𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌾𑌪𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌾𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌮 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍈 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ।
𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 2 ॥
𑌸 𑌚 𑌕𑌾𑌲𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌬𑌿𑌲𑍇 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌬𑌿𑌲𑌾𑌦𑍍𑌘𑍋𑌰𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 3 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌚𑌨𑌾𑌦𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌗𑌤𑌾𑌯𑍁𑌷𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌭𑌯𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 4 ॥
𑌮𑌹𑌚𑍍𑌚𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌿 ।
𑌤𑌚𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌨 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌹 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 5 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌤𑌾𑌪𑌸𑍀 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌜𑍀𑌵𑌤𑌾 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌪𑌸𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌯𑌮𑍋𑌪𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵 𑌬𑌿𑌲𑌾𑌦𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 7 ॥
𑌨𑌿𑌮𑍀𑌲𑌯𑌤 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍂𑌂𑌷𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌃 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌮𑌨𑌿𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑍈𑌃 ॥ 8 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍁𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍈𑌃 𑌕𑌰𑍈𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑌾𑌽𑌪𑌿𑌦𑌧𑍁𑌰𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌂 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌗𑌮𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 ॥ 9 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌨𑌿𑌮𑍇𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌬𑌿𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌯𑌾 ॥ 10 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑍀 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 11 ॥
𑌏𑌷 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌲𑌤𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌏𑌷 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌶𑍍𑌶𑍈𑌲𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑌿𑌃 ॥ 12 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌬𑌿𑌲𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ॥ 13 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌰𑍍𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌮𑌭𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌘𑍋𑌰𑍈𑌰𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌮𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌸𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌸𑌮𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌪𑍇 ।
