ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಘವ ಸ್ಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ವಿಸ್ಮಯಂ ಪರಮಂ ಗತ್ವಾ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಅತ್ಯದ್ಭುತಮಿದಂ ಬ್ರಹ್ಮನ್ ಕಥಿತಂ ಪರಮಂ ತ್ವಯಾ ।
ಗಙ್ಗಾವತರಣಂ ಪುಣ್ಯಂ ಸಾಗರಸ್ಯಾಪಿ ಪೂರಣಮ್ ॥ 2 ॥
ತಸ್ಯ ಸಾ ಶರ್ವರೀ ಸರ್ವಾ ಸಹ ಸೌಮಿತ್ರಿಣಾ ತದಾ ।
ಜಗಾಮ ಚಿನ್ತಯಾನಸ್ಯ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಕಥಾಂ ಶುಭಾಮ್ ॥ 3 ॥
ತತಃ ಪ್ರಭಾತೇ ವಿಮಲೇ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಂ ಮಹಾಮುನಿಮ್ ।
ಉವಾಚ ರಾಘವೋ ವಾಕ್ಯಂ ಕೃತಾಹ್ನಿಕಮರಿನ್ದಮಃ ॥ 4 ॥
ಗತಾ ಭಗವತೀ ರಾತ್ರಿಶ್ಶ್ರೋತವ್ಯಂ ಪರಮಂ ಶ್ರುತಮ್ ।
ಕ್ಷಣಭೂತೇವ ನೌ ರಾತ್ರಿ ಸ್ಸಮ್ವೃತ್ತೇಯಂ ಮಹಾತಪಃ ॥ 5 ॥
ಇಮಾಂ ಚಿನ್ತಯತಸ್ಸರ್ವಾಂ ನಿಖಿಲೇನ ಕಥಾಂ ತವ ।
ತರಾಮ ಸರಿತಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠಾಂ ಪುಣ್ಯಾಂ ತ್ರಿಪಥಗಾಂ ನದೀಮ್ ॥ 6 ॥
ನೌರೇಷಾ ಹಿ ಸುಖಾಸ್ತೀರ್ಣಾ ಋಷೀಣಾಂ ಪುಣ್ಯಕರ್ಮಣಾಮ್ ।
ಭಗವನ್ತಮಿಹ ಪ್ರಾಪ್ತಂ ಜ್ಞಾತ್ವಾ ತ್ವರಿತಮಾಗತಾ ॥ 7 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಘವಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಸನ್ತಾರಂ ಕಾರಯಾಮಾಸ ಸರ್ಷಿಸಙ್ಘ ಸ್ಸರಾಘವಃ ॥ 8 ॥
ಉತ್ತರಂ ತೀರಮಾಸಾದ್ಯ ಸಮ್ಪೂಜ್ಯರ್ಷಿಗಣಂ ತದಾ ।
ಗಙ್ಗಾಕೂಲೇ ನಿವಿಷ್ಟಾಸ್ತೇ ವಿಶಾಲಾಂ ದದೃಶುಃ ಪುರೀಮ್ ॥ 9 ॥
ತತೋ ಮುನಿವರಸ್ತೂರ್ಣಂ ಜಗಾಮ ಸಹ ರಾಘವಃ ।
ವಿಶಾಲಾಂ ನಗರೀಂ ರಮ್ಯಾಂ ದಿವ್ಯಾಂ ಸ್ವರ್ಗೋಪಮಾಂ ತದಾ ॥ 10 ॥
ಅಥ ರಾಮೋ ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞೋ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಂ ಮಹಾಮುನಿಮ್ ।
ಪಪ್ರಚ್ಛ ಪ್ರಾಞ್ಜಲಿರ್ಭೂತ್ವಾ ವಿಶಾಲಾಮುತ್ತಮಾಂ ಪುರೀಮ್ ॥ 11 ॥
ಕತರೋ ರಾಜವಂಶೋಽಯಂ ವಿಶಾಲಾಯಾಂ ಮಹಾಮುನೇ ।
ಶ್ರೋತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಭದ್ರಂ ತೇ ಪರಂ ಕೌತೂಹಲಂ ಹಿ ಮೇ ॥ 12 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಮಸ್ಯ ಮುನಿಪುಙ್ಗವಃ ।
