𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
. 𑌜𑌨𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌇𑌤𑌿 𑌹𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌸𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌦𑍇𑌶 𑌹 ।
𑌧𑌨𑍁𑌰𑌾𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌜𑌨𑌕𑍇𑌨 𑌸𑌮𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌸𑌚𑌿𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 ॥ 3 ॥
𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍂𑌷𑌾𑌮𑌷𑍍𑌟𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍂𑌹𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌨 ॥ 4 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌤𑍁 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍂𑌷𑌾𑌮𑌾𑌯𑌸𑍀𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ।
𑌸𑍁𑌰𑍋𑌪𑌮𑌂 𑌤𑍇 𑌜𑌨𑌕𑌮𑍂𑌚𑍁𑌰𑍍𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 5 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌜𑌭𑌿𑌃 ।
𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌧𑌿𑌪 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌯𑌦𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ॥ 6 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌪𑍋 𑌵𑌚𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑌭𑌾𑌷𑌤 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍗 𑌚𑍋𑌭𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗 ॥ 7 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌜𑌨𑌕𑍈𑌰𑌭𑌿𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌅𑌶𑌕𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 8 ॥
𑌨𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑌗𑌣𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾 𑌨 𑌚 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌯𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌮𑌹𑍋𑌰𑌗𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌕𑍍𑌵 𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌪𑍂𑌰𑌣𑍇 ।
𑌆𑌰𑍋𑌪𑌣𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌯𑍋𑌗𑍇 𑌵𑍇𑌪𑌨𑍇 𑌤𑍋𑌲𑌨𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌾 ॥ 10 ॥
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌨𑍀𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗 𑌅𑌨𑌯𑍋𑌃 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌃 ॥ 11 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌰𑌾𑌮 𑌧𑌨𑍁𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌇𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍍𑌷𑍇𑌰𑍍𑌵𑌚𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ।
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍂𑌷𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌮𑌪𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌨𑍁𑌰𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 13 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌾𑌮𑍀𑌹 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾 ।
𑌯𑌤𑍍𑌨𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍋𑌲𑌨𑍇 𑌪𑍂𑌰𑌣𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌾 ॥ 14 ॥
𑌬𑌾𑌢𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌭𑌾𑌷𑌤 ।
𑌲𑍀𑌲𑌯𑌾 𑌸 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹 𑌵𑌚𑌨𑌾𑌨𑍍𑌮𑍁𑌨𑍇𑌃 ॥ 15 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌬𑌹𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌆𑌰𑍋𑌪𑌯𑌤𑍍𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌲𑍀𑌲𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ॥ 16 ॥
𑌆𑌰𑍋𑌪𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ।