𑌉𑌪𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌾𑌪𑍇𑌦𑌿𑌰𑍇 𑌤𑌦𑌾 ॥ 16 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌤𑌿𑌭𑌾𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌲𑌤𑌾𑌶𑌤𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌰𑍍𑌭𑌯𑌶𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑍇 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌨𑌷𑍍𑌟𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾 𑌨𑌿𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌣𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌕𑌪𑌿𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌯𑌾𑌽𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌦𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌚 ॥ 19 ॥
𑌸 𑌤𑍁 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑍃𑌷𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌪𑍀𑌨𑌾𑌯𑌤𑌭𑍁𑌜𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌯𑍁𑌵𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 20 ॥
𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌮𑌾𑌸𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌬𑌿𑌲𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌯𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 21 ॥
𑌵𑌯𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌯𑍁𑌜𑍇 𑌮𑌾𑌸𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌤𑍀𑌤𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌨𑍀𑌤𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌃 ।
𑌹𑌿𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌭𑌿𑌰𑌤𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍁 ॥ 23 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌾𑌃 ।
𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 24 ॥
𑌇𑌦𑌾𑌨𑍀𑌮𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌶𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑍀 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 25 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌤𑍀𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍋𑌪𑌵𑍇𑌶𑌨𑌂 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌭𑌾𑌵𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌪𑌰𑌾𑌧𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌗𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 27 ॥
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍗 𑌚 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌮𑌿𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍋𑌪𑌵𑍇𑌶𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌨𑌃 ॥ 28 ॥
𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌾𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌧𑍃𑌵𑌂 𑌨𑍋 𑌹𑌿𑌂𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑌤𑌾𑌨𑌿𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌵𑌧𑍇𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌰𑌿𑌹𑍈𑌵 𑌨𑌃 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌯𑍗𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 30 ॥
𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌸 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌵𑍈𑌰𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌘𑌾𑌤𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ॥ 32 ॥
𑌇𑌹𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑌾𑌸𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌰𑍋𑌧𑌸𑌿 ।
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌯𑍁𑌵𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ।
𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 34 ॥
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌤 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌘𑌾𑌤𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑍍𑌯𑌸𑌂𑌶𑌯𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌨 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌰𑌾𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌇𑌹𑍈𑌵 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌪𑌲𑌭𑍍𑌯 𑌵𑌾 ॥ 36 ॥
𑌨𑍋 𑌚𑍇𑌦𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮 𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌯𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰 𑌇𑌦𑌂 𑌬𑌭𑌾𑌷𑍇 ।
𑌅𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌬𑌿𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌵𑌸𑌾𑌮 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌯𑌦𑌿 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌵𑌃 ॥ 37 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋𑌦𑌕𑌭𑍋𑌜𑍍𑌯𑌪𑍇𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌇𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑍋 𑌨𑍈𑌵 𑌭𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾 𑌨𑍍𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑌾𑌜𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌾 ॥ 38 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌚𑍋𑌽𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲 𑌮𑍂𑌚𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌹𑌰𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌤𑌾𑌃 ।
𑌯𑌥𑌾 𑌨 𑌹𑌿𑌂𑌸𑍍𑌯𑍇𑌮 𑌤𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨 𑌮𑌸𑌕𑍍𑌤𑌮𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌃 ॥ 39 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
evamuktaśśubhaṃ vākyaṃ tāpasyā dharmasaṃhitam |
uvāca hanumānvākyaṃ tāmaninditaceṣṭitām || 1 ||
śaraṇaṃ tvāṃ prapannā sma sarve vai dharmacāriṇīm |
yaḥ kṛtassamayo'smākaṃ sugrīveṇa mahātmanā || 2 ||
sa ca kālo hyatikrānto bile ca parivartatām |
sā tvamasmādbilādghorāduttārayitumarhasi || 3 ||
tasmātsugrīvavacanādatikrāntāngatāyuṣaḥ |
trātumarhasi nassarvānsugrīvabhayakarśitān || 4 ||
mahaccakāryamasmābhiḥ kartavyaṃ dharmacāriṇi |
taccāpi na kṛtaṃ kāryamasmābhiriha vāsibhiḥ || 5 ||
evamuktā hanumatā tāpasī vākyamabravīt |
jīvatā duṣkaraṃ manye praviṣṭena nivartitum || 6 ||
tapasastu prabhāvena niyamopārjitena ca |
