ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଡ୍ଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ମୁନେର୍ଵଚନମକ୍ଲୀବଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ନରଵରାତ୍ମଜଃ ।
ରାଘଵଃ ପ୍ରାଞ୍ଜଲିର୍ଭୂତ୍ଵା ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚ ଦୃଢଵ୍ରତଃ ॥ 1 ॥
ପିତୁର୍ଵଚନନିର୍ଦେଶାତ୍ପିତୁର୍ଵଚନଗୌରଵାତ୍ ।
ଵଚନଂ କୌଶିକସ୍ଯେତି କର୍ତଵ୍ଯମଵିଶଙ୍କଯା ॥ 2 ॥
ଅନୁଶିଷ୍ଟୋଽସ୍ମ୍ଯଯୋଧ୍ଯାଯାଂ ଗୁରୁମଧ୍ଯେ ମହାତ୍ମନା ।
ପିତ୍ରା ଦଶରଥେନାହଂ ନାଵଜ୍ଞେଯଂ ହି ତଦ୍ଵଚଃ ॥ 3 ॥
ସୋଽହଂ ପିତୁର୍ଵଚଶ୍ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଶାସନାଦ୍ବ୍ରହ୍ମଵାଦିନଃ ।
କରିଷ୍ଯାମି ନ ସନ୍ଦେହସ୍ତାଟକାଵଧମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 4 ॥
ଗୋବ୍ରାହ୍ମଣହିତାର୍ଥାଯ ଦେଶସ୍ଯାସ୍ଯ ସୁଖାଯ ଚ ।
ତଵ ଚୈଵାପ୍ରମେଯସ୍ଯ ଵଚନଂ କର୍ତୁମୁଦ୍ଯତଃ ॥ 5 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ଧନୁର୍ମଧ୍ଯେ ବଧ୍ଵା ମୁଷ୍ଟିମରିନ୍ଦମଃ ।
ଜ୍ଯାଶବ୍ଦମକରୋତ୍ତୀଵ୍ରଂ ଦିଶଶ୍ଶବ୍ଦେନ ନାଦଯନ୍ ॥ 6 ॥
ତେନ ଶବ୍ଦେନ ଵିତ୍ରସ୍ତାସ୍ତାଟକାଵନଵାସିନଃ ।
ତାଟକା ଚ ସୁସଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧା ତେନ ଶବ୍ଦେନ ମୋହିତା ॥ 7 ॥
ତଂ ଶବ୍ଦମଭିନିଧ୍ଯାଯ ରାକ୍ଷସୀ କ୍ରୋଧମୂର୍ଛିତା ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଚାଭ୍ଯଦ୍ରଵଦ୍ଵେଗାଦ୍ଯତଶ୍ଶବ୍ଦୋ ଵିନିସ୍ସୃତଃ ॥ 8 ॥
ତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ରାଘଵଃ କ୍ରୁଦ୍ଧାଂ ଵିକୃତାଂ ଵିକୃତାନନାମ୍ ।
ପ୍ରମାଣେନାତିଵୃଦ୍ଧାଂ ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ସୋଽଭ୍ଯଭାଷତ ॥ 9 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଯକ୍ଷିଣ୍ଯା ଭୈରଵଂ ଦାରୁଣଂ ଵପୁଃ ।
ଭିଦ୍ଯେରନ୍ ଦର୍ଶନାଦସ୍ଯା ଭୀରୂଣାଂ ହୃଦଯାନି ଚ ॥ 10 ॥
ଏନାଂ ପଶ୍ଯ ଦୁରାଧର୍ଷାଂ ମାଯାବଲସମନ୍ଵିତାମ୍ ।
ଵିନିଵୃତ୍ତାଂ କରୋମ୍ଯଦ୍ଯ ହୃତକର୍ଣାଗ୍ରନାସିକାମ୍ ॥ 11 ॥
ନ ହ୍ଯେନାମୁତ୍ସହେ ହନ୍ତୁଂ ସ୍ତ୍ରୀସ୍ଵଭାଵେନ ରକ୍ଷିତାମ୍ ।
ଵୀର୍ଯଂ ଚାସ୍ଯାଂ ଗତିଂ ଚାପି ହନିଷ୍ଯାମୀତି ମେ ମତିଃ ॥ 12 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣେ ରାମେ ତୁ ତାଟକା କ୍ରୋଧମୂର୍ଛିତା ।
ଉଦ୍ଯମ୍ଯ ବାହୂ ଗର୍ଜନ୍ତୀ ରାମମେଵାଭ୍ଯଧାଵତ ॥ 13 ॥
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସ୍ତୁ ବ୍ରହ୍ମର୍ଷିର୍ହୁଙ୍କାରେଣାଭିଭର୍ତ୍ସ୍ଯତାମ୍ ।
ସ୍ଵସ୍ତି ରାଘଵଯୋରସ୍ତୁ ଜଯଂ ଚୈଵାଭ୍ଯଭାଷତ ॥ 14 ॥
ଉଦ୍ଧୂନ୍ଵାନା ରଜୋ ଘୋରଂ ତାଟକା ରାଘଵାଵୁଭୌ ।
