𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌮𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌂 𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌚𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ॥ 1 ॥
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑍈𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌲𑌾𑌤𑍍𑌸𑌹𑌸𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌕𑍍𑌵 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌕𑍋 𑌵𑌾 𑌹𑌰𑌤𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁 𑌭𑌵𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵 𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌕𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿 𑌬𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌵𑍇𑌗𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸 𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑌯𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌃 𑌇𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 5 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌮𑍇 𑌹𑌰𑌣𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌽𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌾𑌯𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 6 ॥
𑌅𑌹𑌮𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌗𑌿𑌰𑍗 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌬𑌹𑍁𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌚𑌿𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑍋 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 7 ॥
𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍋𑌨𑌾𑌮 𑌨𑌾𑌮𑌤𑌃 ।
𑌆𑌹𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌬𑌿𑌭𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌤𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 8 ॥
𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌕𑍋𑌪𑌾 𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ।
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌭𑌯𑌂 𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧𑌾 𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌸 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮𑌾𑌹𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 ।
𑌗𑌤𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍇𑌽𑌹𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮𑌿𑌷𑌃 ॥ 10 ॥
𑌸 𑌮𑌾𑌮𑌾𑌹𑌾𑌰𑌸𑌂𑌰𑍋𑌧𑌾𑌤𑍍𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 11 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑌾𑌤 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌲𑌮𑌾𑌮𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌖𑌮𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌸𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑍇𑌕𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌵𑌸𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌮𑌵𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟 𑌸𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌵𑍈 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌚𑌯𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ॥ 14 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌮𑌭𑍍𑌯𑌵𑌹𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌤𑍗 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌭𑌿𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌸𑌾𑌮𑍋𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌨𑍀𑌚𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌜𑌨𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌿𑌮𑌙𑍍𑌗 𑌬𑌤 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌃 ॥ 16 ॥
𑌸 𑌯𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌵𑍇𑌗𑌤𑌃 ।