𑌤𑌦𑍍𑌬𑌭𑌞𑍍𑌜 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑌾𑌤𑌸𑌮𑌨𑌿𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌕𑌮𑍍𑌪𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 18 ॥
𑌨𑌿𑌪𑍇𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇𑌨 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌵𑌰𑍍𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍗 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍗 ॥ 19 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌨𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌤𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌸𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌨 𑌤𑌰𑍍𑌕𑌿𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌯𑌾 ॥ 21 ॥
𑌜𑌨𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌤𑌾 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌮𑌮 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌚 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌶𑍁𑌲𑍍𑌕𑍇𑌤𑌿 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌤𑌾 ॥ 23 ॥
𑌭𑌵𑌤𑍋𑌽𑌨𑍁𑌮𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌮𑌮 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌥𑍈𑌃 ॥ 24 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌰𑌾𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌮𑌮 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌶𑍁𑌲𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 25 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌚 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌯 𑌵𑍈 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌯𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌾𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌹 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌚𑌾𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 27 ॥
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑌥𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌮𑌾𑌨𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌚 𑌨𑍃𑌪𑌂 𑌤𑌦𑌾 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
. janakasya vacaśśrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
dhanurdarśaya rāmāya iti hovāca pārthivam || 1 ||
tatassa rājā janakaḥ sāmantānvyādideśa ha |
dhanurānīyatāṃ divyaṃ gandhamālyavibhūṣitam || 2 ||
janakena samādiṣṭāḥ sacivā prāviśan purīm |
taddhanuḥ purataḥ kṛtvā nirjagmuḥ pārthivājñayā || 3 ||
nṛṇāṃ śatāni pañcāśadvyāyatānāṃ mahātmanām |
mañjūṣāmaṣṭacakrāṃ tāṃ samūhuste kathañcana || 4 ||
tāmādāya tu mañjūṣāmāyasīṃ yatra taddhanuḥ |
suropamaṃ te janakamūcurnṛpatimantriṇaḥ || 5 ||
idaṃ dhanurvaraṃ rājan pūjitaṃ sarvarājabhiḥ |
mithilādhipa rājendra darśanīyaṃ yadicchasi || 6 ||
teṣāṃ nṛpo vacaḥ śrutvā kṛtāñjalirabhāṣata |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ tau cobhau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman janakairabhipūjitam |
rājabhiśca mahāvīryaiḥ aśaktaiḥ pūrituṃ purā || 8 ||
naitatsuragaṇāssarve nāsurā na ca rākṣasāḥ |
gandharvayakṣapravarāḥ sakinnaramahoragāḥ || 9 ||
kva gatirmānuṣāṇāṃ ca dhanuṣo'sya prapūraṇe |
āropaṇe samāyoge vepane tolane'pi vā || 10 ||
tadetaddhanuṣāṃ śreṣṭhamānītaṃ munipuṅgava |
darśayaitanmahābhāga anayoḥ rājaputrayoḥ || 11 ||
viśvāmitrastu dharmātmā śrutvā janakabhāṣitam |
vatsa rāma dhanuḥ paśya iti rāghavamabravīt || 12 ||
brahmarṣervacanādrāmo yatra tiṣṭhati taddhanuḥ |
mañjūṣāṃ tāmapāvṛtya dṛṣṭvā dhanurathābravīt || 13 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman saṃspṛśāmīha pāṇinā |
yatnavāṃśca bhaviṣyāmi tolane pūraṇe'pi vā || 14 ||