ରଜୋମୋହେନ ମହତା ମୁହୂର୍ତଂ ସା ଵ୍ଯମୋହଯତ୍ ॥ 15 ॥
ତତୋ ମାଯାଂ ସମାସ୍ଥାଯ ଶିଲାଵର୍ଷେଣ ରାଘଵୌ ।
ଅଵାକିରତ୍ସୁମହତା ତତଶ୍ଚୁକ୍ରୋଧ ରାଘଵଃ ॥ 16 ॥
ଶିଲାଵର୍ଷଂ ମହତ୍ତସ୍ଯାଶ୍ଶରଵର୍ଷେଣ ରାଘଵଃ ।
ପ୍ରତିହତ୍ଯୋପଧାଵନ୍ତ୍ଯାଃ କରୌ ଚିଚ୍ଛେଦ ପତ୍ରିଭିଃ ॥ 17 ॥
ତତଶ୍ଛିନ୍ନଭୁଜାଂ ଶ୍ରାନ୍ତାମଭ୍ଯାଶେ ପରିଗର୍ଜତୀମ୍ ।
ସୌମିତ୍ରିରକରୋତ୍କ୍ରୋଧାଦ୍ଧୃତକର୍ଣାଗ୍ରନାସିକାମ୍ ॥ 18 ॥
କାମରୂପଧରା ସଦ୍ଯଃ କୃତ୍ଵା ରୂପାଣ୍ଯନେକଶଃ ।
ଅନ୍ତର୍ଧାନଂ ଗତା ଯକ୍ଷୀ ମୋହଯନ୍ତୀଵ ମାଯଯା ॥ 19 ॥
ଅଶ୍ମଵର୍ଷଂ ଵିମୁଞ୍ଚନ୍ତୀ ଭୈରଵଂ ଵିଚଚାର ହ ।
ତତସ୍ତାଵଶ୍ମଵର୍ଷେଣ କୀର୍ଯମାଣୌ ସମନ୍ତତଃ ॥ 20 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଗାଧିସୁତଶ୍ଶ୍ରୀମାନିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଅଲଂ ତେ ଘୃଣଯା ରାମ ପାପୈଷା ଦୁଷ୍ଟଚାରିଣୀ ॥ 21 ॥
ଯଜ୍ଞଵିଘ୍ନକରୀ ଯକ୍ଷୀ ପୁରାଵର୍ଧତି ମାଯଯା ।
ଵଧ୍ଯତାଂ ତାଵଦେଵୈଷା ପୁରା ସନ୍ଧ୍ଯା ପ୍ରଵର୍ତତେ ॥ 22 ॥
ରକ୍ଷାଂସି ସନ୍ଧ୍ଯାକାଲେଷୁ ଦୁର୍ଧର୍ଷାଣି ଭଵନ୍ତି ଵୈ ।
ଇତ୍ଯୁକ୍ତସ୍ତୁ ତଦା ଯକ୍ଷୀ ଅଶ୍ମଵୃଷ୍ଟ୍ଯାଭିଵର୍ଷତୀମ୍ ॥ 23 ॥
ଦର୍ଶଯନ୍ ଶବ୍ଦଵେଧିତ୍ଵଂ ତାଂ ରୁରୋଧ ସ ସାଯକୈଃ ।
ସା ରୁଦ୍ଧା ଶରଜାଲେନ ମାଯାବଲସମନ୍ଵିତା ॥ 24 ॥
ଅଭିଦୁଦ୍ରାଵ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଚ ଵିନେଦୁଷୀ ।
ତାମାପତନ୍ତୀଂ ଵେଗେନ ଵିକ୍ରାନ୍ତାମଶନୀମିଵ ॥ 25 ॥
ଶରେଣୋରସି ଵିଵ୍ଯାଥ ସା ପପାତ ମମାର ଚ ।
ତାଂ ହତାଂ ଭୀମସଙ୍କାଶାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସୁରପତିସ୍ତଦା ॥ 26 ॥
ସାଧୁ ସାଧ୍ଵିତି କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ସୁରାଶ୍ଚ ସମପୂଜଯନ୍ ।
ଉଵାଚ ପରମପ୍ରୀତ ସ୍ସହସ୍ରାକ୍ଷଃ ପୁରନ୍ଦରଃ ॥ 27 ॥
ସୁରାଶ୍ଚ ସର୍ଵେ ସଂହୃଷ୍ଟା ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରମଥାବ୍ରୁଵନ୍ ।
ମୁନେ କୌଶିକ ଭଦ୍ରଂ ତେ ସେନ୍ଦ୍ରାସ୍ସର୍ଵେ ମରୁଦ୍ଗଣାଃ ॥ 28 ॥
ତୋଷିତାଃ କର୍ମଣାଽନେନ ସ୍ନେହଂ ଦର୍ଶଯ ରାଘଵେ ।
ପ୍ରଜାପତେର୍ଭୃଶାଶ୍ଵସ୍ଯ ପୁତ୍ରାନ୍ ସତ୍ଯପରାକ୍ରମାନ୍ ॥ 29 ॥
ତପୋବଲଭୃତୋ ବ୍ରହ୍ମନ୍ ରାଘଵାଯ ନିଵେଦଯ ।
ପାତ୍ରଭୂତଶ୍ଚ ତେ ବ୍ରହ୍ମଂସ୍ତଵାନୁଗମନେ ଧୃତଃ ॥ 30 ॥
କର୍ତଵ୍ଯଂ ଚ ମହତ୍କର୍ମ ସୁରାଣାଂ ରାଜସୂନୁନା ।
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ସୁରାସ୍ସର୍ଵେ ହୃଷ୍ଟା ଜଗ୍ମୁର୍ଯଥାଗତମ୍ ॥ 31 ॥
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଂ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ତତସ୍ସନ୍ଧ୍ଯା ପ୍ରଵର୍ତତେ ।
ତତୋ ମୁନିଵରଃ ପ୍ରୀତସ୍ତାଟକାଵଧତୋଷିତଃ ॥ 32 ॥
