শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ একাদশস্সর্গঃ ।
ভূয এব হি রাজেন্দ্র শৃণু মে বচনং হিতম্ ।
যথা স দেবপ্রবরঃ কথাযামেবমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
ইক্ষ্বাকূণাং কুলে জাতো ভবিষ্যতি সুধার্মিকঃ ।
রাজা দশরথো নাম্না শ্রীমান্সত্যপ্রতিশ্রবঃ ॥ 2 ॥
অঙ্গরাজেন সখ্যং চ তস্য রাজ্ঞো ভবিষ্যতি ।
কন্যা চাস্য মহাভাগা শান্তা নাম ভবিষ্যতি ॥ 3 ॥
পুত্রস্তু সোঽঙ্গরাজস্য রোমপাদ ইতি শ্রুতঃ ।
তং স রাজা দশরথো গমিষ্যতি মহাযশাঃ ॥ 4 ॥
অনপত্যোঽস্মি ধর্মাত্মন্ শান্তাভর্তা মম ক্রতুম্ ।
আহরেত ত্বযাজ্ঞপ্তস্সন্তানার্থং কুলস্য চ ॥ 5 ॥
শ্রুত্বা রাজ্ঞোঽথ তদ্বাক্যং মনসা স বিচিন্ত্য চ ।
প্রদাস্যতে পুত্রবন্তং শান্তাভর্তারমাত্মবান্ ॥ 6 ॥
প্রতিগৃহ্য চ তং বিপ্রং স রাজা বিগতজ্বরঃ ।
আহরিষ্যতি তং যজ্ঞং প্রহৃষ্টেনান্তরাত্মনা ॥ 7 ॥
তং চ রাজা দশরথো যষ্টুকামঃ কৃতাঞ্জলিঃ ।
ঋশ্যশৃঙ্গং দ্বিজশ্রেষ্ঠং বরযিষ্যতি ধর্মবিত্ ॥ 8 ॥
যজ্ঞার্থং প্রসবার্থং চ স্বর্গার্থং চ নরেশ্বরঃ ।
লভতে চ স তং কামং দ্বিজমুখ্যাদ্বিশাম্পতিঃ ॥ 9 ॥
পুত্রাশ্চাস্য ভবিষ্যন্তি চত্বারোঽমিতবিক্রমাঃ ।
বংশপ্রতিষ্ঠানকরাস্সর্বলোকেষু বিশ্রুতাঃ ॥ 10 ॥
এবং স দেবপ্রবরঃ পূর্বং কথিতবান্কথাম্ ।
সনত্কুমারো ভগবান্পুরা দেবযুগে প্রভুঃ ॥ 11 ॥
স ত্বং পুরুষশার্দূল তমানয সুসত্কৃতম্ ।
স্বযমেব মহারাজ গত্বা সবলবাহনঃ ॥ 12 ॥
অনুমান্য বসিষ্ঠং চ সূতবাক্যং নিশম্য চ ।
সান্তঃপুরস্সহামাত্যঃ প্রযযৌ যত্র স দ্বিজঃ ॥ 13 ॥
বনানি সরিতশ্চৈব ব্যতিক্রম্য শনৈশ্শনৈঃ ।
অভিচক্রাম তং দেশং যত্র বৈ মুনিপুঙ্গবঃ ॥ 14 ॥
আসাদ্য তং দ্বিজশ্রেষ্ঠং রোমপাদসমীপগম্ ।
ঋষিপুত্রং দদর্শাদৌ দীপ্যমানমিবানলম্ ॥ 15 ॥
ততো রাজা যথান্যাযং পূজাং চক্রে বিশেষতঃ ।
সখিত্বাত্তস্য বৈ রাজ্ঞঃ প্রহৃষ্টেনান্তরাত্মনা ॥ 16 ॥
রোমপাদেন চাখ্যাতমৃষিপুত্রায ধীমতে ।
সখ্যং সম্বন্ধকং চৈব তদা তং প্রত্যপূজযত্ ॥ 17 ॥
এবং সুসত্কৃতস্তেন সহোষিত্বা নরর্ষভঃ ।
সপ্তাষ্টদিবসান্রাজা রাজানমিদমব্রবীত্ ॥ 18 ॥
শান্তা তব সুতা রাজন্ সহ ভর্ত্রা বিশাম্পতে ।
মদীযনগরং যাতু কার্যং হি মহদুদ্যতম্ ॥ 19 ॥
তথেতি রাজা সংশ্রুত্য গমনং তস্য ধীমতঃ ।
উবাচ বচনং বিপ্রং গচ্ছ ত্বং সহ ভার্যযা ॥ 20 ॥
ঋষিপুত্রঃ প্রতিশ্রুত্য তথেত্যাহ নৃপং তদা ।
স নৃপেণাভ্যনুজ্ঞাতঃ প্রযযৌ সহ ভার্যযা ॥ 21 ॥