sarvāneva bilādasmāduddhariṣyāmi vānarān || 7 ||
nimīlayata cakṣūṃṣi sarve vānarapuṅgavāḥ |
na hi niṣkramituṃ śakyamanimīlitalocanaiḥ || 8 ||
tatassammīlitāssarve sukumārāṅgulaiḥ karaiḥ |
sahasā'pidadhurdṛṣṭiṃ hṛṣṭā gamanakāṅkṣayā || 9 ||
vānarāstu mahātmāno hastaruddhamukhāstadā |
nimeṣāntaramātreṇa bilāduttāritāstayā || 10 ||
tatastānvānarānsarvāṃstāpasī dharmacāriṇī |
nissṛtānviṣamāttasmātsamāśvāsyedamabravīt || 11 ||
eṣa vindhyo giriśśrīmānnānādrumalatākulaḥ |
eṣa prasravaṇaśśailassāgaro'yaṃ mahodadhiḥ || 12 ||
svasti vo'stu gamiṣyāmi bhavanaṃ vānararṣabhāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ śrīmatpraviveśa svayamprabhā || 13 ||
tataste dadṛśurghoraṃ sāgaraṃ varuṇālayam |
apāramabhigarjantaṃ ghorairūrmibhirāvṛtam || 14 ||
mayasya māyāvihitaṃ giridurgaṃ vicinvatām |
teṣāṃ māso vyatikrānto yo rājñā samayaḥ kṛtaḥ || 15 ||
vindhyasya tu gireḥ pāde samprapuṣpitapādape |
upaviśya mahābhāgāścintāmāpedire tadā || 16 ||
tataḥ puṣpātibhārāgrān latāśatasamāvṛtān |
drumānvāsantikāndṛṣṭavā babhūvurbhayaśaṅkitāḥ || 17 ||
te vasantamanuprāptaṃ pratibuddhvā parasparam |
naṣṭasandeśakālārthā nipeturdharaṇītale || 18 ||
tatastānkapivṛddhāṃstu śiṣṭāṃścaiva vanaukasaḥ |
vācā madhurayā'bhāṣya yathāvadanumānya ca || 19 ||
sa tu siṃhavṛṣaskandhaḥ pīnāyatabhujaḥ kapiḥ |
yuvarājo mahāprājñaḥ aṅgado vākyamabravīt || 20 ||
śāsanātkapirājasya vayaṃ sarve vinirgatāḥ |
māsaḥ pūrṇo bilasthānāṃ harayaḥ kiṃ na buddhyate || 21 ||
vayamāśvayuje māsi kālasaṅkhyāvyavasthitāḥ |
prasthitāsso'pi cātītaḥ kimataḥ kāryamuttaram || 22 ||
bhavantaḥ pratyayaṃ prāptāḥ nītimārgaviśāradāḥ |
hiteṣvabhiratā bharturnisṛṣṭāssarvakarmasu || 23 ||
karmasvapratimāssarve dikṣu viśrutapauruṣāḥ |
māṃ puraskṛtya niryātāḥ piṅgākṣapraticoditāḥ || 24 ||
idānīmakṛtārthānāṃ martavyaṃ nātra saṃśayaḥ |
harirājasya sandeśamakṛtvā kassukhī bhavet || 25 ||
tasminnatīte kāle tu sugrīveṇa kṛte svayam |
prāyopaveśanaṃ yuktaṃ sarveṣāṃ ca vanaukasām || 26 ||
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvassvāmibhāve vyavasthitaḥ |
na kṣamiṣyati nassarvānaparādhakṛto gatān || 27 ||
apravṛttau ca sītāyāḥ pāpameva kariṣyati |
tasmāt kṣamamihādyaiva gantuṃ prāyopaveśanaṃ hi naḥ || 28 ||
tyaktvā putrāṃśca dārāṃśca dhanāni ca gṛhāṇi ca |
dhṛvaṃ no hiṃsitā rājā sarvānpratigatānitaḥ || 29 ||
vadhenāpratirūpeṇa śreyānmṛtyurihaiva naḥ |
na cāhaṃ yauvarājyena sugrīveṇābhiṣecitaḥ || 30 ||
narendreṇābhiṣikto'smi rāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
sa pūrvaṃ baddhavairo māṃ rājā dṛṣṭvā vyatikramam || 31 ||
ghātayiṣyati daṇḍena tīkṣṇena kṛtaniścayaḥ |
kiṃ me suhṛdabhirvyasanaṃ paśyadbhirjīvitāntare || 32 ||
ihaiva prāyamāsiṣye puṇye sāgararodhasi |
etacchrutvā kumāreṇa yuvarājena bhāṣitam || 33 ||
sarve te vānaraśreṣṭhāḥ karuṇaṃ vākyamabruvan |
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvaḥ priyāsaktaśca rāghavaḥ || 34 ||
adṛṣṭāyāṃ tu vaidehyāṃ dṛṣṭvā'smāṃśta samāgatān |