ମୂର୍ଧ୍ନି ରାମମୁପାଘ୍ରାଯ ଇଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଇହାଦ୍ଯ ରଜନୀଂ ରାମ ଵସେମ ଶୁଭଦର୍ଶନ ॥ 33 ॥
ଶ୍ଵଃ ପ୍ରଭାତେ ଗମିଷ୍ଯାମସ୍ତଦାଶ୍ରମପଦଂ ମମ ।
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ହୃଷ୍ଟୋ ଦଶରଥାତ୍ମଜଃ ॥ 34 ॥
ଉଵାସ ରଜନୀଂ ତତ୍ର ତାଟକାଯା ଵନେ ସୁଖମ୍ ।
ମୁକ୍ତଶାପଂ ଵନଂ ତଚ୍ଚ ତସ୍ମିନ୍ନେଵ ତଦାହନି ॥ 35 ॥
ରମଣୀଯଂ ଵିବଭ୍ରାଜ ଯଥା ଚୈତ୍ରରଥଂ ଵନମ୍ ।
ନିହତ୍ଯ ତାଂ ଯକ୍ଷସୁତାଂ ସ ରାମଃ ପ୍ରଶସ୍ଯମାନସ୍ସୁରସିଦ୍ଧସଙ୍ଘୈଃ ।
ଉଵାସ ତସ୍ମିନ୍ମୁନିନା ସହୈଵ ପ୍ରଭାତଵେଲାଂ ପ୍ରତିବୋଧ୍ଯମାନଃ ॥ 36 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ଷଡ୍ଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
munervacanamaklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ |
rāghavaḥ prāñjalirbhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ || 1 ||
piturvacananirdeśātpiturvacanagauravāt |
vacanaṃ kauśikasyeti kartavyamaviśaṅkayā || 2 ||
anuśiṣṭo'smyayodhyāyāṃ gurumadhye mahātmanā |
pitrā daśarathenāhaṃ nāvajñeyaṃ hi tadvacaḥ || 3 ||
so'haṃ piturvacaśśrutvā śāsanādbrahmavādinaḥ |
kariṣyāmi na sandehastāṭakāvadhamuttamam || 4 ||
gobrāhmaṇahitārthāya deśasyāsya sukhāya ca |
tava caivāprameyasya vacanaṃ kartumudyataḥ || 5 ||
evamuktvā dhanurmadhye badhvā muṣṭimarindamaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃ diśaśśabdena nādayan || 6 ||
tena śabdena vitrastāstāṭakāvanavāsinaḥ |
tāṭakā ca susaṅkruddhā tena śabdena mohitā || 7 ||
taṃ śabdamabhinidhyāya rākṣasī krodhamūrchitā |
śrutvā cābhyadravadvegādyataśśabdo vinissṛtaḥ || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ kruddhāṃ vikṛtāṃ vikṛtānanām |
pramāṇenātivṛddhāṃ ca lakṣmaṇaṃ so'bhyabhāṣata || 9 ||
paśya lakṣmaṇa yakṣiṇyā bhairavaṃ dāruṇaṃ vapuḥ |
bhidyeran darśanādasyā bhīrūṇāṃ hṛdayāni ca || 10 ||
enāṃ paśya durādharṣāṃ māyābalasamanvitām |
vinivṛttāṃ karomyadya hṛtakarṇāgranāsikām || 11 ||
na hyenāmutsahe hantuṃ strīsvabhāvena rakṣitām |
vīryaṃ cāsyāṃ gatiṃ cāpi haniṣyāmīti me matiḥ || 12 ||
evaṃ bruvāṇe rāme tu tāṭakā krodhamūrchitā |
udyamya bāhū garjantī rāmamevābhyadhāvata || 13 ||