𑌅𑌥𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌖𑍇𑌚𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑍈𑌰𑌭𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌸𑌭𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌜𑍀𑌵𑌤𑌿 𑌸𑍀𑌤 𑌇𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌅𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌸 𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌅𑌸𑍗 𑌗𑌤𑌃 𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌅𑌸𑌂𑌶𑌯𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌏𑌵 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌤𑍈𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌶𑍋𑌭𑌨𑍈𑌃 ।
𑌸 𑌚 𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 19 ॥
𑌹𑌰𑌨𑍍𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌭𑌰𑌣𑌕𑍗𑌶𑍇𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌵𑍇𑌗𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌏𑌷 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌯𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌵𑌦𑌿𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌵𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 21 ॥
𑌏𑌤𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ।
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌪𑌿 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌕𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ॥ 22 ॥
𑌅𑌪𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌹𑌿 𑌕𑌥𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍁𑌪𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌗𑍁𑌣𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾 ॥ 23 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌙𑍍𑌮𑌤𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌹𑌿 𑌵𑌃 ॥ 24 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌮 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌤𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌬𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 25 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌬𑌾𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌪𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌖𑌲𑍁 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋𑌬𑌲𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌲𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌸𑌙𑍍𑌗𑍇𑌨 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatastadamṛtāsvādaṃ gṛdhrarājena bhāṣitam |
niśamya muditā hṛṣṭāste vacaḥ plavagarṣabhāḥ || 1 ||
jāmbavān vānaraśreṣṭhassaha sarvaiḥ plavaṅgamaiḥ |
bhūtalātsahasotthāya gṛdhrarājānamabravīt || 2 ||
kva sītā kena vā dṛṣṭā ko vā harati maithilīm |
tadākhyātu bhavātsarvaṃ gatirbhava vanaukasām || 3 ||
ko dāśarathi bāṇānāṃ vajraveganipātinām |
svayaṃ lakṣmaṇamuktānāṃ na cintayati vikramam || 4 ||
sa harīnprītisaṃyuktānsītāśrutisamāhitān |
punarāśvasayanprītaḥ idaṃ vacanamabravīt || 5 ||
śrūyatāmiha vaidehyā yathā me haraṇaṃ śrutam |
yena cāpi mamā'khyātaṃ yatra vāyatalocanā || 6 ||
ahamasmingirau durge bahuyojanamāyate |
cirānnipatito vṛddhaḥ kṣīṇaprāṇaparākramaḥ || 7 ||
taṃ māmevaṃ gataṃ putrassupārśvonāma nāmataḥ |
āhāreṇa yathākālaṃ bibharti patatāṃ varaḥ || 8 ||
tīkṣṇakāmāstu gandharvāstīkṣṇakopā bhujaṅgamāḥ |
mṛgāṇāṃ tu bhayaṃ tīkṣṇaṃ tatastīkṣṇakṣudhā vayam || 9 ||
sa kadācitkṣudhārtasya mamāhārābhikāṅkṣiṇaḥ |
gatasūrye'hani prāpto mama putro hyanāmiṣaḥ || 10 ||
sa māmāhārasaṃrodhātpīḍitaṃ prītivardhanaḥ |
anumānya yathātattvamidaṃ vacanamabravīt || 11 ||
ahaṃ tāta yathākālamāmiṣārthī khamāplutaḥ |
mahendrasya girerdvāramāvṛtya susamāsthitaḥ || 12 ||
