𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌤𑌰𑌣𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍂𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌹 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌥𑌾𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌹𑍍𑌨𑌿𑌕𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ॥ 4 ॥
𑌗𑌤𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑌣𑌭𑍂𑌤𑍇𑌵 𑌨𑍗 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌃 ॥ 5 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑍇𑌨 𑌕𑌥𑌾𑌂 𑌤𑌵 ।
𑌤𑌰𑌾𑌮 𑌸𑌰𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌥𑌗𑌾𑌂 𑌨𑌦𑍀𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌨𑍗𑌰𑍇𑌷𑌾 𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌋𑌷𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾 ॥ 7 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘 𑌸𑍍𑌸𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 8 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌤𑍀𑌰𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌕𑍂𑌲𑍇 𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌨𑌗𑌰𑍀𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 ॥ 10 ॥
𑌅𑌥 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑍍 ।
𑌪𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌕𑌤𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌵𑌂𑌶𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌂 𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑍇 ॥ 12 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌆𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌰𑍇𑌭𑍇 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌥𑌾𑌂 𑌕𑌥𑌯𑌤𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌤𑍁 𑌯𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 14 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌦𑌿𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌅𑌦𑌿𑌤𑍇𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑌰𑌾 𑌅𑌜𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌕𑌥𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑍋𑌦𑌮𑌥𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌸𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍈 ॥ 17 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌥𑌨𑌂 𑌯𑍋𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌕𑌿𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮𑌨𑍍𑌥𑍁𑌰𑌮𑌿𑌤𑍗𑌜𑌸𑌃 ॥ 18 ॥
𑌅𑌥 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌯𑍋𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌰𑍍𑌪𑌶𑌿𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌷𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑌦𑌂𑌶𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌨𑍈𑌶𑍍𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ॥ 19 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌹𑌾𑌲𑌾𑌹𑌲𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌷𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌗𑍍𑌧𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌅𑌥 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌨𑌃 ।
𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀𑌤𑌿 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌃 ॥ 21 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍈𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌤𑌤𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌧𑌰𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 22 ॥
𑌉𑌵𑌾𑌚𑍈𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌭𑍃𑌤𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌦𑍈𑌵𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌥𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌤𑍁 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍀𑌯𑌂𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌗𑍍𑌰𑌜𑍋𑌽𑌸𑌿 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌪𑍂𑌜𑌾𑌮𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑍇𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ॥ 24 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌧𑍀𑌯𑌤 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌭𑌯𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌿𑌣𑌃 ।