viśvāmitrastu brahmarṣirhuṅkāreṇābhibhartsyatām |
svasti rāghavayorastu jayaṃ caivābhyabhāṣata || 14 ||
uddhūnvānā rajo ghoraṃ tāṭakā rāghavāvubhau |
rajomohena mahatā muhūrtaṃ sā vyamohayat || 15 ||
tato māyāṃ samāsthāya śilāvarṣeṇa rāghavau |
avākiratsumahatā tataścukrodha rāghavaḥ || 16 ||
śilāvarṣaṃ mahattasyāśśaravarṣeṇa rāghavaḥ |
pratihatyopadhāvantyāḥ karau ciccheda patribhiḥ || 17 ||
tataśchinnabhujāṃ śrāntāmabhyāśe parigarjatīm |
saumitrirakarotkrodhāddhṛtakarṇāgranāsikām || 18 ||
kāmarūpadharā sadyaḥ kṛtvā rūpāṇyanekaśaḥ |
antardhānaṃ gatā yakṣī mohayantīva māyayā || 19 ||
aśmavarṣaṃ vimuñcantī bhairavaṃ vicacāra ha |
tatastāvaśmavarṣeṇa kīryamāṇau samantataḥ || 20 ||
dṛṣṭvā gādhisutaśśrīmānidaṃ vacanamabravīt |
alaṃ te ghṛṇayā rāma pāpaiṣā duṣṭacāriṇī || 21 ||
yajñavighnakarī yakṣī purāvardhati māyayā |
vadhyatāṃ tāvadevaiṣā purā sandhyā pravartate || 22 ||
rakṣāṃsi sandhyākāleṣu durdharṣāṇi bhavanti vai |
ityuktastu tadā yakṣī aśmavṛṣṭyābhivarṣatīm || 23 ||
darśayan śabdavedhitvaṃ tāṃ rurodha sa sāyakaiḥ |
sā ruddhā śarajālena māyābalasamanvitā || 24 ||
abhidudrāva kākutsthaṃ lakṣmaṇaṃ ca vineduṣī |
tāmāpatantīṃ vegena vikrāntāmaśanīmiva || 25 ||
śareṇorasi vivyātha sā papāta mamāra ca |
tāṃ hatāṃ bhīmasaṅkāśāṃ dṛṣṭvā surapatistadā || 26 ||
sādhu sādhviti kākutsthaṃ surāśca samapūjayan |
uvāca paramaprīta ssahasrākṣaḥ purandaraḥ || 27 ||
surāśca sarve saṃhṛṣṭā viśvāmitramathābruvan |
mune kauśika bhadraṃ te sendrāssarve marudgaṇāḥ || 28 ||
toṣitāḥ karmaṇā'nena snehaṃ darśaya rāghave |
prajāpaterbhṛśāśvasya putrān satyaparākramān || 29 ||
tapobalabhṛto brahman rāghavāya nivedaya |
pātrabhūtaśca te brahmaṃstavānugamane dhṛtaḥ || 30 ||
kartavyaṃ ca mahatkarma surāṇāṃ rājasūnunā |
evamuktvā surāssarve hṛṣṭā jagmuryathāgatam || 31 ||
viśvāmitraṃ puraskṛtya tatassandhyā pravartate |
tato munivaraḥ prītastāṭakāvadhatoṣitaḥ || 32 ||
mūrdhni rāmamupāghrāya idaṃ vacanamabravīt |
ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana || 33 ||
śvaḥ prabhāte gamiṣyāmastadāśramapadaṃ mama |
viśvāmitravacaḥ śrutvā hṛṣṭo daśarathātmajaḥ || 34 ||
uvāsa rajanīṃ tatra tāṭakāyā vane sukham |
muktaśāpaṃ vanaṃ tacca tasminneva tadāhani || 35 ||
ramaṇīyaṃ vibabhrāja yathā caitrarathaṃ vanam |
nihatya tāṃ yakṣasutāṃ sa rāmaḥ praśasyamānassurasiddhasaṅghaiḥ |
uvāsa tasminmuninā sahaiva prabhātavelāṃ pratibodhyamānaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षड्विंशस्सर्गः ।
मुनेर्वचनमक्लीबं श्रुत्वा नरवरात्मजः ।
राघवः प्राञ्जलिर्भूत्वा प्रत्युवाच दृढव्रतः ॥ 1 ॥
पितुर्वचननिर्देशात्पितुर्वचनगौरवात् ।
वचनं कौशिकस्येति कर्तव्यमविशङ्कया ॥ 2 ॥
अनुशिष्टोऽस्म्ययोध्यायां गुरुमध्ये महात्मना ।
पित्रा दशरथेनाहं नावज्ञेयं हि तद्वचः ॥ 3 ॥
सोऽहं पितुर्वचश्श्रुत्वा शासनाद्ब्रह्मवादिनः ।
करिष्यामि न सन्देहस्ताटकावधमुत्तमम् ॥ 4 ॥
गोब्राह्मणहितार्थाय देशस्यास्य सुखाय च ।
तव चैवाप्रमेयस्य वचनं कर्तुमुद्यतः ॥ 5 ॥
एवमुक्त्वा धनुर्मध्ये बध्वा मुष्टिमरिन्दमः ।
ज्याशब्दमकरोत्तीव्रं दिशश्शब्देन नादयन् ॥ 6 ॥
तेन शब्देन वित्रस्तास्ताटकावनवासिनः ।
ताटका च सुसङ्क्रुद्धा तेन शब्देन मोहिता ॥ 7 ॥
तं शब्दमभिनिध्याय राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
श्रुत्वा चाभ्यद्रवद्वेगाद्यतश्शब्दो विनिस्सृतः ॥ 8 ॥
तां दृष्ट्वा राघवः क्रुद्धां विकृतां विकृताननाम् ।
प्रमाणेनातिवृद्धां च लक्ष्मणं सोऽभ्यभाषत ॥ 9 ॥
पश्य लक्ष्मण यक्षिण्या भैरवं दारुणं वपुः ।
भिद्येरन् दर्शनादस्या भीरूणां हृदयानि च ॥ 10 ॥
एनां पश्य दुराधर्षां मायाबलसमन्विताम् ।
विनिवृत्तां करोम्यद्य हृतकर्णाग्रनासिकाम् ॥ 11 ॥
न ह्येनामुत्सहे हन्तुं स्त्रीस्वभावेन रक्षिताम् ।
वीर्यं चास्यां गतिं चापि हनिष्यामीति मे मतिः ॥ 12 ॥
एवं ब्रुवाणे रामे तु ताटका क्रोधमूर्छिता ।
उद्यम्य बाहू गर्जन्ती राममेवाभ्यधावत ॥ 13 ॥
विश्वामित्रस्तु ब्रह्मर्षिर्हुङ्कारेणाभिभर्त्स्यताम् ।
स्वस्ति राघवयोरस्तु जयं चैवाभ्यभाषत ॥ 14 ॥
उद्धून्वाना रजो घोरं ताटका राघवावुभौ ।
रजोमोहेन महता मुहूर्तं सा व्यमोहयत् ॥ 15 ॥
ततो मायां समास्थाय शिलावर्षेण राघवौ ।
