শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ চতুঃসপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
তযোস্তদাসাদিতযোরণাগ্রেমুমোহসৈন্যংহরিপুঙ্গবানাম্ ।
সুগ্রীবনীলাঙ্গদজাম্ববন্তো ন চাপিকিঞ্চিত্প্রতিপেদিরেতে ॥ 1 ॥
ততোবিষণ্ণংসমবেক্ষ্যসৈন্যংবিভীষণোবুদ্ধিমতাংবরিষ্ঠঃ ।
উবাচশাখমৃগরাজবীরানাশ্বাসযন্নপ্রতিমৈর্বচোভিঃ ॥ 2 ॥
মাভৈষ্টনাস্ত্যত্রবিষাদকালোযদার্যপুত্ত্রৌবিবশৌবিষণ্ণৌ ।
স্বযম্ভুবোবাক্যমথোদ্বহন্তৌযত্সাদিতাবিন্দ্রজিদস্ত্রজালৈঃ ॥ 3 ॥
তস্মৈতুদত্তম্পরমাস্ত্রমেতত্স্বযম্ভুবাব্রাহ্মমমোঘবেগম্ ।
তন্মানযন্তৌযুধিরাজপুত্রৌনিপাতিতৌকোঽত্রবিষাদকালঃ ॥ 4 ॥
ব্রাহ্মমস্ত্রন্ততোধীমান্মানযিত্বাতুমারুতিঃ ।
বিভীষণবচশ্শ্রুত্বাহনূমাংস্তমথাব্রবীত্ ॥ 5 ॥
এতস্মিন্নিহতেসৈন্যেবানরাণান্তরস্বিনাম্ ।
যোযোধারযতেপ্রাণাংস্তন্তমাশ্বাসযাব ॥ 6 ॥
তাবুভৌযুগপবদীরৌহনূমদ্রাক্ষসোত্তমৌ ।
উল্কাহস্তৌতদারাত্রৌরণশীর্ষেবিচেরতুঃ ॥ 7 ॥
ভিন্নলাঙ্গূলহস্তোরুপাদাঙ্গুলি শিরো ধরৈঃ ।
স্রবদ্ভিঃ ক্ষতজং গাত্রৈঃ প্রস্রবদ্ভিঃ সমন্ততঃ ॥ 8 ॥
পতিতৈঃপর্বতাকারৈর্বানরৈরভিসঙ্কুলাম্ ।
শস্সৈশ্চপতিতৈর্দীপ্তৈর্দদৃশাতেবসুন্ধরাম্ ॥ 9 ॥
সুগ্রীবমঙ্গদন্নীলংশরভঙ্গন্ধমাদনম্ ।
গবাক্ষং চ সুষেণং চ বেগদর্শিনমাহুকম্ ॥ 10 ॥
মৈন্দং নলং জ্যোতিমুখং দ্বিবিদং পনসং তথা ।
বিভীষণো হনূমাংশ্চ দদৃশাতে হতান্রণে ॥ 11 ॥
সপ্তষষ্টির্হতাঃকোট্যোবানরাণান্তরস্বিনাম্ ।
অহ্নঃপঞ্চমশেষেণবল্লভেনস্বযম্ভুবঃ ॥ 12 ॥
সাগরৌঘনিভম্ভীমন্দৃষ্টবাবাণার্দিতম্বলম্ ।
মার্গতেজাম্ববন্তংস্মিহনূমান্ সবিভীষণঃ ॥ 13 ॥
স্বভাবজরযাযুক্তংবৃদ্ধংশরশতৈশ্চিতম্ ।
প্রজাপতিসুতংবীরংশাম্যন্তমিবপাবকম্ ॥ 14 ॥
দৃষ্টবাতমুপসঙ্গ্রম্যপৌলস্ত্যোবাক্যমব্রবীত্ ।
