1.26 বালকাণ্ড - ষড্বিংশ সর্গঃ

1.26 Balakanda - Shadvimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ ষড্বিংশস্সর্গঃ ।
মুনের্বচনমক্লীবং শ্রুত্বা নরবরাত্মজঃ ।
রাঘবঃ প্রাঞ্জলির্ভূত্বা প্রত্যুবাচ দৃঢব্রতঃ ॥ 1 ॥
পিতুর্বচননির্দেশাত্পিতুর্বচনগৌরবাত্ ।
বচনং কৌশিকস্যেতি কর্তব্যমবিশঙ্কযা ॥ 2 ॥
অনুশিষ্টোঽস্ম্যযোধ্যাযাং গুরুমধ্যে মহাত্মনা ।
পিত্রা দশরথেনাহং নাবজ্ঞেযং হি তদ্বচঃ ॥ 3 ॥
সোঽহং পিতুর্বচশ্শ্রুত্বা শাসনাদ্ব্রহ্মবাদিনঃ ।
করিষ্যামি ন সন্দেহস্তাটকাবধমুত্তমম্ ॥ 4 ॥
গোব্রাহ্মণহিতার্থায দেশস্যাস্য সুখায চ ।
তব চৈবাপ্রমেযস্য বচনং কর্তুমুদ্যতঃ ॥ 5 ॥
এবমুক্ত্বা ধনুর্মধ্যে বধ্বা মুষ্টিমরিন্দমঃ ।
জ্যাশব্দমকরোত্তীব্রং দিশশ্শব্দেন নাদযন্ ॥ 6 ॥
তেন শব্দেন বিত্রস্তাস্তাটকাবনবাসিনঃ ।
তাটকা চ সুসঙ্ক্রুদ্ধা তেন শব্দেন মোহিতা ॥ 7 ॥
তং শব্দমভিনিধ্যায রাক্ষসী ক্রোধমূর্ছিতা ।
শ্রুত্বা চাভ্যদ্রবদ্বেগাদ্যতশ্শব্দো বিনিস্সৃতঃ ॥ 8 ॥
তাং দৃষ্ট্বা রাঘবঃ ক্রুদ্ধাং বিকৃতাং বিকৃতাননাম্ ।
প্রমাণেনাতিবৃদ্ধাং চ লক্ষ্মণং সোঽভ্যভাষত ॥ 9 ॥
পশ্য লক্ষ্মণ যক্ষিণ্যা ভৈরবং দারুণং বপুঃ ।
ভিদ্যেরন্ দর্শনাদস্যা ভীরূণাং হৃদযানি চ ॥ 10 ॥
এনাং পশ্য দুরাধর্ষাং মাযাবলসমন্বিতাম্ ।
বিনিবৃত্তাং করোম্যদ্য হৃতকর্ণাগ্রনাসিকাম্ ॥ 11 ॥
ন হ্যেনামুত্সহে হন্তুং স্ত্রীস্বভাবেন রক্ষিতাম্ ।
বীর্যং চাস্যাং গতিং চাপি হনিষ্যামীতি মে মতিঃ ॥ 12 ॥
এবং ব্রুবাণে রামে তু তাটকা ক্রোধমূর্ছিতা ।
উদ্যম্য বাহূ গর্জন্তী রামমেবাভ্যধাবত ॥ 13 ॥
বিশ্বামিত্রস্তু ব্রহ্মর্ষির্হুঙ্কারেণাভিভর্ত্স্যতাম্ ।
স্বস্তি রাঘবযোরস্তু জযং চৈবাভ্যভাষত ॥ 14 ॥
উদ্ধূন্বানা রজো ঘোরং তাটকা রাঘবাবুভৌ ।
রজোমোহেন মহতা মুহূর্তং সা ব্যমোহযত্ ॥ 15 ॥
ততো মাযাং সমাস্থায শিলাবর্ষেণ রাঘবৌ ।
অবাকিরত্সুমহতা ততশ্চুক্রোধ রাঘবঃ ॥ 16 ॥
শিলাবর্ষং মহত্তস্যাশ্শরবর্ষেণ রাঘবঃ ।
প্রতিহত্যোপধাবন্ত্যাঃ করৌ চিচ্ছেদ পত্রিভিঃ ॥ 17 ॥
ততশ্ছিন্নভুজাং শ্রান্তামভ্যাশে পরিগর্জতীম্ ।
সৌমিত্রিরকরোত্ক্রোধাদ্ধৃতকর্ণাগ্রনাসিকাম্ ॥ 18 ॥
কামরূপধরা সদ্যঃ কৃত্বা রূপাণ্যনেকশঃ ।
অন্তর্ধানং গতা যক্ষী মোহযন্তীব মাযযা ॥ 19 ॥
অশ্মবর্ষং বিমুঞ্চন্তী ভৈরবং বিচচার হ ।
ততস্তাবশ্মবর্ষেণ কীর্যমাণৌ সমন্ততঃ ॥ 20 ॥
দৃষ্ট্বা গাধিসুতশ্শ্রীমানিদং বচনমব্রবীত্ ।
অলং তে ঘৃণযা রাম পাপৈষা দুষ্টচারিণী ॥ 21 ॥
যজ্ঞবিঘ্নকরী যক্ষী পুরাবর্ধতি মাযযা ।
বধ্যতাং তাবদেবৈষা পুরা সন্ধ্যা প্রবর্ততে ॥ 22 ॥