अवाकिरत्सुमहता ततश्चुक्रोध राघवः ॥ 16 ॥
शिलावर्षं महत्तस्याश्शरवर्षेण राघवः ।
प्रतिहत्योपधावन्त्याः करौ चिच्छेद पत्रिभिः ॥ 17 ॥
ततश्छिन्नभुजां श्रान्तामभ्याशे परिगर्जतीम् ।
सौमित्रिरकरोत्क्रोधाद्धृतकर्णाग्रनासिकाम् ॥ 18 ॥
कामरूपधरा सद्यः कृत्वा रूपाण्यनेकशः ।
अन्तर्धानं गता यक्षी मोहयन्तीव मायया ॥ 19 ॥
अश्मवर्षं विमुञ्चन्ती भैरवं विचचार ह ।
ततस्तावश्मवर्षेण कीर्यमाणौ समन्ततः ॥ 20 ॥
दृष्ट्वा गाधिसुतश्श्रीमानिदं वचनमब्रवीत् ।
अलं ते घृणया राम पापैषा दुष्टचारिणी ॥ 21 ॥
यज्ञविघ्नकरी यक्षी पुरावर्धति मायया ।
वध्यतां तावदेवैषा पुरा सन्ध्या प्रवर्तते ॥ 22 ॥
रक्षांसि सन्ध्याकालेषु दुर्धर्षाणि भवन्ति वै ।
इत्युक्तस्तु तदा यक्षी अश्मवृष्ट्याभिवर्षतीम् ॥ 23 ॥
दर्शयन् शब्दवेधित्वं तां रुरोध स सायकैः ।
सा रुद्धा शरजालेन मायाबलसमन्विता ॥ 24 ॥
अभिदुद्राव काकुत्स्थं लक्ष्मणं च विनेदुषी ।
तामापतन्तीं वेगेन विक्रान्तामशनीमिव ॥ 25 ॥
शरेणोरसि विव्याथ सा पपात ममार च ।
तां हतां भीमसङ्काशां दृष्ट्वा सुरपतिस्तदा ॥ 26 ॥
साधु साध्विति काकुत्स्थं सुराश्च समपूजयन् ।
उवाच परमप्रीत स्सहस्राक्षः पुरन्दरः ॥ 27 ॥
सुराश्च सर्वे संहृष्टा विश्वामित्रमथाब्रुवन् ।
मुने कौशिक भद्रं ते सेन्द्रास्सर्वे मरुद्गणाः ॥ 28 ॥
तोषिताः कर्मणाऽनेन स्नेहं दर्शय राघवे ।
प्रजापतेर्भृशाश्वस्य पुत्रान् सत्यपराक्रमान् ॥ 29 ॥
तपोबलभृतो ब्रह्मन् राघवाय निवेदय ।
पात्रभूतश्च ते ब्रह्मंस्तवानुगमने धृतः ॥ 30 ॥
कर्तव्यं च महत्कर्म सुराणां राजसूनुना ।
एवमुक्त्वा सुरास्सर्वे हृष्टा जग्मुर्यथागतम् ॥ 31 ॥
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य ततस्सन्ध्या प्रवर्तते ।
ततो मुनिवरः प्रीतस्ताटकावधतोषितः ॥ 32 ॥
मूर्ध्नि राममुपाघ्राय इदं वचनमब्रवीत् ।
इहाद्य रजनीं राम वसेम शुभदर्शन ॥ 33 ॥
श्वः प्रभाते गमिष्यामस्तदाश्रमपदं मम ।
विश्वामित्रवचः श्रुत्वा हृष्टो दशरथात्मजः ॥ 34 ॥
उवास रजनीं तत्र ताटकाया वने सुखम् ।
मुक्तशापं वनं तच्च तस्मिन्नेव तदाहनि ॥ 35 ॥
रमणीयं विबभ्राज यथा चैत्ररथं वनम् ।
निहत्य तां यक्षसुतां स रामः प्रशस्यमानस्सुरसिद्धसङ्घैः ।
उवास तस्मिन्मुनिना सहैव प्रभातवेलां प्रतिबोध्यमानः ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षड्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
munervacanamaklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ |
rāghavaḥ prāñjalirbhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ || 1 ||
piturvacananirdeśātpiturvacanagauravāt |
vacanaṃ kauśikasyeti kartavyamaviśaṅkayā || 2 ||
anuśiṣṭo'smyayodhyāyāṃ gurumadhye mahātmanā |
pitrā daśarathenāhaṃ nāvajñeyaṃ hi tadvacaḥ || 3 ||
so'haṃ piturvacaśśrutvā śāsanādbrahmavādinaḥ |
kariṣyāmi na sandehastāṭakāvadhamuttamam || 4 ||
gobrāhmaṇahitārthāya deśasyāsya sukhāya ca |
tava caivāprameyasya vacanaṃ kartumudyataḥ || 5 ||
evamuktvā dhanurmadhye badhvā muṣṭimarindamaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃ diśaśśabdena nādayan || 6 ||
tena śabdena vitrastāstāṭakāvanavāsinaḥ |
tāṭakā ca susaṅkruddhā tena śabdena mohitā || 7 ||
taṃ śabdamabhinidhyāya rākṣasī krodhamūrchitā |
śrutvā cābhyadravadvegādyataśśabdo vinissṛtaḥ || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ kruddhāṃ vikṛtāṃ vikṛtānanām |
pramāṇenātivṛddhāṃ ca lakṣmaṇaṃ so'bhyabhāṣata || 9 ||
paśya lakṣmaṇa yakṣiṇyā bhairavaṃ dāruṇaṃ vapuḥ |
bhidyeran darśanādasyā bhīrūṇāṃ hṛdayāni ca || 10 ||
enāṃ paśya durādharṣāṃ māyābalasamanvitām |
vinivṛttāṃ karomyadya hṛtakarṇāgranāsikām || 11 ||
na hyenāmutsahe hantuṃ strīsvabhāvena rakṣitām |
vīryaṃ cāsyāṃ gatiṃ cāpi haniṣyāmīti me matiḥ || 12 ||
evaṃ bruvāṇe rāme tu tāṭakā krodhamūrchitā |
udyamya bāhū garjantī rāmamevābhyadhāvata || 13 ||
viśvāmitrastu brahmarṣirhuṅkāreṇābhibhartsyatām |
svasti rāghavayorastu jayaṃ caivābhyabhāṣata || 14 ||
uddhūnvānā rajo ghoraṃ tāṭakā rāghavāvubhau |
rajomohena mahatā muhūrtaṃ sā vyamohayat || 15 ||
tato māyāṃ samāsthāya śilāvarṣeṇa rāghavau |
avākiratsumahatā tataścukrodha rāghavaḥ || 16 ||
śilāvarṣaṃ mahattasyāśśaravarṣeṇa rāghavaḥ |
pratihatyopadhāvantyāḥ karau ciccheda patribhiḥ || 17 ||
tataśchinnabhujāṃ śrāntāmabhyāśe parigarjatīm |
saumitrirakarotkrodhāddhṛtakarṇāgranāsikām || 18 ||
