శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే బాలకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చచత్వారింశస్సర్గః ।
విశ్వామిత్రవచశ్శ్రుత్వా రాఘవ స్సహలక్ష్మణః ।
విస్మయం పరమం గత్వా విశ్వామిత్రమథాబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
అత్యద్భుతమిదం బ్రహ్మన్ కథితం పరమం త్వయా ।
గఙ్గావతరణం పుణ్యం సాగరస్యాపి పూరణమ్ ॥ 2 ॥
తస్య సా శర్వరీ సర్వా సహ సౌమిత్రిణా తదా ।
జగామ చిన్తయానస్య విశ్వామిత్రకథాం శుభామ్ ॥ 3 ॥
తతః ప్రభాతే విమలే విశ్వామిత్రం మహామునిమ్ ।
ఉవాచ రాఘవో వాక్యం కృతాహ్నికమరిన్దమః ॥ 4 ॥
గతా భగవతీ రాత్రిశ్శ్రోతవ్యం పరమం శ్రుతమ్ ।
క్షణభూతేవ నౌ రాత్రి స్సమ్వృత్తేయం మహాతపః ॥ 5 ॥
ఇమాం చిన్తయతస్సర్వాం నిఖిలేన కథాం తవ ।
తరామ సరితాం శ్రేష్ఠాం పుణ్యాం త్రిపథగాం నదీమ్ ॥ 6 ॥
నౌరేషా హి సుఖాస్తీర్ణా ఋషీణాం పుణ్యకర్మణామ్ ।
భగవన్తమిహ ప్రాప్తం జ్ఞాత్వా త్వరితమాగతా ॥ 7 ॥
తస్య తద్వచనం శ్రుత్వా రాఘవస్య మహాత్మనః ।
సన్తారం కారయామాస సర్షిసఙ్ఘ స్సరాఘవః ॥ 8 ॥
ఉత్తరం తీరమాసాద్య సమ్పూజ్యర్షిగణం తదా ।
గఙ్గాకూలే నివిష్టాస్తే విశాలాం దదృశుః పురీమ్ ॥ 9 ॥
తతో మునివరస్తూర్ణం జగామ సహ రాఘవః ।
విశాలాం నగరీం రమ్యాం దివ్యాం స్వర్గోపమాం తదా ॥ 10 ॥
అథ రామో మహాప్రాజ్ఞో విశ్వామిత్రం మహామునిమ్ ।
పప్రచ్ఛ ప్రాఞ్జలిర్భూత్వా విశాలాముత్తమాం పురీమ్ ॥ 11 ॥
కతరో రాజవంశోఽయం విశాలాయాం మహామునే ।
శ్రోతుమిచ్ఛామి భద్రం తే పరం కౌతూహలం హి మే ॥ 12 ॥
తస్య తద్వచనం శ్రుత్వా రామస్య మునిపుఙ్గవః ।
ఆఖ్యాతుం తత్సమారేభే విశాలస్య పురాతనమ్ ॥ 13 ॥
శ్రూయతాం రామ శక్రస్య కథాం కథయతశ్శుభామ్ ।
అస్మిన్ దేశే తు యద్వృత్తం తదపి శృణు రాఘవ ॥ 14 ॥
పూర్వం కృతయుగే రామ దితేః పుత్రా మహాబలాః ।
అదితేశ్చ మహాభాగ వీర్యవన్తస్సుధార్మికాః ॥ 15 ॥
తతస్తేషాం నరశ్రేష్ఠ బుద్ధిరాసీన్మహాత్మనామ్ ।
అమరా అజరాశ్చైవ కథం స్యామ నిరామయాః ॥ 16 ॥
తేషాం చిన్తయతాం రామ బుద్ధిరాసీన్మహాత్మనామ్ ।
క్షీరోదమథనం కృత్వా రసం ప్రాప్స్యామ తత్ర వై ॥ 17 ॥
తతో నిశ్చిత్య మథనం యోక్త్రం కృత్వా చ వాసుకిమ్ ।
మన్థానం మన్దరం కృత్వా మమన్థురమితౌజసః ॥ 18 ॥
అథ వర్షసహస్రేణ యోక్త్రసర్పశిరాంసి చ ।
వమన్త్యతి విషం తత్ర దదంశుర్దశనైశ్శిలాః ॥ 19 ॥
ఉత్పపాతాగ్నిసఙ్కాశం హాలాహలమహావిషమ్ ।
తేన దగ్ధం జగత్సర్వం సదేవాసురమానుషమ్ ॥ 20 ॥
అథ దేవా మహాదేవం శఙ్కరం శరణార్థినః ।
జగ్ముః పశుపతిం రుద్రం త్రాహి త్రాహీతి తుష్టువుః ॥ 21 ॥
ఏవముక్తస్తతో దేవైర్దేవదేవేశ్వరః ప్రభుః ।
ప్రాదురాసీత్తతోఽత్రైవ శఙ్ఖచక్రధరో హరిః ॥ 22 ॥
ఉవాచైనం స్మితం కృత్వా రుద్రం శూలభృతం హరిః ।
దైవతైర్మథ్యమానే తు యత్పూర్వం సముపస్థితమ్ ॥ 23 ॥