রক্ষাংসি সন্ধ্যাকালেষু দুর্ধর্ষাণি ভবন্তি বৈ ।
ইত্যুক্তস্তু তদা যক্ষী অশ্মবৃষ্ট্যাভিবর্ষতীম্ ॥ 23 ॥
দর্শযন্ শব্দবেধিত্বং তাং রুরোধ স সাযকৈঃ ।
সা রুদ্ধা শরজালেন মাযাবলসমন্বিতা ॥ 24 ॥
অভিদুদ্রাব কাকুত্স্থং লক্ষ্মণং চ বিনেদুষী ।
তামাপতন্তীং বেগেন বিক্রান্তামশনীমিব ॥ 25 ॥
শরেণোরসি বিব্যাথ সা পপাত মমার চ ।
তাং হতাং ভীমসঙ্কাশাং দৃষ্ট্বা সুরপতিস্তদা ॥ 26 ॥
সাধু সাধ্বিতি কাকুত্স্থং সুরাশ্চ সমপূজযন্ ।
উবাচ পরমপ্রীত স্সহস্রাক্ষঃ পুরন্দরঃ ॥ 27 ॥
সুরাশ্চ সর্বে সংহৃষ্টা বিশ্বামিত্রমথাব্রুবন্ ।
মুনে কৌশিক ভদ্রং তে সেন্দ্রাস্সর্বে মরুদ্গণাঃ ॥ 28 ॥
তোষিতাঃ কর্মণাঽনেন স্নেহং দর্শয রাঘবে ।
প্রজাপতের্ভৃশাশ্বস্য পুত্রান্ সত্যপরাক্রমান্ ॥ 29 ॥
তপোবলভৃতো ব্রহ্মন্ রাঘবায নিবেদয ।
পাত্রভূতশ্চ তে ব্রহ্মংস্তবানুগমনে ধৃতঃ ॥ 30 ॥
কর্তব্যং চ মহত্কর্ম সুরাণাং রাজসূনুনা ।
এবমুক্ত্বা সুরাস্সর্বে হৃষ্টা জগ্মুর্যথাগতম্ ॥ 31 ॥
বিশ্বামিত্রং পুরস্কৃত্য ততস্সন্ধ্যা প্রবর্ততে ।
ততো মুনিবরঃ প্রীতস্তাটকাবধতোষিতঃ ॥ 32 ॥
মূর্ধ্নি রামমুপাঘ্রায ইদং বচনমব্রবীত্ ।
ইহাদ্য রজনীং রাম বসেম শুভদর্শন ॥ 33 ॥
শ্বঃ প্রভাতে গমিষ্যামস্তদাশ্রমপদং মম ।
বিশ্বামিত্রবচঃ শ্রুত্বা হৃষ্টো দশরথাত্মজঃ ॥ 34 ॥
উবাস রজনীং তত্র তাটকাযা বনে সুখম্ ।
মুক্তশাপং বনং তচ্চ তস্মিন্নেব তদাহনি ॥ 35 ॥
রমণীযং বিবভ্রাজ যথা চৈত্ররথং বনম্ ।
নিহত্য তাং যক্ষসুতাং স রামঃ প্রশস্যমানস্সুরসিদ্ধসঙ্ঘৈঃ ।
উবাস তস্মিন্মুনিনা সহৈব প্রভাতবেলাং প্রতিবোধ্যমানঃ ॥ 36 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে ষড্বিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
munervacanamaklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ |
rāghavaḥ prāñjalirbhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ || 1 ||
piturvacananirdeśātpiturvacanagauravāt |
vacanaṃ kauśikasyeti kartavyamaviśaṅkayā || 2 ||
anuśiṣṭo'smyayodhyāyāṃ gurumadhye mahātmanā |
pitrā daśarathenāhaṃ nāvajñeyaṃ hi tadvacaḥ || 3 ||
so'haṃ piturvacaśśrutvā śāsanādbrahmavādinaḥ |
kariṣyāmi na sandehastāṭakāvadhamuttamam || 4 ||
gobrāhmaṇahitārthāya deśasyāsya sukhāya ca |
tava caivāprameyasya vacanaṃ kartumudyataḥ || 5 ||
evamuktvā dhanurmadhye badhvā muṣṭimarindamaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃ diśaśśabdena nādayan || 6 ||
