𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍀𑌨𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌦𑍀𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌶𑌨𑍈𑌰𑍍𑌵𑌚𑌃 ॥ 1 ॥
𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌰𑍁𑌦𑌤𑍀 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌵𑍇𑌪𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑌾 𑌪𑌤𑌿𑌮𑍇𑌵 𑌪𑌤𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 ॥ 2 ॥
𑌤𑍃𑌣𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾 ।
𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌜𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌃 ॥ 3 ॥
𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌪𑌾𑌪𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌕𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌜𑌾𑌤𑌯𑌾 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌤𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 5 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌨𑌾𑌹𑌮𑍗𑌪𑌯𑌿𑌕𑍀 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌤𑍀 𑌤𑌵 ॥ 6 ॥
𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌵 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌂 𑌚𑌰 ।
𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌵 𑌤𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌦𑌾𑌰𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ॥ 7 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑍁𑌪𑌮𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌦𑌾𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌦𑌾𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌚𑌪𑌲𑌂 𑌚𑌲𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌪𑌰𑌦𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌭𑌵𑌮𑍍 ।
𑌇𑌹 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨 𑌵𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌸𑍇 ॥ 9 ॥
𑌤𑌥𑌾𑌹𑌿 𑌵𑌿𑌪𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌤𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌵𑌚𑍋 𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌥𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌃 ॥ 10 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑌭𑌾𑌵𑌾𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌾 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌦𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌅𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌨𑌯𑍇 𑌰𑌤𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌗𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌤𑌥𑍇𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌨𑍗𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾 ॥ 12 ॥
𑌅𑌪𑌰𑌾𑌧𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵𑍈𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌸𑍍𑌵𑌕𑍃𑌤𑍈𑌰𑍍𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌨𑌃 ॥ 13 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑍇 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌜𑌨𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑍈𑌤𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰 𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌶𑌕𑍍𑌯𑌾 𑌲𑍋𑌭𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌾𑌹𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌧𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌾 ॥ 15 ॥
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇𑌣𑌾𑌹𑌂 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 𑌯𑌥𑌾 ।
𑌉𑌪𑌧𑌾𑌯 𑌭𑍁𑌜𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌨𑌾𑌮𑍋𑌪𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌭𑍁𑌜𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌅𑌹𑌮𑍗𑌪𑌯𑌿𑌕𑍀 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌪𑌤𑍇𑌃 ॥ 17 ॥
𑌵𑍍𑌰𑌤𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌰𑌾𑌵𑌣 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌵𑌨𑍇 𑌵𑌾𑌶𑌿𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌕𑌰𑍇𑌣𑍍𑌵𑍇𑌵 𑌗𑌜𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑍍 ।
𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍗𑌪𑌯𑌿𑌕𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌰𑍀𑌪𑍍𑌸𑌤𑌾 ॥ 19 ॥
𑌵𑌧𑌂 𑌚𑌾𑌨𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌸𑍗 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌃 𑌸 𑌹𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 20 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌯𑌦𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚𑍈𑌨𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌮𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯 𑌰𑌘𑍂𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇 ॥ 22 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍋 𑌵𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣 ।
𑌵𑌰𑍍𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌯𑍇𑌦𑌨𑍍𑌤𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌤𑍁 𑌨 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑍁𑌷𑌃 𑌶𑌬𑍍𑌦𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌶𑌤𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌮𑌶𑌨𑍇𑌰𑌿𑌵 ।