ಆಖ್ಯಾತುಂ ತತ್ಸಮಾರೇಭೇ ವಿಶಾಲಸ್ಯ ಪುರಾತನಮ್ ॥ 13 ॥
ಶ್ರೂಯತಾಂ ರಾಮ ಶಕ್ರಸ್ಯ ಕಥಾಂ ಕಥಯತಶ್ಶುಭಾಮ್ ।
ಅಸ್ಮಿನ್ ದೇಶೇ ತು ಯದ್ವೃತ್ತಂ ತದಪಿ ಶೃಣು ರಾಘವ ॥ 14 ॥
ಪೂರ್ವಂ ಕೃತಯುಗೇ ರಾಮ ದಿತೇಃ ಪುತ್ರಾ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ಅದಿತೇಶ್ಚ ಮಹಾಭಾಗ ವೀರ್ಯವನ್ತಸ್ಸುಧಾರ್ಮಿಕಾಃ ॥ 15 ॥
ತತಸ್ತೇಷಾಂ ನರಶ್ರೇಷ್ಠ ಬುದ್ಧಿರಾಸೀನ್ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ।
ಅಮರಾ ಅಜರಾಶ್ಚೈವ ಕಥಂ ಸ್ಯಾಮ ನಿರಾಮಯಾಃ ॥ 16 ॥
ತೇಷಾಂ ಚಿನ್ತಯತಾಂ ರಾಮ ಬುದ್ಧಿರಾಸೀನ್ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ।
ಕ್ಷೀರೋದಮಥನಂ ಕೃತ್ವಾ ರಸಂ ಪ್ರಾಪ್ಸ್ಯಾಮ ತತ್ರ ವೈ ॥ 17 ॥
ತತೋ ನಿಶ್ಚಿತ್ಯ ಮಥನಂ ಯೋಕ್ತ್ರಂ ಕೃತ್ವಾ ಚ ವಾಸುಕಿಮ್ ।
ಮನ್ಥಾನಂ ಮನ್ದರಂ ಕೃತ್ವಾ ಮಮನ್ಥುರಮಿತೌಜಸಃ ॥ 18 ॥
ಅಥ ವರ್ಷಸಹಸ್ರೇಣ ಯೋಕ್ತ್ರಸರ್ಪಶಿರಾಂಸಿ ಚ ।
ವಮನ್ತ್ಯತಿ ವಿಷಂ ತತ್ರ ದದಂಶುರ್ದಶನೈಶ್ಶಿಲಾಃ ॥ 19 ॥
ಉತ್ಪಪಾತಾಗ್ನಿಸಙ್ಕಾಶಂ ಹಾಲಾಹಲಮಹಾವಿಷಮ್ ।
ತೇನ ದಗ್ಧಂ ಜಗತ್ಸರ್ವಂ ಸದೇವಾಸುರಮಾನುಷಮ್ ॥ 20 ॥
ಅಥ ದೇವಾ ಮಹಾದೇವಂ ಶಙ್ಕರಂ ಶರಣಾರ್ಥಿನಃ ।
ಜಗ್ಮುಃ ಪಶುಪತಿಂ ರುದ್ರಂ ತ್ರಾಹಿ ತ್ರಾಹೀತಿ ತುಷ್ಟುವುಃ ॥ 21 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತತೋ ದೇವೈರ್ದೇವದೇವೇಶ್ವರಃ ಪ್ರಭುಃ ।
ಪ್ರಾದುರಾಸೀತ್ತತೋಽತ್ರೈವ ಶಙ್ಖಚಕ್ರಧರೋ ಹರಿಃ ॥ 22 ॥
ಉವಾಚೈನಂ ಸ್ಮಿತಂ ಕೃತ್ವಾ ರುದ್ರಂ ಶೂಲಭೃತಂ ಹರಿಃ ।
ದೈವತೈರ್ಮಥ್ಯಮಾನೇ ತು ಯತ್ಪೂರ್ವಂ ಸಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 23 ॥
ತ್ವದೀಯಂಹಿ ಸುರಶ್ರೇಷ್ಠ ಸುರಾಣಾಮಗ್ರಜೋಽಸಿ ಯತ್ ।
ಅಗ್ರಪೂಜಾಮಿಮಾಂ ಮತ್ವಾ ಗೃಹಾಣೇದಂ ವಿಷಂ ಪ್ರಭೋ ॥ 24 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಚ ಸುರಶ್ರೇಷ್ಠಸ್ತತ್ರೈವಾನ್ತರಧೀಯತ ।
ದೇವತಾನಾಂ ಭಯಂ ದೃಷ್ಟವಾಶ್ರುತ್ವಾ ವಾಕ್ಯಂ ತು ಶಾರ್ಙ್ಗಿಣಃ ।
ಹಾಲಾಹಲವಿಷಂ ಘೋರಂ ಸ ಜಗ್ರಾಹಾಮೃತೋಪಮಮ್ ॥ 25 ॥
ದೇವಾನ್ವಿಸೃಜ್ಯ ದೇವೇಶೋ ಜಗಾಮ ಭಗವಾನ್ ಹರಃ ।
ತತೋ ದೇವಾಸುರಾಸ್ಸರ್ವೇ ಮಮನ್ಥೂ ರಘುನನ್ದನ ॥ 26 ॥
