𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍋𑌸𑌲𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌆𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑍇 ।
𑌦𑍈𑌵𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 2 ॥
𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌨𑍃𑌣𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌪𑌤𑍇𑌃 ।
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌸𑌹 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌃 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌭𑍁𑌜𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌶𑍍𑌰𑍁𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌦𑍀𑌨𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌜𑍍𑌜𑌾𑌨𑌪𑌦𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑍋 𑌦𑌯𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌂 𑌮𑌯𑌿 𑌵𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌃 ।
𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌪𑍀𑌯𑍋 𑌗𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ॥ 5 ॥
𑌤𑍇𑌽𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌲𑌪𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌰𑌾 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌅𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌷𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌕𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑌾𑌮𑍁𑌖𑍇 ॥ 7 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌧𑌨𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌾𑌨𑌶𑍀𑌲𑌜𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌕𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑌯𑍂𑌪𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 8 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌰𑌵𑌨𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌶𑌯𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌜𑌨𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌾𑌕𑍁𑌲𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 9 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍀𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌘𑍋𑌷𑌾𑌭𑌿𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌥𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌃 𑌕𑍋𑌸𑌲𑌾𑌨𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 10 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌨𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌯𑌯𑍗 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 11 ॥
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌥𑌗𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌤𑍋𑌯𑌾𑌮𑌶𑍈𑌵𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌮𑍃𑌷𑌿𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑍈𑌰𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑌸𑍍𑌥𑍈𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑍇𑌽𑌪𑍍𑌸𑌰𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌭𑌿 𑌸𑍍𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌹𑍍𑌰𑌦𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍈𑌰𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌭𑌿 𑌸𑍍𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌽𑌽𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌶𑌤𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍋𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌶𑌤𑌾𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌗𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌪𑌦𑍍𑌮𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌜𑌲𑌾𑌘𑌾𑌤𑌾𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑍋𑌗𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌫𑍇𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌹𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍇𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤𑌜𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌤𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍇𑌗𑌜𑌲𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑍈𑌰𑌵𑌨𑌿𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌜𑌲𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑌾𑌭𑍋𑌗𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌵𑌾𑌲𑍁𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌹𑌂𑌸𑌸𑌾𑌰𑌸𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌾𑌕𑍋𑌪𑌕𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌹𑌗𑍈𑌰𑌭𑌿𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑌰𑍁𑌹𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌲𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑌦𑍍𑌮𑌵𑌨𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌷𑌣𑍍𑌡𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍁𑌡𑍍𑌮𑌲𑍈𑌰𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌜𑍋𑌧𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌦𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌚 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 21 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌪𑍇𑌤𑌮𑌲𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌿𑌶𑌾𑌗𑌜𑍈𑌰𑍍𑌵𑌨𑌗𑌜𑍈 𑌰𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑌵𑌾𑌰𑌣𑍈𑌃 ॥ 22 ॥
𑌦𑍇𑌵𑍋𑌪𑌵𑌾𑌹𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌷𑌣𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍈𑌃 ॥ 23 ॥
𑌫𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑍈𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌶𑌿𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌕𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌪𑌾𑌦𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌪𑌾𑌪𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌜𑌟𑌾𑌜𑍂𑌟𑌾𑌦𑍍𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥ 25 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌹𑌿𑌷𑍀𑌂 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌸𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌸𑌸𑌾𑌦 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿𑌬𑍇𑌰𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 26 ॥
𑌤𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌲𑌿𑌲𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌵𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌸𑍂𑌤𑌮𑌿𑌹𑍈𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑌸𑌾𑌮𑌹𑍇 ॥ 27 ॥
𑌅𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑌯𑌂 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌙𑍍𑌗𑍁𑌦𑍀𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌸𑌾𑌮𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌸𑌾𑌰𑌥𑍇 ॥ 28 ॥
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌰𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌮𑍃𑌗𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌾𑌢𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌉𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌮𑌿𑌙𑍍𑌗𑍁𑌦𑍀𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌤𑌦𑍋𑌪𑌯𑌯𑌤𑍁𑌰𑍍𑌹𑌯𑍈𑌃 ॥ 30 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌭𑌿𑌯𑌾𑌯 𑌤𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌰𑌥𑌾𑌦𑌵𑌾𑌤𑌰𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 31 ॥
