ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ ബാലകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകാദശസ്സര്ഗഃ ।
ഭൂയ ഏവ ഹി രാജേന്ദ്ര ശൃണു മേ വചനം ഹിതമ് ।
യഥാ സ ദേവപ്രവരഃ കഥായാമേവമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
ഇക്ഷ്വാകൂണാം കുലേ ജാതോ ഭവിഷ്യതി സുധാര്മികഃ ।
രാജാ ദശരഥോ നാമ്നാ ശ്രീമാന്സത്യപ്രതിശ്രവഃ ॥ 2 ॥
അങ്ഗരാജേന സഖ്യം ച തസ്യ രാജ്ഞോ ഭവിഷ്യതി ।
കന്യാ ചാസ്യ മഹാഭാഗാ ശാന്താ നാമ ഭവിഷ്യതി ॥ 3 ॥
പുത്രസ്തു സോഽങ്ഗരാജസ്യ രോമപാദ ഇതി ശ്രുതഃ ।
തം സ രാജാ ദശരഥോ ഗമിഷ്യതി മഹായശാഃ ॥ 4 ॥
അനപത്യോഽസ്മി ധര്മാത്മന് ശാന്താഭര്താ മമ ക്രതുമ് ।
ആഹരേത ത്വയാജ്ഞപ്തസ്സന്താനാര്ഥം കുലസ്യ ച ॥ 5 ॥
ശ്രുത്വാ രാജ്ഞോഽഥ തദ്വാക്യം മനസാ സ വിചിന്ത്യ ച ।
പ്രദാസ്യതേ പുത്രവന്തം ശാന്താഭര്താരമാത്മവാന് ॥ 6 ॥
പ്രതിഗൃഹ്യ ച തം വിപ്രം സ രാജാ വിഗതജ്വരഃ ।
ആഹരിഷ്യതി തം യജ്ഞം പ്രഹൃഷ്ടേനാന്തരാത്മനാ ॥ 7 ॥
തം ച രാജാ ദശരഥോ യഷ്ടുകാമഃ കൃതാഞ്ജലിഃ ।
ഋശ്യശൃങ്ഗം ദ്വിജശ്രേഷ്ഠം വരയിഷ്യതി ധര്മവിത് ॥ 8 ॥
യജ്ഞാര്ഥം പ്രസവാര്ഥം ച സ്വര്ഗാര്ഥം ച നരേശ്വരഃ ।
ലഭതേ ച സ തം കാമം ദ്വിജമുഖ്യാദ്വിശാമ്പതിഃ ॥ 9 ॥
പുത്രാശ്ചാസ്യ ഭവിഷ്യന്തി ചത്വാരോഽമിതവിക്രമാഃ ।
വംശപ്രതിഷ്ഠാനകരാസ്സര്വലോകേഷു വിശ്രുതാഃ ॥ 10 ॥
ഏവം സ ദേവപ്രവരഃ പൂര്വം കഥിതവാന്കഥാമ് ।
സനത്കുമാരോ ഭഗവാന്പുരാ ദേവയുഗേ പ്രഭുഃ ॥ 11 ॥
സ ത്വം പുരുഷശാര്ദൂല തമാനയ സുസത്കൃതമ് ।
സ്വയമേവ മഹാരാജ ഗത്വാ സബലവാഹനഃ ॥ 12 ॥
അനുമാന്യ വസിഷ്ഠം ച സൂതവാക്യം നിശമ്യ ച ।
സാന്തഃപുരസ്സഹാമാത്യഃ പ്രയയൌ യത്ര സ ദ്വിജഃ ॥ 13 ॥
വനാനി സരിതശ്ചൈവ വ്യതിക്രമ്യ ശനൈശ്ശനൈഃ ।
അഭിചക്രാമ തം ദേശം യത്ര വൈ മുനിപുങ്ഗവഃ ॥ 14 ॥
ആസാദ്യ തം ദ്വിജശ്രേഷ്ഠം രോമപാദസമീപഗമ് ।
ഋഷിപുത്രം ദദര്ശാദൌ ദീപ്യമാനമിവാനലമ് ॥ 15 ॥
തതോ രാജാ യഥാന്യായം പൂജാം ചക്രേ വിശേഷതഃ ।
സഖിത്വാത്തസ്യ വൈ രാജ്ഞഃ പ്രഹൃഷ്ടേനാന്തരാത്മനാ ॥ 16 ॥
രോമപാദേന ചാഖ്യാതമൃഷിപുത്രായ ധീമതേ ।
സഖ്യം സമ്ബന്ധകം ചൈവ തദാ തം പ്രത്യപൂജയത് ॥ 17 ॥
ഏവം സുസത്കൃതസ്തേന സഹോഷിത്വാ നരര്ഷഭഃ ।
സപ്താഷ്ടദിവസാന്രാജാ രാജാനമിദമബ്രവീത് ॥ 18 ॥
ശാന്താ തവ സുതാ രാജന് സഹ ഭര്ത്രാ വിശാമ്പതേ ।
മദീയനഗരം യാതു കാര്യം ഹി മഹദുദ്യതമ് ॥ 19 ॥
തഥേതി രാജാ സംശ്രുത്യ ഗമനം തസ്യ ധീമതഃ ।
ഉവാച വചനം വിപ്രം ഗച്ഛ ത്വം സഹ ഭാര്യയാ ॥ 20 ॥
ഋഷിപുത്രഃ പ്രതിശ്രുത്യ തഥേത്യാഹ നൃപം തദാ ।
