ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଉକ୍ତଵାକ୍ଯେ ମୁନୌ ତସ୍ମିନ୍ନୁଭୌ ରାଘଵଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ।
ପ୍ରତିନନ୍ଦ୍ଯ କଥାଂ ଵୀରାଵୂଚତୁର୍ମୁନିପୁଙ୍ଗଵମ୍ ॥ 1 ॥
ଧର୍ମଯୁକ୍ତମିଦଂ ବ୍ରହ୍ମନ୍ କଥିତଂ ପରମଂ ତ୍ଵଯା ।
ଦୁହିତୁଶ୍ଶୈଲରାଜସ୍ଯ ଜ୍ଯେଷ୍ଠାଯା ଵକ୍ତୁମର୍ହସି ॥ 2 ॥
ଵିସ୍ତରଂ ଵିସ୍ତରଜ୍ଞୋଽସି ଦିଵ୍ଯମାନୁଷସମ୍ଭଵମ୍ ।
ତ୍ରୀନ୍ ପଥୋ ହେତୁନା କେନ ପ୍ଲାଵଯେଲ୍ଲୋକପାଵନୀ ॥ 3 ॥
କଥଂ ଗଙ୍ଗା ତ୍ରିପଥଗା ଵିଶ୍ରୁତା ସରିଦୁତ୍ତମା ।
ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ଧର୍ମଜ୍ଞ କର୍ମଭିଃ କୈସ୍ସମନ୍ଵିତା ॥ 4 ॥
ତଥା ବ୍ରୁଵତି କାକୁତ୍ସ୍ଥେ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସ୍ତପୋଧନଃ ।
ନିଖିଲେନ କଥାଂ ସର୍ଵାମୃଷିମଧ୍ଯେ ନ୍ଯଵେଦଯତ୍ ॥ 5 ॥
ପୁରା ରାମ କୃତୋଦ୍ଵାହୋ ନୀଲକଣ୍ଠୋ ମହାତପାଃ ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଚ ସ୍ପୃହଯା ଦେଵୀଂ ମୈଥୁନାଯୋପଚକ୍ରମେ ॥ 6 ॥
ଶିତିକଣ୍ଠସ୍ଯ ଦେଵସ୍ଯ ଦିଵ୍ଯଂ ଵର୍ଷଶତଂ ଗତମ୍ ।
ନ ଚାପି ତନଯୋ ରାମ ତସ୍ଯାମାସୀତ୍ ପରନ୍ତପ ॥ 7 ॥
ତତୋ ଦେଵାସ୍ସମୁଦ୍ଵିଗ୍ନାଃ ପିତାମହପୁରୋଗମାଃ ।
ଯଦିହୋତ୍ପଦ୍ଯତେ ଭୂତଂ କସ୍ତତ୍ପ୍ରତିସହିଷ୍ଯତେ ॥ 8 ॥
ଅଭିଗମ୍ଯ ସୁରାସ୍ସର୍ଵେ ପ୍ରଣିପତ୍ଯେଦମବ୍ରୁଵନ୍ ।
ଦେଵ ଦେଵ ମହାଦେଵ ଲୋକସ୍ଯାସ୍ଯ ହିତେ ରତ ॥ 9 ॥
ସୁରାଣାଂ ପ୍ରଣିପାତେନ ପ୍ରସାଦଂ କର୍ତୁମର୍ହସି ।
ନ ଲୋକା ଧାରଯିଷ୍ଯନ୍ତି ତଵ ତେଜସ୍ସୁରୋତ୍ତମ ॥ 10 ॥
ବ୍ରାହ୍ମେଣ ତପସା ଯୁକ୍ତୋ ଦେଵ୍ଯା ସହ ତପଶ୍ଚର ।
ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯହିତକାମାର୍ଥଂ ତେଜସ୍ତେଜସି ଧାରଯ ॥ 11 ॥
ଦେଵତାନାଂ ଵଚଶ୍ଶ୍ରୁତ୍ଵା ସର୍ଵଲୋକମହେଶ୍ଵରଃ ।
ବାଢମିତ୍ଯବ୍ରଵୀତ୍ସର୍ଵାନ୍ପୁନଶ୍ଚୈଵମୁଵାଚ ହ ॥ 12 ॥
ଧାରଯିଷ୍ଯାମ୍ଯହଂ ତେଜସ୍ତେଜସ୍ଯେଵ ସହୋମଯା ।
ତ୍ରିଦଶାଃ ପୃଥିଵୀ ଚୈଵ ନିର୍ଵାଣମଧିଗଚ୍ଛତୁ ॥ 13 ॥
ଯଦିଦଂ କ୍ଷୁଭିତଂ ସ୍ଥାନାନ୍ମମ ତେଜୋ ହ୍ଯନୁତ୍ତମମ୍ ।
ଧାରଯିଷ୍ଯତି କସ୍ତନ୍ମେ ବ୍ରୁଵନ୍ତୁ ସୁରସତ୍ତମାଃ ॥ 14 ॥
ଏଵମୁକ୍ତାସ୍ସୁରାସ୍ସର୍ଵେ ପ୍ରତ୍ଯୂଚୁର୍ଵୃଷଭଧ୍ଵଜମ୍ ।
ଯତ୍ତେଜଃ କ୍ଷୁଭିତଂ ହ୍ଯେତତ୍ତଦ୍ଧରା ଧାରଯିଷ୍ଯତି ॥ 15 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ସୁରପତିଃ ପ୍ରମୁମୋଚ ମହୀତଲେ ।
ତେଜସା ପୃଥିଵୀ ଯେନ ଵ୍ଯାପ୍ତା ସଗିରିକାନନା ॥ 16 ॥
ତତୋ ଦେଵାଃ ପୁନରିଦମୂଚୁଶ୍ଚାଥ ହୁତାଶନମ୍ ।
ପ୍ରଵିଶ ତ୍ଵଂ ମହାତେଜୋ ରୌଦ୍ରଂ ଵାଯୁସମନ୍ଵିତଃ ॥ 17 ॥
ତଦଗ୍ନିନା ପୁନର୍ଵ୍ଯାପ୍ତଂ ସଞ୍ଜାତଶ୍ଶ୍ଵେତପର୍ଵତଃ ।
