्कन्धं महाबाहुं पुण्डरीकनिभेक्षणम् ।
पृथिव्यास्सागरान्तायाः भर्तारं धर्मचारिणम् ॥ 33 ॥
उपविष्टं महाबाहुं ब्रह्माणमिव शाश्वतम् ।
स्थण्डिले दर्भसंस्तीर्णे सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 34 ॥
तं दृष्ट्वा भरत श्श्रीमान् दुःखशोकपरिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्मात्मा भरतः कैकेयी सुतः ॥ 35 ॥
दृष्ट्वैव विललापाऽर्तो बाष्पसन्दिग्धया गिरा ।
अशक्नुवन् धारयितुं धैर्याद्वचनमब्रवीत् ॥ 36 ॥
य स्संसदि प्रकृतिभिर्भवेद्युक्त उपासितुम् ।
वन्यैर्मृगैरुपासीन स्सोऽयमास्ते ममाग्रजः ॥ 37 ॥
वासोभिर्बहुसाहस्रैर्यो महात्मा पुरोचितः ।
मृगाजिने सोऽयमिह प्रवस्ते धर्ममाचरन् ॥ 38 ॥
अधारयद्यो विविधाश्चित्रास्सुमनसस्तदा ।
सोऽयं जटाभारमिमं वहते राघवः कथम् ॥ 39 ॥
यस्य यज्ञैर्यथादिष्टैर्युक्तो धर्मस्य सञ्चयः ।
शरीरक्लेशसम्भूतं स धर्मं परिमार्गते ॥ 40 ॥
चन्दनेन महार्हेण यस्याङ्गमुपसेवितम् ।
मलेन तस्याङ्गमिदं कथमार्यस्य सेव्यते ॥ 41 ॥
मन्निमित्तमिदं दुःखं प्राप्तो रामः सुखोचितः ।
धिग्जीवितं नृशंसस्य मम लोकविगर्हितम् ॥ 42 ॥
इत्येवं विलपन्दीनः प्रस्विन्नमुखपङ्कजः ।
पादावप्राप्य रामस्य पपात भरतो रुदन् ॥ 43 ॥
दुःखाभितप्तो भरतो राजपुत्रो महाबलः ।
उक्त्वाऽर्येति सकृद्दीनं पुनर्नोवाच किञ्चन ॥ 44 ॥
बाष्पाभिहतकण्ठश्च प्रेक्ष्य रामं यशस्विनम् ।
आर्येत्येवाभिसङ्क्रुश्य व्याहर्तुं नाशकत्तदा ॥ 45 ॥
शत्रुघ्नश्चापि रामस्य ववन्दे चरणौ रुदन् ।
तावुभौ स समालिङ्ग्य रामश्चाश्रूण्यवर्तयत् ॥ 46 ॥
ततस्सुमन्त्रेण गुहेन चैव समीयतु राजसुतावरण्ये ।
दिवाकरश्चैव निशाकरश्च यथाऽम्बरे शुक्रबृहस्पतिभ्याम् ॥ 47 ॥
तान्पार्थिवान्वारणयूथपाभान्समागतां स्तत्र महत्यरण्ये ।
वनौकसस्तेऽपि समीक्ष्य सर्वेऽप्यश्रूण्यमुञ्चन्प्रविहाय हर्षम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.