1.62 বালকাণ্ড - দ্বিষষ্টিতম সর্গঃ

1.62 Balakanda - Dvishashtitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বিষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
শুনশ্শেফং নরশ্রেষ্ঠ গৃহীত্বা তু মহাযশাঃ ।
ব্যশ্রাম্যত্ পুষ্করে রাজা মধ্যাহ্নে রঘুনন্দন ॥ 1 ॥
তস্য বিশ্রমমাণস্য শুনশ্শেফো মহাযশাঃ ।
পুষ্করক্ষেত্রমাগম্য বিশ্বামিত্রং দদর্শ হ ॥ 2 ॥
তপ্যন্তমৃষিভিস্সার্ধং মাতুলং পরমাতুরঃ ।
বিবর্ণবদনো দীনস্তৃষ্ণযা চ শ্রমেণ চ ॥ 3 ॥
পপাতাঙ্কে মুনেরাশু বাক্যং চেদমুবাচ হ ।
ন মেঽস্তি মাতা ন পিতা জ্ঞাতযো বান্ধবাঃ কুতঃ ॥ 4 ॥
ত্রাতুমর্হসি মাং সৌম্য ধর্মেণ মুনিপুঙ্গব ।
ত্রাতা ত্বং হি মুনিশ্রেষ্ঠ সর্বেষাং ত্বং হি ভাবনঃ ॥ 5 ॥
রাজা চ কৃতকার্যস্স্যাদহং দীর্ঘাযুরব্যযঃ ।
স্বর্গলোকমুপাশ্নীযাং তপস্তপ্ত্বাহ্যনুত্তমম্ ॥ 6 ॥
ত্বং মে নাথো হ্যনাথস্য ভব ভব্যেন চেতসা ।
পিতেব পুত্রং ধর্মাত্মং স্ত্রাতুমর্হসি কিল্বিষাত্ ॥ 7 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা বিশ্বামিত্রো মহাতপাঃ ।
সান্ত্বযিত্বা বহুবিধং পুত্রানিদমুবাচ হ ॥ 8 ॥
যত্কৃতে পিতরঃ পুত্রান্ জনযন্তি শুভার্থিনঃ ।
পরলোকহিতার্থায তস্য কালোঽযমাগতঃ ॥ 9 ॥
অযং মুনিসুতো বালো মত্তশ্শরণমিচ্ছতি ।
অস্য জীবিতমাত্রেণ প্রিযং কুরুত পুত্রকাঃ ॥ 10 ॥
সর্বে সুকৃতকর্মাণস্সর্বে ধর্মপরাযণাঃ ।
পশুভূতা নরেন্দ্রস্য তৃপ্তিমগ্নেঃ প্রযচ্ছত ॥ 11 ॥
নাথবাংশ্চ শুনশ্শেফো যজ্ঞশ্চাবিঘ্নিতো ভবেত্ ।
দেবতাস্তর্পিতাশ্চস্যুর্মম চাপি কৃতং বচঃ ॥ 12 ॥
মুনেস্তু বচনং শ্রুত্বা মধুচ্ছন্দাদয স্সুতাঃ ।
সাভিমানং নরশ্রেষ্ঠ সলীলমিদমব্রুবন্ ॥ 13 ॥
কথমাত্মসুতান্ হিত্বা ত্রাযসেঽন্যসুতং বিভো ।
অকার্যমিব পশ্যাম শ্শ্বমাংস ইব ভোজনে ॥ 14 ॥
তেষাং তদ্বচনং শ্রুত্বা পুত্রাণাং মুনিপুঙ্গবঃ ।
ক্রোধসংরক্তনযনো ব্যাহর্তুমুপচক্রমে ॥ 15 ॥
নিস্সাধ্বসমিদং প্রোক্তং ধর্মাদপি বিগর্হিতম্ ।
অতিক্রম্য তু মদ্বাক্যং দারুণং রোমহর্ষণম্ ॥ 16 ॥
শ্বমাংসভোজিনস্সর্বে বাসিষ্ঠা ইব জাতিষু ।
পূর্ণং বর্ষসহস্রং তু পৃথিব্যামনুবত্স্যথ ॥ 17 ॥
কৃত্বা শাপসমাযুক্তান্ পুত্রান্ মুনিবরস্তথা ।
শুনশ্শেফমুবাচার্তং কৃত্বা রক্ষাং নিরামযম্ ॥ 18 ॥
পবিত্রপাশৈরাসক্তো রক্তমাল্যানুলেপনঃ ।
বৈষ্ণবং যূপমাসাদ্য বাগ্ভিরগ্নিমুদাহর ॥ 19 ॥
ইমে তু গাথে দ্বে দিব্যে গাযেথা মুনিপুত্রক ।
অম্বরীষস্য যজ্ঞেঽস্মিংস্তত স্সিদ্ধিমবাপ্স্যসি ॥ 20 ॥
শুনশ্শেফো গৃহীত্বা তে দ্বে গাথে সুসমাহিতঃ ।
ত্বরযা রাজসিংহং তমম্বরীষমুবাচ হ ॥ 21 ॥
রাজসিংহ মহাসত্ত্ব শীঘ্রং গচ্ছাবহে সদঃ ।
নির্বর্তযস্ব রাজেন্দ্র দীক্ষাং চ সমুপাবিশ ॥ 22 ॥
তদ্বাক্যমৃষিপুত্রস্য শ্রুত্বা হর্ষসমুত্সুকঃ ।
জগাম নৃপতি শ্শীঘ্রং যজ্ঞবাটমতন্দ্রিতঃ ॥ 23 ॥