bāḍhamityeva taṃ rājā muniśca samabhāṣata |
līlayā sa dhanurmadhye jagrāha vacanānmuneḥ || 15 ||
paśyatāṃ nṛpasahasrāṇāṃ bahūnāṃ raghunandanaḥ |
āropayatsa dharmātmā salīlamiva taddhanuḥ || 16 ||
āropayitvā dharmātmā pūrayāmāsa taddhanuḥ |
tadbabhañja dhanurmadhye naraśreṣṭho mahāyaśāḥ || 17 ||
tasya śabdo mahānāsīt nirghātasamanisvanaḥ |
bhūmikampaśca sumahān parvatasyeva dīryataḥ || 18 ||
nipetuśca narā ssarve tena śabdena mohitāḥ |
varjayitvā munivaraṃ rājānaṃ tau ca rāghavau || 19 ||
pratyāśvaste jane tasminrājā vigatasādhvasaḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ vākyajño munipuṅgavam || 20 ||
bhagavan dṛṣṭavīryo me rāmo daśarathātmajaḥ |
atyadbhutamacintyaṃ ca na tarkitamidaṃ mayā || 21 ||
janakānāṃ kule kīrtimāhariṣyati me sutā |
sītā bhartāramāsādya rāmaṃ daśarathātmajam || 22 ||
mama satyā pratijñā ca vīryaśulketi kauśika |
sītā prāṇairbahumatā deyā rāmāya me sutā || 23 ||
bhavato'numate brahman śīghraṃ gacchantu mantriṇaḥ |
mama kauśika bhadraṃ te ayodhyāṃ tvaritā rathaiḥ || 24 ||
rājānaṃ praśritairvākyairānayantu puraṃ mama |
pradānaṃ vīryaśulkāyāḥ kathayantu ca sarvaśaḥ || 25 ||
muniguptau ca kākutsthau kathayantu nṛpāya vai |
prīyamāṇaṃ tu rājānamānayantu suśīghragāḥ || 26 ||
kauśikaśca tathetyāha rājā cābhāṣya mantriṇaḥ || 27 ||
ayodhyāṃ preṣayāmāsa dharmātmā kṛtaśāsanān |
yathāvṛttaṃ samākhyātumānetuṃ ca nṛpaṃ tadā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तषष्टितमस्सर्गः ।
. जनकस्य वचश्श्रुत्वा विश्वामित्रो महामुनिः ।
धनुर्दर्शय रामाय इति होवाच पार्थिवम् ॥ 1 ॥
ततस्स राजा जनकः सामन्तान्व्यादिदेश ह ।
धनुरानीयतां दिव्यं गन्धमाल्यविभूषितम् ॥ 2 ॥
जनकेन समादिष्टाः सचिवा प्राविशन् पुरीम् ।
तद्धनुः पुरतः कृत्वा निर्जग्मुः पार्थिवाज्ञया ॥ 3 ॥
नृणां शतानि पञ्चाशद्व्यायतानां महात्मनाम् ।
मञ्जूषामष्टचक्रां तां समूहुस्ते कथञ्चन ॥ 4 ॥
तामादाय तु मञ्जूषामायसीं यत्र तद्धनुः ।
सुरोपमं ते जनकमूचुर्नृपतिमन्त्रिणः ॥ 5 ॥
इदं धनुर्वरं राजन् पूजितं सर्वराजभिः ।
मिथिलाधिप राजेन्द्र दर्शनीयं यदिच्छसि ॥ 6 ॥
तेषां नृपो वचः श्रुत्वा कृताञ्जलिरभाषत ।
विश्वामित्रं महात्मानं तौ चोभौ रामलक्ष्मणौ ॥ 7 ॥
इदं धनुर्वरं ब्रह्मन् जनकैरभिपूजितम् ।
राजभिश्च महावीर्यैः अशक्तैः पूरितुं पुरा ॥ 8 ॥
नैतत्सुरगणास्सर्वे नासुरा न च राक्षसाः ।
गन्धर्वयक्षप्रवराः सकिन्नरमहोरगाः ॥ 9 ॥
क्व गतिर्मानुषाणां च धनुषोऽस्य प्रपूरणे ।
आरोपणे समायोगे वेपने तोलनेऽपि वा ॥ 10 ॥
तदेतद्धनुषां श्रेष्ठमानीतं मुनिपुङ्गव ।
दर्शयैतन्महाभाग अनयोः राजपुत्रयोः ॥ 11 ॥
विश्वामित्रस्तु धर्मात्मा श्रुत्वा जनकभाषितम् ।
वत्स राम धनुः पश्य इति राघवमब्रवीत् ॥ 12 ॥
ब्रह्मर्षेर्वचनाद्रामो यत्र तिष्ठति तद्धनुः ।
मञ्जूषां तामपावृत्य दृष्ट्वा धनुरथाब्रवीत् ॥ 13 ॥
इदं धनुर्वरं ब्रह्मन् संस्पृशामीह पाणिना ।
यत्नवांश्च भविष्यामि तोलने पूरणेऽपि वा ॥ 14 ॥
बाढमित्येव तं राजा मुनिश्च समभाषत ।
लीलया स धनुर्मध्ये जग्राह वचनान्मुनेः ॥ 15 ॥
पश्यतां नृपसहस्राणां बहूनां रघुनन्दनः ।
आरोपयत्स धर्मात्मा सलीलमिव तद्धनुः ॥ 16 ॥
आरोपयित्वा धर्मात्मा पूरयामास तद्धनुः ।
तद्बभञ्ज धनुर्मध्ये नरश्रेष्ठो महायशाः ॥ 17 ॥
तस्य शब्दो महानासीत् निर्घातसमनिस्वनः ।
भूमिकम्पश्च सुमहान् पर्वतस्येव दीर्यतः ॥ 18 ॥
निपेतुश्च नरा स्सर्वे तेन शब्देन मोहिताः ।
वर्जयित्वा मुनिवरं राजानं तौ च राघवौ ॥ 19 ॥
प्रत्याश्वस्ते जने तस्मिन्राजा विगतसाध्वसः ।
उवाच प्राञ्जलिर्वाक्यं वाक्यज्ञो मुनिपुङ्गवम् ॥ 20 ॥
भगवन् दृष्टवीर्यो मे रामो दशरथात्मजः ।
अत्यद्भुतमचिन्त्यं च न तर्कितमिदं मया ॥ 21 ॥
जनकानां कुले कीर्तिमाहरिष्यति मे सुता ।
सीता भर्तारमासाद्य रामं दशरथात्मजम् ॥ 22 ॥
मम सत्या प्रतिज्ञा च वीर्यशुल्केति कौशिक ।