tena śabdena vitrastāstāṭakāvanavāsinaḥ |
tāṭakā ca susaṅkruddhā tena śabdena mohitā || 7 ||
taṃ śabdamabhinidhyāya rākṣasī krodhamūrchitā |
śrutvā cābhyadravadvegādyataśśabdo vinissṛtaḥ || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ kruddhāṃ vikṛtāṃ vikṛtānanām |
pramāṇenātivṛddhāṃ ca lakṣmaṇaṃ so'bhyabhāṣata || 9 ||
paśya lakṣmaṇa yakṣiṇyā bhairavaṃ dāruṇaṃ vapuḥ |
bhidyeran darśanādasyā bhīrūṇāṃ hṛdayāni ca || 10 ||
enāṃ paśya durādharṣāṃ māyābalasamanvitām |
vinivṛttāṃ karomyadya hṛtakarṇāgranāsikām || 11 ||
na hyenāmutsahe hantuṃ strīsvabhāvena rakṣitām |
vīryaṃ cāsyāṃ gatiṃ cāpi haniṣyāmīti me matiḥ || 12 ||
evaṃ bruvāṇe rāme tu tāṭakā krodhamūrchitā |
udyamya bāhū garjantī rāmamevābhyadhāvata || 13 ||
viśvāmitrastu brahmarṣirhuṅkāreṇābhibhartsyatām |
svasti rāghavayorastu jayaṃ caivābhyabhāṣata || 14 ||
uddhūnvānā rajo ghoraṃ tāṭakā rāghavāvubhau |
rajomohena mahatā muhūrtaṃ sā vyamohayat || 15 ||
tato māyāṃ samāsthāya śilāvarṣeṇa rāghavau |
avākiratsumahatā tataścukrodha rāghavaḥ || 16 ||
śilāvarṣaṃ mahattasyāśśaravarṣeṇa rāghavaḥ |
pratihatyopadhāvantyāḥ karau ciccheda patribhiḥ || 17 ||
tataśchinnabhujāṃ śrāntāmabhyāśe parigarjatīm |
saumitrirakarotkrodhāddhṛtakarṇāgranāsikām || 18 ||
kāmarūpadharā sadyaḥ kṛtvā rūpāṇyanekaśaḥ |
antardhānaṃ gatā yakṣī mohayantīva māyayā || 19 ||
aśmavarṣaṃ vimuñcantī bhairavaṃ vicacāra ha |
tatastāvaśmavarṣeṇa kīryamāṇau samantataḥ || 20 ||
dṛṣṭvā gādhisutaśśrīmānidaṃ vacanamabravīt |
alaṃ te ghṛṇayā rāma pāpaiṣā duṣṭacāriṇī || 21 ||
yajñavighnakarī yakṣī purāvardhati māyayā |
vadhyatāṃ tāvadevaiṣā purā sandhyā pravartate || 22 ||
rakṣāṃsi sandhyākāleṣu durdharṣāṇi bhavanti vai |
ityuktastu tadā yakṣī aśmavṛṣṭyābhivarṣatīm || 23 ||
darśayan śabdavedhitvaṃ tāṃ rurodha sa sāyakaiḥ |
sā ruddhā śarajālena māyābalasamanvitā || 24 ||
abhidudrāva kākutsthaṃ lakṣmaṇaṃ ca vineduṣī |
tāmāpatantīṃ vegena vikrāntāmaśanīmiva || 25 ||
śareṇorasi vivyātha sā papāta mamāra ca |
tāṃ hatāṃ bhīmasaṅkāśāṃ dṛṣṭvā surapatistadā || 26 ||
sādhu sādhviti kākutsthaṃ surāśca samapūjayan |