𑌹𑌾𑌲𑌾𑌹𑌲𑌵𑌿𑌷𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌸 𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌾𑌮𑍃𑌤𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑍋 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌰𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌮𑌨𑍍𑌥𑍂 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 26 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌾𑌥 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌽𑌨𑌘 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍇𑌣 𑌦𑌿𑌵𑍗𑌕𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌲𑌯𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌠𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌶𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍋𑌦𑌧𑍗 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 29 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮𑌨𑍍𑌥 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 30 ॥
𑌅𑌥 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌦𑌣𑍍𑌡𑌸𑍍𑌸𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍁𑌃 ।
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌧𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌅𑌪𑍍𑌸𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌃 ॥ 31 ॥
𑌅𑌪𑍍𑌸𑍁 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌥𑌨𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌰𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑍁𑌜𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑍋𑌽𑌭𑌵𑌨𑍍 ॥ 32 ॥
𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑍋𑌽𑌭𑌵𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌅𑌪𑍍𑌸𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍇𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾𑌃 ॥ 33 ॥
𑌨 𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌮 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌵𑌰𑍁𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌣𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌦𑌿𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌨 𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌜𑌗𑍃𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌦𑌿𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌤𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌜𑌗𑍃𑌹𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 36 ॥
𑌅𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍈𑌤𑍇𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑍇𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾𑌃 ।
𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌾𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌉𑌚𑍍𑌚𑍈𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌵𑌾 𑌹𑌯𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑌣𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌚 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌉𑌦𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌮𑍃𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌅𑌥 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌅𑌦𑌿𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌦𑌿𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑌸𑍂𑌦𑌯𑌨𑍍 ॥ 39 ॥
𑌏𑌕𑌤𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍁𑌰𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 ।
𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌮𑍋𑌹𑌨𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌯𑌦𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌗𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌂 𑌸𑍋𑌽𑌹𑌰𑌤𑍍𑌤𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌯𑍇 𑌗𑌤𑌾𑌽𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌦𑌾 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌨𑌾 ॥ 42 ॥
𑌅𑌦𑌿𑌤𑍇𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌦𑌿𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌜𑌘𑍍𑌨𑌿𑌰𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌘𑍋𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌦𑍈𑌤𑍇𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌯𑍋𑌰𑍍𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌦𑌿𑌤𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 ।
𑌶𑌶𑌾𑌸 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌨𑍍 ॥ 44 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
विश्वामित्रवचश्श्रुत्वा राघव स्सहलक्ष्मणः ।
