ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਚਤੁਸ਼੍ਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸਨ੍ਦਿष੍ਟੋ ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰੇਣ ਪ੍ਰਹਸ੍ਤਸ੍ਯ ਸੁਤੋ ਬਲੀ ।
ਜਮ੍ਬੁਮਾਲੀ ਮਹਾਦਂष੍ਟ੍ਰੋ ਨਿਰ੍ਜਗਾਮ ਧਨੁਰ੍ਧਰਃ ॥ 1 ॥
ਰਕ੍ਤਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰਸ੍ਸ੍ਰਗ੍ਵੀ ਰੁਚਿਰਕੁਣ੍ਡਲਃ ।
ਮਹਾਨ੍ਵਿਵृਤ੍ਤਨਯਨਸ਼੍ਚਣ੍ਡਸ੍ਸਮਰਦੁਰ੍ਜਯਃ ॥ 2 ॥
ਧਨੁਸ਼੍ਸ਼ਕ੍ਰਧਨੁਃ ਪ੍ਰਖ੍ਯਂ ਮਹਦ੍ਰੁਚਿਰਸਾਯਕਮ੍ ।
ਵਿष੍ਫਾਰਯਾਣੋ ਵੇਗੇਨ ਵਜ੍ਰਾਸ਼ਨਿਸਮਸ੍ਵਨਮ੍ ॥ 3 ॥
ਤਸ੍ਯ ਵਿष੍ਫਾਰਘੋषੇਣ ਧਨੁषੋ ਮਹਤਾ ਦਿਸ਼ਃ ।
ਪ੍ਰਦਿਸ਼ਸ਼੍ਚ ਨਭਸ਼੍ਚੈਵ ਸਹਸਾ ਸਮਪੂਰ੍ਯਤ ॥ 4 ॥
ਰਥੇਨ ਖਰਯੁਕ੍ਤੇਨ ਤਮਾਗਤਮੁਦੀਕ੍ष੍ਯ ਸਃ ।
ਹਨੁਮਾਨ੍ਵੇਗਸਮ੍ਪਨ੍ਨੋ ਜਹਰ੍ष ਚ ਨਨਾਦ ਚ ॥ 5 ॥
ਤਂ ਤੋਰਣਵਿਟਙ੍ਕਸ੍ਥਂ ਹਨੁਮਨ੍ਤਂ ਮਹਾਕਪਿਮ੍ ।
ਜਮ੍ਬੁਮਾਲੀ ਮਹਾਬਾਹੁਰ੍ਵਿਵ੍ਯਾਧ ਨਿਸ਼ਿਤੈਸ਼੍ਸ਼ਰੈਃ ॥ 6 ॥
ਅਰ੍ਧਚਨ੍ਦ੍ਰੇਣ ਵਦਨੇ ਸ਼ਿਰਸ੍ਯੇਕੇਨ ਕਰ੍ਣਿਨਾ ।
ਬਾਹ੍ਵੋਰ੍ਵਿਵ੍ਯਾਧ ਨਾਰਾਚੈਰ੍ਦਸ਼ਭਿਸ੍ਤਂ ਕਪੀਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥ 7 ॥
ਤਸ੍ਯ ਤਚ੍ਛੁਸ਼ੁਭੇ ਤਾਮ੍ਰਂ ਸ਼ਰੇਣਾਭਿਹਤਂ ਮੁਖਮ੍ ।
ਸ਼ਰਦੀਵਾਮ੍ਬੁਜਂ ਫੁਲ੍ਲਂ ਵਿਦ੍ਧਂ ਭਾਸ੍ਕਰਰਸ਼੍ਮਿਨਾ ॥ 8 ॥
ਤਤ੍ਤਸ੍ਯ ਰਕ੍ਤਂ ਰਕ੍ਤੇਨ ਰਞ੍ਜਿਤਂ ਸ਼ੁਸ਼ੁਭੇ ਮੁਖਮ੍ ।
ਯਥਾਕਾਸ਼ੇ ਮਹਾਪਦ੍ਮਂ ਸਿਕ੍ਤਂ ਚਨ੍ਦਨਬਿਨ੍ਦੁਭਿਃ ॥ 9 ॥
ਚੁਕੋਪ ਬਾਣਾਭਿਹਤੋ ਰਾਕ੍षਸਸ੍ਯ ਮਹਾਕਪਿਃ ।
ਤਤਃ ਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵੇऽਤਿਵਿਪੁਲਾਂ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹਤੀਂ ਸ਼ਿਲਾਮ੍ ॥ 10 ॥
ਤਰਸਾ ਤਾਂ ਸਮੁਤ੍ਪਾਟ੍ਯ ਚਿਕ੍षੇਪ ਬਲਵਦ੍ਭਲੀ ।
ਤਾਂ ਸ਼ਰੈਰ੍ਦਸ਼ਭਿਃ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਸ੍ਤਾਡਯਾਮਾਸ ਰਾਕ੍षਸਃ ॥ 11 ॥
ਵਿਪਨ੍ਨਂ ਕਰ੍ਮ ਤਦ੍ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਹਨੁਮਾਂਸ਼੍ਚਣ੍ਡਵਿਕ੍ਰਮਃ ।
ਸਾਲਂ ਵਿਪੁਲਮੁਤ੍ਪਾਟ੍ਯ ਭ੍ਰਾਮਯਾਮਾਸ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 12 ॥
ਭ੍ਰਾਮਯਨ੍ਤਂ ਕਪਿਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸਾਲਵृਕ੍षਂ ਮਹਾਬਲਮ੍ ।
ਚਿਕ੍षੇਪ ਸੁਬਹੂਨ੍ਬਾਣਾਨ੍ਜਮ੍ਬੁਮਾਲੀ ਮਹਾਬਲਃ ॥ 13 ॥
ਸਾਲਂ ਚਤੁਰ੍ਭਿਸ਼੍ਚਿਚ੍ਛੇਦ ਵਾਨਰਂ ਪਞ੍ਚਭਿਰ੍ਭੁਜੇ ।