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑍋𑌚𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑍂𑌲𑌗𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌮𑍁𑌪𑌤𑌸𑍍𑌥𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 ॥ 32 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌗𑍁𑌹𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌸𑌮𑌸𑍍𑌸𑌖𑌾 ।
𑌨𑌿𑌷𑌾𑌦𑌜𑌾𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌥𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌸 𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋𑌽𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 34 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌷𑌾𑌦𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛𑌦𑍍𑌗𑍁𑌹𑍇𑌨 𑌸𑌃 ॥ 35 ॥
𑌤𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌗𑍁𑌹𑍋 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌯𑌥𑌾𑌽𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌥𑍇𑌯𑌂 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌤𑍇 ॥ 36 ॥
𑌈𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍍𑌯𑌤𑌿𑌥𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌵𑌦𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌪𑍃𑌥𑌗𑍍𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍 ॥ 37 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍋𑌪𑌾𑌨𑌯𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍇𑌦𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌤𑌵𑍇𑌯𑌮𑌖𑌿𑌲𑌾 𑌮𑌹𑍀 ॥ 38 ॥
𑌵𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌧𑌿 𑌨𑌃 ।
𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍋𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍇𑌯𑌂 𑌚 𑌲𑍇𑌹𑍍𑌯𑌞𑍍𑌚𑍇𑌦𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌶𑌯𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌾𑌜𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌖𑌾𑌦𑌨𑌂 𑌚 𑌤𑍇 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑌂 𑌤𑍁 𑌗𑍁𑌹𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 40 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌭𑌿𑌗𑌮𑌾𑌚𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇𑌨 𑌚 ॥ 41 ॥
𑌭𑍁𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌪𑍀𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌡𑌯𑌨𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌹 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌹𑍍𑌯𑌰𑍋𑌗𑌂 𑌸𑌹 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍈𑌃 ।
𑌅𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌂 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍇 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌚 𑌧𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ॥ 42 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌦𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌦𑌨𑍁𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌹𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 ॥ 43 ॥
𑌕𑍁𑌶𑌚𑍀𑌰𑌾𑌜𑌿𑌨𑌧𑌰𑌂 𑌫𑌲𑌮𑍂𑌲𑌾𑌶𑌿𑌨𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌂 𑌵𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌖𑌾𑌦𑌨𑍇𑌨𑌾𑌹𑌮𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌕𑍇𑌨𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌏𑌤𑌾𑌵𑌤𑌾𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 45 ॥