সদস্যানুমতে রাজা পবিত্রকৃতলক্ষণম্ ।
পশুং রক্তাম্বরং কৃত্বা যূপে তং সমবন্ধযত্ ॥ 24 ॥
সবদ্ধো বাগ্ভিরগ্য্রাভিরভিতুষ্টাব বৈ সুরৌ ।
ইন্দ্রমিন্দ্রানুজং চৈব যথাবন্মুনিপুত্রকঃ ॥ 25 ॥
ততঃ প্রীত স্সহস্রাক্ষো রহস্যস্তুতিতর্পিতঃ ।
দীর্ঘমাযুস্তদা প্রাদাচ্ছুনশ্শেফায রাঘব ॥ 26 ॥
স চ রাজা নরশ্রেষ্ঠ যজ্ঞস্য চ সমাপ্তবান্ ।
ফলং বহুগুণং রাম সহস্রাক্ষপ্রসাদজম্ ॥ 27 ॥
বিশ্বামিত্রো ঽপি ধর্মাত্মা ভূযস্তেপে মহাতপাঃ ।
পুষ্করেষু নরশ্রেষ্ঠ দশবর্ষশতানি চ ॥ 28 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে দ্বিষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dviṣaṣṭitamassargaḥ |
śunaśśephaṃ naraśreṣṭha gṛhītvā tu mahāyaśāḥ |
vyaśrāmyat puṣkare rājā madhyāhne raghunandana || 1 ||
tasya viśramamāṇasya śunaśśepho mahāyaśāḥ |
puṣkarakṣetramāgamya viśvāmitraṃ dadarśa ha || 2 ||
tapyantamṛṣibhissārdhaṃ mātulaṃ paramāturaḥ |
vivarṇavadano dīnastṛṣṇayā ca śrameṇa ca || 3 ||
papātāṅke munerāśu vākyaṃ cedamuvāca ha |
na me'sti mātā na pitā jñātayo bāndhavāḥ kutaḥ || 4 ||
trātumarhasi māṃ saumya dharmeṇa munipuṅgava |
trātā tvaṃ hi muniśreṣṭha sarveṣāṃ tvaṃ hi bhāvanaḥ || 5 ||
rājā ca kṛtakāryassyādahaṃ dīrghāyuravyayaḥ |
svargalokamupāśnīyāṃ tapastaptvāhyanuttamam || 6 ||
tvaṃ me nātho hyanāthasya bhava bhavyena cetasā |
piteva putraṃ dharmātmaṃ strātumarhasi kilbiṣāt || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahātapāḥ |
sāntvayitvā bahuvidhaṃ putrānidamuvāca ha || 8 ||
yatkṛte pitaraḥ putrān janayanti śubhārthinaḥ |
paralokahitārthāya tasya kālo'yamāgataḥ || 9 ||
ayaṃ munisuto bālo mattaśśaraṇamicchati |
asya jīvitamātreṇa priyaṃ kuruta putrakāḥ || 10 ||
sarve sukṛtakarmāṇassarve dharmaparāyaṇāḥ |
paśubhūtā narendrasya tṛptimagneḥ prayacchata || 11 ||
nāthavāṃśca śunaśśepho yajñaścāvighnito bhavet |
devatāstarpitāścasyurmama cāpi kṛtaṃ vacaḥ || 12 ||
munestu vacanaṃ śrutvā madhucchandādaya ssutāḥ |
sābhimānaṃ naraśreṣṭha salīlamidamabruvan || 13 ||
kathamātmasutān hitvā trāyase'nyasutaṃ vibho |
akāryamiva paśyāma śśvamāṃsa iva bhojane || 14 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā putrāṇāṃ munipuṅgavaḥ |
krodhasaṃraktanayano vyāhartumupacakrame || 15 ||
nissādhvasamidaṃ proktaṃ dharmādapi vigarhitam |
atikramya tu madvākyaṃ dāruṇaṃ romaharṣaṇam || 16 ||
śvamāṃsabhojinassarve vāsiṣṭhā iva jātiṣu |
pūrṇaṃ varṣasahasraṃ tu pṛthivyāmanuvatsyatha || 17 ||