ਉਰਸ੍ਯੇਕੇਨ ਬਾਣੇਨ ਦਸ਼ਭਿਸ੍ਤੁ ਸ੍ਤਨਾਨ੍ਤਰੇ ॥ 14 ॥
ਸ ਸ਼ਰੈਃ ਪੂਰਿਤਤਨੁਃ ਕ੍ਰੋਧੇਨ ਮਹਤਾ ਵृਤਃ ।
ਤਮੇਵ ਪਰਿਘਂ ਗृਹ੍ਯ ਭ੍ਰਾਮਯਾਮਾਸ ਵੇਗਿਤਃ ॥ 15 ॥
ਅਤਿਵੇਗੋऽਤਿਵੇਗੇਨ ਭ੍ਰਾਮਯਿਤ੍ਵਾ ਬਲੋਤ੍ਕਟਃ ।
ਪਰਿਘਂ ਪਾਤਯਾਮਾਸ ਜਮ੍ਬੁਮਾਲੇਰ੍ਮਹੋਰਸਿ ॥ 16 ॥
ਤਸ੍ਯ ਚੈਵ ਸ਼ਿਰੋ ਨਾਸ੍ਤਿ ਨ ਬਾਹੂ ਨ ਚ ਜਾਨੁਨੀ ।
ਨ ਧਨੁਰ੍ਨ ਰਥੋ ਨਾਸ਼੍ਵਾਸ੍ਤਤ੍ਰਾਦृਸ਼੍ਯਨ੍ਤ ਨੇषਵਃ ॥ 17 ॥
ਸ ਹਤਸ੍ਸਹਸਾ ਤੇਨ ਜਮ੍ਬੁਮਾਲੀ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਪਪਾਤ ਨਿਹਤੋ ਭੂਮੌ ਚੂਰ੍ਣਿਤਾਙ੍ਗਵਿਭੂषਣਃ ॥ 18 ॥
ਜਮ੍ਬੁਮਾਲਿਂ ਚ ਨਿਹਤਂ ਕਿਙ੍ਕਰਾਂਸ਼੍ਚ ਮਹਾਬਲਾਨ੍ ।
ਚੁਕ੍ਰੋਧ ਰਾਵਣਸ਼੍ਸ਼ੁਤ੍ਵਾ ਕੋਪਸਂਰਕ੍ਤਲੋਚਨਃ ॥ 19 ॥
ਸ ਰੋषਸਂਵਰ੍ਤਿਤਤਾਮ੍ਰਲੋਚਨਃ ਪ੍ਰਹਸ੍ਤਪੁਤ੍ਤ੍ਰੇ ਨਿਹਤੇ ਮਹਾਬਲੇ ।
ਅਮਾਤ੍ਯਪੁਤ੍ਤ੍ਰਾਨਤਿਵੀਰ੍ਯਵਿਕ੍ਰਮਾਨ੍ ਸਮਾਦਿਦੇਸ਼ਾਸ਼ੁ ਨਿਸ਼ਾਚਰੇਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 20 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡੇ ਚਤੁਸ਼੍ਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
sandiṣṭo rākṣasendreṇa prahastasya suto balī |
jambumālī mahādaṃṣṭro nirjagāma dhanurdharaḥ || 1 ||
raktamālyāmbaradharassragvī rucirakuṇḍalaḥ |
mahānvivṛttanayanaścaṇḍassamaradurjayaḥ || 2 ||
dhanuśśakradhanuḥ prakhyaṃ mahadrucirasāyakam |
viṣphārayāṇo vegena vajrāśanisamasvanam || 3 ||
tasya viṣphāraghoṣeṇa dhanuṣo mahatā diśaḥ |
pradiśaśca nabhaścaiva sahasā samapūryata || 4 ||
rathena kharayuktena tamāgatamudīkṣya saḥ |
hanumānvegasampanno jaharṣa ca nanāda ca || 5 ||
taṃ toraṇaviṭaṅkasthaṃ hanumantaṃ mahākapim |
jambumālī mahābāhurvivyādha niśitaiśśaraiḥ || 6 ||
ardhacandreṇa vadane śirasyekena karṇinā |
bāhvorvivyādha nārācairdaśabhistaṃ kapīśvaram || 7 ||
tasya tacchuśubhe tāmraṃ śareṇābhihataṃ mukham |
śaradīvāmbujaṃ phullaṃ viddhaṃ bhāskararaśminā || 8 ||
tattasya raktaṃ raktena rañjitaṃ śuśubhe mukham |
yathākāśe mahāpadmaṃ siktaṃ candanabindubhiḥ || 9 ||
cukopa bāṇābhihato rākṣasasya mahākapiḥ |