uvāca paramaprīta ssahasrākṣaḥ purandaraḥ || 27 ||
surāśca sarve saṃhṛṣṭā viśvāmitramathābruvan |
mune kauśika bhadraṃ te sendrāssarve marudgaṇāḥ || 28 ||
toṣitāḥ karmaṇā'nena snehaṃ darśaya rāghave |
prajāpaterbhṛśāśvasya putrān satyaparākramān || 29 ||
tapobalabhṛto brahman rāghavāya nivedaya |
pātrabhūtaśca te brahmaṃstavānugamane dhṛtaḥ || 30 ||
kartavyaṃ ca mahatkarma surāṇāṃ rājasūnunā |
evamuktvā surāssarve hṛṣṭā jagmuryathāgatam || 31 ||
viśvāmitraṃ puraskṛtya tatassandhyā pravartate |
tato munivaraḥ prītastāṭakāvadhatoṣitaḥ || 32 ||
mūrdhni rāmamupāghrāya idaṃ vacanamabravīt |
ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana || 33 ||
śvaḥ prabhāte gamiṣyāmastadāśramapadaṃ mama |
viśvāmitravacaḥ śrutvā hṛṣṭo daśarathātmajaḥ || 34 ||
uvāsa rajanīṃ tatra tāṭakāyā vane sukham |
muktaśāpaṃ vanaṃ tacca tasminneva tadāhani || 35 ||
ramaṇīyaṃ vibabhrāja yathā caitrarathaṃ vanam |
nihatya tāṃ yakṣasutāṃ sa rāmaḥ praśasyamānassurasiddhasaṅghaiḥ |
uvāsa tasminmuninā sahaiva prabhātavelāṃ pratibodhyamānaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षड्विंशस्सर्गः ।
मुनेर्वचनमक्लीबं श्रुत्वा नरवरात्मजः ।
राघवः प्राञ्जलिर्भूत्वा प्रत्युवाच दृढव्रतः ॥ 1 ॥
पितुर्वचननिर्देशात्पितुर्वचनगौरवात् ।
वचनं कौशिकस्येति कर्तव्यमविशङ्कया ॥ 2 ॥
अनुशिष्टोऽस्म्ययोध्यायां गुरुमध्ये महात्मना ।
पित्रा दशरथेनाहं नावज्ञेयं हि तद्वचः ॥ 3 ॥
सोऽहं पितुर्वचश्श्रुत्वा शासनाद्ब्रह्मवादिनः ।
करिष्यामि न सन्देहस्ताटकावधमुत्तमम् ॥ 4 ॥
गोब्राह्मणहितार्थाय देशस्यास्य सुखाय च ।
तव चैवाप्रमेयस्य वचनं कर्तुमुद्यतः ॥ 5 ॥
एवमुक्त्वा धनुर्मध्ये बध्वा मुष्टिमरिन्दमः ।
ज्याशब्दमकरोत्तीव्रं दिशश्शब्देन नादयन् ॥ 6 ॥
तेन शब्देन वित्रस्तास्ताटकावनवासिनः ।
ताटका च सुसङ्क्रुद्धा तेन शब्देन मोहिता ॥ 7 ॥
तं शब्दमभिनिध्याय राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
श्रुत्वा चाभ्यद्रवद्वेगाद्यतश्शब्दो विनिस्सृतः ॥ 8 ॥
तां दृष्ट्वा राघवः क्रुद्धां विकृतां विकृताननाम् ।
प्रमाणेनातिवृद्धां च लक्ष्मणं सोऽभ्यभाषत ॥ 9 ॥
पश्य लक्ष्मण यक्षिण्या भैरवं दारुणं वपुः ।
भिद्येरन् दर्शनादस्या भीरूणां हृदयानि च ॥ 10 ॥
एनां पश्य दुराधर्षां मायाबलसमन्विताम् ।