rāghavapriyakāmārthaṃ ghātayiṣyatyasaṃśayam || 35 ||
na kṣamaṃ cāparāddhānāṃ gamanaṃ svāmipārśvataḥ |
ihaiva sītāmanviṣya pravṛttimupalabhya vā || 36 ||
no cedgacchāma taṃ vīraṃ gamiṣyāmo yamakṣayam |
plavaṅgamānāṃ tu bhayārditānāṃ śrutvā vacastāra idaṃ babhāṣe |
alaṃ viṣādena bilaṃ praviśya vasāma sarve yadi rocate vaḥ || 37 ||
idaṃ hi māyāvihitaṃ sudurgamaṃ prabhūtavṛkṣodakabhojyapeyakam |
ihāsti no naiva bhayaṃ purandarā nna rāghavādvānararājato'pi vā || 38 ||
śrutvā'ṅgadasyāpi vaco'nukūla mūcuśca sarve harayaḥ pratītāḥ |
yathā na hiṃsyema tathā vidhāna masaktamadyaiva vidhīyatāṃ naḥ || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रिपञ्चाशस्सर्गः ।
एवमुक्तश्शुभं वाक्यं तापस्या धर्मसंहितम् ।
उवाच हनुमान्वाक्यं तामनिन्दितचेष्टिताम् ॥ 1 ॥
शरणं त्वां प्रपन्ना स्म सर्वे वै धर्मचारिणीम् ।
यः कृतस्समयोऽस्माकं सुग्रीवेण महात्मना ॥ 2 ॥
स च कालो ह्यतिक्रान्तो बिले च परिवर्तताम् ।
सा त्वमस्माद्बिलाद्घोरादुत्तारयितुमर्हसि ॥ 3 ॥
तस्मात्सुग्रीववचनादतिक्रान्तान्गतायुषः ।
त्रातुमर्हसि नस्सर्वान्सुग्रीवभयकर्शितान् ॥ 4 ॥
महच्चकार्यमस्माभिः कर्तव्यं धर्मचारिणि ।
तच्चापि न कृतं कार्यमस्माभिरिह वासिभिः ॥ 5 ॥
एवमुक्ता हनुमता तापसी वाक्यमब्रवीत् ।
जीवता दुष्करं मन्ये प्रविष्टेन निवर्तितुम् ॥ 6 ॥
तपसस्तु प्रभावेन नियमोपार्जितेन च ।
सर्वानेव बिलादस्मादुद्धरिष्यामि वानरान् ॥ 7 ॥
निमीलयत चक्षूंषि सर्वे वानरपुङ्गवाः ।
न हि निष्क्रमितुं शक्यमनिमीलितलोचनैः ॥ 8 ॥
ततस्सम्मीलितास्सर्वे सुकुमाराङ्गुलैः करैः ।
सहसाऽपिदधुर्दृष्टिं हृष्टा गमनकाङ्क्षया ॥ 9 ॥
वानरास्तु महात्मानो हस्तरुद्धमुखास्तदा ।
निमेषान्तरमात्रेण बिलादुत्तारितास्तया ॥ 10 ॥
ततस्तान्वानरान्सर्वांस्तापसी धर्मचारिणी ।
निस्सृतान्विषमात्तस्मात्समाश्वास्येदमब्रवीत् ॥ 11 ॥
एष विन्ध्यो गिरिश्श्रीमान्नानाद्रुमलताकुलः ।
एष प्रस्रवणश्शैलस्सागरोऽयं महोदधिः ॥ 12 ॥
स्वस्ति वोऽस्तु गमिष्यामि भवनं वानरर्षभाः ।
इत्युक्त्वा तद्बिलं श्रीमत्प्रविवेश स्वयम्प्रभा ॥ 13 ॥
ततस्ते ददृशुर्घोरं सागरं वरुणालयम् ।
अपारमभिगर्जन्तं घोरैरूर्मिभिरावृतम् ॥ 14 ॥
मयस्य मायाविहितं गिरिदुर्गं विचिन्वताम् ।
तेषां मासो व्यतिक्रान्तो यो राज्ञा समयः कृतः ॥ 15 ॥
विन्ध्यस्य तु गिरेः पादे सम्प्रपुष्पितपादपे ।
उपविश्य महाभागाश्चिन्तामापेदिरे तदा ॥ 16 ॥
ततः पुष्पातिभाराग्रान् लताशतसमावृतान् ।
द्रुमान्वासन्तिकान्दृष्टवा बभूवुर्भयशङ्किताः ॥ 17 ॥
ते वसन्तमनुप्राप्तं प्रतिबुद्ध्वा परस्परम् ।
नष्टसन्देशकालार्था निपेतुर्धरणीतले ॥ 18 ॥
ततस्तान्कपिवृद्धांस्तु शिष्टांश्चैव वनौकसः ।
वाचा मधुरयाऽभाष्य यथावदनुमान्य च ॥ 19 ॥
स तु सिंहवृषस्कन्धः पीनायतभुजः कपिः ।
युवराजो महाप्राज्ञः अङ्गदो वाक्यमब्रवीत् ॥ 20 ॥
शासनात्कपिराजस्य वयं सर्वे विनिर्गताः ।
मासः पूर्णो बिलस्थानां हरयः किं न बुद्ध्यते ॥ 21 ॥
वयमाश्वयुजे मासि कालसङ्ख्याव्यवस्थिताः ।
प्रस्थितास्सोऽपि चातीतः किमतः कार्यमुत्तरम् ॥ 22 ॥
भवन्तः प्रत्ययं प्राप्ताः नीतिमार्गविशारदाः ।
हितेष्वभिरता भर्तुर्निसृष्टास्सर्वकर्मसु ॥ 23 ॥
कर्मस्वप्रतिमास्सर्वे दिक्षु विश्रुतपौरुषाः ।
मां पुरस्कृत्य निर्याताः पिङ्गाक्षप्रतिचोदिताः ॥ 24 ॥
इदानीमकृतार्थानां मर्तव्यं नात्र संशयः ।