𑌏𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌦𑌯𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 ।
𑌏𑌤𑍈𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑍈𑌰𑌶𑍍𑌵𑍈 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 46 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌾𑌨𑌂 𑌚 𑌖𑌾𑌦𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑍋𑌽𑌨𑍍𑌵𑌶𑌾𑌤𑍍 ।
𑌗𑍁𑌹𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 47 ॥
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌚𑍀𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑌨𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌲𑌮𑍇𑌵𑌾𑌦𑌦𑍇 𑌭𑍋𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑌾𑌽𑌽𑌹𑍃𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌶𑌯𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌸𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁𑌪𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 49 ॥
𑌗𑍁𑌹𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌹 𑌸𑍂𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑌨𑍁𑌭𑌾𑌷𑌯𑌨𑍍 ।
𑌅𑌨𑍍𑌵𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌪𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ॥ 50 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌶𑌯𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍀𑌮𑌤𑍋 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌖𑍋𑌚𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌤𑌦𑌾𑌵𑍍𑌯𑌤𑍀𑌯𑌾𑌯 𑌚𑌿𑌰𑍇𑌣 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 51 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
viśālān kosalān ramyān yātvā lakṣmaṇapūrvajaḥ |
ayodhyābhimukho dhīmān prāñjalirvākyamabravīt || 1 ||
āpṛcche tvāṃ purīśreṣṭhe kākutsthaparipālite |
daivatāni ca yāni tvāṃ pālayanti vasanti ca || 2 ||
nivṛttavanavāsastvāmanṛṇo jagatīpateḥ |
punardrakṣyāmi mātrā ca pitrā ca saha saṅgataḥ || 3 ||
tato rudhiratāmrākṣo bhujamudyamya dakṣiṇam |
aśrupūrṇamukho dīno'bravījjānapadaṃ janam || 4 ||
anukrośo dayā caiva yathārhaṃ mayi vaḥ kṛtaḥ |
ciraṃ duḥkhasya pāpīyo gamyatāmarthasiddhaye || 5 ||
te'bhivādya mahātmānaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam |
vilapanto narā ghoraṃ vyatiṣṭhanta kvacit kvacit || 6 ||
tathā vilapatāṃ teṣāmatṛptānāṃ ca rāghavaḥ |
acakṣurviṣayaṃ prāyādyathārkaḥ kṣaṇadāmukhe || 7 ||
tato dhānyadhanopetān dānaśīlajanān śivān |
akutaścidbhayān ramyāṃścaityayūpasamāvṛtān || 8 ||
udyānāmravanopetān sampannasalilāśayān |
tuṣṭapuṣṭajanākīrṇān gokulākulasevitān || 9 ||
lakṣaṇīyānnarendrāṇāṃ brahmaghoṣābhināditān |
rathena puruṣavyāghraḥ kosalānatyavartata || 10 ||
madhyenamuditaṃ sphītaṃ ramyodyānasamākulam |
rājyaṃ bhogyaṃ narendrāṇāṃ yayau dhṛtimatāṃ varaḥ || 11 ||
tata stripathagāṃ divyāṃ śivatoyāmaśaivalām |
dadarśa rāghavo gaṅgāṃ puṇyāmṛṣiniṣevitām || 12 ||
āśramairavidūrasthaiḥ śrīmadbhissamalaṅkṛtām |
kāle'psarobhirhṛṣṭābhi ssevitāmbhohradāṃ śivām || 13 ||
devadānavagandharvaiḥ kinnarairupaśobhitām |
nānāgandharvapatnībhi ssevitāṃ satataṃ śivām || 14 ||
devā''krīḍaśatākīrṇāṃ devodyānaśatāyutām |
devārthamākāśagamāṃ vikhyātāṃ devapadminīm || 15 ||
jalāghātāṭṭahāsogrāṃ phenanirmalahāsinīm |
kvacidveṇīkṛtajalāṃ kvacidāvartaśobhitām || 16 ||
kvacit stimitagambhīrāṃ kvacidvegajalākulām |
kvacidgambhīranirghoṣāṃ kvacidbhairavanisvanām || 17 ||
devasaṅghāplutajalāṃ nirmalotpalaśobhitām |
kvacidābhogapulināṃ kvacinnirmalavālukām || 18 ||
haṃsasārasasaṅghuṣṭāṃ cakravākopakūjitām |