विनिवृत्तां करोम्यद्य हृतकर्णाग्रनासिकाम् ॥ 11 ॥
न ह्येनामुत्सहे हन्तुं स्त्रीस्वभावेन रक्षिताम् ।
वीर्यं चास्यां गतिं चापि हनिष्यामीति मे मतिः ॥ 12 ॥
एवं ब्रुवाणे रामे तु ताटका क्रोधमूर्छिता ।
उद्यम्य बाहू गर्जन्ती राममेवाभ्यधावत ॥ 13 ॥
विश्वामित्रस्तु ब्रह्मर्षिर्हुङ्कारेणाभिभर्त्स्यताम् ।
स्वस्ति राघवयोरस्तु जयं चैवाभ्यभाषत ॥ 14 ॥
उद्धून्वाना रजो घोरं ताटका राघवावुभौ ।
रजोमोहेन महता मुहूर्तं सा व्यमोहयत् ॥ 15 ॥
ततो मायां समास्थाय शिलावर्षेण राघवौ ।
अवाकिरत्सुमहता ततश्चुक्रोध राघवः ॥ 16 ॥
शिलावर्षं महत्तस्याश्शरवर्षेण राघवः ।
प्रतिहत्योपधावन्त्याः करौ चिच्छेद पत्रिभिः ॥ 17 ॥
ततश्छिन्नभुजां श्रान्तामभ्याशे परिगर्जतीम् ।
सौमित्रिरकरोत्क्रोधाद्धृतकर्णाग्रनासिकाम् ॥ 18 ॥
कामरूपधरा सद्यः कृत्वा रूपाण्यनेकशः ।
अन्तर्धानं गता यक्षी मोहयन्तीव मायया ॥ 19 ॥
अश्मवर्षं विमुञ्चन्ती भैरवं विचचार ह ।
ततस्तावश्मवर्षेण कीर्यमाणौ समन्ततः ॥ 20 ॥
दृष्ट्वा गाधिसुतश्श्रीमानिदं वचनमब्रवीत् ।
अलं ते घृणया राम पापैषा दुष्टचारिणी ॥ 21 ॥
यज्ञविघ्नकरी यक्षी पुरावर्धति मायया ।
वध्यतां तावदेवैषा पुरा सन्ध्या प्रवर्तते ॥ 22 ॥
रक्षांसि सन्ध्याकालेषु दुर्धर्षाणि भवन्ति वै ।
इत्युक्तस्तु तदा यक्षी अश्मवृष्ट्याभिवर्षतीम् ॥ 23 ॥
दर्शयन् शब्दवेधित्वं तां रुरोध स सायकैः ।
सा रुद्धा शरजालेन मायाबलसमन्विता ॥ 24 ॥
अभिदुद्राव काकुत्स्थं लक्ष्मणं च विनेदुषी ।
तामापतन्तीं वेगेन विक्रान्तामशनीमिव ॥ 25 ॥
शरेणोरसि विव्याथ सा पपात ममार च ।
तां हतां भीमसङ्काशां दृष्ट्वा सुरपतिस्तदा ॥ 26 ॥
साधु साध्विति काकुत्स्थं सुराश्च समपूजयन् ।
उवाच परमप्रीत स्सहस्राक्षः पुरन्दरः ॥ 27 ॥
सुराश्च सर्वे संहृष्टा विश्वामित्रमथाब्रुवन् ।
मुने कौशिक भद्रं ते सेन्द्रास्सर्वे मरुद्गणाः ॥ 28 ॥
तोषिताः कर्मणाऽनेन स्नेहं दर्शय राघवे ।
प्रजापतेर्भृशाश्वस्य पुत्रान् सत्यपराक्रमान् ॥ 29 ॥
तपोबलभृतो ब्रह्मन् राघवाय निवेदय ।
पात्रभूतश्च ते ब्रह्मंस्तवानुगमने धृतः ॥ 30 ॥
कर्तव्यं च महत्कर्म सुराणां राजसूनुना ।
एवमुक्त्वा सुरास्सर्वे हृष्टा जग्मुर्यथागतम् ॥ 31 ॥
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य ततस्सन्ध्या प्रवर्तते ।
ततो मुनिवरः प्रीतस्ताटकावधतोषितः ॥ 32 ॥
मूर्ध्नि राममुपाघ्राय इदं वचनमब्रवीत् ।
इहाद्य रजनीं राम वसेम शुभदर्शन ॥ 33 ॥
श्वः प्रभाते गमिष्यामस्तदाश्रमपदं मम ।
विश्वामित्रवचः श्रुत्वा हृष्टो दशरथात्मजः ॥ 34 ॥