চ্চিদার্যশরৈস্তীক্ষ্ণৈর্নপ্রাণাধ্বংসিতাস্তব ॥ 15 ॥
বিভীষণবচশ্শ্রুত্বাজাম্ববানৃক্ষপুঙ্গবঃ ।
কৃচ্ছ্রাদভ্যুগ্দিরন্বাক্যমিদংবচনমব্রবীত্ ॥ 16 ॥
নৈরৃতেন্দ্রমহাবীর্যস্বরেণত্বাঽভিলক্ষ্যে ।
পীড্যমানশশিতৈর্বাণৈর্নত্বাপশ্যামিচক্ষুষা ॥ 17 ॥
অঞ্জনাসুপ্রজাযেনমাতরিশ্বা চ নৈরৃত ।
হনুমান্ বানরশ্রেষ্ঠঃপ্রাণান্ ধারযতেক্বচিত্ ॥ 18 ॥
শ্রুত্বাজাম্ববতোবাক্যমুবাচেদংবিভীষণঃ ।
আর্যপুত্রাবতিক্রম্যকস্মাত্পৃচ্ছসিমারুতিম্ ॥ 19 ॥
নৈবরাজনিসুগ্রীবেনাঙ্গদেনাপিরাঘবে ।
আর্যসন্দর্শিতস্স্নেহোযথাবাযুসুতেপরঃ ॥ 20 ॥
বিভীষণবচশ্শ্রুত্বাজাম্ববান্বাক্যমব্রবীত্ ।
শৃণুনৈরৃতশার্দূলযস্মাত্ পৃচ্ছামিমারুতিম্ ॥ 21 ॥
তস্মিন্জীবতিবীরেতুহতমপ্যহতম্বলম্ ।
হনূমত্যুজ্ঝিতপ্রাণেজীবন্তোঽপিবযং হৃতা ॥ 22 ॥
ধরতেমারুতিস্তাতমারুতপ্রতিমোযদি ।
বৈশ্বানরসমোবীর্বেজীবিতাশাততোভবেত্ ॥ 23 ॥
ততোবৃদ্ধমুপাগম্যনিযমেনাভ্যবাদযত্ ।
গৃহ্যজাম্ববতঃপাদৌহনূমান্মারুতাত্মজঃ ॥ 24 ॥
শ্রুত্বাহনুমতোবাক্যন্তদাঽপিব্যথিতেন্দ্রিযঃ ।
পুনর্জাতমিবাত্মানম্মন্যতেপ্লবগোত্তমঃ ॥ 25 ॥
ততোঽব্রবীন্মহাতেজাহনূমন্তং স জাম্ববান্ ।
আগচ্ছহরিশার্দূল বানরাংস্ত্রাতুমর্হসি ॥ 26 ॥
নান্যোবক্রমপর্যাপ্তস্ত্বমেষাম্পরমস্সখা ।
ত্বত্পরাক্রমকালোঽযন্নান্যম্পশ্যামিকথঞ্চন ॥ 27 ॥
ঋক্ষ্বানরবীরাণামনীকানিপ্রহর্ষয ।
শল্যৌকুরুচাপ্যেতাসাদিতৌরামলক্ষ্মণৌ ॥ 28 ॥
গত্বাপরমমধ্বানমুপর্যুপরিসাগরম্ ।
হিমবন্তন্নগশ্রেষ্ঠংহনুমন্গন্তুমর্হসি ॥ 29 ॥
ততঃকাঞ্চনমত্যুচ্চমৃষভম্পর্বতোত্তমম্ ।
কৈলাসশিখরঞ্চাপিদ্রক্ষ্যস্যরিনিষূদন ॥ 30 ॥
তযোশশিখরযোর্মধ্যেপ্রদীপ্তমতুলপ্রভম্ ।
সর্যৌষধিযুতংবীর দ্রক্ষ্যস্যৌষধিপর্যতম্ ॥ 31 ॥
তস্যবানরশার্দূল চতস্রো মূধি সম্ভবাঃ ।
দ্রক্ষ্যস্যোষধযোদীপ্তাদীপয্নত্যোদিশোদশ ॥ 32 ॥