sadā madaiśca vihagairabhisannāditāntarām || 19 ||
kvacittīraruhairvṛkṣairmālābhirivaśobhitām |
kvacitphullotpalacchannāṃ kvacitpadmavanākulām || 20 ||
kvacitkumudaṣaṇḍaiśca kuḍmalairupaśobhitām |
nānāpuṣparajodhvastāṃ samadāmiva ca kvacit || 21 ||
vyapetamalasaṅghātāṃ maṇinirmaladarśanām |
diśāgajairvanagajai rmattaiśca varavāraṇaiḥ || 22 ||
devopavāhyaiśca muhussannāditavanāntarām |
pramadāmiva yatnena bhūṣitāṃ bhūṣaṇottamaiḥ || 23 ||
phalaiḥ puṣpaiḥ kisalayairvṛtāṃ gulmairdvijaistathā |
śiṃśumāraiśca nakraiśca bhujaṅgaiśca niṣevitām || 24 ||
viṣṇupādacyutāṃ divyāmapāpāṃ pāpanāśinīm |
tāṃ śaṅkarajaṭājūṭādbhraṣṭāṃ sāgaratejasā || 25 ||
samudramahiṣīṃ gaṅgāṃ sārasakrauñcanāditām |
āsasāda mahābāhuḥ śṛṅgiberapuraṃ prati || 26 ||
tāmūrmikalilāvartāmanvavekṣya mahārathaḥ |
sumantramabravītsūtamihaivādya vasāmahe || 27 ||
avidūrādayaṃ nadyā bahupuṣpapravālavān |
sumahāniṅgudīvṛkṣo vasāmo'traiva sārathe || 28 ||
drakṣyāma ssaritāṃ śreṣṭhāṃ sammānyasalilāṃ śivām |
devadānavagandharvamṛgamānuṣapakṣiṇām || 29 ||
lakṣmaṇaśca sumantraśca bāḍhamityeva rāghavam |
uktvā tamiṅgudīvṛkṣaṃ tadopayayaturhayaiḥ || 30 ||
rāmo'bhiyāya taṃ ramyaṃ vṛkṣamikṣvākunandanaḥ |
rathādavātarattasmātsabhārya ssahalakṣmaṇaḥ || 31 ||
sumantro'pyavatīryāsmānmocayitvā hayottamān |
vṛkṣamūlagataṃ rāmamupatasthe kṛtāñjaliḥ || 32 ||
tatra rājā guho nāma rāmasyātmasamassakhā |
niṣādajātyo balavān sthapatiśceti viśrutaḥ || 33 ||
sa śṛtvā puruṣavyāghraṃ rāmaṃ viṣayamāgatam |
vṛddhaiḥ parivṛto'mātyaiḥ jñātibhiścābhyupāgataḥ || 34 ||
tato niṣādādhipatiṃ dṛṣṭvā dūrādupasthitam |
saha saumitriṇā rāma ssamāgacchadguhena saḥ || 35 ||
tamārtassampariṣvajya guho rāghavamabravīt |
yathā'yodhyā tatheyaṃ te rāma kiṃ karavāṇi te || 36 ||
īdṛśaṃ hi mahābāho kaḥ prāpsyatyatithiṃ priyam |
tato guṇavadannādyamupādāya pṛthagvidham || 37 ||
arghyaṃ copānayatkṣipraṃ vākyaṃ cedamuvāca ha |
svāgataṃ te mahābāho taveyamakhilā mahī || 38 ||
vayaṃ preṣyā bhavānbhartā sādhu rājyaṃ praśādhi naḥ |
bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca lehyañcedamupasthitam || 39 ||
śayanāni ca mukhyāni vājināṃ khādanaṃ ca te |
evaṃ bruvāṇaṃ tu guhaṃ rāghavaḥ pratyuvāca ha || 40 ||
arcitāścaiva hṛṣṭāśca bhavatā sarvathā vayam |
padbhyāmabhigamāccaiva snehasandarśanena ca || 41 ||
bhujābhyāṃ sādhu pīnābhyāṃ pīḍayanvākyamabravīt |
diṣṭyā tvāṃ guha paśyāmi hyarogaṃ saha bāndhavaiḥ |
api te kuśalaṃ rāṣṭre mitreṣu ca dhaneṣu ca || 42 ||
yattvidaṃ bhavatā kiñcitprītyā samupakalpitam |
sarvaṃ tadanujānāmi na hi varte pratigrahe || 43 ||
kuśacīrājinadharaṃ phalamūlāśinaṃ ca mām |
viddhi praṇihitaṃ dharme tāpasaṃ vanagocaram || 44 ||
aśvānāṃ khādanenāhamarthī nānyena kenacit |
etāvatā'tra bhavatā bhaviṣyāmi supūjitaḥ || 45 ||
ete hi dayitā rājñaḥ piturdaśarathasya me |
etaissuvihitairaśvai bhaviṣyāmyahamarcitaḥ || 46 ||
aśvānāṃ pratipānaṃ ca khādanaṃ caiva so'nvaśāt |
guhastatraiva puruṣāṃ stvaritaṃ dīyatāmiti || 47 ||
tataścīrottarāsaṅgaḥ sandhyāmanvāsya paścimām |
jalamevādade bhojyaṃ lakṣmaṇenā''hṛtaṃ svayam || 48 ||
tasya bhūmau śayānasya pādau prakṣālya lakṣmaṇaḥ |
sabhāryasya tato'bhyetya tasthau vṛkṣamupāśritaḥ || 49 ||
guho'pi saha sūtena saumitrimanubhāṣayan |
anvajāgrattato rāmamapramatto dhanurdharaḥ || 50 ||
tathā śayānasya tato'sya dhīmato yaśasvino dāśarathermahātmanaḥ |
adṛṣṭaduḥkhasya sukhocitasya sā tadāvyatīyāya cireṇa śarvarī || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