उवास रजनीं तत्र ताटकाया वने सुखम् ।
मुक्तशापं वनं तच्च तस्मिन्नेव तदाहनि ॥ 35 ॥
रमणीयं विबभ्राज यथा चैत्ररथं वनम् ।
निहत्य तां यक्षसुतां स रामः प्रशस्यमानस्सुरसिद्धसङ्घैः ।
उवास तस्मिन्मुनिना सहैव प्रभातवेलां प्रतिबोध्यमानः ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षड्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
munervacanamaklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ |
rāghavaḥ prāñjalirbhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ || 1 ||
piturvacananirdeśātpiturvacanagauravāt |
vacanaṃ kauśikasyeti kartavyamaviśaṅkayā || 2 ||
anuśiṣṭo'smyayodhyāyāṃ gurumadhye mahātmanā |
pitrā daśarathenāhaṃ nāvajñeyaṃ hi tadvacaḥ || 3 ||
so'haṃ piturvacaśśrutvā śāsanādbrahmavādinaḥ |
kariṣyāmi na sandehastāṭakāvadhamuttamam || 4 ||
gobrāhmaṇahitārthāya deśasyāsya sukhāya ca |
tava caivāprameyasya vacanaṃ kartumudyataḥ || 5 ||
evamuktvā dhanurmadhye badhvā muṣṭimarindamaḥ |
jyāśabdamakarottīvraṃ diśaśśabdena nādayan || 6 ||
tena śabdena vitrastāstāṭakāvanavāsinaḥ |
tāṭakā ca susaṅkruddhā tena śabdena mohitā || 7 ||
taṃ śabdamabhinidhyāya rākṣasī krodhamūrchitā |
śrutvā cābhyadravadvegādyataśśabdo vinissṛtaḥ || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ kruddhāṃ vikṛtāṃ vikṛtānanām |
pramāṇenātivṛddhāṃ ca lakṣmaṇaṃ so'bhyabhāṣata || 9 ||
paśya lakṣmaṇa yakṣiṇyā bhairavaṃ dāruṇaṃ vapuḥ |
bhidyeran darśanādasyā bhīrūṇāṃ hṛdayāni ca || 10 ||
enāṃ paśya durādharṣāṃ māyābalasamanvitām |
vinivṛttāṃ karomyadya hṛtakarṇāgranāsikām || 11 ||
na hyenāmutsahe hantuṃ strīsvabhāvena rakṣitām |
vīryaṃ cāsyāṃ gatiṃ cāpi haniṣyāmīti me matiḥ || 12 ||
evaṃ bruvāṇe rāme tu tāṭakā krodhamūrchitā |
udyamya bāhū garjantī rāmamevābhyadhāvata || 13 ||
viśvāmitrastu brahmarṣirhuṅkāreṇābhibhartsyatām |
svasti rāghavayorastu jayaṃ caivābhyabhāṣata || 14 ||
uddhūnvānā rajo ghoraṃ tāṭakā rāghavāvubhau |
rajomohena mahatā muhūrtaṃ sā vyamohayat || 15 ||
tato māyāṃ samāsthāya śilāvarṣeṇa rāghavau |
avākiratsumahatā tataścukrodha rāghavaḥ || 16 ||
śilāvarṣaṃ mahattasyāśśaravarṣeṇa rāghavaḥ |