ಪ್ರವಿವೇಶಾಥ ಪಾತಾಲಂ ಮನ್ಥಾನಃ ಪರ್ವತೋಽನಘ ।
ತತೋ ದೇವಾಸ್ಸಗನ್ಧರ್ವಾಸ್ತುಷ್ಟುವುರ್ಮಧುಸೂದನಮ್ ॥ 27 ॥
ತ್ವಂ ಗತಿಃ ಸರ್ವಭೂತಾನಾಂ ವಿಶೇಷೇಣ ದಿವೌಕಸಾಮ್ ।
ಪಾಲಯಾಸ್ಮಾನ್ಮಹಾಬಾಹೋ ಗಿರಿಮುದ್ಧರ್ತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 28 ॥
ಇತಿ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹೃಷೀಕೇಶಃ ಕಾಮಠಂ ರೂಪಮಾಸ್ಥಿತಃ ।
ಪರ್ವತಂ ಪೃಷ್ಠತಃ ಕೃತ್ವಾ ಶಿಶ್ಯೇ ತತ್ರೋದಧೌ ಹರಿಃ ॥ 29 ॥
ಪರ್ವತಾಗ್ರೇ ತು ಲೋಕಾತ್ಮಾ ಹಸ್ತೇನಾಕ್ರಮ್ಯ ಕೇಶವಃ ।
ದೇವಾನಾಂ ಮಧ್ಯತಃ ಸ್ಥಿತ್ವಾ ಮಮನ್ಥ ಪುರುಷೋತ್ತಮಃ ॥ 30 ॥
ಅಥ ವರ್ಷಸಹಸ್ರೇಣ ಸದಣ್ಡಸ್ಸಕಮಣ್ಡಲುಃ ।
ಪೂರ್ವಂ ಧನ್ವನ್ತರಿರ್ನಾಮ ಅಪ್ಸರಾಶ್ಚ ಸುವರ್ಚಸಃ ॥ 31 ॥
ಅಪ್ಸು ನಿರ್ಮಥನಾದೇವ ರಸಾಸ್ತಸ್ಮಾದ್ವರಸ್ತ್ರಿಯಃ ।
ಉತ್ಪೇತುರ್ಮನುಜಶ್ರೇಷ್ಠ ತಸ್ಮಾದಪ್ಸರಸೋಽಭವನ್ ॥ 32 ॥
ಷಷ್ಟಿಃ ಕೋಟ್ಯೋಽಭವಂಸ್ತಾಸಾಂ ಅಪ್ಸರಾಣಾಂ ಸುವರ್ಚಸಾಮ್ ।
ಅಸಙ್ಖ್ಯೇಯಾಸ್ತು ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ಯಾಸ್ತಾಸಾಂ ಪರಿಚಾರಿಕಾಃ ॥ 33 ॥
ನ ತಾಸ್ಸ್ಮ ಪರಿಗೃಹ್ಣನ್ತಿ ಸರ್ವೇ ತೇ ದೇವದಾನವಾಃ ।
ಅಪ್ರತಿಗ್ರಹಣಾತ್ತಾಶ್ಚ ಸರ್ವಾಸ್ಸಾಧಾರಣಾಸ್ಸ್ಮೃತಾಃ ॥ 34 ॥
ವರುಣಸ್ಯ ತತಃ ಕನ್ಯಾ ವಾರುಣೀ ರಘುನನ್ದನ ।
ಉತ್ಪಪಾತ ಮಹಾಭಾಗಾ ಮಾರ್ಗಮಾಣಾ ಪರಿಗ್ರಹಮ್ ॥ 35 ॥
ದಿತೇಃ ಪುತ್ರಾ ನ ತಾಂ ರಾಮ ಜಗೃಹುರ್ವರುಣಾತ್ಮಜಾಮ್ ।
ಅದಿತೇಸ್ತು ಸುತಾ ವೀರ ಜಗೃಹುಸ್ತಾಮನಿನ್ದಿತಾಮ್ ॥ 36 ॥
ಅಸುರಾಸ್ತೇನ ದೈತೇಯಾಸ್ಸುರಾಸ್ತೇನಾದಿತೇಸ್ಸುತಾಃ ।
ಹೃಷ್ಟಾಃ ಪ್ರಮುದಿತಾಶ್ಚಾಸನ್ ವಾರುಣೀಗ್ರಹಣಾತ್ಸುರಾಃ ॥ 37 ॥
ಉಚ್ಚೈಶ್ಶ್ರವಾ ಹಯಶ್ರೇಷ್ಠೋ ಮಣಿರತ್ನಂ ಚ ಕೌಸ್ತುಭಮ್ ।
ಉದತಿಷ್ಠನ್ನರಶ್ರೇಷ್ಠ ತಥೈವಾಮೃತಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 38 ॥
ಅಥ ತಸ್ಯ ಕೃತೇ ರಾಮ ಮಹಾನಾಸೀತ್ಕುಲಕ್ಷಯಃ ।
ಅದಿತೇಸ್ತು ತತಃ ಪುತ್ರಾ ದಿತೇಃ ಪುತ್ರಾನಸೂದಯನ್ ॥ 39 ॥
ಏಕತೋಽಭ್ಯಾಗಮನ್ ಸರ್ವೇ ಹ್ಯಸುರಾ ರಾಕ್ಷಸೈಸ್ಸಹ ।
ಯುದ್ಧಮಾಸೀನ್ಮಹಾಘೋರಂ ವೀರ ತ್ರೈಲೋಕ್ಯಮೋಹನಮ್ ॥ 40 ॥
ಯದಾ ಕ್ಷಯಂ ಗತಂ ಸರ್ವಂ ತದಾ ವಿಷ್ಣುರ್ಮಹಾಬಲಃ ।
ಅಮೃತಂ ಸೋಽಹರತ್ತ್ತೂರ್ಣಂ ಮಾಯಾಮಾಸ್ಥಾಯ ಮೋಹಿನೀಮ್ ॥ 41 ॥