विशालान् कोसलान् रम्यान् यात्वा लक्ष्मणपूर्वजः ।
अयोध्याभिमुखो धीमान् प्राञ्जलिर्वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
आपृच्छे त्वां पुरीश्रेष्ठे काकुत्स्थपरिपालिते ।
दैवतानि च यानि त्वां पालयन्ति वसन्ति च ॥ 2 ॥
निवृत्तवनवासस्त्वामनृणो जगतीपतेः ।
पुनर्द्रक्ष्यामि मात्रा च पित्रा च सह सङ्गतः ॥ 3 ॥
ततो रुधिरताम्राक्षो भुजमुद्यम्य दक्षिणम् ।
अश्रुपूर्णमुखो दीनोऽब्रवीज्जानपदं जनम् ॥ 4 ॥
अनुक्रोशो दया चैव यथार्हं मयि वः कृतः ।
चिरं दुःखस्य पापीयो गम्यतामर्थसिद्धये ॥ 5 ॥
तेऽभिवाद्य महात्मानं कृत्वा चापि प्रदक्षिणम् ।
विलपन्तो नरा घोरं व्यतिष्ठन्त क्वचित् क्वचित् ॥ 6 ॥
तथा विलपतां तेषामतृप्तानां च राघवः ।
अचक्षुर्विषयं प्रायाद्यथार्कः क्षणदामुखे ॥ 7 ॥
ततो धान्यधनोपेतान् दानशीलजनान् शिवान् ।
अकुतश्चिद्भयान् रम्यांश्चैत्ययूपसमावृतान् ॥ 8 ॥
उद्यानाम्रवनोपेतान् सम्पन्नसलिलाशयान् ।
तुष्टपुष्टजनाकीर्णान् गोकुलाकुलसेवितान् ॥ 9 ॥
लक्षणीयान्नरेन्द्राणां ब्रह्मघोषाभिनादितान् ।
रथेन पुरुषव्याघ्रः कोसलानत्यवर्तत ॥ 10 ॥
मध्येनमुदितं स्फीतं रम्योद्यानसमाकुलम् ।
राज्यं भोग्यं नरेन्द्राणां ययौ धृतिमतां वरः ॥ 11 ॥
तत स्त्रिपथगां दिव्यां शिवतोयामशैवलाम् ।
ददर्श राघवो गङ्गां पुण्यामृषिनिषेविताम् ॥ 12 ॥
आश्रमैरविदूरस्थैः श्रीमद्भिस्समलङ्कृताम् ।
कालेऽप्सरोभिर्हृष्टाभि स्सेविताम्भोह्रदां शिवाम् ॥ 13 ॥
देवदानवगन्धर्वैः किन्नरैरुपशोभिताम् ।
नानागन्धर्वपत्नीभि स्सेवितां सततं शिवाम् ॥ 14 ॥
देवाऽऽक्रीडशताकीर्णां देवोद्यानशतायुताम् ।
देवार्थमाकाशगमां विख्यातां देवपद्मिनीम् ॥ 15 ॥
जलाघाताट्टहासोग्रां फेननिर्मलहासिनीम् ।
क्वचिद्वेणीकृतजलां क्वचिदावर्तशोभिताम् ॥ 16 ॥
क्वचित् स्तिमितगम्भीरां क्वचिद्वेगजलाकुलाम् ।
क्वचिद्गम्भीरनिर्घोषां क्वचिद्भैरवनिस्वनाम् ॥ 17 ॥
देवसङ्घाप्लुतजलां निर्मलोत्पलशोभिताम् ।
क्वचिदाभोगपुलिनां क्वचिन्निर्मलवालुकाम् ॥ 18 ॥
हंससारससङ्घुष्टां चक्रवाकोपकूजिताम् ।
सदा मदैश्च विहगैरभिसन्नादितान्तराम् ॥ 19 ॥
क्वचित्तीररुहैर्वृक्षैर्मालाभिरिवशोभिताम् ।
क्वचित्फुल्लोत्पलच्छन्नां क्वचित्पद्मवनाकुलाम् ॥ 20 ॥
क्वचित्कुमुदषण्डैश्च कुड्मलैरुपशोभिताम् ।
नानापुष्परजोध्वस्तां समदामिव च क्वचित् ॥ 21 ॥
व्यपेतमलसङ्घातां मणिनिर्मलदर्शनाम् ।
दिशागजैर्वनगजै र्मत्तैश्च वरवारणैः ॥ 22 ॥
देवोपवाह्यैश्च मुहुस्सन्नादितवनान्तराम् ।
प्रमदामिव यत्नेन भूषितां भूषणोत्तमैः ॥ 23 ॥
फलैः पुष्पैः किसलयैर्वृतां गुल्मैर्द्विजैस्तथा ।
शिंशुमारैश्च नक्रैश्च भुजङ्गैश्च निषेविताम् ॥ 24 ॥
विष्णुपादच्युतां दिव्यामपापां पापनाशिनीम् ।
तां शङ्करजटाजूटाद्भ्रष्टां सागरतेजसा ॥ 25 ॥
समुद्रमहिषीं गङ्गां सारसक्रौञ्चनादिताम् ।
आससाद महाबाहुः शृङ्गिबेरपुरं प्रति ॥ 26 ॥
तामूर्मिकलिलावर्तामन्ववेक्ष्य महारथः ।
सुमन्त्रमब्रवीत्सूतमिहैवाद्य वसामहे ॥ 27 ॥
अविदूरादयं नद्या बहुपुष्पप्रवालवान् ।
सुमहानिङ्गुदीवृक्षो वसामोऽत्रैव सारथे ॥ 28 ॥
द्रक्ष्याम स्सरितां श्रेष्ठां सम्मान्यसलिलां शिवाम् ।
देवदानवगन्धर्वमृगमानुषपक्षिणाम् ॥ 29 ॥
लक्ष्मणश्च सुमन्त्रश्च बाढमित्येव राघवम् ।
उक्त्वा तमिङ्गुदीवृक्षं तदोपययतुर्हयैः ॥ 30 ॥
रामोऽभियाय तं रम्यं वृक्षमिक्ष्वाकुनन्दनः ।
रथादवातरत्तस्मात्सभार्य स्सहलक्ष्मणः ॥ 31 ॥
सुमन्त्रोऽप्यवतीर्यास्मान्मोचयित्वा हयोत्तमान् ।
वृक्षमूलगतं राममुपतस्थे कृताञ्जलिः ॥ 32 ॥
तत्र राजा गुहो नाम रामस्यात्मसमस्सखा ।
निषादजात्यो बलवान् स्थपतिश्चेति विश्रुतः ॥ 33 ॥
स शृत्वा पुरुषव्याघ्रं रामं विषयमागतम् ।
वृद्धैः परिवृतोऽमात्यैः ज्ञातिभिश्चाभ्युपागतः ॥ 34 ॥
ततो निषादाधिपतिं दृष्ट्वा दूरादुपस्थितम् ।
सह सौमित्रिणा राम स्समागच्छद्गुहेन सः ॥ 35 ॥
तमार्तस्सम्परिष्वज्य गुहो राघवमब्रवीत् ।
यथाऽयोध्या तथेयं ते राम किं करवाणि ते ॥ 36 ॥
ईदृशं हि महाबाहो कः प्राप्स्यत्यतिथिं प्रियम् ।