विस्मयं परमं गत्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
अत्यद्भुतमिदं ब्रह्मन् कथितं परमं त्वया ।
गङ्गावतरणं पुण्यं सागरस्यापि पूरणम् ॥ 2 ॥
तस्य सा शर्वरी सर्वा सह सौमित्रिणा तदा ।
जगाम चिन्तयानस्य विश्वामित्रकथां शुभाम् ॥ 3 ॥
ततः प्रभाते विमले विश्वामित्रं महामुनिम् ।
उवाच राघवो वाक्यं कृताह्निकमरिन्दमः ॥ 4 ॥
गता भगवती रात्रिश्श्रोतव्यं परमं श्रुतम् ।
क्षणभूतेव नौ रात्रि स्सम्वृत्तेयं महातपः ॥ 5 ॥
इमां चिन्तयतस्सर्वां निखिलेन कथां तव ।
तराम सरितां श्रेष्ठां पुण्यां त्रिपथगां नदीम् ॥ 6 ॥
नौरेषा हि सुखास्तीर्णा ऋषीणां पुण्यकर्मणाम् ।
भगवन्तमिह प्राप्तं ज्ञात्वा त्वरितमागता ॥ 7 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्य महात्मनः ।
सन्तारं कारयामास सर्षिसङ्घ स्सराघवः ॥ 8 ॥
उत्तरं तीरमासाद्य सम्पूज्यर्षिगणं तदा ।
गङ्गाकूले निविष्टास्ते विशालां ददृशुः पुरीम् ॥ 9 ॥
ततो मुनिवरस्तूर्णं जगाम सह राघवः ।
विशालां नगरीं रम्यां दिव्यां स्वर्गोपमां तदा ॥ 10 ॥
अथ रामो महाप्राज्ञो विश्वामित्रं महामुनिम् ।
पप्रच्छ प्राञ्जलिर्भूत्वा विशालामुत्तमां पुरीम् ॥ 11 ॥
कतरो राजवंशोऽयं विशालायां महामुने ।
श्रोतुमिच्छामि भद्रं ते परं कौतूहलं हि मे ॥ 12 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा रामस्य मुनिपुङ्गवः ।
आख्यातुं तत्समारेभे विशालस्य पुरातनम् ॥ 13 ॥
श्रूयतां राम शक्रस्य कथां कथयतश्शुभाम् ।
अस्मिन् देशे तु यद्वृत्तं तदपि शृणु राघव ॥ 14 ॥
पूर्वं कृतयुगे राम दितेः पुत्रा महाबलाः ।
अदितेश्च महाभाग वीर्यवन्तस्सुधार्मिकाः ॥ 15 ॥
ततस्तेषां नरश्रेष्ठ बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
अमरा अजराश्चैव कथं स्याम निरामयाः ॥ 16 ॥
तेषां चिन्तयतां राम बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
क्षीरोदमथनं कृत्वा रसं प्राप्स्याम तत्र वै ॥ 17 ॥
ततो निश्चित्य मथनं योक्त्रं कृत्वा च वासुकिम् ।
मन्थानं मन्दरं कृत्वा ममन्थुरमितौजसः ॥ 18 ॥
अथ वर्षसहस्रेण योक्त्रसर्पशिरांसि च ।
वमन्त्यति विषं तत्र ददंशुर्दशनैश्शिलाः ॥ 19 ॥
उत्पपाताग्निसङ्काशं हालाहलमहाविषम् ।
तेन दग्धं जगत्सर्वं सदेवासुरमानुषम् ॥ 20 ॥
अथ देवा महादेवं शङ्करं शरणार्थिनः ।
जग्मुः पशुपतिं रुद्रं त्राहि त्राहीति तुष्टुवुः ॥ 21 ॥
एवमुक्तस्ततो देवैर्देवदेवेश्वरः प्रभुः ।
प्रादुरासीत्ततोऽत्रैव शङ्खचक्रधरो हरिः ॥ 22 ॥
उवाचैनं स्मितं कृत्वा रुद्रं शूलभृतं हरिः ।
दैवतैर्मथ्यमाने तु यत्पूर्वं समुपस्थितम् ॥ 23 ॥
त्वदीयंहि सुरश्रेष्ठ सुराणामग्रजोऽसि यत् ।
अग्रपूजामिमां मत्वा गृहाणेदं विषं प्रभो ॥ 24 ॥
इत्युक्त्वा च सुरश्रेष्ठस्तत्रैवान्तरधीयत ।
देवतानां भयं दृष्टवाश्रुत्वा वाक्यं तु शार्ङ्गिणः ।
हालाहलविषं घोरं स जग्राहामृतोपमम् ॥ 25 ॥
देवान्विसृज्य देवेशो जगाम भगवान् हरः ।
ततो देवासुरास्सर्वे ममन्थू रघुनन्दन ॥ 26 ॥
प्रविवेशाथ पातालं मन्थानः पर्वतोऽनघ ।
ततो देवास्सगन्धर्वास्तुष्टुवुर्मधुसूदनम् ॥ 27 ॥
त्वं गतिः सर्वभूतानां विशेषेण दिवौकसाम् ।
पालयास्मान्महाबाहो गिरिमुद्धर्तुमर्हसि ॥ 28 ॥
इति श्रुत्वा हृषीकेशः कामठं रूपमास्थितः ।
पर्वतं पृष्ठतः कृत्वा शिश्ये तत्रोदधौ हरिः ॥ 29 ॥
पर्वताग्रे तु लोकात्मा हस्तेनाक्रम्य केशवः ।
देवानां मध्यतः स्थित्वा ममन्थ पुरुषोत्तमः ॥ 30 ॥
अथ वर्षसहस्रेण सदण्डस्सकमण्डलुः ।
पूर्वं धन्वन्तरिर्नाम अप्सराश्च सुवर्चसः ॥ 31 ॥
अप्सु निर्मथनादेव रसास्तस्माद्वरस्त्रियः ।
उत्पेतुर्मनुजश्रेष्ठ तस्मादप्सरसोऽभवन् ॥ 32 ॥
षष्टिः कोट्योऽभवंस्तासां अप्सराणां सुवर्चसाम् ।
असङ्ख्येयास्तु काकुत्स्थ यास्तासां परिचारिकाः ॥ 33 ॥
न तास्स्म परिगृह्णन्ति सर्वे ते देवदानवाः ।
अप्रतिग्रहणात्ताश्च सर्वास्साधारणास्स्मृताः ॥ 34 ॥
वरुणस्य ततः कन्या वारुणी रघुनन्दन ।
उत्पपात महाभागा मार्गमाणा परिग्रहम् ॥ 35 ॥
दितेः पुत्रा न तां राम जगृहुर्वरुणात्मजाम् ।
अदितेस्तु सुता वीर जगृहुस्तामनिन्दिताम् ॥ 36 ॥
असुरास्तेन दैतेयास्सुरास्तेनादितेस्सुताः ।
हृष्टाः प्रमुदिताश्चासन् वारुणीग्रहणात्सुराः ॥ 37 ॥
उच्चैश्श्रवा हयश्रेष्ठो मणिरत्नं च कौस्तुभम् ।
उदतिष्ठन्नरश्रेष्ठ तथैवामृतमुत्तमम् ॥ 38 ॥
अथ तस्य कृते राम महानासीत्कुलक्षयः ।
अदितेस्तु ततः पुत्रा दितेः पुत्रानसूदयन् ॥ 39 ॥
एकतोऽभ्यागमन् सर्वे ह्यसुरा राक्षसैस्सह ।
युद्धमासीन्महाघोरं वीर त्रैलोक्यमोहनम् ॥ 40 ॥
यदा क्षयं गतं सर्वं तदा विष्णुर्महाबलः ।
अमृतं सोऽहरत्त्तूर्णं मायामास्थाय मोहिनीम् ॥ 41 ॥
ये गताऽभिमुखं विष्णुमक्षयं पुरुषोत्तमम् ।
सम्पिष्टास्ते तदा युद्धे विष्णुना प्रभविष्णुना ॥ 42 ॥
अदितेरात्मजा वीरा दितेः पुत्रान्निजघ्निरे ।
तस्मिन् घोरे महायुद्धे दैतेयादित्ययोर्भृशम् ॥ 43 ॥
निहत्य दितिपुत्रांश्च राज्यं प्राप्य पुरन्दरः ।
शशास मुदितो लोकान् सर्षिसङ्घान् सचारणान् ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.