త్వదీయంహి సురశ్రేష్ఠ సురాణామగ్రజోఽసి యత్ ।
అగ్రపూజామిమాం మత్వా గృహాణేదం విషం ప్రభో ॥ 24 ॥
ఇత్యుక్త్వా చ సురశ్రేష్ఠస్తత్రైవాన్తరధీయత ।
దేవతానాం భయం దృష్టవాశ్రుత్వా వాక్యం తు శార్ఙ్గిణః ।
హాలాహలవిషం ఘోరం స జగ్రాహామృతోపమమ్ ॥ 25 ॥
దేవాన్విసృజ్య దేవేశో జగామ భగవాన్ హరః ।
తతో దేవాసురాస్సర్వే మమన్థూ రఘునన్దన ॥ 26 ॥
ప్రవివేశాథ పాతాలం మన్థానః పర్వతోఽనఘ ।
తతో దేవాస్సగన్ధర్వాస్తుష్టువుర్మధుసూదనమ్ ॥ 27 ॥
త్వం గతిః సర్వభూతానాం విశేషేణ దివౌకసామ్ ।
పాలయాస్మాన్మహాబాహో గిరిముద్ధర్తుమర్హసి ॥ 28 ॥
ఇతి శ్రుత్వా హృషీకేశః కామఠం రూపమాస్థితః ।
పర్వతం పృష్ఠతః కృత్వా శిశ్యే తత్రోదధౌ హరిః ॥ 29 ॥
పర్వతాగ్రే తు లోకాత్మా హస్తేనాక్రమ్య కేశవః ।
దేవానాం మధ్యతః స్థిత్వా మమన్థ పురుషోత్తమః ॥ 30 ॥
అథ వర్షసహస్రేణ సదణ్డస్సకమణ్డలుః ।
పూర్వం ధన్వన్తరిర్నామ అప్సరాశ్చ సువర్చసః ॥ 31 ॥
అప్సు నిర్మథనాదేవ రసాస్తస్మాద్వరస్త్రియః ।
ఉత్పేతుర్మనుజశ్రేష్ఠ తస్మాదప్సరసోఽభవన్ ॥ 32 ॥
షష్టిః కోట్యోఽభవంస్తాసాం అప్సరాణాం సువర్చసామ్ ।
అసఙ్ఖ్యేయాస్తు కాకుత్స్థ యాస్తాసాం పరిచారికాః ॥ 33 ॥
న తాస్స్మ పరిగృహ్ణన్తి సర్వే తే దేవదానవాః ।
అప్రతిగ్రహణాత్తాశ్చ సర్వాస్సాధారణాస్స్మృతాః ॥ 34 ॥
వరుణస్య తతః కన్యా వారుణీ రఘునన్దన ।
ఉత్పపాత మహాభాగా మార్గమాణా పరిగ్రహమ్ ॥ 35 ॥
దితేః పుత్రా న తాం రామ జగృహుర్వరుణాత్మజామ్ ।
అదితేస్తు సుతా వీర జగృహుస్తామనిన్దితామ్ ॥ 36 ॥
అసురాస్తేన దైతేయాస్సురాస్తేనాదితేస్సుతాః ।
హృష్టాః ప్రముదితాశ్చాసన్ వారుణీగ్రహణాత్సురాః ॥ 37 ॥
ఉచ్చైశ్శ్రవా హయశ్రేష్ఠో మణిరత్నం చ కౌస్తుభమ్ ।
ఉదతిష్ఠన్నరశ్రేష్ఠ తథైవామృతముత్తమమ్ ॥ 38 ॥
అథ తస్య కృతే రామ మహానాసీత్కులక్షయః ।
అదితేస్తు తతః పుత్రా దితేః పుత్రానసూదయన్ ॥ 39 ॥
ఏకతోఽభ్యాగమన్ సర్వే హ్యసురా రాక్షసైస్సహ ।
యుద్ధమాసీన్మహాఘోరం వీర త్రైలోక్యమోహనమ్ ॥ 40 ॥
యదా క్షయం గతం సర్వం తదా విష్ణుర్మహాబలః ।
అమృతం సోఽహరత్త్తూర్ణం మాయామాస్థాయ మోహినీమ్ ॥ 41 ॥
యే గతాఽభిముఖం విష్ణుమక్షయం పురుషోత్తమమ్ ।
సమ్పిష్టాస్తే తదా యుద్ధే విష్ణునా ప్రభవిష్ణునా ॥ 42 ॥
అదితేరాత్మజా వీరా దితేః పుత్రాన్నిజఘ్నిరే ।
తస్మిన్ ఘోరే మహాయుద్ధే దైతేయాదిత్యయోర్భృశమ్ ॥ 43 ॥
నిహత్య దితిపుత్రాంశ్చ రాజ్యం ప్రాప్య పురన్దరః ।
శశాస ముదితో లోకాన్ సర్షిసఙ్ఘాన్ సచారణాన్ ॥ 44 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే బాలకాణ్డే పఞ్చచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
विश्वामित्रवचश्श्रुत्वा राघव स्सहलक्ष्मणः ।
विस्मयं परमं गत्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
अत्यद्भुतमिदं ब्रह्मन् कथितं परमं त्वया ।
गङ्गावतरणं पुण्यं सागरस्यापि पूरणम् ॥ 2 ॥