tatra sattvasahasrāṇāṃ sāgarāntaracāriṇām |
panthānameko'dhyavasaṃ sanniroddhumavāṅmukhaḥ || 13 ||
tatra kaścinmayā dṛṣṭa ssūryodayasamaprabhām |
striyamādāya gacchanvai bhinnāñjanacayaprabhaḥ || 14 ||
so'hamabhyavahārārthī tau dṛṣṭvā kṛtaniścayaḥ |
tena sāmnā vinītena panthānamabhiyācitaḥ || 15 ||
na hi sāmopapannānāṃ prahartā vidyate kvacit |
nīceṣvapi janaḥ kaścitkimaṅga bata madvidhaḥ || 16 ||
sa yātastejasā vyoma saṅkṣipanniva vegataḥ |
athā'haṃ khecarairbhūtairabhigamya sabhājitaḥ || 17 ||
diṣṭyā jīvati sīta iti hi abruvan māṃ maharṣayaḥ |
kathañcit sa kalatraḥ asau gataḥ te svasti asaṃśayam || 18 ||
eva muktastato'haṃ taissiddhaiḥ paramaśobhanaiḥ |
sa ca me rāvaṇo rājā rakṣasāṃ prativeditaḥ || 19 ||
harandāśaratherbhāryāṃ rāmasya janakātmajām |
bhraṣṭābharaṇakauśeyāṃ śokavegaparājitām || 20 ||
rāmalakṣmaṇayornāma krośantīṃ muktamūrdhajām |
eṣa kālātyayastāvaditi kālavidāṃ varaḥ || 21 ||
etamarthaṃ samagraṃ me supārśvaḥ pratyavedayat |
tacchṛtvā'pi hi me buddhirnāsītkācitparākrame || 22 ||
apakṣo hi kathaṃ pakṣī karma kiñcidupakrame |
yattu śakyaṃ mayā kartuṃ vāgbuddhiguṇavartinā || 23 ||
śrūyatāṃ tatpravakṣyāmi bhavatāṃ pauruṣāśrayam |
vāṅmatibhyāṃ tu sarveṣāṃ kariṣyāmi priyaṃ hi vaḥ || 24 ||
yaddhi dāśaratheḥ kāryaṃ mama tannātra saṃśayaḥ |
te bhavanto matiśreṣṭhā balavanto manasvinaḥ || 25 ||
preṣitāḥ kapirājena devairapi durāsadāḥ |
rāmalakṣmaṇabāṇāśca niśitāḥ kaṅkapatriṇaḥ || 26 ||
trayāṇāmapi lokānāṃ paryāptāstrāṇanigrahe |
kāmaṃ khalu daśagrīva stejobalasamanvitaḥ || 27 ||
bhavatāṃ tu samarthānāṃ na kiñcidapi duṣkaram |
tadalaṃ kālasaṅgena kriyatāṃ buddhiniścayaḥ || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनषष्टितमस्सर्गः ।
ततस्तदमृतास्वादं गृध्रराजेन भाषितम् ।
निशम्य मुदिता हृष्टास्ते वचः प्लवगर्षभाः ॥ 1 ॥
जाम्बवान् वानरश्रेष्ठस्सह सर्वैः प्लवङ्गमैः ।
भूतलात्सहसोत्थाय गृध्रराजानमब्रवीत् ॥ 2 ॥
क्व सीता केन वा दृष्टा को वा हरति मैथिलीम् ।
तदाख्यातु भवात्सर्वं गतिर्भव वनौकसाम् ॥ 3 ॥
को दाशरथि बाणानां वज्रवेगनिपातिनाम् ।
स्वयं लक्ष्मणमुक्तानां न चिन्तयति विक्रमम् ॥ 4 ॥
स हरीन्प्रीतिसंयुक्तान्सीताश्रुतिसमाहितान् ।
पुनराश्वसयन्प्रीतः इदं वचनमब्रवीत् ॥ 5 ॥
श्रूयतामिह वैदेह्या यथा मे हरणं श्रुतम् ।
येन चापि ममाऽख्यातं यत्र वायतलोचना ॥ 6 ॥
अहमस्मिन्गिरौ दुर्गे बहुयोजनमायते ।
चिरान्निपतितो वृद्धः क्षीणप्राणपराक्रमः ॥ 7 ॥
तं मामेवं गतं पुत्रस्सुपार्श्वोनाम नामतः ।
आहारेण यथाकालं बिभर्ति पततां वरः ॥ 8 ॥
तीक्ष्णकामास्तु गन्धर्वास्तीक्ष्णकोपा भुजङ्गमाः ।
मृगाणां तु भयं तीक्ष्णं ततस्तीक्ष्णक्षुधा वयम् ॥ 9 ॥
स कदाचित्क्षुधार्तस्य ममाहाराभिकाङ्क्षिणः ।
गतसूर्येऽहनि प्राप्तो मम पुत्रो ह्यनामिषः ॥ 10 ॥
स मामाहारसंरोधात्पीडितं प्रीतिवर्धनः ।
अनुमान्य यथातत्त्वमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 11 ॥
अहं तात यथाकालमामिषार्थी खमाप्लुतः ।
महेन्द्रस्य गिरेर्द्वारमावृत्य सुसमास्थितः ॥ 12 ॥
तत्र सत्त्वसहस्राणां सागरान्तरचारिणाम् ।
पन्थानमेकोऽध्यवसं सन्निरोद्धुमवाङ्मुखः ॥ 13 ॥
तत्र कश्चिन्मया दृष्ट स्सूर्योदयसमप्रभाम् ।
स्त्रियमादाय गच्छन्वै भिन्नाञ्जनचयप्रभः ॥ 14 ॥
सोऽहमभ्यवहारार्थी तौ दृष्ट्वा कृतनिश्चयः ।
तेन साम्ना विनीतेन पन्थानमभियाचितः ॥ 15 ॥
न हि सामोपपन्नानां प्रहर्ता विद्यते क्वचित् ।
नीचेष्वपि जनः कश्चित्किमङ्ग बत मद्विधः ॥ 16 ॥
स यातस्तेजसा व्योम सङ्क्षिपन्निव वेगतः ।
अथाऽहं खेचरैर्भूतैरभिगम्य सभाजितः ॥ 17 ॥
दिष्ट्या जीवति सीत इति हि अब्रुवन् मां महर्षयः ।
कथञ्चित् स कलत्रः असौ गतः ते स्वस्ति असंशयम् ॥ 18 ॥
एव मुक्तस्ततोऽहं तैस्सिद्धैः परमशोभनैः ।
स च मे रावणो राजा रक्षसां प्रतिवेदितः ॥ 19 ॥
हरन्दाशरथेर्भार्यां रामस्य जनकात्मजाम् ।
भ्रष्टाभरणकौशेयां शोकवेगपराजिताम् ॥ 20 ॥
रामलक्ष्मणयोर्नाम क्रोशन्तीं मुक्तमूर्धजाम् ।
एष कालात्ययस्तावदिति कालविदां वरः ॥ 21 ॥