സ നൃപേണാഭ്യനുജ്ഞാതഃ പ്രയയൌ സഹ ഭാര്യയാ ॥ 21 ॥
താവന്യോന്യാഞ്ജലിം കൃത്വാ സ്നേഹാത്സംശ്ലിഷ്യ ചോരസാ ।
നനന്ദതുര്ദശരഥോ രോമപാദശ്ച വീര്യവാന് ॥ 22 ॥
തതസ്സുഹൃദമാപൃച്ഛ്യ പ്രസ്ഥിതോ രഘുനന്ദനഃ ।
പൌരേഭ്യഃ പ്രേഷയാമാസ ദൂതാന്വൈ ശീഘ്രഗാമിനഃ ॥ 23 ॥
ക്രിയതാം നഗരം സര്വം ക്ഷിപ്രമേവ സ്വലങ്കൃതമ് ।
ധൂപിതം സിക്തസമ്മൃഷ്ടം പതാകാഭിരലങ്കൃതമ് ॥ 24 ॥
തതഃ പ്രഹൃഷ്ടാഃ പൌരാസ്തേ ശ്രുത്വാ രാജാനമാഗതമ് ।
തഥാ പ്രചക്രുസ്തത്സര്വം രാജ്ഞാ യത്പ്രേഷിതം തദാ ॥ 25 ॥
തതസ്സ്വലങ്കൃതം രാജാ നഗരം പ്രവിവേശ ഹ ।
ശങ്ഖദുന്ദുഭിനിര്ഘോഷൈഃ പുരസ്കൃത്യ ദ്വിജര്ഷഭമ് ॥ 26 ॥
തതഃ പ്രമുദിതാസ്സര്വേ ദൃഷ്ട്വാ തം നാഗരാ ദ്വിജമ് ।
പ്രവേശ്യമാനം സത്കൃത്യ നരേന്ദ്രേണേന്ദ്രകര്മണാ ॥ 27 ॥
അന്തഃപുരം പ്രവേശ്യൈനം പൂജാം കൃത്വാ ച ശാസ്ത്രതഃ ।
കൃതകൃത്യം തദാത്മാനം മേനേ തസ്യോപവാഹനാത് ॥ 28 ॥
അന്തഃപുരസ്ത്രിയസ്സര്വാശ്ശാന്താം ദൃഷ്ട്വാ തഥാഗതാമ് ।
സഹ ഭര്ത്രാ വിശാലാക്ഷീം പ്രീത്യാനന്ദമുപാഗമന് ॥ 29 ॥
പൂജ്യമാനാ ച താഭിസ്സാ രാജ്ഞാ ചൈവ വിശേഷതഃ ।
ഉവാസ തത്ര സുഖിതാ കഞ്ചിത്കാലം സഹര്ത്വിജാ ॥ 30 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ ബാലകാണ്ഡേ ഏകാദശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
भूय एव हि राजेन्द्र शृणु मे वचनं हितम् ।
यथा स देवप्रवरः कथायामेवमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो भविष्यति सुधार्मिकः ।
राजा दशरथो नाम्ना श्रीमान्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 2 ॥
अङ्गराजेन सख्यं च तस्य राज्ञो भविष्यति ।
कन्या चास्य महाभागा शान्ता नाम भविष्यति ॥ 3 ॥
पुत्रस्तु सोऽङ्गराजस्य रोमपाद इति श्रुतः ।
तं स राजा दशरथो गमिष्यति महायशाः ॥ 4 ॥
अनपत्योऽस्मि धर्मात्मन् शान्ताभर्ता मम क्रतुम् ।
आहरेत त्वयाज्ञप्तस्सन्तानार्थं कुलस्य च ॥ 5 ॥
श्रुत्वा राज्ञोऽथ तद्वाक्यं मनसा स विचिन्त्य च ।
प्रदास्यते पुत्रवन्तं शान्ताभर्तारमात्मवान् ॥ 6 ॥
प्रतिगृह्य च तं विप्रं स राजा विगतज्वरः ।
आहरिष्यति तं यज्ञं प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 7 ॥
तं च राजा दशरथो यष्टुकामः कृताञ्जलिः ।
ऋश्यशृङ्गं द्विजश्रेष्ठं वरयिष्यति धर्मवित् ॥ 8 ॥
यज्ञार्थं प्रसवार्थं च स्वर्गार्थं च नरेश्वरः ।
लभते च स तं कामं द्विजमुख्याद्विशाम्पतिः ॥ 9 ॥
पुत्राश्चास्य भविष्यन्ति चत्वारोऽमितविक्रमाः ।