हरिराजस्य सन्देशमकृत्वा कस्सुखी भवेत् ॥ 25 ॥
तस्मिन्नतीते काले तु सुग्रीवेण कृते स्वयम् ।
प्रायोपवेशनं युक्तं सर्वेषां च वनौकसाम् ॥ 26 ॥
तीक्ष्णः प्रकृत्या सुग्रीवस्स्वामिभावे व्यवस्थितः ।
न क्षमिष्यति नस्सर्वानपराधकृतो गतान् ॥ 27 ॥
अप्रवृत्तौ च सीतायाः पापमेव करिष्यति ।
तस्मात् क्षममिहाद्यैव गन्तुं प्रायोपवेशनं हि नः ॥ 28 ॥
त्यक्त्वा पुत्रांश्च दारांश्च धनानि च गृहाणि च ।
धृवं नो हिंसिता राजा सर्वान्प्रतिगतानितः ॥ 29 ॥
वधेनाप्रतिरूपेण श्रेयान्मृत्युरिहैव नः ।
न चाहं यौवराज्येन सुग्रीवेणाभिषेचितः ॥ 30 ॥
नरेन्द्रेणाभिषिक्तोऽस्मि रामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
स पूर्वं बद्धवैरो मां राजा दृष्ट्वा व्यतिक्रमम् ॥ 31 ॥
घातयिष्यति दण्डेन तीक्ष्णेन कृतनिश्चयः ।
किं मे सुहृदभिर्व्यसनं पश्यद्भिर्जीवितान्तरे ॥ 32 ॥
इहैव प्रायमासिष्ये पुण्ये सागररोधसि ।
एतच्छ्रुत्वा कुमारेण युवराजेन भाषितम् ॥ 33 ॥
सर्वे ते वानरश्रेष्ठाः करुणं वाक्यमब्रुवन् ।
तीक्ष्णः प्रकृत्या सुग्रीवः प्रियासक्तश्च राघवः ॥ 34 ॥
अदृष्टायां तु वैदेह्यां दृष्ट्वाऽस्मांश्त समागतान् ।
राघवप्रियकामार्थं घातयिष्यत्यसंशयम् ॥ 35 ॥
न क्षमं चापराद्धानां गमनं स्वामिपार्श्वतः ।
इहैव सीतामन्विष्य प्रवृत्तिमुपलभ्य वा ॥ 36 ॥
नो चेद्गच्छाम तं वीरं गमिष्यामो यमक्षयम् ।
प्लवङ्गमानां तु भयार्दितानां श्रुत्वा वचस्तार इदं बभाषे ।
अलं विषादेन बिलं प्रविश्य वसाम सर्वे यदि रोचते वः ॥ 37 ॥
इदं हि मायाविहितं सुदुर्गमं प्रभूतवृक्षोदकभोज्यपेयकम् ।
इहास्ति नो नैव भयं पुरन्दरा न्न राघवाद्वानरराजतोऽपि वा ॥ 38 ॥
श्रुत्वाऽङ्गदस्यापि वचोऽनुकूल मूचुश्च सर्वे हरयः प्रतीताः ।
यथा न हिंस्येम तथा विधान मसक्तमद्यैव विधीयतां नः ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रिपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
evamuktaśśubhaṃ vākyaṃ tāpasyā dharmasaṃhitam |
uvāca hanumānvākyaṃ tāmaninditaceṣṭitām || 1 ||
śaraṇaṃ tvāṃ prapannā sma sarve vai dharmacāriṇīm |
yaḥ kṛtassamayo'smākaṃ sugrīveṇa mahātmanā || 2 ||
sa ca kālo hyatikrānto bile ca parivartatām |
sā tvamasmādbilādghorāduttārayitumarhasi || 3 ||
tasmātsugrīvavacanādatikrāntāngatāyuṣaḥ |
trātumarhasi nassarvānsugrīvabhayakarśitān || 4 ||
mahaccakāryamasmābhiḥ kartavyaṃ dharmacāriṇi |
taccāpi na kṛtaṃ kāryamasmābhiriha vāsibhiḥ || 5 ||
evamuktā hanumatā tāpasī vākyamabravīt |
jīvatā duṣkaraṃ manye praviṣṭena nivartitum || 6 ||
tapasastu prabhāvena niyamopārjitena ca |
sarvāneva bilādasmāduddhariṣyāmi vānarān || 7 ||
nimīlayata cakṣūṃṣi sarve vānarapuṅgavāḥ |
na hi niṣkramituṃ śakyamanimīlitalocanaiḥ || 8 ||
tatassammīlitāssarve sukumārāṅgulaiḥ karaiḥ |
sahasā'pidadhurdṛṣṭiṃ hṛṣṭā gamanakāṅkṣayā || 9 ||
vānarāstu mahātmāno hastaruddhamukhāstadā |
nimeṣāntaramātreṇa bilāduttāritāstayā || 10 ||
tatastānvānarānsarvāṃstāpasī dharmacāriṇī |
nissṛtānviṣamāttasmātsamāśvāsyedamabravīt || 11 ||
eṣa vindhyo giriśśrīmānnānādrumalatākulaḥ |
eṣa prasravaṇaśśailassāgaro'yaṃ mahodadhiḥ || 12 ||
svasti vo'stu gamiṣyāmi bhavanaṃ vānararṣabhāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ śrīmatpraviveśa svayamprabhā || 13 ||