सीता प्राणैर्बहुमता देया रामाय मे सुता ॥ 23 ॥
भवतोऽनुमते ब्रह्मन् शीघ्रं गच्छन्तु मन्त्रिणः ।
मम कौशिक भद्रं ते अयोध्यां त्वरिता रथैः ॥ 24 ॥
राजानं प्रश्रितैर्वाक्यैरानयन्तु पुरं मम ।
प्रदानं वीर्यशुल्कायाः कथयन्तु च सर्वशः ॥ 25 ॥
मुनिगुप्तौ च काकुत्स्थौ कथयन्तु नृपाय वै ।
प्रीयमाणं तु राजानमानयन्तु सुशीघ्रगाः ॥ 26 ॥
कौशिकश्च तथेत्याह राजा चाभाष्य मन्त्रिणः ॥ 27 ॥
अयोध्यां प्रेषयामास धर्मात्मा कृतशासनान् ।
यथावृत्तं समाख्यातुमानेतुं च नृपं तदा ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
. janakasya vacaśśrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
dhanurdarśaya rāmāya iti hovāca pārthivam || 1 ||
tatassa rājā janakaḥ sāmantānvyādideśa ha |
dhanurānīyatāṃ divyaṃ gandhamālyavibhūṣitam || 2 ||
janakena samādiṣṭāḥ sacivā prāviśan purīm |
taddhanuḥ purataḥ kṛtvā nirjagmuḥ pārthivājñayā || 3 ||
nṛṇāṃ śatāni pañcāśadvyāyatānāṃ mahātmanām |
mañjūṣāmaṣṭacakrāṃ tāṃ samūhuste kathañcana || 4 ||
tāmādāya tu mañjūṣāmāyasīṃ yatra taddhanuḥ |
suropamaṃ te janakamūcurnṛpatimantriṇaḥ || 5 ||
idaṃ dhanurvaraṃ rājan pūjitaṃ sarvarājabhiḥ |
mithilādhipa rājendra darśanīyaṃ yadicchasi || 6 ||
teṣāṃ nṛpo vacaḥ śrutvā kṛtāñjalirabhāṣata |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ tau cobhau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman janakairabhipūjitam |
rājabhiśca mahāvīryaiḥ aśaktaiḥ pūrituṃ purā || 8 ||
naitatsuragaṇāssarve nāsurā na ca rākṣasāḥ |
gandharvayakṣapravarāḥ sakinnaramahoragāḥ || 9 ||
kva gatirmānuṣāṇāṃ ca dhanuṣo'sya prapūraṇe |
āropaṇe samāyoge vepane tolane'pi vā || 10 ||
tadetaddhanuṣāṃ śreṣṭhamānītaṃ munipuṅgava |
darśayaitanmahābhāga anayoḥ rājaputrayoḥ || 11 ||
viśvāmitrastu dharmātmā śrutvā janakabhāṣitam |
vatsa rāma dhanuḥ paśya iti rāghavamabravīt || 12 ||
brahmarṣervacanādrāmo yatra tiṣṭhati taddhanuḥ |
mañjūṣāṃ tāmapāvṛtya dṛṣṭvā dhanurathābravīt || 13 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman saṃspṛśāmīha pāṇinā |
yatnavāṃśca bhaviṣyāmi tolane pūraṇe'pi vā || 14 ||
bāḍhamityeva taṃ rājā muniśca samabhāṣata |
līlayā sa dhanurmadhye jagrāha vacanānmuneḥ || 15 ||
paśyatāṃ nṛpasahasrāṇāṃ bahūnāṃ raghunandanaḥ |
āropayatsa dharmātmā salīlamiva taddhanuḥ || 16 ||
āropayitvā dharmātmā pūrayāmāsa taddhanuḥ |
tadbabhañja dhanurmadhye naraśreṣṭho mahāyaśāḥ || 17 ||
tasya śabdo mahānāsīt nirghātasamanisvanaḥ |
bhūmikampaśca sumahān parvatasyeva dīryataḥ || 18 ||
nipetuśca narā ssarve tena śabdena mohitāḥ |
varjayitvā munivaraṃ rājānaṃ tau ca rāghavau || 19 ||
pratyāśvaste jane tasminrājā vigatasādhvasaḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ vākyajño munipuṅgavam || 20 ||
bhagavan dṛṣṭavīryo me rāmo daśarathātmajaḥ |
atyadbhutamacintyaṃ ca na tarkitamidaṃ mayā || 21 ||
janakānāṃ kule kīrtimāhariṣyati me sutā |
sītā bhartāramāsādya rāmaṃ daśarathātmajam || 22 ||
mama satyā pratijñā ca vīryaśulketi kauśika |
sītā prāṇairbahumatā deyā rāmāya me sutā || 23 ||
bhavato'numate brahman śīghraṃ gacchantu mantriṇaḥ |
mama kauśika bhadraṃ te ayodhyāṃ tvaritā rathaiḥ || 24 ||
rājānaṃ praśritairvākyairānayantu puraṃ mama |
pradānaṃ vīryaśulkāyāḥ kathayantu ca sarvaśaḥ || 25 ||
muniguptau ca kākutsthau kathayantu nṛpāya vai |
prīyamāṇaṃ tu rājānamānayantu suśīghragāḥ || 26 ||
kauśikaśca tathetyāha rājā cābhāṣya mantriṇaḥ || 27 ||
ayodhyāṃ preṣayāmāsa dharmātmā kṛtaśāsanān |
yathāvṛttaṃ samākhyātumānetuṃ ca nṛpaṃ tadā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.