ଦିଵ୍ଯଂ ଶରଵଣଂ ଚୈଵ ପାଵକାଦିତ୍ଯସନ୍ନିଭମ୍ ॥ 18 ॥
ଯତ୍ର ଜାତୋ ମହାତେଜାଃ କାର୍ତିକେଯୋଽଗ୍ନିସମ୍ଭଵଃ ।
ଅଥୋମାଂ ଚ ଶିଵଂ ଚୈଵ ଦେଵାସ୍ସର୍ଷିଗଣାସ୍ତଦା ।
ପୂଜଯାମାସୁରତ୍ଯର୍ଥଂ ସୁପ୍ରୀତମନସସ୍ତତଃ ॥ 19 ॥
ଅଥ ଶୈଲସୁତା ରାମ ତ୍ରିଦଶାନିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ସମନ୍ଯୁରଶପତ୍ସର୍ଵାନ୍ କ୍ରୋଧସଂରକ୍ତଲୋଚନା ॥ 20 ॥
ଯସ୍ମାନ୍ନିଵାରିତା ଚୈଵ ସଙ୍ଗତିଃ ପୁତ୍ରକାମ୍ଯଯା ।
ଅପତ୍ଯଂ ସ୍ଵେଷୁ ଦାରେଷୁ ତସ୍ମାନ୍ନୋତ୍ପାଦଯିଷ୍ଯଥ ॥ 21 ॥
ଅଦ୍ଯପ୍ରଭୃତି ଯୁଷ୍ମାକମପ୍ରଜାସ୍ସନ୍ତୁ ପତ୍ନଯଃ ॥ 22 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵାସୁରାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ ଶଶାପ ପୃଥିଵୀମପି ।
ଅଵନେ ନୈକରୂପା ତ୍ଵଂ ବହୁଭାର୍ଯା ଭଵିଷ୍ଯସି ॥ 23 ॥
ନ ଚ ପୁତ୍ରକୃତାଂ ପ୍ରୀତିଂ ମତ୍କ୍ରୋଧକଲୁଷୀକୃତା ।
ପ୍ରାପ୍ସ୍ଯସି ତ୍ଵଂ ସୁଦୁର୍ମେଧେ ମମ ପୁତ୍ରମନିଚ୍ଛତୀ ॥ 24 ॥
ତାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ ଵ୍ରୀଡିତାନ୍ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସୁରାନ୍ସୁରପତିସ୍ତଦା ।
ଗମନାଯୋପଚକ୍ରାମ ଦିଶଂ ଵରୁଣପାଲିତାମ୍ ॥ 25 ॥
ସ ଗତ୍ଵା ତପ ଆତିଷ୍ଠତ୍ପାର୍ଶ୍ଵେ ତସ୍ଯୋତ୍ତରେ ଗିରୌ ।
ହିମଵତ୍ପ୍ରଭଵେ ଶୃଙ୍ଗେ ସହ ଦେଵ୍ଯା ମହେଶ୍ଵରଃ ॥ 26 ॥
ଏଷ ତେ ଵିସ୍ତରୋ ରାମ ଶୈଲପୁତ୍ର୍ଯା ନିଵେଦିତଃ ।
ଗଙ୍ଗାଯାଃ ପ୍ରଭଵଂ ଚୈଵ ଶୃଣୁ ମେ ସହଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 27 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
uktavākye munau tasminnubhau rāghavalakṣmaṇau |
pratinandya kathāṃ vīrāvūcaturmunipuṅgavam || 1 ||
dharmayuktamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
duhituśśailarājasya jyeṣṭhāyā vaktumarhasi || 2 ||
vistaraṃ vistarajño'si divyamānuṣasambhavam |
trīn patho hetunā kena plāvayellokapāvanī || 3 ||
kathaṃ gaṅgā tripathagā viśrutā sariduttamā |
triṣu lokeṣu dharmajña karmabhiḥ kaissamanvitā || 4 ||
tathā bruvati kākutsthe viśvāmitrastapodhanaḥ |
nikhilena kathāṃ sarvāmṛṣimadhye nyavedayat || 5 ||
purā rāma kṛtodvāho nīlakaṇṭho mahātapāḥ |
dṛṣṭvā ca spṛhayā devīṃ maithunāyopacakrame || 6 ||
śitikaṇṭhasya devasya divyaṃ varṣaśataṃ gatam |