তাবন্যোন্যাঞ্জলিং কৃত্বা স্নেহাত্সংশ্লিষ্য চোরসা ।
ননন্দতুর্দশরথো রোমপাদশ্চ বীর্যবান্ ॥ 22 ॥
ততস্সুহৃদমাপৃচ্ছ্য প্রস্থিতো রঘুনন্দনঃ ।
পৌরেভ্যঃ প্রেষযামাস দূতান্বৈ শীঘ্রগামিনঃ ॥ 23 ॥
ক্রিযতাং নগরং সর্বং ক্ষিপ্রমেব স্বলঙ্কৃতম্ ।
ধূপিতং সিক্তসম্মৃষ্টং পতাকাভিরলঙ্কৃতম্ ॥ 24 ॥
ততঃ প্রহৃষ্টাঃ পৌরাস্তে শ্রুত্বা রাজানমাগতম্ ।
তথা প্রচক্রুস্তত্সর্বং রাজ্ঞা যত্প্রেষিতং তদা ॥ 25 ॥
ততস্স্বলঙ্কৃতং রাজা নগরং প্রবিবেশ হ ।
শঙ্খদুন্দুভিনির্ঘোষৈঃ পুরস্কৃত্য দ্বিজর্ষভম্ ॥ 26 ॥
ততঃ প্রমুদিতাস্সর্বে দৃষ্ট্বা তং নাগরা দ্বিজম্ ।
প্রবেশ্যমানং সত্কৃত্য নরেন্দ্রেণেন্দ্রকর্মণা ॥ 27 ॥
অন্তঃপুরং প্রবেশ্যৈনং পূজাং কৃত্বা চ শাস্ত্রতঃ ।
কৃতকৃত্যং তদাত্মানং মেনে তস্যোপবাহনাত্ ॥ 28 ॥
অন্তঃপুরস্ত্রিযস্সর্বাশ্শান্তাং দৃষ্ট্বা তথাগতাম্ ।
সহ ভর্ত্রা বিশালাক্ষীং প্রীত্যানন্দমুপাগমন্ ॥ 29 ॥
পূজ্যমানা চ তাভিস্সা রাজ্ঞা চৈব বিশেষতঃ ।
উবাস তত্র সুখিতা কঞ্চিত্কালং সহর্ত্বিজা ॥ 30 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে একাদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
भूय एव हि राजेन्द्र शृणु मे वचनं हितम् ।
यथा स देवप्रवरः कथायामेवमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो भविष्यति सुधार्मिकः ।
राजा दशरथो नाम्ना श्रीमान्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 2 ॥
अङ्गराजेन सख्यं च तस्य राज्ञो भविष्यति ।
कन्या चास्य महाभागा शान्ता नाम भविष्यति ॥ 3 ॥
पुत्रस्तु सोऽङ्गराजस्य रोमपाद इति श्रुतः ।
तं स राजा दशरथो गमिष्यति महायशाः ॥ 4 ॥
अनपत्योऽस्मि धर्मात्मन् शान्ताभर्ता मम क्रतुम् ।
आहरेत त्वयाज्ञप्तस्सन्तानार्थं कुलस्य च ॥ 5 ॥
श्रुत्वा राज्ञोऽथ तद्वाक्यं मनसा स विचिन्त्य च ।
प्रदास्यते पुत्रवन्तं शान्ताभर्तारमात्मवान् ॥ 6 ॥
प्रतिगृह्य च तं विप्रं स राजा विगतज्वरः ।
आहरिष्यति तं यज्ञं प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 7 ॥
तं च राजा दशरथो यष्टुकामः कृताञ्जलिः ।
ऋश्यशृङ्गं द्विजश्रेष्ठं वरयिष्यति धर्मवित् ॥ 8 ॥
यज्ञार्थं प्रसवार्थं च स्वर्गार्थं च नरेश्वरः ।
लभते च स तं कामं द्विजमुख्याद्विशाम्पतिः ॥ 9 ॥
पुत्राश्चास्य भविष्यन्ति चत्वारोऽमितविक्रमाः ।
वंशप्रतिष्ठानकरास्सर्वलोकेषु विश्रुताः ॥ 10 ॥