kāmarūpadharā sadyaḥ kṛtvā rūpāṇyanekaśaḥ |
antardhānaṃ gatā yakṣī mohayantīva māyayā || 19 ||
aśmavarṣaṃ vimuñcantī bhairavaṃ vicacāra ha |
tatastāvaśmavarṣeṇa kīryamāṇau samantataḥ || 20 ||
dṛṣṭvā gādhisutaśśrīmānidaṃ vacanamabravīt |
alaṃ te ghṛṇayā rāma pāpaiṣā duṣṭacāriṇī || 21 ||
yajñavighnakarī yakṣī purāvardhati māyayā |
vadhyatāṃ tāvadevaiṣā purā sandhyā pravartate || 22 ||
rakṣāṃsi sandhyākāleṣu durdharṣāṇi bhavanti vai |
ityuktastu tadā yakṣī aśmavṛṣṭyābhivarṣatīm || 23 ||
darśayan śabdavedhitvaṃ tāṃ rurodha sa sāyakaiḥ |
sā ruddhā śarajālena māyābalasamanvitā || 24 ||
abhidudrāva kākutsthaṃ lakṣmaṇaṃ ca vineduṣī |
tāmāpatantīṃ vegena vikrāntāmaśanīmiva || 25 ||
śareṇorasi vivyātha sā papāta mamāra ca |
tāṃ hatāṃ bhīmasaṅkāśāṃ dṛṣṭvā surapatistadā || 26 ||
sādhu sādhviti kākutsthaṃ surāśca samapūjayan |
uvāca paramaprīta ssahasrākṣaḥ purandaraḥ || 27 ||
surāśca sarve saṃhṛṣṭā viśvāmitramathābruvan |
mune kauśika bhadraṃ te sendrāssarve marudgaṇāḥ || 28 ||
toṣitāḥ karmaṇā'nena snehaṃ darśaya rāghave |
prajāpaterbhṛśāśvasya putrān satyaparākramān || 29 ||
tapobalabhṛto brahman rāghavāya nivedaya |
pātrabhūtaśca te brahmaṃstavānugamane dhṛtaḥ || 30 ||
kartavyaṃ ca mahatkarma surāṇāṃ rājasūnunā |
evamuktvā surāssarve hṛṣṭā jagmuryathāgatam || 31 ||
viśvāmitraṃ puraskṛtya tatassandhyā pravartate |
tato munivaraḥ prītastāṭakāvadhatoṣitaḥ || 32 ||
mūrdhni rāmamupāghrāya idaṃ vacanamabravīt |
ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana || 33 ||
śvaḥ prabhāte gamiṣyāmastadāśramapadaṃ mama |
viśvāmitravacaḥ śrutvā hṛṣṭo daśarathātmajaḥ || 34 ||
uvāsa rajanīṃ tatra tāṭakāyā vane sukham |
muktaśāpaṃ vanaṃ tacca tasminneva tadāhani || 35 ||
ramaṇīyaṃ vibabhrāja yathā caitrarathaṃ vanam |
nihatya tāṃ yakṣasutāṃ sa rāmaḥ praśasyamānassurasiddhasaṅghaiḥ |
uvāsa tasminmuninā sahaiva prabhātavelāṃ pratibodhyamānaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.