na cāpi tanayo rāma tasyāmāsīt parantapa || 7 ||
tato devāssamudvignāḥ pitāmahapurogamāḥ |
yadihotpadyate bhūtaṃ kastatpratisahiṣyate || 8 ||
abhigamya surāssarve praṇipatyedamabruvan |
deva deva mahādeva lokasyāsya hite rata || 9 ||
surāṇāṃ praṇipātena prasādaṃ kartumarhasi |
na lokā dhārayiṣyanti tava tejassurottama || 10 ||
brāhmeṇa tapasā yukto devyā saha tapaścara |
trailokyahitakāmārthaṃ tejastejasi dhāraya || 11 ||
devatānāṃ vacaśśrutvā sarvalokamaheśvaraḥ |
bāḍhamityabravītsarvānpunaścaivamuvāca ha || 12 ||
dhārayiṣyāmyahaṃ tejastejasyeva sahomayā |
tridaśāḥ pṛthivī caiva nirvāṇamadhigacchatu || 13 ||
yadidaṃ kṣubhitaṃ sthānānmama tejo hyanuttamam |
dhārayiṣyati kastanme bruvantu surasattamāḥ || 14 ||
evamuktāssurāssarve pratyūcurvṛṣabhadhvajam |
yattejaḥ kṣubhitaṃ hyetattaddharā dhārayiṣyati || 15 ||
evamuktassurapatiḥ pramumoca mahītale |
tejasā pṛthivī yena vyāptā sagirikānanā || 16 ||
tato devāḥ punaridamūcuścātha hutāśanam |
praviśa tvaṃ mahātejo raudraṃ vāyusamanvitaḥ || 17 ||
tadagninā punarvyāptaṃ sañjātaśśvetaparvataḥ |
divyaṃ śaravaṇaṃ caiva pāvakādityasannibham || 18 ||
yatra jāto mahātejāḥ kārtikeyo'gnisambhavaḥ |
athomāṃ ca śivaṃ caiva devāssarṣigaṇāstadā |
pūjayāmāsuratyarthaṃ suprītamanasastataḥ || 19 ||
atha śailasutā rāma tridaśānidamabravīt |
samanyuraśapatsarvān krodhasaṃraktalocanā || 20 ||
yasmānnivāritā caiva saṅgatiḥ putrakāmyayā |
apatyaṃ sveṣu dāreṣu tasmānnotpādayiṣyatha || 21 ||
adyaprabhṛti yuṣmākamaprajāssantu patnayaḥ || 22 ||
evamuktvāsurān sarvān śaśāpa pṛthivīmapi |
avane naikarūpā tvaṃ bahubhāryā bhaviṣyasi || 23 ||
na ca putrakṛtāṃ prītiṃ matkrodhakaluṣīkṛtā |
prāpsyasi tvaṃ sudurmedhe mama putramanicchatī || 24 ||
tān sarvān vrīḍitān dṛṣṭvā surānsurapatistadā |
gamanāyopacakrāma diśaṃ varuṇapālitām || 25 ||