एतमर्थं समग्रं मे सुपार्श्वः प्रत्यवेदयत् ।
तच्छृत्वाऽपि हि मे बुद्धिर्नासीत्काचित्पराक्रमे ॥ 22 ॥
अपक्षो हि कथं पक्षी कर्म किञ्चिदुपक्रमे ।
यत्तु शक्यं मया कर्तुं वाग्बुद्धिगुणवर्तिना ॥ 23 ॥
श्रूयतां तत्प्रवक्ष्यामि भवतां पौरुषाश्रयम् ।
वाङ्मतिभ्यां तु सर्वेषां करिष्यामि प्रियं हि वः ॥ 24 ॥
यद्धि दाशरथेः कार्यं मम तन्नात्र संशयः ।
ते भवन्तो मतिश्रेष्ठा बलवन्तो मनस्विनः ॥ 25 ॥
प्रेषिताः कपिराजेन देवैरपि दुरासदाः ।
रामलक्ष्मणबाणाश्च निशिताः कङ्कपत्रिणः ॥ 26 ॥
त्रयाणामपि लोकानां पर्याप्तास्त्राणनिग्रहे ।
कामं खलु दशग्रीव स्तेजोबलसमन्वितः ॥ 27 ॥
भवतां तु समर्थानां न किञ्चिदपि दुष्करम् ।
तदलं कालसङ्गेन क्रियतां बुद्धिनिश्चयः ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatastadamṛtāsvādaṃ gṛdhrarājena bhāṣitam |
niśamya muditā hṛṣṭāste vacaḥ plavagarṣabhāḥ || 1 ||
jāmbavān vānaraśreṣṭhassaha sarvaiḥ plavaṅgamaiḥ |
bhūtalātsahasotthāya gṛdhrarājānamabravīt || 2 ||
kva sītā kena vā dṛṣṭā ko vā harati maithilīm |
tadākhyātu bhavātsarvaṃ gatirbhava vanaukasām || 3 ||
ko dāśarathi bāṇānāṃ vajraveganipātinām |
svayaṃ lakṣmaṇamuktānāṃ na cintayati vikramam || 4 ||
sa harīnprītisaṃyuktānsītāśrutisamāhitān |
punarāśvasayanprītaḥ idaṃ vacanamabravīt || 5 ||
śrūyatāmiha vaidehyā yathā me haraṇaṃ śrutam |
yena cāpi mamā'khyātaṃ yatra vāyatalocanā || 6 ||
ahamasmingirau durge bahuyojanamāyate |
cirānnipatito vṛddhaḥ kṣīṇaprāṇaparākramaḥ || 7 ||
taṃ māmevaṃ gataṃ putrassupārśvonāma nāmataḥ |
āhāreṇa yathākālaṃ bibharti patatāṃ varaḥ || 8 ||
tīkṣṇakāmāstu gandharvāstīkṣṇakopā bhujaṅgamāḥ |
mṛgāṇāṃ tu bhayaṃ tīkṣṇaṃ tatastīkṣṇakṣudhā vayam || 9 ||
sa kadācitkṣudhārtasya mamāhārābhikāṅkṣiṇaḥ |
gatasūrye'hani prāpto mama putro hyanāmiṣaḥ || 10 ||
sa māmāhārasaṃrodhātpīḍitaṃ prītivardhanaḥ |
anumānya yathātattvamidaṃ vacanamabravīt || 11 ||
ahaṃ tāta yathākālamāmiṣārthī khamāplutaḥ |
mahendrasya girerdvāramāvṛtya susamāsthitaḥ || 12 ||
tatra sattvasahasrāṇāṃ sāgarāntaracāriṇām |
panthānameko'dhyavasaṃ sanniroddhumavāṅmukhaḥ || 13 ||
tatra kaścinmayā dṛṣṭa ssūryodayasamaprabhām |
striyamādāya gacchanvai bhinnāñjanacayaprabhaḥ || 14 ||
so'hamabhyavahārārthī tau dṛṣṭvā kṛtaniścayaḥ |
tena sāmnā vinītena panthānamabhiyācitaḥ || 15 ||
na hi sāmopapannānāṃ prahartā vidyate kvacit |
nīceṣvapi janaḥ kaścitkimaṅga bata madvidhaḥ || 16 ||
sa yātastejasā vyoma saṅkṣipanniva vegataḥ |
athā'haṃ khecarairbhūtairabhigamya sabhājitaḥ || 17 ||
diṣṭyā jīvati sīta iti hi abruvan māṃ maharṣayaḥ |
kathañcit sa kalatraḥ asau gataḥ te svasti asaṃśayam || 18 ||
eva muktastato'haṃ taissiddhaiḥ paramaśobhanaiḥ |
sa ca me rāvaṇo rājā rakṣasāṃ prativeditaḥ || 19 ||
harandāśaratherbhāryāṃ rāmasya janakātmajām |
bhraṣṭābharaṇakauśeyāṃ śokavegaparājitām || 20 ||
rāmalakṣmaṇayornāma krośantīṃ muktamūrdhajām |
eṣa kālātyayastāvaditi kālavidāṃ varaḥ || 21 ||
etamarthaṃ samagraṃ me supārśvaḥ pratyavedayat |
tacchṛtvā'pi hi me buddhirnāsītkācitparākrame || 22 ||
apakṣo hi kathaṃ pakṣī karma kiñcidupakrame |
yattu śakyaṃ mayā kartuṃ vāgbuddhiguṇavartinā || 23 ||
śrūyatāṃ tatpravakṣyāmi bhavatāṃ pauruṣāśrayam |
vāṅmatibhyāṃ tu sarveṣāṃ kariṣyāmi priyaṃ hi vaḥ || 24 ||
yaddhi dāśaratheḥ kāryaṃ mama tannātra saṃśayaḥ |
te bhavanto matiśreṣṭhā balavanto manasvinaḥ || 25 ||
preṣitāḥ kapirājena devairapi durāsadāḥ |
rāmalakṣmaṇabāṇāśca niśitāḥ kaṅkapatriṇaḥ || 26 ||
trayāṇāmapi lokānāṃ paryāptāstrāṇanigrahe |
kāmaṃ khalu daśagrīva stejobalasamanvitaḥ || 27 ||
bhavatāṃ tu samarthānāṃ na kiñcidapi duṣkaram |
tadalaṃ kālasaṅgena kriyatāṃ buddhiniścayaḥ || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.