ಯೇ ಗತಾಽಭಿಮುಖಂ ವಿಷ್ಣುಮಕ್ಷಯಂ ಪುರುಷೋತ್ತಮಮ್ ।
ಸಮ್ಪಿಷ್ಟಾಸ್ತೇ ತದಾ ಯುದ್ಧೇ ವಿಷ್ಣುನಾ ಪ್ರಭವಿಷ್ಣುನಾ ॥ 42 ॥
ಅದಿತೇರಾತ್ಮಜಾ ವೀರಾ ದಿತೇಃ ಪುತ್ರಾನ್ನಿಜಘ್ನಿರೇ ।
ತಸ್ಮಿನ್ ಘೋರೇ ಮಹಾಯುದ್ಧೇ ದೈತೇಯಾದಿತ್ಯಯೋರ್ಭೃಶಮ್ ॥ 43 ॥
ನಿಹತ್ಯ ದಿತಿಪುತ್ರಾಂಶ್ಚ ರಾಜ್ಯಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಪುರನ್ದರಃ ।
ಶಶಾಸ ಮುದಿತೋ ಲೋಕಾನ್ ಸರ್ಷಿಸಙ್ಘಾನ್ ಸಚಾರಣಾನ್ ॥ 44 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
विश्वामित्रवचश्श्रुत्वा राघव स्सहलक्ष्मणः ।
विस्मयं परमं गत्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
अत्यद्भुतमिदं ब्रह्मन् कथितं परमं त्वया ।
गङ्गावतरणं पुण्यं सागरस्यापि पूरणम् ॥ 2 ॥
तस्य सा शर्वरी सर्वा सह सौमित्रिणा तदा ।
जगाम चिन्तयानस्य विश्वामित्रकथां शुभाम् ॥ 3 ॥
ततः प्रभाते विमले विश्वामित्रं महामुनिम् ।
उवाच राघवो वाक्यं कृताह्निकमरिन्दमः ॥ 4 ॥
गता भगवती रात्रिश्श्रोतव्यं परमं श्रुतम् ।
क्षणभूतेव नौ रात्रि स्सम्वृत्तेयं महातपः ॥ 5 ॥
इमां चिन्तयतस्सर्वां निखिलेन कथां तव ।
तराम सरितां श्रेष्ठां पुण्यां त्रिपथगां नदीम् ॥ 6 ॥
नौरेषा हि सुखास्तीर्णा ऋषीणां पुण्यकर्मणाम् ।
भगवन्तमिह प्राप्तं ज्ञात्वा त्वरितमागता ॥ 7 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्य महात्मनः ।
सन्तारं कारयामास सर्षिसङ्घ स्सराघवः ॥ 8 ॥
उत्तरं तीरमासाद्य सम्पूज्यर्षिगणं तदा ।
गङ्गाकूले निविष्टास्ते विशालां ददृशुः पुरीम् ॥ 9 ॥
ततो मुनिवरस्तूर्णं जगाम सह राघवः ।
विशालां नगरीं रम्यां दिव्यां स्वर्गोपमां तदा ॥ 10 ॥
अथ रामो महाप्राज्ञो विश्वामित्रं महामुनिम् ।
पप्रच्छ प्राञ्जलिर्भूत्वा विशालामुत्तमां पुरीम् ॥ 11 ॥
कतरो राजवंशोऽयं विशालायां महामुने ।
श्रोतुमिच्छामि भद्रं ते परं कौतूहलं हि मे ॥ 12 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा रामस्य मुनिपुङ्गवः ।