sa gatvā tapa ātiṣṭhatpārśve tasyottare girau |
himavatprabhave śṛṅge saha devyā maheśvaraḥ || 26 ||
eṣa te vistaro rāma śailaputryā niveditaḥ |
gaṅgāyāḥ prabhavaṃ caiva śṛṇu me sahalakṣmaṇaḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षट्त्रिंशस्सर्गः ।
उक्तवाक्ये मुनौ तस्मिन्नुभौ राघवलक्ष्मणौ ।
प्रतिनन्द्य कथां वीरावूचतुर्मुनिपुङ्गवम् ॥ 1 ॥
धर्मयुक्तमिदं ब्रह्मन् कथितं परमं त्वया ।
दुहितुश्शैलराजस्य ज्येष्ठाया वक्तुमर्हसि ॥ 2 ॥
विस्तरं विस्तरज्ञोऽसि दिव्यमानुषसम्भवम् ।
त्रीन् पथो हेतुना केन प्लावयेल्लोकपावनी ॥ 3 ॥
कथं गङ्गा त्रिपथगा विश्रुता सरिदुत्तमा ।
त्रिषु लोकेषु धर्मज्ञ कर्मभिः कैस्समन्विता ॥ 4 ॥
तथा ब्रुवति काकुत्स्थे विश्वामित्रस्तपोधनः ।
निखिलेन कथां सर्वामृषिमध्ये न्यवेदयत् ॥ 5 ॥
पुरा राम कृतोद्वाहो नीलकण्ठो महातपाः ।
दृष्ट्वा च स्पृहया देवीं मैथुनायोपचक्रमे ॥ 6 ॥
शितिकण्ठस्य देवस्य दिव्यं वर्षशतं गतम् ।
न चापि तनयो राम तस्यामासीत् परन्तप ॥ 7 ॥
ततो देवास्समुद्विग्नाः पितामहपुरोगमाः ।
यदिहोत्पद्यते भूतं कस्तत्प्रतिसहिष्यते ॥ 8 ॥
अभिगम्य सुरास्सर्वे प्रणिपत्येदमब्रुवन् ।
देव देव महादेव लोकस्यास्य हिते रत ॥ 9 ॥
सुराणां प्रणिपातेन प्रसादं कर्तुमर्हसि ।
न लोका धारयिष्यन्ति तव तेजस्सुरोत्तम ॥ 10 ॥
ब्राह्मेण तपसा युक्तो देव्या सह तपश्चर ।
त्रैलोक्यहितकामार्थं तेजस्तेजसि धारय ॥ 11 ॥
देवतानां वचश्श्रुत्वा सर्वलोकमहेश्वरः ।
बाढमित्यब्रवीत्सर्वान्पुनश्चैवमुवाच ह ॥ 12 ॥
धारयिष्याम्यहं तेजस्तेजस्येव सहोमया ।
त्रिदशाः पृथिवी चैव निर्वाणमधिगच्छतु ॥ 13 ॥
यदिदं क्षुभितं स्थानान्मम तेजो ह्यनुत्तमम् ।
धारयिष्यति कस्तन्मे ब्रुवन्तु सुरसत्तमाः ॥ 14 ॥
एवमुक्तास्सुरास्सर्वे प्रत्यूचुर्वृषभध्वजम् ।
यत्तेजः क्षुभितं ह्येतत्तद्धरा धारयिष्यति ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्सुरपतिः प्रमुमोच महीतले ।
तेजसा पृथिवी येन व्याप्ता सगिरिकानना ॥ 16 ॥
ततो देवाः पुनरिदमूचुश्चाथ हुताशनम् ।
प्रविश त्वं महातेजो रौद्रं वायुसमन्वितः ॥ 17 ॥
तदग्निना पुनर्व्याप्तं सञ्जातश्श्वेतपर्वतः ।