तस्य सा शर्वरी सर्वा सह सौमित्रिणा तदा ।
जगाम चिन्तयानस्य विश्वामित्रकथां शुभाम् ॥ 3 ॥
ततः प्रभाते विमले विश्वामित्रं महामुनिम् ।
उवाच राघवो वाक्यं कृताह्निकमरिन्दमः ॥ 4 ॥
गता भगवती रात्रिश्श्रोतव्यं परमं श्रुतम् ।
क्षणभूतेव नौ रात्रि स्सम्वृत्तेयं महातपः ॥ 5 ॥
इमां चिन्तयतस्सर्वां निखिलेन कथां तव ।
तराम सरितां श्रेष्ठां पुण्यां त्रिपथगां नदीम् ॥ 6 ॥
नौरेषा हि सुखास्तीर्णा ऋषीणां पुण्यकर्मणाम् ।
भगवन्तमिह प्राप्तं ज्ञात्वा त्वरितमागता ॥ 7 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्य महात्मनः ।
सन्तारं कारयामास सर्षिसङ्घ स्सराघवः ॥ 8 ॥
उत्तरं तीरमासाद्य सम्पूज्यर्षिगणं तदा ।
गङ्गाकूले निविष्टास्ते विशालां ददृशुः पुरीम् ॥ 9 ॥
ततो मुनिवरस्तूर्णं जगाम सह राघवः ।
विशालां नगरीं रम्यां दिव्यां स्वर्गोपमां तदा ॥ 10 ॥
अथ रामो महाप्राज्ञो विश्वामित्रं महामुनिम् ।
पप्रच्छ प्राञ्जलिर्भूत्वा विशालामुत्तमां पुरीम् ॥ 11 ॥
कतरो राजवंशोऽयं विशालायां महामुने ।
श्रोतुमिच्छामि भद्रं ते परं कौतूहलं हि मे ॥ 12 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा रामस्य मुनिपुङ्गवः ।
आख्यातुं तत्समारेभे विशालस्य पुरातनम् ॥ 13 ॥
श्रूयतां राम शक्रस्य कथां कथयतश्शुभाम् ।
अस्मिन् देशे तु यद्वृत्तं तदपि शृणु राघव ॥ 14 ॥
पूर्वं कृतयुगे राम दितेः पुत्रा महाबलाः ।
अदितेश्च महाभाग वीर्यवन्तस्सुधार्मिकाः ॥ 15 ॥
ततस्तेषां नरश्रेष्ठ बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
अमरा अजराश्चैव कथं स्याम निरामयाः ॥ 16 ॥
तेषां चिन्तयतां राम बुद्धिरासीन्महात्मनाम् ।
क्षीरोदमथनं कृत्वा रसं प्राप्स्याम तत्र वै ॥ 17 ॥
ततो निश्चित्य मथनं योक्त्रं कृत्वा च वासुकिम् ।
मन्थानं मन्दरं कृत्वा ममन्थुरमितौजसः ॥ 18 ॥
अथ वर्षसहस्रेण योक्त्रसर्पशिरांसि च ।
वमन्त्यति विषं तत्र ददंशुर्दशनैश्शिलाः ॥ 19 ॥
उत्पपाताग्निसङ्काशं हालाहलमहाविषम् ।
तेन दग्धं जगत्सर्वं सदेवासुरमानुषम् ॥ 20 ॥
अथ देवा महादेवं शङ्करं शरणार्थिनः ।
जग्मुः पशुपतिं रुद्रं त्राहि त्राहीति तुष्टुवुः ॥ 21 ॥
एवमुक्तस्ततो देवैर्देवदेवेश्वरः प्रभुः ।
प्रादुरासीत्ततोऽत्रैव शङ्खचक्रधरो हरिः ॥ 22 ॥
उवाचैनं स्मितं कृत्वा रुद्रं शूलभृतं हरिः ।
दैवतैर्मथ्यमाने तु यत्पूर्वं समुपस्थितम् ॥ 23 ॥
त्वदीयंहि सुरश्रेष्ठ सुराणामग्रजोऽसि यत् ।
अग्रपूजामिमां मत्वा गृहाणेदं विषं प्रभो ॥ 24 ॥
इत्युक्त्वा च सुरश्रेष्ठस्तत्रैवान्तरधीयत ।
देवतानां भयं दृष्टवाश्रुत्वा वाक्यं तु शार्ङ्गिणः ।
हालाहलविषं घोरं स जग्राहामृतोपमम् ॥ 25 ॥
देवान्विसृज्य देवेशो जगाम भगवान् हरः ।