𑌇𑌹 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍋 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌇𑌵𑍋𑌰𑌗𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌇𑌷𑌵𑍋 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 26 ॥
𑌅𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌵𑌾𑌸𑌸𑌃 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌹𑌾𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍 𑌸 𑌰𑌾𑌮𑌗𑌰𑍁𑌡𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 27 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌧𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌵𑍈𑌨𑌤𑍇𑌯 𑌇𑌵𑍋𑌰𑌗𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌪𑌨𑍇𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ॥ 28 ॥
𑌅𑌸𑍁𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍈𑌃 ।
𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍇 𑌹𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌬𑌲𑍇 ॥ 29 ॥
𑌅𑌶𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍇𑌤𑌦𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌵𑍈 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌯𑍋𑌃 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑌯𑍋𑌃 ॥ 30 ॥
𑌗𑍋𑌚𑌰𑌂 𑌗𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑌪𑌨𑍀𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌧𑌮 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑍁𑌪𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 31 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌶𑍁𑌨𑌾 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌯𑍋𑌰𑌿𑌵 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌯𑍁𑌗𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌮𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌵𑍃𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌬𑌾𑌹𑍋𑌰𑍇𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌵 𑌸 𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌹 ॥ 33 ॥
𑌤𑍋𑌯𑌮𑌲𑍍𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌶𑌰𑍈𑌃 ।
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌂 𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑍋𑌽𑌥 𑌵𑌾𑌲𑌯𑌂 𑌸𑌭𑌾𑌂 𑌗𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 ।
𑌅𑌸𑌂𑌶𑌯𑌂 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑍍𑌨 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌤𑍋𑌽𑌶𑌨𑍇𑌰𑌿𑌵 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ |
ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca śanairvacaḥ || 1 ||
duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī |
cintayantī varārohā patimeva pativratā || 2 ||
tṛṇamantarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā |
nivartaya mano mattaḥ svajane kriyatāṃ manaḥ || 3 ||
na māṃ prārthayituṃ yuktaṃ susiddhimiva pāpakṛt |
akāryaṃ na mayā kāryamekapatnyā vigarhitam || 4 ||
kulaṃ samprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā |
evamuktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī || 5 ||
rākṣasaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanamabravīt |
nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava || 6 ||
sādhu dharmamavekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara |
yathā tava tathānyeṣāṃ dārā rakṣyā niśācara || 7 ||
ātmānamupamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām |
atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ calitendriyam || 8 ||
nayanti nikṛtiprajñaṃ paradārāḥ parābhavam |
iha santo na vā santi sato vā nānuvartase || 9 ||
tathāhi viparītā te buddhirācāravarjitā |
vaco mithyāpraṇītātmā pathyamuktaṃ vicakṣaṇaiḥ || 10 ||
rākṣasānāmabhāvāya tvaṃ vā na pratipadyase |
akṛtātmānamāsādya rājānamanaye ratam || 11 ||
samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca |
tatheyaṃ tvāṃ samāsādya laṅkā ratnaughasaṅkulā || 12 ||
aparādhāttavaikasya nacirādvinaśiṣyati |
svakṛtairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ || 13 ||
abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ |
evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ || 14 ||
diṣṭyaitadvyasanaṃ prāpto raudra ityeva harṣitāḥ |
śakyā lobhayituṃ nāhamaiśvaryeṇa dhanena vā || 15 ||
ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa prabhā yathā |
upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam || 16 ||
kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujamanyasya kasya cit |
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva vasudhāpateḥ || 17 ||
vratasnātasya viprasya vidyeva viditātmanaḥ |
sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām || 18 ||
vane vāśitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam |
mitramaupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā || 19 ||
vadhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ |
viditaḥ sa hi dharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ || 20 ||
tena maitrī bhavatu te yadi jīvitumicchasi |
prasādayasva tvaṃ cainaṃ śaraṇāgatavatsalam || 21 ||
māṃ cāsmai niyato bhūtvā niryātayitumarhasi |
evaṃ hi te bhavetsvasti sampradāya raghūttame || 22 ||
anyathā tvaṃ hi kurvāṇo vadhaṃ prāpsyasi rāvaṇa |
varjayedvajramutsṛṣṭaṃ varjayedantakaściram || 23 ||
tvadvidhaṃ tu na saṅkṛddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ |
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam || 24 ||
śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣamaśaneriva |
iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ || 25 ||
iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣaṇāḥ |
rakṣāṃsi parinighnantaḥ puryāmasyāṃ samantataḥ || 26 ||
asampātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ |
rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān || 27 ||
uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān |
apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghramarindamaḥ || 28 ||
asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇustribhiriva kramaiḥ |
janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale || 29 ||
aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtametadasādhu vai |
āśramaṃ tu tayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ || 30 ||
gocaraṃ gatayorbhrātrorapanītā tvayādhama |
na hi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayostvayā || 31 ||
śakyaṃ sandarśane sthātuṃ śunā śārdūlayoriva |
tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇamasthiram || 32 ||
vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhorekasya vigrahe |
kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha || 33 ||
toyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyate śaraiḥ |
giriṃ kuberasya gato'tha vālayaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ |
asaṃśayaṃ dāśaratherna mokṣyase mahādrumaḥ kālahato'śaneriva || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकविंशस्सर्गः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सीता रौद्रस्य रक्षसः ।
आर्ता दीनस्वरा दीनं प्रत्युवाच शनैर्वचः ॥ 1 ॥
दुःखार्ता रुदती सीता वेपमाना तपस्विनी ।
चिन्तयन्ती वरारोहा पतिमेव पतिव्रता ॥ 2 ॥
तृणमन्तरतः कृत्वा प्रत्युवाच शुचिस्मिता ।
निवर्तय मनो मत्तः स्वजने क्रियतां मनः ॥ 3 ॥
न मां प्रार्थयितुं युक्तं सुसिद्धिमिव पापकृत् ।
अकार्यं न मया कार्यमेकपत्न्या विगर्हितम् ॥ 4 ॥
कुलं सम्प्राप्तया पुण्यं कुले महति जातया ।
एवमुक्त्वा तु वैदेही रावणं तं यशस्विनी ॥ 5 ॥
राक्षसं पृष्ठतः कृत्वा भूयो वचनमब्रवीत् ।
नाहमौपयिकी भार्या परभार्या सती तव ॥ 6 ॥
साधु धर्ममवेक्षस्व साधु साधुव्रतं चर ।
यथा तव तथान्येषां दारा रक्ष्या निशाचर ॥ 7 ॥
आत्मानमुपमां कृत्वा स्वेषु दारेषु रम्यताम् ।
अतुष्टं स्वेषु दारेषु चपलं चलितेन्द्रियम् ॥ 8 ॥
नयन्ति निकृतिप्रज्ञं परदाराः पराभवम् ।
इह सन्तो न वा सन्ति सतो वा नानुवर्तसे ॥ 9 ॥
तथाहि विपरीता ते बुद्धिराचारवर्जिता ।
वचो मिथ्याप्रणीतात्मा पथ्यमुक्तं विचक्षणैः ॥ 10 ॥
राक्षसानामभावाय त्वं वा न प्रतिपद्यसे ।
अकृतात्मानमासाद्य राजानमनये रतम् ॥ 11 ॥
समृद्धानि विनश्यन्ति राष्ट्राणि नगराणि च ।
तथेयं त्वां समासाद्य लङ्का रत्नौघसङ्कुला ॥ 12 ॥
अपराधात्तवैकस्य नचिराद्विनशिष्यति ।
स्वकृतैर्हन्यमानस्य रावणादीर्घदर्शिनः ॥ 13 ॥
अभिनन्दन्ति भूतानि विनाशे पापकर्मणः ।
एवं त्वां पापकर्माणं वक्ष्यन्ति निकृता जनाः ॥ 14 ॥
दिष्ट्यैतद्व्यसनं प्राप्तो रौद्र इत्येव हर्षिताः ।
शक्या लोभयितुं नाहमैश्वर्येण धनेन वा ॥ 15 ॥
अनन्या राघवेणाहं भास्करेण प्रभा यथा ।
उपधाय भुजं तस्य लोकनाथस्य सत्कृतम् ॥ 16 ॥
कथं नामोपधास्यामि भुजमन्यस्य कस्य चित् ।
अहमौपयिकी भार्या तस्यैव वसुधापतेः ॥ 17 ॥
व्रतस्नातस्य विप्रस्य विद्येव विदितात्मनः ।
साधु रावण रामेण मां समानय दुःखिताम् ॥ 18 ॥
वने वाशितया सार्धं करेण्वेव गजाधिपम् ।
मित्रमौपयिकं कर्तुं रामः स्थानं परीप्सता ॥ 19 ॥
वधं चानिच्छता घोरं त्वयासौ पुरुषर्षभः ।
विदितः स हि धर्मज्ञः शरणागतवत्सलः ॥ 20 ॥
तेन मैत्री भवतु ते यदि जीवितुमिच्छसि ।
प्रसादयस्व त्वं चैनं शरणागतवत्सलम् ॥ 21 ॥
मां चास्मै नियतो भूत्वा निर्यातयितुमर्हसि ।
एवं हि ते भवेत्स्वस्ति सम्प्रदाय रघूत्तमे ॥ 22 ॥
अन्यथा त्वं हि कुर्वाणो वधं प्राप्स्यसि रावण ।
वर्जयेद्वज्रमुत्सृष्टं वर्जयेदन्तकश्चिरम् ॥ 23 ॥
त्वद्विधं तु न सङ्कृद्धो लोकनाथः स राघवः ।
रामस्य धनुषः शब्दं श्रोष्यसि त्वं महास्वनम् ॥ 24 ॥
शतक्रतुविसृष्टस्य निर्घोषमशनेरिव ।
इह शीघ्रं सुपर्वाणो ज्वलितास्या इवोरगाः ॥ 25 ॥
इषवो निपतिष्यन्ति रामलक्ष्मणलक्षणाः ।
रक्षांसि परिनिघ्नन्तः पुर्यामस्यां समन्ततः ॥ 26 ॥
असम्पातं करिष्यन्ति पतन्तः कङ्कवाससः ।
राक्षसेन्द्रमहासर्पान् स रामगरुडो महान् ॥ 27 ॥
उद्धरिष्यति वेगेन वैनतेय इवोरगान् ।
अपनेष्यति मां भर्ता त्वत्तः शीघ्रमरिन्दमः ॥ 28 ॥
असुरेभ्यः श्रियं दीप्तां विष्णुस्त्रिभिरिव क्रमैः ।
जनस्थाने हतस्थाने निहते रक्षसां बले ॥ 29 ॥
अशक्तेन त्वया रक्षः कृतमेतदसाधु वै ।
आश्रमं तु तयोः शून्यं प्रविश्य नरसिंहयोः ॥ 30 ॥
गोचरं गतयोर्भ्रात्रोरपनीता त्वयाधम ।