ततो गुणवदन्नाद्यमुपादाय पृथग्विधम् ॥ 37 ॥
अर्घ्यं चोपानयत्क्षिप्रं वाक्यं चेदमुवाच ह ।
स्वागतं ते महाबाहो तवेयमखिला मही ॥ 38 ॥
वयं प्रेष्या भवान्भर्ता साधु राज्यं प्रशाधि नः ।
भक्ष्यं भोज्यं च पेयं च लेह्यञ्चेदमुपस्थितम् ॥ 39 ॥
शयनानि च मुख्यानि वाजिनां खादनं च ते ।
एवं ब्रुवाणं तु गुहं राघवः प्रत्युवाच ह ॥ 40 ॥
अर्चिताश्चैव हृष्टाश्च भवता सर्वथा वयम् ।
पद्भ्यामभिगमाच्चैव स्नेहसन्दर्शनेन च ॥ 41 ॥
भुजाभ्यां साधु पीनाभ्यां पीडयन्वाक्यमब्रवीत् ।
दिष्ट्या त्वां गुह पश्यामि ह्यरोगं सह बान्धवैः ।
अपि ते कुशलं राष्ट्रे मित्रेषु च धनेषु च ॥ 42 ॥
यत्त्विदं भवता किञ्चित्प्रीत्या समुपकल्पितम् ।
सर्वं तदनुजानामि न हि वर्ते प्रतिग्रहे ॥ 43 ॥
कुशचीराजिनधरं फलमूलाशिनं च माम् ।
विद्धि प्रणिहितं धर्मे तापसं वनगोचरम् ॥ 44 ॥
अश्वानां खादनेनाहमर्थी नान्येन केनचित् ।
एतावताऽत्र भवता भविष्यामि सुपूजितः ॥ 45 ॥
एते हि दयिता राज्ञः पितुर्दशरथस्य मे ।
एतैस्सुविहितैरश्वै भविष्याम्यहमर्चितः ॥ 46 ॥
अश्वानां प्रतिपानं च खादनं चैव सोऽन्वशात् ।
गुहस्तत्रैव पुरुषां स्त्वरितं दीयतामिति ॥ 47 ॥
ततश्चीरोत्तरासङ्गः सन्ध्यामन्वास्य पश्चिमाम् ।
जलमेवाददे भोज्यं लक्ष्मणेनाऽऽहृतं स्वयम् ॥ 48 ॥
तस्य भूमौ शयानस्य पादौ प्रक्षाल्य लक्ष्मणः ।
सभार्यस्य ततोऽभ्येत्य तस्थौ वृक्षमुपाश्रितः ॥ 49 ॥
गुहोऽपि सह सूतेन सौमित्रिमनुभाषयन् ।
अन्वजाग्रत्ततो राममप्रमत्तो धनुर्धरः ॥ 50 ॥
तथा शयानस्य ततोऽस्य धीमतो यशस्विनो दाशरथेर्महात्मनः ।
अदृष्टदुःखस्य सुखोचितस्य सा तदाव्यतीयाय चिरेण शर्वरी ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
viśālān kosalān ramyān yātvā lakṣmaṇapūrvajaḥ |
ayodhyābhimukho dhīmān prāñjalirvākyamabravīt || 1 ||
āpṛcche tvāṃ purīśreṣṭhe kākutsthaparipālite |
daivatāni ca yāni tvāṃ pālayanti vasanti ca || 2 ||
nivṛttavanavāsastvāmanṛṇo jagatīpateḥ |
punardrakṣyāmi mātrā ca pitrā ca saha saṅgataḥ || 3 ||
tato rudhiratāmrākṣo bhujamudyamya dakṣiṇam |
aśrupūrṇamukho dīno'bravījjānapadaṃ janam || 4 ||
anukrośo dayā caiva yathārhaṃ mayi vaḥ kṛtaḥ |
ciraṃ duḥkhasya pāpīyo gamyatāmarthasiddhaye || 5 ||
te'bhivādya mahātmānaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam |
vilapanto narā ghoraṃ vyatiṣṭhanta kvacit kvacit || 6 ||
tathā vilapatāṃ teṣāmatṛptānāṃ ca rāghavaḥ |
acakṣurviṣayaṃ prāyādyathārkaḥ kṣaṇadāmukhe || 7 ||
tato dhānyadhanopetān dānaśīlajanān śivān |
akutaścidbhayān ramyāṃścaityayūpasamāvṛtān || 8 ||
udyānāmravanopetān sampannasalilāśayān |
tuṣṭapuṣṭajanākīrṇān gokulākulasevitān || 9 ||
lakṣaṇīyānnarendrāṇāṃ brahmaghoṣābhināditān |
rathena puruṣavyāghraḥ kosalānatyavartata || 10 ||
madhyenamuditaṃ sphītaṃ ramyodyānasamākulam |
rājyaṃ bhogyaṃ narendrāṇāṃ yayau dhṛtimatāṃ varaḥ || 11 ||
tata stripathagāṃ divyāṃ śivatoyāmaśaivalām |
dadarśa rāghavo gaṅgāṃ puṇyāmṛṣiniṣevitām || 12 ||
āśramairavidūrasthaiḥ śrīmadbhissamalaṅkṛtām |
kāle'psarobhirhṛṣṭābhi ssevitāmbhohradāṃ śivām || 13 ||
devadānavagandharvaiḥ kinnarairupaśobhitām |
nānāgandharvapatnībhi ssevitāṃ satataṃ śivām || 14 ||
devā''krīḍaśatākīrṇāṃ devodyānaśatāyutām |
devārthamākāśagamāṃ vikhyātāṃ devapadminīm || 15 ||
jalāghātāṭṭahāsogrāṃ phenanirmalahāsinīm |
kvacidveṇīkṛtajalāṃ kvacidāvartaśobhitām || 16 ||
kvacit stimitagambhīrāṃ kvacidvegajalākulām |
kvacidgambhīranirghoṣāṃ kvacidbhairavanisvanām || 17 ||
devasaṅghāplutajalāṃ nirmalotpalaśobhitām |
kvacidābhogapulināṃ kvacinnirmalavālukām || 18 ||
haṃsasārasasaṅghuṣṭāṃ cakravākopakūjitām |
sadā madaiśca vihagairabhisannāditāntarām || 19 ||