ततो देवासुरास्सर्वे ममन्थू रघुनन्दन ॥ 26 ॥
प्रविवेशाथ पातालं मन्थानः पर्वतोऽनघ ।
ततो देवास्सगन्धर्वास्तुष्टुवुर्मधुसूदनम् ॥ 27 ॥
त्वं गतिः सर्वभूतानां विशेषेण दिवौकसाम् ।
पालयास्मान्महाबाहो गिरिमुद्धर्तुमर्हसि ॥ 28 ॥
इति श्रुत्वा हृषीकेशः कामठं रूपमास्थितः ।
पर्वतं पृष्ठतः कृत्वा शिश्ये तत्रोदधौ हरिः ॥ 29 ॥
पर्वताग्रे तु लोकात्मा हस्तेनाक्रम्य केशवः ।
देवानां मध्यतः स्थित्वा ममन्थ पुरुषोत्तमः ॥ 30 ॥
अथ वर्षसहस्रेण सदण्डस्सकमण्डलुः ।
पूर्वं धन्वन्तरिर्नाम अप्सराश्च सुवर्चसः ॥ 31 ॥
अप्सु निर्मथनादेव रसास्तस्माद्वरस्त्रियः ।
उत्पेतुर्मनुजश्रेष्ठ तस्मादप्सरसोऽभवन् ॥ 32 ॥
षष्टिः कोट्योऽभवंस्तासां अप्सराणां सुवर्चसाम् ।
असङ्ख्येयास्तु काकुत्स्थ यास्तासां परिचारिकाः ॥ 33 ॥
न तास्स्म परिगृह्णन्ति सर्वे ते देवदानवाः ।
अप्रतिग्रहणात्ताश्च सर्वास्साधारणास्स्मृताः ॥ 34 ॥
वरुणस्य ततः कन्या वारुणी रघुनन्दन ।
उत्पपात महाभागा मार्गमाणा परिग्रहम् ॥ 35 ॥
दितेः पुत्रा न तां राम जगृहुर्वरुणात्मजाम् ।
अदितेस्तु सुता वीर जगृहुस्तामनिन्दिताम् ॥ 36 ॥
असुरास्तेन दैतेयास्सुरास्तेनादितेस्सुताः ।
हृष्टाः प्रमुदिताश्चासन् वारुणीग्रहणात्सुराः ॥ 37 ॥
उच्चैश्श्रवा हयश्रेष्ठो मणिरत्नं च कौस्तुभम् ।
उदतिष्ठन्नरश्रेष्ठ तथैवामृतमुत्तमम् ॥ 38 ॥
अथ तस्य कृते राम महानासीत्कुलक्षयः ।
अदितेस्तु ततः पुत्रा दितेः पुत्रानसूदयन् ॥ 39 ॥
एकतोऽभ्यागमन् सर्वे ह्यसुरा राक्षसैस्सह ।
युद्धमासीन्महाघोरं वीर त्रैलोक्यमोहनम् ॥ 40 ॥
यदा क्षयं गतं सर्वं तदा विष्णुर्महाबलः ।
अमृतं सोऽहरत्त्तूर्णं मायामास्थाय मोहिनीम् ॥ 41 ॥
ये गताऽभिमुखं विष्णुमक्षयं पुरुषोत्तमम् ।
सम्पिष्टास्ते तदा युद्धे विष्णुना प्रभविष्णुना ॥ 42 ॥
अदितेरात्मजा वीरा दितेः पुत्रान्निजघ्निरे ।
तस्मिन् घोरे महायुद्धे दैतेयादित्ययोर्भृशम् ॥ 43 ॥
निहत्य दितिपुत्रांश्च राज्यं प्राप्य पुरन्दरः ।
शशास मुदितो लोकान् सर्षिसङ्घान् सचारणान् ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
viśvāmitravacaśśrutvā rāghava ssahalakṣmaṇaḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt || 1 ||
atyadbhutamidaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā |
gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasyāpi pūraṇam || 2 ||
tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā |
jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām || 3 ||
tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim |
uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikamarindamaḥ || 4 ||