pratihatyopadhāvantyāḥ karau ciccheda patribhiḥ || 17 ||
tataśchinnabhujāṃ śrāntāmabhyāśe parigarjatīm |
saumitrirakarotkrodhāddhṛtakarṇāgranāsikām || 18 ||
kāmarūpadharā sadyaḥ kṛtvā rūpāṇyanekaśaḥ |
antardhānaṃ gatā yakṣī mohayantīva māyayā || 19 ||
aśmavarṣaṃ vimuñcantī bhairavaṃ vicacāra ha |
tatastāvaśmavarṣeṇa kīryamāṇau samantataḥ || 20 ||
dṛṣṭvā gādhisutaśśrīmānidaṃ vacanamabravīt |
alaṃ te ghṛṇayā rāma pāpaiṣā duṣṭacāriṇī || 21 ||
yajñavighnakarī yakṣī purāvardhati māyayā |
vadhyatāṃ tāvadevaiṣā purā sandhyā pravartate || 22 ||
rakṣāṃsi sandhyākāleṣu durdharṣāṇi bhavanti vai |
ityuktastu tadā yakṣī aśmavṛṣṭyābhivarṣatīm || 23 ||
darśayan śabdavedhitvaṃ tāṃ rurodha sa sāyakaiḥ |
sā ruddhā śarajālena māyābalasamanvitā || 24 ||
abhidudrāva kākutsthaṃ lakṣmaṇaṃ ca vineduṣī |
tāmāpatantīṃ vegena vikrāntāmaśanīmiva || 25 ||
śareṇorasi vivyātha sā papāta mamāra ca |
tāṃ hatāṃ bhīmasaṅkāśāṃ dṛṣṭvā surapatistadā || 26 ||
sādhu sādhviti kākutsthaṃ surāśca samapūjayan |
uvāca paramaprīta ssahasrākṣaḥ purandaraḥ || 27 ||
surāśca sarve saṃhṛṣṭā viśvāmitramathābruvan |
mune kauśika bhadraṃ te sendrāssarve marudgaṇāḥ || 28 ||
toṣitāḥ karmaṇā'nena snehaṃ darśaya rāghave |
prajāpaterbhṛśāśvasya putrān satyaparākramān || 29 ||
tapobalabhṛto brahman rāghavāya nivedaya |
pātrabhūtaśca te brahmaṃstavānugamane dhṛtaḥ || 30 ||
kartavyaṃ ca mahatkarma surāṇāṃ rājasūnunā |
evamuktvā surāssarve hṛṣṭā jagmuryathāgatam || 31 ||
viśvāmitraṃ puraskṛtya tatassandhyā pravartate |
tato munivaraḥ prītastāṭakāvadhatoṣitaḥ || 32 ||
mūrdhni rāmamupāghrāya idaṃ vacanamabravīt |
ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana || 33 ||
śvaḥ prabhāte gamiṣyāmastadāśramapadaṃ mama |
viśvāmitravacaḥ śrutvā hṛṣṭo daśarathātmajaḥ || 34 ||
uvāsa rajanīṃ tatra tāṭakāyā vane sukham |
muktaśāpaṃ vanaṃ tacca tasminneva tadāhani || 35 ||
ramaṇīyaṃ vibabhrāja yathā caitrarathaṃ vanam |
nihatya tāṃ yakṣasutāṃ sa rāmaḥ praśasyamānassurasiddhasaṅghaiḥ |
uvāsa tasminmuninā sahaiva prabhātavelāṃ pratibodhyamānaḥ || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in