tataḥ pārśve'tivipulāṃ dadarśa mahatīṃ śilām || 10 ||
tarasā tāṃ samutpāṭya cikṣepa balavadbhalī |
tāṃ śarairdaśabhiḥ kruddhastāḍayāmāsa rākṣasaḥ || 11 ||
vipannaṃ karma taddṛṣṭvā hanumāṃścaṇḍavikramaḥ |
sālaṃ vipulamutpāṭya bhrāmayāmāsa vīryavān || 12 ||
bhrāmayantaṃ kapiṃ dṛṣṭvā sālavṛkṣaṃ mahābalam |
cikṣepa subahūnbāṇānjambumālī mahābalaḥ || 13 ||
sālaṃ caturbhiściccheda vānaraṃ pañcabhirbhuje |
urasyekena bāṇena daśabhistu stanāntare || 14 ||
sa śaraiḥ pūritatanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ |
tameva parighaṃ gṛhya bhrāmayāmāsa vegitaḥ || 15 ||
ativego'tivegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ |
parighaṃ pātayāmāsa jambumālermahorasi || 16 ||
tasya caiva śiro nāsti na bāhū na ca jānunī |
na dhanurna ratho nāśvāstatrādṛśyanta neṣavaḥ || 17 ||
sa hatassahasā tena jambumālī mahābalaḥ |
papāta nihato bhūmau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ || 18 ||
jambumāliṃ ca nihataṃ kiṅkarāṃśca mahābalān |
cukrodha rāvaṇaśśutvā kopasaṃraktalocanaḥ || 19 ||
sa roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahastaputtre nihate mahābale |
amātyaputtrānativīryavikramān samādideśāśu niśācareśvaraḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ।
सन्दिष्टो राक्षसेन्द्रेण प्रहस्तस्य सुतो बली ।
जम्बुमाली महादंष्ट्रो निर्जगाम धनुर्धरः ॥ 1 ॥
रक्तमाल्याम्बरधरस्स्रग्वी रुचिरकुण्डलः ।
महान्विवृत्तनयनश्चण्डस्समरदुर्जयः ॥ 2 ॥
धनुश्शक्रधनुः प्रख्यं महद्रुचिरसायकम् ।
विष्फारयाणो वेगेन वज्राशनिसमस्वनम् ॥ 3 ॥
तस्य विष्फारघोषेण धनुषो महता दिशः ।
प्रदिशश्च नभश्चैव सहसा समपूर्यत ॥ 4 ॥
रथेन खरयुक्तेन तमागतमुदीक्ष्य सः ।
हनुमान्वेगसम्पन्नो जहर्ष च ननाद च ॥ 5 ॥
तं तोरणविटङ्कस्थं हनुमन्तं महाकपिम् ।
जम्बुमाली महाबाहुर्विव्याध निशितैश्शरैः ॥ 6 ॥