kṛtvā śāpasamāyuktān putrān munivarastathā |
śunaśśephamuvācārtaṃ kṛtvā rakṣāṃ nirāmayam || 18 ||
pavitrapāśairāsakto raktamālyānulepanaḥ |
vaiṣṇavaṃ yūpamāsādya vāgbhiragnimudāhara || 19 ||
ime tu gāthe dve divye gāyethā muniputraka |
ambarīṣasya yajñe'smiṃstata ssiddhimavāpsyasi || 20 ||
śunaśśepho gṛhītvā te dve gāthe susamāhitaḥ |
tvarayā rājasiṃhaṃ tamambarīṣamuvāca ha || 21 ||
rājasiṃha mahāsattva śīghraṃ gacchāvahe sadaḥ |
nirvartayasva rājendra dīkṣāṃ ca samupāviśa || 22 ||
tadvākyamṛṣiputrasya śrutvā harṣasamutsukaḥ |
jagāma nṛpati śśīghraṃ yajñavāṭamatandritaḥ || 23 ||
sadasyānumate rājā pavitrakṛtalakṣaṇam |
paśuṃ raktāmbaraṃ kṛtvā yūpe taṃ samabandhayat || 24 ||
sabaddho vāgbhiragyrābhirabhituṣṭāva vai surau |
indramindrānujaṃ caiva yathāvanmuniputrakaḥ || 25 ||
tataḥ prīta ssahasrākṣo rahasyastutitarpitaḥ |
dīrghamāyustadā prādācchunaśśephāya rāghava || 26 ||
sa ca rājā naraśreṣṭha yajñasya ca samāptavān |
phalaṃ bahuguṇaṃ rāma sahasrākṣaprasādajam || 27 ||
viśvāmitro 'pi dharmātmā bhūyastepe mahātapāḥ |
puṣkareṣu naraśreṣṭha daśavarṣaśatāni ca || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dviṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्विषष्टितमस्सर्गः ।
शुनश्शेफं नरश्रेष्ठ गृहीत्वा तु महायशाः ।
व्यश्राम्यत् पुष्करे राजा मध्याह्ने रघुनन्दन ॥ 1 ॥
तस्य विश्रममाणस्य शुनश्शेफो महायशाः ।
पुष्करक्षेत्रमागम्य विश्वामित्रं ददर्श ह ॥ 2 ॥
तप्यन्तमृषिभिस्सार्धं मातुलं परमातुरः ।
विवर्णवदनो दीनस्तृष्णया च श्रमेण च ॥ 3 ॥
पपाताङ्के मुनेराशु वाक्यं चेदमुवाच ह ।
न मेऽस्ति माता न पिता ज्ञातयो बान्धवाः कुतः ॥ 4 ॥
त्रातुमर्हसि मां सौम्य धर्मेण मुनिपुङ्गव ।
त्राता त्वं हि मुनिश्रेष्ठ सर्वेषां त्वं हि भावनः ॥ 5 ॥
राजा च कृतकार्यस्स्यादहं दीर्घायुरव्ययः ।
स्वर्गलोकमुपाश्नीयां तपस्तप्त्वाह्यनुत्तमम् ॥ 6 ॥
त्वं मे नाथो ह्यनाथस्य भव भव्येन चेतसा ।
पितेव पुत्रं धर्मात्मं स्त्रातुमर्हसि किल्बिषात् ॥ 7 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा विश्वामित्रो महातपाः ।
सान्त्वयित्वा बहुविधं पुत्रानिदमुवाच ह ॥ 8 ॥
यत्कृते पितरः पुत्रान् जनयन्ति शुभार्थिनः ।
परलोकहितार्थाय तस्य कालोऽयमागतः ॥ 9 ॥
अयं मुनिसुतो बालो मत्तश्शरणमिच्छति ।
अस्य जीवितमात्रेण प्रियं कुरुत पुत्रकाः ॥ 10 ॥
सर्वे सुकृतकर्माणस्सर्वे धर्मपरायणाः ।
पशुभूता नरेन्द्रस्य तृप्तिमग्नेः प्रयच्छत ॥ 11 ॥
नाथवांश्च शुनश्शेफो यज्ञश्चाविघ्नितो भवेत् ।