gatā bhagavatī rātriśśrotavyaṃ paramaṃ śrutam |
kṣaṇabhūteva nau rātri ssamvṛtteyaṃ mahātapaḥ || 5 ||
imāṃ cintayatassarvāṃ nikhilena kathāṃ tava |
tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm || 6 ||
naureṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām |
bhagavantamiha prāptaṃ jñātvā tvaritamāgatā || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
santāraṃ kārayāmāsa sarṣisaṅgha ssarāghavaḥ || 8 ||
uttaraṃ tīramāsādya sampūjyarṣigaṇaṃ tadā |
gaṅgākūle niviṣṭāste viśālāṃ dadṛśuḥ purīm || 9 ||
tato munivarastūrṇaṃ jagāma saha rāghavaḥ |
viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā || 10 ||
atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim |
papraccha prāñjalirbhūtvā viśālāmuttamāṃ purīm || 11 ||
kataro rājavaṃśo'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune |
śrotumicchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me || 12 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṅgavaḥ |
ākhyātuṃ tatsamārebhe viśālasya purātanam || 13 ||
śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataśśubhām |
asmin deśe tu yadvṛttaṃ tadapi śṛṇu rāghava || 14 ||
pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ |
aditeśca mahābhāga vīryavantassudhārmikāḥ || 15 ||
tatasteṣāṃ naraśreṣṭha buddhirāsīnmahātmanām |
amarā ajarāścaiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ || 16 ||
teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhirāsīnmahātmanām |
kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai || 17 ||
tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuramitaujasaḥ || 18 ||
atha varṣasahasreṇa yoktrasarpaśirāṃsi ca |
vamantyati viṣaṃ tatra dadaṃśurdaśanaiśśilāḥ || 19 ||
utpapātāgnisaṅkāśaṃ hālāhalamahāviṣam |
tena dagdhaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam || 20 ||
atha devā mahādevaṃ śaṅkaraṃ śaraṇārthinaḥ |
jagmuḥ paśupatiṃ rudraṃ trāhi trāhīti tuṣṭuvuḥ || 21 ||
evamuktastato devairdevadeveśvaraḥ prabhuḥ |
prādurāsīttato'traiva śaṅkhacakradharo hariḥ || 22 ||
uvācainaṃ smitaṃ kṛtvā rudraṃ śūlabhṛtaṃ hariḥ |
daivatairmathyamāne tu yatpūrvaṃ samupasthitam || 23 ||
tvadīyaṃhi suraśreṣṭha surāṇāmagrajo'si yat |
agrapūjāmimāṃ matvā gṛhāṇedaṃ viṣaṃ prabho || 24 ||
ityuktvā ca suraśreṣṭhastatraivāntaradhīyata |