आख्यातुं तत्समारेभे विशालस्य पुरातनम् ॥ 13 ॥
श्रूयतां राम शक्रस्य कथां कथयतश्शुभाम् ।
अस्मिन् देशे तु यद्वृत्तं तदपि शृणु राघव ॥ 14 ॥
पूर्वं कृतयुगे राम दितेः पुत्रा महाबलाः ।
अदितेश्च महाभाग वीर्यवन्तस्सुधार्मिकाः ॥ 15 ॥
ततस्तेषां नरश्रेष्ठ बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
अमरा अजराश्चैव कथं स्याम निरामयाः ॥ 16 ॥
तेषां चिन्तयतां राम बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
क्षीरोदमथनं कृत्वा रसं प्राप्स्याम तत्र वै ॥ 17 ॥
ततो निश्चित्य मथनं योक्त्रं कृत्वा च वासुकिम् ।
मन्थानं मन्दरं कृत्वा ममन्थुरमितौजसः ॥ 18 ॥
अथ वर्षसहस्रेण योक्त्रसर्पशिरांसि च ।
वमन्त्यति विषं तत्र ददंशुर्दशनैश्शिलाः ॥ 19 ॥
उत्पपाताग्निसङ्काशं हालाहलमहाविषम् ।
तेन दग्धं जगत्सर्वं सदेवासुरमानुषम् ॥ 20 ॥
अथ देवा महादेवं शङ्करं शरणार्थिनः ।
जग्मुः पशुपतिं रुद्रं त्राहि त्राहीति तुष्टुवुः ॥ 21 ॥
एवमुक्तस्ततो देवैर्देवदेवेश्वरः प्रभुः ।
प्रादुरासीत्ततोऽत्रैव शङ्खचक्रधरो हरिः ॥ 22 ॥
उवाचैनं स्मितं कृत्वा रुद्रं शूलभृतं हरिः ।
दैवतैर्मथ्यमाने तु यत्पूर्वं समुपस्थितम् ॥ 23 ॥
त्वदीयंहि सुरश्रेष्ठ सुराणामग्रजोऽसि यत् ।
अग्रपूजामिमां मत्वा गृहाणेदं विषं प्रभो ॥ 24 ॥
इत्युक्त्वा च सुरश्रेष्ठस्तत्रैवान्तरधीयत ।
देवतानां भयं दृष्टवाश्रुत्वा वाक्यं तु शार्ङ्गिणः ।
हालाहलविषं घोरं स जग्राहामृतोपमम् ॥ 25 ॥
देवान्विसृज्य देवेशो जगाम भगवान् हरः ।
ततो देवासुरास्सर्वे ममन्थू रघुनन्दन ॥ 26 ॥
प्रविवेशाथ पातालं मन्थानः पर्वतोऽनघ ।
ततो देवास्सगन्धर्वास्तुष्टुवुर्मधुसूदनम् ॥ 27 ॥
त्वं गतिः सर्वभूतानां विशेषेण दिवौकसाम् ।
पालयास्मान्महाबाहो गिरिमुद्धर्तुमर्हसि ॥ 28 ॥