देवतास्तर्पिताश्चस्युर्मम चापि कृतं वचः ॥ 12 ॥
मुनेस्तु वचनं श्रुत्वा मधुच्छन्दादय स्सुताः ।
साभिमानं नरश्रेष्ठ सलीलमिदमब्रुवन् ॥ 13 ॥
कथमात्मसुतान् हित्वा त्रायसेऽन्यसुतं विभो ।
अकार्यमिव पश्याम श्श्वमांस इव भोजने ॥ 14 ॥
तेषां तद्वचनं श्रुत्वा पुत्राणां मुनिपुङ्गवः ।
क्रोधसंरक्तनयनो व्याहर्तुमुपचक्रमे ॥ 15 ॥
निस्साध्वसमिदं प्रोक्तं धर्मादपि विगर्हितम् ।
अतिक्रम्य तु मद्वाक्यं दारुणं रोमहर्षणम् ॥ 16 ॥
श्वमांसभोजिनस्सर्वे वासिष्ठा इव जातिषु ।
पूर्णं वर्षसहस्रं तु पृथिव्यामनुवत्स्यथ ॥ 17 ॥
कृत्वा शापसमायुक्तान् पुत्रान् मुनिवरस्तथा ।
शुनश्शेफमुवाचार्तं कृत्वा रक्षां निरामयम् ॥ 18 ॥
पवित्रपाशैरासक्तो रक्तमाल्यानुलेपनः ।
वैष्णवं यूपमासाद्य वाग्भिरग्निमुदाहर ॥ 19 ॥
इमे तु गाथे द्वे दिव्ये गायेथा मुनिपुत्रक ।
अम्बरीषस्य यज्ञेऽस्मिंस्तत स्सिद्धिमवाप्स्यसि ॥ 20 ॥
शुनश्शेफो गृहीत्वा ते द्वे गाथे सुसमाहितः ।
त्वरया राजसिंहं तमम्बरीषमुवाच ह ॥ 21 ॥
राजसिंह महासत्त्व शीघ्रं गच्छावहे सदः ।
निर्वर्तयस्व राजेन्द्र दीक्षां च समुपाविश ॥ 22 ॥
तद्वाक्यमृषिपुत्रस्य श्रुत्वा हर्षसमुत्सुकः ।
जगाम नृपति श्शीघ्रं यज्ञवाटमतन्द्रितः ॥ 23 ॥
सदस्यानुमते राजा पवित्रकृतलक्षणम् ।
पशुं रक्ताम्बरं कृत्वा यूपे तं समबन्धयत् ॥ 24 ॥
सबद्धो वाग्भिरग्य्राभिरभितुष्टाव वै सुरौ ।
इन्द्रमिन्द्रानुजं चैव यथावन्मुनिपुत्रकः ॥ 25 ॥
ततः प्रीत स्सहस्राक्षो रहस्यस्तुतितर्पितः ।
दीर्घमायुस्तदा प्रादाच्छुनश्शेफाय राघव ॥ 26 ॥
स च राजा नरश्रेष्ठ यज्ञस्य च समाप्तवान् ।
फलं बहुगुणं राम सहस्राक्षप्रसादजम् ॥ 27 ॥
विश्वामित्रो ऽपि धर्मात्मा भूयस्तेपे महातपाः ।
पुष्करेषु नरश्रेष्ठ दशवर्षशतानि च ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्विषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dviṣaṣṭitamassargaḥ |
śunaśśephaṃ naraśreṣṭha gṛhītvā tu mahāyaśāḥ |
vyaśrāmyat puṣkare rājā madhyāhne raghunandana || 1 ||
tasya viśramamāṇasya śunaśśepho mahāyaśāḥ |
puṣkarakṣetramāgamya viśvāmitraṃ dadarśa ha || 2 ||
tapyantamṛṣibhissārdhaṃ mātulaṃ paramāturaḥ |
vivarṇavadano dīnastṛṣṇayā ca śrameṇa ca || 3 ||
papātāṅke munerāśu vākyaṃ cedamuvāca ha |
na me'sti mātā na pitā jñātayo bāndhavāḥ kutaḥ || 4 ||
trātumarhasi māṃ saumya dharmeṇa munipuṅgava |
trātā tvaṃ hi muniśreṣṭha sarveṣāṃ tvaṃ hi bhāvanaḥ || 5 ||
rājā ca kṛtakāryassyādahaṃ dīrghāyuravyayaḥ |
svargalokamupāśnīyāṃ tapastaptvāhyanuttamam || 6 ||
tvaṃ me nātho hyanāthasya bhava bhavyena cetasā |