अर्धचन्द्रेण वदने शिरस्येकेन कर्णिना ।
बाह्वोर्विव्याध नाराचैर्दशभिस्तं कपीश्वरम् ॥ 7 ॥
तस्य तच्छुशुभे ताम्रं शरेणाभिहतं मुखम् ।
शरदीवाम्बुजं फुल्लं विद्धं भास्कररश्मिना ॥ 8 ॥
तत्तस्य रक्तं रक्तेन रञ्जितं शुशुभे मुखम् ।
यथाकाशे महापद्मं सिक्तं चन्दनबिन्दुभिः ॥ 9 ॥
चुकोप बाणाभिहतो राक्षसस्य महाकपिः ।
ततः पार्श्वेऽतिविपुलां ददर्श महतीं शिलाम् ॥ 10 ॥
तरसा तां समुत्पाट्य चिक्षेप बलवद्भली ।
तां शरैर्दशभिः क्रुद्धस्ताडयामास राक्षसः ॥ 11 ॥
विपन्नं कर्म तद्दृष्ट्वा हनुमांश्चण्डविक्रमः ।
सालं विपुलमुत्पाट्य भ्रामयामास वीर्यवान् ॥ 12 ॥
भ्रामयन्तं कपिं दृष्ट्वा सालवृक्षं महाबलम् ।
चिक्षेप सुबहून्बाणान्जम्बुमाली महाबलः ॥ 13 ॥
सालं चतुर्भिश्चिच्छेद वानरं पञ्चभिर्भुजे ।
उरस्येकेन बाणेन दशभिस्तु स्तनान्तरे ॥ 14 ॥
स शरैः पूरिततनुः क्रोधेन महता वृतः ।
तमेव परिघं गृह्य भ्रामयामास वेगितः ॥ 15 ॥
अतिवेगोऽतिवेगेन भ्रामयित्वा बलोत्कटः ।
परिघं पातयामास जम्बुमालेर्महोरसि ॥ 16 ॥
तस्य चैव शिरो नास्ति न बाहू न च जानुनी ।
न धनुर्न रथो नाश्वास्तत्रादृश्यन्त नेषवः ॥ 17 ॥
स हतस्सहसा तेन जम्बुमाली महाबलः ।
पपात निहतो भूमौ चूर्णिताङ्गविभूषणः ॥ 18 ॥
जम्बुमालिं च निहतं किङ्करांश्च महाबलान् ।
चुक्रोध रावणश्शुत्वा कोपसंरक्तलोचनः ॥ 19 ॥
स रोषसंवर्तितताम्रलोचनः प्रहस्तपुत्त्रे निहते महाबले ।
अमात्यपुत्त्रानतिवीर्यविक्रमान् समादिदेशाशु निशाचरेश्वरः ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
sandiṣṭo rākṣasendreṇa prahastasya suto balī |
jambumālī mahādaṃṣṭro nirjagāma dhanurdharaḥ || 1 ||
raktamālyāmbaradharassragvī rucirakuṇḍalaḥ |
mahānvivṛttanayanaścaṇḍassamaradurjayaḥ || 2 ||
dhanuśśakradhanuḥ prakhyaṃ mahadrucirasāyakam |
viṣphārayāṇo vegena vajrāśanisamasvanam || 3 ||
tasya viṣphāraghoṣeṇa dhanuṣo mahatā diśaḥ |
pradiśaśca nabhaścaiva sahasā samapūryata || 4 ||
rathena kharayuktena tamāgatamudīkṣya saḥ |