दिव्यं शरवणं चैव पावकादित्यसन्निभम् ॥ 18 ॥
यत्र जातो महातेजाः कार्तिकेयोऽग्निसम्भवः ।
अथोमां च शिवं चैव देवास्सर्षिगणास्तदा ।
पूजयामासुरत्यर्थं सुप्रीतमनसस्ततः ॥ 19 ॥
अथ शैलसुता राम त्रिदशानिदमब्रवीत् ।
समन्युरशपत्सर्वान् क्रोधसंरक्तलोचना ॥ 20 ॥
यस्मान्निवारिता चैव सङ्गतिः पुत्रकाम्यया ।
अपत्यं स्वेषु दारेषु तस्मान्नोत्पादयिष्यथ ॥ 21 ॥
अद्यप्रभृति युष्माकमप्रजास्सन्तु पत्नयः ॥ 22 ॥
एवमुक्त्वासुरान् सर्वान् शशाप पृथिवीमपि ।
अवने नैकरूपा त्वं बहुभार्या भविष्यसि ॥ 23 ॥
न च पुत्रकृतां प्रीतिं मत्क्रोधकलुषीकृता ।
प्राप्स्यसि त्वं सुदुर्मेधे मम पुत्रमनिच्छती ॥ 24 ॥
तान् सर्वान् व्रीडितान् दृष्ट्वा सुरान्सुरपतिस्तदा ।
गमनायोपचक्राम दिशं वरुणपालिताम् ॥ 25 ॥
स गत्वा तप आतिष्ठत्पार्श्वे तस्योत्तरे गिरौ ।
हिमवत्प्रभवे शृङ्गे सह देव्या महेश्वरः ॥ 26 ॥
एष ते विस्तरो राम शैलपुत्र्या निवेदितः ।
गङ्गायाः प्रभवं चैव शृणु मे सहलक्ष्मणः ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षट्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
uktavākye munau tasminnubhau rāghavalakṣmaṇau |
pratinandya kathāṃ vīrāvūcaturmunipuṅgavam || 1 ||
dharmayuktamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
duhituśśailarājasya jyeṣṭhāyā vaktumarhasi || 2 ||
vistaraṃ vistarajño'si divyamānuṣasambhavam |
trīn patho hetunā kena plāvayellokapāvanī || 3 ||
kathaṃ gaṅgā tripathagā viśrutā sariduttamā |
triṣu lokeṣu dharmajña karmabhiḥ kaissamanvitā || 4 ||
tathā bruvati kākutsthe viśvāmitrastapodhanaḥ |
nikhilena kathāṃ sarvāmṛṣimadhye nyavedayat || 5 ||
purā rāma kṛtodvāho nīlakaṇṭho mahātapāḥ |
dṛṣṭvā ca spṛhayā devīṃ maithunāyopacakrame || 6 ||
śitikaṇṭhasya devasya divyaṃ varṣaśataṃ gatam |
na cāpi tanayo rāma tasyāmāsīt parantapa || 7 ||
tato devāssamudvignāḥ pitāmahapurogamāḥ |
yadihotpadyate bhūtaṃ kastatpratisahiṣyate || 8 ||
abhigamya surāssarve praṇipatyedamabruvan |
deva deva mahādeva lokasyāsya hite rata || 9 ||