न हि गन्धमुपाघ्राय रामलक्ष्मणयोस्त्वया ॥ 31 ॥
शक्यं सन्दर्शने स्थातुं शुना शार्दूलयोरिव ।
तस्य ते विग्रहे ताभ्यां युगग्रहणमस्थिरम् ॥ 32 ॥
वृत्रस्येवेन्द्रबाहुभ्यां बाहोरेकस्य विग्रहे ।
क्षिप्रं तव स नाथो मे रामः सौमित्रिणा सह ॥ 33 ॥
तोयमल्पमिवादित्यः प्राणानादास्यते शरैः ।
गिरिं कुबेरस्य गतोऽथ वालयं सभां गतो वा वरुणस्य राज्ञः ।
असंशयं दाशरथेर्न मोक्ष्यसे महाद्रुमः कालहतोऽशनेरिव ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ |
ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca śanairvacaḥ || 1 ||
duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī |
cintayantī varārohā patimeva pativratā || 2 ||
tṛṇamantarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā |
nivartaya mano mattaḥ svajane kriyatāṃ manaḥ || 3 ||
na māṃ prārthayituṃ yuktaṃ susiddhimiva pāpakṛt |
akāryaṃ na mayā kāryamekapatnyā vigarhitam || 4 ||
kulaṃ samprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā |
evamuktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī || 5 ||
rākṣasaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanamabravīt |
nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava || 6 ||
sādhu dharmamavekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara |
yathā tava tathānyeṣāṃ dārā rakṣyā niśācara || 7 ||
ātmānamupamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām |
atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ calitendriyam || 8 ||
nayanti nikṛtiprajñaṃ paradārāḥ parābhavam |
iha santo na vā santi sato vā nānuvartase || 9 ||
tathāhi viparītā te buddhirācāravarjitā |
vaco mithyāpraṇītātmā pathyamuktaṃ vicakṣaṇaiḥ || 10 ||
rākṣasānāmabhāvāya tvaṃ vā na pratipadyase |
akṛtātmānamāsādya rājānamanaye ratam || 11 ||
samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca |
tatheyaṃ tvāṃ samāsādya laṅkā ratnaughasaṅkulā || 12 ||
aparādhāttavaikasya nacirādvinaśiṣyati |
svakṛtairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ || 13 ||
abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ |
evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ || 14 ||
diṣṭyaitadvyasanaṃ prāpto raudra ityeva harṣitāḥ |
śakyā lobhayituṃ nāhamaiśvaryeṇa dhanena vā || 15 ||
ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa prabhā yathā |
upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam || 16 ||
kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujamanyasya kasya cit |
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva vasudhāpateḥ || 17 ||
vratasnātasya viprasya vidyeva viditātmanaḥ |
sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām || 18 ||
vane vāśitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam |
mitramaupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā || 19 ||
vadhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ |
viditaḥ sa hi dharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ || 20 ||
tena maitrī bhavatu te yadi jīvitumicchasi |
prasādayasva tvaṃ cainaṃ śaraṇāgatavatsalam || 21 ||
māṃ cāsmai niyato bhūtvā niryātayitumarhasi |
evaṃ hi te bhavetsvasti sampradāya raghūttame || 22 ||
anyathā tvaṃ hi kurvāṇo vadhaṃ prāpsyasi rāvaṇa |
varjayedvajramutsṛṣṭaṃ varjayedantakaściram || 23 ||
tvadvidhaṃ tu na saṅkṛddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ |
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam || 24 ||
śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣamaśaneriva |
iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ || 25 ||
iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣaṇāḥ |
rakṣāṃsi parinighnantaḥ puryāmasyāṃ samantataḥ || 26 ||
asampātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ |
rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān || 27 ||
uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān |
apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghramarindamaḥ || 28 ||
asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇustribhiriva kramaiḥ |
janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale || 29 ||
aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtametadasādhu vai |
āśramaṃ tu tayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ || 30 ||
gocaraṃ gatayorbhrātrorapanītā tvayādhama |
na hi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayostvayā || 31 ||
śakyaṃ sandarśane sthātuṃ śunā śārdūlayoriva |
tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇamasthiram || 32 ||
vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhorekasya vigrahe |
kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha || 33 ||
toyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyate śaraiḥ |
giriṃ kuberasya gato'tha vālayaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ |
asaṃśayaṃ dāśaratherna mokṣyase mahādrumaḥ kālahato'śaneriva || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.