hanumānvegasampanno jaharṣa ca nanāda ca || 5 ||
taṃ toraṇaviṭaṅkasthaṃ hanumantaṃ mahākapim |
jambumālī mahābāhurvivyādha niśitaiśśaraiḥ || 6 ||
ardhacandreṇa vadane śirasyekena karṇinā |
bāhvorvivyādha nārācairdaśabhistaṃ kapīśvaram || 7 ||
tasya tacchuśubhe tāmraṃ śareṇābhihataṃ mukham |
śaradīvāmbujaṃ phullaṃ viddhaṃ bhāskararaśminā || 8 ||
tattasya raktaṃ raktena rañjitaṃ śuśubhe mukham |
yathākāśe mahāpadmaṃ siktaṃ candanabindubhiḥ || 9 ||
cukopa bāṇābhihato rākṣasasya mahākapiḥ |
tataḥ pārśve'tivipulāṃ dadarśa mahatīṃ śilām || 10 ||
tarasā tāṃ samutpāṭya cikṣepa balavadbhalī |
tāṃ śarairdaśabhiḥ kruddhastāḍayāmāsa rākṣasaḥ || 11 ||
vipannaṃ karma taddṛṣṭvā hanumāṃścaṇḍavikramaḥ |
sālaṃ vipulamutpāṭya bhrāmayāmāsa vīryavān || 12 ||
bhrāmayantaṃ kapiṃ dṛṣṭvā sālavṛkṣaṃ mahābalam |
cikṣepa subahūnbāṇānjambumālī mahābalaḥ || 13 ||
sālaṃ caturbhiściccheda vānaraṃ pañcabhirbhuje |
urasyekena bāṇena daśabhistu stanāntare || 14 ||
sa śaraiḥ pūritatanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ |
tameva parighaṃ gṛhya bhrāmayāmāsa vegitaḥ || 15 ||
ativego'tivegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ |
parighaṃ pātayāmāsa jambumālermahorasi || 16 ||
tasya caiva śiro nāsti na bāhū na ca jānunī |
na dhanurna ratho nāśvāstatrādṛśyanta neṣavaḥ || 17 ||
sa hatassahasā tena jambumālī mahābalaḥ |
papāta nihato bhūmau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ || 18 ||
jambumāliṃ ca nihataṃ kiṅkarāṃśca mahābalān |
cukrodha rāvaṇaśśutvā kopasaṃraktalocanaḥ || 19 ||
sa roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahastaputtre nihate mahābale |
amātyaputtrānativīryavikramān samādideśāśu niśācareśvaraḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.