surāṇāṃ praṇipātena prasādaṃ kartumarhasi |
na lokā dhārayiṣyanti tava tejassurottama || 10 ||
brāhmeṇa tapasā yukto devyā saha tapaścara |
trailokyahitakāmārthaṃ tejastejasi dhāraya || 11 ||
devatānāṃ vacaśśrutvā sarvalokamaheśvaraḥ |
bāḍhamityabravītsarvānpunaścaivamuvāca ha || 12 ||
dhārayiṣyāmyahaṃ tejastejasyeva sahomayā |
tridaśāḥ pṛthivī caiva nirvāṇamadhigacchatu || 13 ||
yadidaṃ kṣubhitaṃ sthānānmama tejo hyanuttamam |
dhārayiṣyati kastanme bruvantu surasattamāḥ || 14 ||
evamuktāssurāssarve pratyūcurvṛṣabhadhvajam |
yattejaḥ kṣubhitaṃ hyetattaddharā dhārayiṣyati || 15 ||
evamuktassurapatiḥ pramumoca mahītale |
tejasā pṛthivī yena vyāptā sagirikānanā || 16 ||
tato devāḥ punaridamūcuścātha hutāśanam |
praviśa tvaṃ mahātejo raudraṃ vāyusamanvitaḥ || 17 ||
tadagninā punarvyāptaṃ sañjātaśśvetaparvataḥ |
divyaṃ śaravaṇaṃ caiva pāvakādityasannibham || 18 ||
yatra jāto mahātejāḥ kārtikeyo'gnisambhavaḥ |
athomāṃ ca śivaṃ caiva devāssarṣigaṇāstadā |
pūjayāmāsuratyarthaṃ suprītamanasastataḥ || 19 ||
atha śailasutā rāma tridaśānidamabravīt |
samanyuraśapatsarvān krodhasaṃraktalocanā || 20 ||
yasmānnivāritā caiva saṅgatiḥ putrakāmyayā |
apatyaṃ sveṣu dāreṣu tasmānnotpādayiṣyatha || 21 ||
adyaprabhṛti yuṣmākamaprajāssantu patnayaḥ || 22 ||
evamuktvāsurān sarvān śaśāpa pṛthivīmapi |
avane naikarūpā tvaṃ bahubhāryā bhaviṣyasi || 23 ||
na ca putrakṛtāṃ prītiṃ matkrodhakaluṣīkṛtā |
prāpsyasi tvaṃ sudurmedhe mama putramanicchatī || 24 ||
tān sarvān vrīḍitān dṛṣṭvā surānsurapatistadā |
gamanāyopacakrāma diśaṃ varuṇapālitām || 25 ||
sa gatvā tapa ātiṣṭhatpārśve tasyottare girau |
himavatprabhave śṛṅge saha devyā maheśvaraḥ || 26 ||
eṣa te vistaro rāma śailaputryā niveditaḥ |
gaṅgāyāḥ prabhavaṃ caiva śṛṇu me sahalakṣmaṇaḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.