tataste dadṛśurghoraṃ sāgaraṃ varuṇālayam |
apāramabhigarjantaṃ ghorairūrmibhirāvṛtam || 14 ||
mayasya māyāvihitaṃ giridurgaṃ vicinvatām |
teṣāṃ māso vyatikrānto yo rājñā samayaḥ kṛtaḥ || 15 ||
vindhyasya tu gireḥ pāde samprapuṣpitapādape |
upaviśya mahābhāgāścintāmāpedire tadā || 16 ||
tataḥ puṣpātibhārāgrān latāśatasamāvṛtān |
drumānvāsantikāndṛṣṭavā babhūvurbhayaśaṅkitāḥ || 17 ||
te vasantamanuprāptaṃ pratibuddhvā parasparam |
naṣṭasandeśakālārthā nipeturdharaṇītale || 18 ||
tatastānkapivṛddhāṃstu śiṣṭāṃścaiva vanaukasaḥ |
vācā madhurayā'bhāṣya yathāvadanumānya ca || 19 ||
sa tu siṃhavṛṣaskandhaḥ pīnāyatabhujaḥ kapiḥ |
yuvarājo mahāprājñaḥ aṅgado vākyamabravīt || 20 ||
śāsanātkapirājasya vayaṃ sarve vinirgatāḥ |
māsaḥ pūrṇo bilasthānāṃ harayaḥ kiṃ na buddhyate || 21 ||
vayamāśvayuje māsi kālasaṅkhyāvyavasthitāḥ |
prasthitāsso'pi cātītaḥ kimataḥ kāryamuttaram || 22 ||
bhavantaḥ pratyayaṃ prāptāḥ nītimārgaviśāradāḥ |
hiteṣvabhiratā bharturnisṛṣṭāssarvakarmasu || 23 ||
karmasvapratimāssarve dikṣu viśrutapauruṣāḥ |
māṃ puraskṛtya niryātāḥ piṅgākṣapraticoditāḥ || 24 ||
idānīmakṛtārthānāṃ martavyaṃ nātra saṃśayaḥ |
harirājasya sandeśamakṛtvā kassukhī bhavet || 25 ||
tasminnatīte kāle tu sugrīveṇa kṛte svayam |
prāyopaveśanaṃ yuktaṃ sarveṣāṃ ca vanaukasām || 26 ||
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvassvāmibhāve vyavasthitaḥ |
na kṣamiṣyati nassarvānaparādhakṛto gatān || 27 ||
apravṛttau ca sītāyāḥ pāpameva kariṣyati |
tasmāt kṣamamihādyaiva gantuṃ prāyopaveśanaṃ hi naḥ || 28 ||
tyaktvā putrāṃśca dārāṃśca dhanāni ca gṛhāṇi ca |
dhṛvaṃ no hiṃsitā rājā sarvānpratigatānitaḥ || 29 ||
vadhenāpratirūpeṇa śreyānmṛtyurihaiva naḥ |
na cāhaṃ yauvarājyena sugrīveṇābhiṣecitaḥ || 30 ||
narendreṇābhiṣikto'smi rāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
sa pūrvaṃ baddhavairo māṃ rājā dṛṣṭvā vyatikramam || 31 ||
ghātayiṣyati daṇḍena tīkṣṇena kṛtaniścayaḥ |
kiṃ me suhṛdabhirvyasanaṃ paśyadbhirjīvitāntare || 32 ||
ihaiva prāyamāsiṣye puṇye sāgararodhasi |
etacchrutvā kumāreṇa yuvarājena bhāṣitam || 33 ||
sarve te vānaraśreṣṭhāḥ karuṇaṃ vākyamabruvan |
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvaḥ priyāsaktaśca rāghavaḥ || 34 ||
adṛṣṭāyāṃ tu vaidehyāṃ dṛṣṭvā'smāṃśta samāgatān |
rāghavapriyakāmārthaṃ ghātayiṣyatyasaṃśayam || 35 ||
na kṣamaṃ cāparāddhānāṃ gamanaṃ svāmipārśvataḥ |
ihaiva sītāmanviṣya pravṛttimupalabhya vā || 36 ||
no cedgacchāma taṃ vīraṃ gamiṣyāmo yamakṣayam |
plavaṅgamānāṃ tu bhayārditānāṃ śrutvā vacastāra idaṃ babhāṣe |
alaṃ viṣādena bilaṃ praviśya vasāma sarve yadi rocate vaḥ || 37 ||
idaṃ hi māyāvihitaṃ sudurgamaṃ prabhūtavṛkṣodakabhojyapeyakam |
ihāsti no naiva bhayaṃ purandarā nna rāghavādvānararājato'pi vā || 38 ||
śrutvā'ṅgadasyāpi vaco'nukūla mūcuśca sarve harayaḥ pratītāḥ |
yathā na hiṃsyema tathā vidhāna masaktamadyaiva vidhīyatāṃ naḥ || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.