piteva putraṃ dharmātmaṃ strātumarhasi kilbiṣāt || 7 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahātapāḥ |
sāntvayitvā bahuvidhaṃ putrānidamuvāca ha || 8 ||
yatkṛte pitaraḥ putrān janayanti śubhārthinaḥ |
paralokahitārthāya tasya kālo'yamāgataḥ || 9 ||
ayaṃ munisuto bālo mattaśśaraṇamicchati |
asya jīvitamātreṇa priyaṃ kuruta putrakāḥ || 10 ||
sarve sukṛtakarmāṇassarve dharmaparāyaṇāḥ |
paśubhūtā narendrasya tṛptimagneḥ prayacchata || 11 ||
nāthavāṃśca śunaśśepho yajñaścāvighnito bhavet |
devatāstarpitāścasyurmama cāpi kṛtaṃ vacaḥ || 12 ||
munestu vacanaṃ śrutvā madhucchandādaya ssutāḥ |
sābhimānaṃ naraśreṣṭha salīlamidamabruvan || 13 ||
kathamātmasutān hitvā trāyase'nyasutaṃ vibho |
akāryamiva paśyāma śśvamāṃsa iva bhojane || 14 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā putrāṇāṃ munipuṅgavaḥ |
krodhasaṃraktanayano vyāhartumupacakrame || 15 ||
nissādhvasamidaṃ proktaṃ dharmādapi vigarhitam |
atikramya tu madvākyaṃ dāruṇaṃ romaharṣaṇam || 16 ||
śvamāṃsabhojinassarve vāsiṣṭhā iva jātiṣu |
pūrṇaṃ varṣasahasraṃ tu pṛthivyāmanuvatsyatha || 17 ||
kṛtvā śāpasamāyuktān putrān munivarastathā |
śunaśśephamuvācārtaṃ kṛtvā rakṣāṃ nirāmayam || 18 ||
pavitrapāśairāsakto raktamālyānulepanaḥ |
vaiṣṇavaṃ yūpamāsādya vāgbhiragnimudāhara || 19 ||
ime tu gāthe dve divye gāyethā muniputraka |
ambarīṣasya yajñe'smiṃstata ssiddhimavāpsyasi || 20 ||
śunaśśepho gṛhītvā te dve gāthe susamāhitaḥ |
tvarayā rājasiṃhaṃ tamambarīṣamuvāca ha || 21 ||
rājasiṃha mahāsattva śīghraṃ gacchāvahe sadaḥ |
nirvartayasva rājendra dīkṣāṃ ca samupāviśa || 22 ||
tadvākyamṛṣiputrasya śrutvā harṣasamutsukaḥ |
jagāma nṛpati śśīghraṃ yajñavāṭamatandritaḥ || 23 ||
sadasyānumate rājā pavitrakṛtalakṣaṇam |
paśuṃ raktāmbaraṃ kṛtvā yūpe taṃ samabandhayat || 24 ||
sabaddho vāgbhiragyrābhirabhituṣṭāva vai surau |
indramindrānujaṃ caiva yathāvanmuniputrakaḥ || 25 ||
tataḥ prīta ssahasrākṣo rahasyastutitarpitaḥ |
dīrghamāyustadā prādācchunaśśephāya rāghava || 26 ||
sa ca rājā naraśreṣṭha yajñasya ca samāptavān |
phalaṃ bahuguṇaṃ rāma sahasrākṣaprasādajam || 27 ||
viśvāmitro 'pi dharmātmā bhūyastepe mahātapāḥ |
puṣkareṣu naraśreṣṭha daśavarṣaśatāni ca || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dviṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in