devatānāṃ bhayaṃ dṛṣṭavāśrutvā vākyaṃ tu śārṅgiṇaḥ |
hālāhalaviṣaṃ ghoraṃ sa jagrāhāmṛtopamam || 25 ||
devānvisṛjya deveśo jagāma bhagavān haraḥ |
tato devāsurāssarve mamanthū raghunandana || 26 ||
praviveśātha pātālaṃ manthānaḥ parvato'nagha |
tato devāssagandharvāstuṣṭuvurmadhusūdanam || 27 ||
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣeṇa divaukasām |
pālayāsmānmahābāho girimuddhartumarhasi || 28 ||
iti śrutvā hṛṣīkeśaḥ kāmaṭhaṃ rūpamāsthitaḥ |
parvataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā śiśye tatrodadhau hariḥ || 29 ||
parvatāgre tu lokātmā hastenākramya keśavaḥ |
devānāṃ madhyataḥ sthitvā mamantha puruṣottamaḥ || 30 ||
atha varṣasahasreṇa sadaṇḍassakamaṇḍaluḥ |
pūrvaṃ dhanvantarirnāma apsarāśca suvarcasaḥ || 31 ||
apsu nirmathanādeva rasāstasmādvarastriyaḥ |
utpeturmanujaśreṣṭha tasmādapsaraso'bhavan || 32 ||
ṣaṣṭiḥ koṭyo'bhavaṃstāsāṃ apsarāṇāṃ suvarcasām |
asaṅkhyeyāstu kākutstha yāstāsāṃ paricārikāḥ || 33 ||
na tāssma parigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ |
apratigrahaṇāttāśca sarvāssādhāraṇāssmṛtāḥ || 34 ||
varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana |
utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham || 35 ||
diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhurvaruṇātmajām |
aditestu sutā vīra jagṛhustāmaninditām || 36 ||
asurāstena daiteyāssurāstenāditessutāḥ |
hṛṣṭāḥ pramuditāścāsan vāruṇīgrahaṇātsurāḥ || 37 ||
uccaiśśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham |
udatiṣṭhannaraśreṣṭha tathaivāmṛtamuttamam || 38 ||
atha tasya kṛte rāma mahānāsītkulakṣayaḥ |
aditestu tataḥ putrā diteḥ putrānasūdayan || 39 ||
ekato'bhyāgaman sarve hyasurā rākṣasaissaha |
yuddhamāsīnmahāghoraṃ vīra trailokyamohanam || 40 ||
yadā kṣayaṃ gataṃ sarvaṃ tadā viṣṇurmahābalaḥ |
amṛtaṃ so'haratttūrṇaṃ māyāmāsthāya mohinīm || 41 ||
ye gatā'bhimukhaṃ viṣṇumakṣayaṃ puruṣottamam |
sampiṣṭāste tadā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā || 42 ||
aditerātmajā vīrā diteḥ putrānnijaghnire |
tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayorbhṛśam || 43 ||
nihatya ditiputrāṃśca rājyaṃ prāpya purandaraḥ |
śaśāsa mudito lokān sarṣisaṅghān sacāraṇān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.