इति श्रुत्वा हृषीकेशः कामठं रूपमास्थितः ।
पर्वतं पृष्ठतः कृत्वा शिश्ये तत्रोदधौ हरिः ॥ 29 ॥
पर्वताग्रे तु लोकात्मा हस्तेनाक्रम्य केशवः ।
देवानां मध्यतः स्थित्वा ममन्थ पुरुषोत्तमः ॥ 30 ॥
अथ वर्षसहस्रेण सदण्डस्सकमण्डलुः ।
पूर्वं धन्वन्तरिर्नाम अप्सराश्च सुवर्चसः ॥ 31 ॥
अप्सु निर्मथनादेव रसास्तस्माद्वरस्त्रियः ।
उत्पेतुर्मनुजश्रेष्ठ तस्मादप्सरसोऽभवन् ॥ 32 ॥
षष्टिः कोट्योऽभवंस्तासां अप्सराणां सुवर्चसाम् ।
असङ्ख्येयास्तु काकुत्स्थ यास्तासां परिचारिकाः ॥ 33 ॥
न तास्स्म परिगृह्णन्ति सर्वे ते देवदानवाः ।
अप्रतिग्रहणात्ताश्च सर्वास्साधारणास्स्मृताः ॥ 34 ॥
वरुणस्य ततः कन्या वारुणी रघुनन्दन ।
उत्पपात महाभागा मार्गमाणा परिग्रहम् ॥ 35 ॥
दितेः पुत्रा न तां राम जगृहुर्वरुणात्मजाम् ।
अदितेस्तु सुता वीर जगृहुस्तामनिन्दिताम् ॥ 36 ॥
असुरास्तेन दैतेयास्सुरास्तेनादितेस्सुताः ।
हृष्टाः प्रमुदिताश्चासन् वारुणीग्रहणात्सुराः ॥ 37 ॥
उच्चैश्श्रवा हयश्रेष्ठो मणिरत्नं च कौस्तुभम् ।
उदतिष्ठन्नरश्रेष्ठ तथैवामृतमुत्तमम् ॥ 38 ॥
अथ तस्य कृते राम महानासीत्कुलक्षयः ।
अदितेस्तु ततः पुत्रा दितेः पुत्रानसूदयन् ॥ 39 ॥
एकतोऽभ्यागमन् सर्वे ह्यसुरा राक्षसैस्सह ।
युद्धमासीन्महाघोरं वीर त्रैलोक्यमोहनम् ॥ 40 ॥
यदा क्षयं गतं सर्वं तदा विष्णुर्महाबलः ।
अमृतं सोऽहरत्त्तूर्णं मायामास्थाय मोहिनीम् ॥ 41 ॥
ये गताऽभिमुखं विष्णुमक्षयं पुरुषोत्तमम् ।
सम्पिष्टास्ते तदा युद्धे विष्णुना प्रभविष्णुना ॥ 42 ॥
अदितेरात्मजा वीरा दितेः पुत्रान्निजघ्निरे ।
तस्मिन् घोरे महायुद्धे दैतेयादित्ययोर्भृशम् ॥ 43 ॥
निहत्य दितिपुत्रांश्च राज्यं प्राप्य पुरन्दरः ।
शशास मुदितो लोकान् सर्षिसङ्घान् सचारणान् ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.