एवं स देवप्रवरः पूर्वं कथितवान्कथाम् ।
सनत्कुमारो भगवान्पुरा देवयुगे प्रभुः ॥ 11 ॥
स त्वं पुरुषशार्दूल तमानय सुसत्कृतम् ।
स्वयमेव महाराज गत्वा सबलवाहनः ॥ 12 ॥
अनुमान्य वसिष्ठं च सूतवाक्यं निशम्य च ।
सान्तःपुरस्सहामात्यः प्रययौ यत्र स द्विजः ॥ 13 ॥
वनानि सरितश्चैव व्यतिक्रम्य शनैश्शनैः ।
अभिचक्राम तं देशं यत्र वै मुनिपुङ्गवः ॥ 14 ॥
आसाद्य तं द्विजश्रेष्ठं रोमपादसमीपगम् ।
ऋषिपुत्रं ददर्शादौ दीप्यमानमिवानलम् ॥ 15 ॥
ततो राजा यथान्यायं पूजां चक्रे विशेषतः ।
सखित्वात्तस्य वै राज्ञः प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 16 ॥
रोमपादेन चाख्यातमृषिपुत्राय धीमते ।
सख्यं सम्बन्धकं चैव तदा तं प्रत्यपूजयत् ॥ 17 ॥
एवं सुसत्कृतस्तेन सहोषित्वा नरर्षभः ।
सप्ताष्टदिवसान्राजा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
शान्ता तव सुता राजन् सह भर्त्रा विशाम्पते ।
मदीयनगरं यातु कार्यं हि महदुद्यतम् ॥ 19 ॥
तथेति राजा संश्रुत्य गमनं तस्य धीमतः ।
उवाच वचनं विप्रं गच्छ त्वं सह भार्यया ॥ 20 ॥
ऋषिपुत्रः प्रतिश्रुत्य तथेत्याह नृपं तदा ।
स नृपेणाभ्यनुज्ञातः प्रययौ सह भार्यया ॥ 21 ॥
तावन्योन्याञ्जलिं कृत्वा स्नेहात्संश्लिष्य चोरसा ।
ननन्दतुर्दशरथो रोमपादश्च वीर्यवान् ॥ 22 ॥
ततस्सुहृदमापृच्छ्य प्रस्थितो रघुनन्दनः ।
पौरेभ्यः प्रेषयामास दूतान्वै शीघ्रगामिनः ॥ 23 ॥
क्रियतां नगरं सर्वं क्षिप्रमेव स्वलङ्कृतम् ।
धूपितं सिक्तसम्मृष्टं पताकाभिरलङ्कृतम् ॥ 24 ॥
ततः प्रहृष्टाः पौरास्ते श्रुत्वा राजानमागतम् ।
तथा प्रचक्रुस्तत्सर्वं राज्ञा यत्प्रेषितं तदा ॥ 25 ॥
ततस्स्वलङ्कृतं राजा नगरं प्रविवेश ह ।
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैः पुरस्कृत्य द्विजर्षभम् ॥ 26 ॥
ततः प्रमुदितास्सर्वे दृष्ट्वा तं नागरा द्विजम् ।
प्रवेश्यमानं सत्कृत्य नरेन्द्रेणेन्द्रकर्मणा ॥ 27 ॥
अन्तःपुरं प्रवेश्यैनं पूजां कृत्वा च शास्त्रतः ।
कृतकृत्यं तदात्मानं मेने तस्योपवाहनात् ॥ 28 ॥
अन्तःपुरस्त्रियस्सर्वाश्शान्तां दृष्ट्वा तथागताम् ।
सह भर्त्रा विशालाक्षीं प्रीत्यानन्दमुपागमन् ॥ 29 ॥
पूज्यमाना च ताभिस्सा राज्ञा चैव विशेषतः ।
उवास तत्र सुखिता कञ्चित्कालं सहर्त्विजा ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.