वंशप्रतिष्ठानकरास्सर्वलोकेषु विश्रुताः ॥ 10 ॥
एवं स देवप्रवरः पूर्वं कथितवान्कथाम् ।
सनत्कुमारो भगवान्पुरा देवयुगे प्रभुः ॥ 11 ॥
स त्वं पुरुषशार्दूल तमानय सुसत्कृतम् ।
स्वयमेव महाराज गत्वा सबलवाहनः ॥ 12 ॥
अनुमान्य वसिष्ठं च सूतवाक्यं निशम्य च ।
सान्तःपुरस्सहामात्यः प्रययौ यत्र स द्विजः ॥ 13 ॥
वनानि सरितश्चैव व्यतिक्रम्य शनैश्शनैः ।
अभिचक्राम तं देशं यत्र वै मुनिपुङ्गवः ॥ 14 ॥
आसाद्य तं द्विजश्रेष्ठं रोमपादसमीपगम् ।
ऋषिपुत्रं ददर्शादौ दीप्यमानमिवानलम् ॥ 15 ॥
ततो राजा यथान्यायं पूजां चक्रे विशेषतः ।
सखित्वात्तस्य वै राज्ञः प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 16 ॥
रोमपादेन चाख्यातमृषिपुत्राय धीमते ।
सख्यं सम्बन्धकं चैव तदा तं प्रत्यपूजयत् ॥ 17 ॥
एवं सुसत्कृतस्तेन सहोषित्वा नरर्षभः ।
सप्ताष्टदिवसान्राजा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
शान्ता तव सुता राजन् सह भर्त्रा विशाम्पते ।
मदीयनगरं यातु कार्यं हि महदुद्यतम् ॥ 19 ॥
तथेति राजा संश्रुत्य गमनं तस्य धीमतः ।
उवाच वचनं विप्रं गच्छ त्वं सह भार्यया ॥ 20 ॥
ऋषिपुत्रः प्रतिश्रुत्य तथेत्याह नृपं तदा ।
स नृपेणाभ्यनुज्ञातः प्रययौ सह भार्यया ॥ 21 ॥
तावन्योन्याञ्जलिं कृत्वा स्नेहात्संश्लिष्य चोरसा ।
ननन्दतुर्दशरथो रोमपादश्च वीर्यवान् ॥ 22 ॥
ततस्सुहृदमापृच्छ्य प्रस्थितो रघुनन्दनः ।
पौरेभ्यः प्रेषयामास दूतान्वै शीघ्रगामिनः ॥ 23 ॥
क्रियतां नगरं सर्वं क्षिप्रमेव स्वलङ्कृतम् ।
धूपितं सिक्तसम्मृष्टं पताकाभिरलङ्कृतम् ॥ 24 ॥
ततः प्रहृष्टाः पौरास्ते श्रुत्वा राजानमागतम् ।
तथा प्रचक्रुस्तत्सर्वं राज्ञा यत्प्रेषितं तदा ॥ 25 ॥
ततस्स्वलङ्कृतं राजा नगरं प्रविवेश ह ।
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैः पुरस्कृत्य द्विजर्षभम् ॥ 26 ॥
ततः प्रमुदितास्सर्वे दृष्ट्वा तं नागरा द्विजम् ।
प्रवेश्यमानं सत्कृत्य नरेन्द्रेणेन्द्रकर्मणा ॥ 27 ॥
अन्तःपुरं प्रवेश्यैनं पूजां कृत्वा च शास्त्रतः ।
कृतकृत्यं तदात्मानं मेने तस्योपवाहनात् ॥ 28 ॥
अन्तःपुरस्त्रियस्सर्वाश्शान्तां दृष्ट्वा तथागताम् ।
सह भर्त्रा विशालाक्षीं प्रीत्यानन्दमुपागमन् ॥ 29 ॥
पूज्यमाना च ताभिस्सा राज्ञा चैव विशेषतः ।
उवास तत्र सुखिता कञ्चित्कालं सहर्त्विजा ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.