kvacittīraruhairvṛkṣairmālābhirivaśobhitām |
kvacitphullotpalacchannāṃ kvacitpadmavanākulām || 20 ||
kvacitkumudaṣaṇḍaiśca kuḍmalairupaśobhitām |
nānāpuṣparajodhvastāṃ samadāmiva ca kvacit || 21 ||
vyapetamalasaṅghātāṃ maṇinirmaladarśanām |
diśāgajairvanagajai rmattaiśca varavāraṇaiḥ || 22 ||
devopavāhyaiśca muhussannāditavanāntarām |
pramadāmiva yatnena bhūṣitāṃ bhūṣaṇottamaiḥ || 23 ||
phalaiḥ puṣpaiḥ kisalayairvṛtāṃ gulmairdvijaistathā |
śiṃśumāraiśca nakraiśca bhujaṅgaiśca niṣevitām || 24 ||
viṣṇupādacyutāṃ divyāmapāpāṃ pāpanāśinīm |
tāṃ śaṅkarajaṭājūṭādbhraṣṭāṃ sāgaratejasā || 25 ||
samudramahiṣīṃ gaṅgāṃ sārasakrauñcanāditām |
āsasāda mahābāhuḥ śṛṅgiberapuraṃ prati || 26 ||
tāmūrmikalilāvartāmanvavekṣya mahārathaḥ |
sumantramabravītsūtamihaivādya vasāmahe || 27 ||
avidūrādayaṃ nadyā bahupuṣpapravālavān |
sumahāniṅgudīvṛkṣo vasāmo'traiva sārathe || 28 ||
drakṣyāma ssaritāṃ śreṣṭhāṃ sammānyasalilāṃ śivām |
devadānavagandharvamṛgamānuṣapakṣiṇām || 29 ||
lakṣmaṇaśca sumantraśca bāḍhamityeva rāghavam |
uktvā tamiṅgudīvṛkṣaṃ tadopayayaturhayaiḥ || 30 ||
rāmo'bhiyāya taṃ ramyaṃ vṛkṣamikṣvākunandanaḥ |
rathādavātarattasmātsabhārya ssahalakṣmaṇaḥ || 31 ||
sumantro'pyavatīryāsmānmocayitvā hayottamān |
vṛkṣamūlagataṃ rāmamupatasthe kṛtāñjaliḥ || 32 ||
tatra rājā guho nāma rāmasyātmasamassakhā |
niṣādajātyo balavān sthapatiśceti viśrutaḥ || 33 ||
sa śṛtvā puruṣavyāghraṃ rāmaṃ viṣayamāgatam |
vṛddhaiḥ parivṛto'mātyaiḥ jñātibhiścābhyupāgataḥ || 34 ||
tato niṣādādhipatiṃ dṛṣṭvā dūrādupasthitam |
saha saumitriṇā rāma ssamāgacchadguhena saḥ || 35 ||
tamārtassampariṣvajya guho rāghavamabravīt |
yathā'yodhyā tatheyaṃ te rāma kiṃ karavāṇi te || 36 ||
īdṛśaṃ hi mahābāho kaḥ prāpsyatyatithiṃ priyam |
tato guṇavadannādyamupādāya pṛthagvidham || 37 ||
arghyaṃ copānayatkṣipraṃ vākyaṃ cedamuvāca ha |
svāgataṃ te mahābāho taveyamakhilā mahī || 38 ||
vayaṃ preṣyā bhavānbhartā sādhu rājyaṃ praśādhi naḥ |
bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca lehyañcedamupasthitam || 39 ||
śayanāni ca mukhyāni vājināṃ khādanaṃ ca te |
evaṃ bruvāṇaṃ tu guhaṃ rāghavaḥ pratyuvāca ha || 40 ||
arcitāścaiva hṛṣṭāśca bhavatā sarvathā vayam |
padbhyāmabhigamāccaiva snehasandarśanena ca || 41 ||
bhujābhyāṃ sādhu pīnābhyāṃ pīḍayanvākyamabravīt |
diṣṭyā tvāṃ guha paśyāmi hyarogaṃ saha bāndhavaiḥ |
api te kuśalaṃ rāṣṭre mitreṣu ca dhaneṣu ca || 42 ||
yattvidaṃ bhavatā kiñcitprītyā samupakalpitam |
sarvaṃ tadanujānāmi na hi varte pratigrahe || 43 ||
kuśacīrājinadharaṃ phalamūlāśinaṃ ca mām |
viddhi praṇihitaṃ dharme tāpasaṃ vanagocaram || 44 ||
aśvānāṃ khādanenāhamarthī nānyena kenacit |
etāvatā'tra bhavatā bhaviṣyāmi supūjitaḥ || 45 ||
ete hi dayitā rājñaḥ piturdaśarathasya me |
etaissuvihitairaśvai bhaviṣyāmyahamarcitaḥ || 46 ||
aśvānāṃ pratipānaṃ ca khādanaṃ caiva so'nvaśāt |
guhastatraiva puruṣāṃ stvaritaṃ dīyatāmiti || 47 ||
tataścīrottarāsaṅgaḥ sandhyāmanvāsya paścimām |
jalamevādade bhojyaṃ lakṣmaṇenā''hṛtaṃ svayam || 48 ||
tasya bhūmau śayānasya pādau prakṣālya lakṣmaṇaḥ |
sabhāryasya tato'bhyetya tasthau vṛkṣamupāśritaḥ || 49 ||
guho'pi saha sūtena saumitrimanubhāṣayan |
anvajāgrattato rāmamapramatto dhanurdharaḥ || 50 ||
tathā śayānasya tato'sya dhīmato yaśasvino dāśarathermahātmanaḥ |
adṛṣṭaduḥkhasya sukhocitasya sā tadāvyatīyāya cireṇa śarvarī || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.