মৃতসঞ্জীবনীঞ্চৈববিশল্যকরণীমপি ।
সুবর্ণকরণীঞ্চৈবসন্ধানকরণীন্তথা ॥ 33 ॥
তাস্সর্বাহনুমন্গৃহ্বক্ষিপ্রমাগন্তুমর্হসি ।
আশ্বাসযহরীন্ প্রাণৈর্যোজ্যগন্ধবহাত্মজ ॥ 34 ॥
শ্রুত্বাজাম্ববতোবাক্যংহনূমান্ হরিপুঙ্গবঃ ।
আপূর্যতবলোদ্ধর্ষৈস্তোযবেগৈরিবার্ণবঃ ॥ 35 ॥
স পর্বততটাগ্রস্থঃ পীডযন্পর্বতোত্তরম্ ।
হনূমান্দৃশ্যতে বীরো দ্বিতীয ইব পর্বতঃ ॥ 36 ॥
হরিপাদবিনির্ভগ্নোনিষসাদ স পর্বতঃ ।
ন শশাকতদাত্মানংসোঢুম্ভৃশনিপীডিতঃ ॥ 37 ॥
তস্যপেতুর্নগাভূমৌহরিবেগাচ্চজজ্বলুঃ ।
শৃঙ্গাণি চ ব্যশীর্যন্তপীডিতস্যহনূমতা ॥ 38 ॥
তস্মিন্ সম্পীড্যমানেতুভগ্নদ্রুমশিলাতলে ।
ন শেকুর্বানরাস্স্থাতুঙ্ঘূর্ণমানেনগোত্তমে ॥ 39 ॥
সাঘূর্ণিতমহাদ্বারাপ্রভগ্নগৃহগোপুরা ।
লঙ্কাত্রাসাকুলারাত্রৌপ্রবৃত্তেবাভবত্তদা ॥ 40 ॥
পৃথিবীধরসঙ্কাশোনিপীড্যধরণীধরম্ ।
পৃথিবীঙ্ক্ষোভযামাসসার্ণবাম্মারুতাত্মজঃ ॥ 41 ॥
আরুরোহতদাতস্মাদ্ধরির্মলযপর্বতম্ ।
মেরুমন্দরসঙ্কাশন্নানাপ্রস্রবণাকুলম্ ॥ 42 ॥
নানাদ্রুমলতাকীর্ণংবিকাসিকমলোত্পলম্ ।
সেবিতন্দেবগন্ধর্বৈষ্ষষ্টিযোজনমুচ্ছ্রিতম্ ॥ 43 ॥
বিদ্যাধরৈর্মুনিগণৈরপ্সরোভির্নিষেবিতম্ ।
নানামৃগগণাকীর্ণম্বহুকন্দরশোভিতম্ ॥ 44 ॥
সর্বানাকুলযংস্তত্রযক্ষগন্ধর্বকিন্নরান্ ।
হনুমান্ মেঘসঙ্কাশোববৃধেমারুতাত্মজঃ ॥ 45 ॥
পদ্ভ্যান্তুশৈলমাপীড্যবডবামুখবন্মুখম্ ।
বিবৃত্যোগ্রন্ননাদোচ্চৈস্ত্রাসযন্নিবরাক্ষসান্ ॥ 46 ॥
তস্যনানদ্যমানস্যশ্রুত্বানিনদমদ্ভুতম্ ।
লঙ্কাস্থারাক্ষসাস্সর্বে ন শেকুস্স্পন্দিতুম্ভযাত্ ॥ 47 ॥
নমস্কৃত্বাঽথরামাযমারুতির্ভীমবিক্রমঃ ।
রাঘবার্থেপরঙ্কর্মসমীহতপরন্তপঃ ॥ 48 ॥
স পুচ্ছমুদ্যম্যভুজঙ্গকল্পংবিনম্যপৃষ্ঠংশ্রবণেনিকুঞ্চ্য ।
বিবৃত্যবক্ত্রম্বডবামুখাভমাপুফ্লুবেব্যোমনিচণ্ডবেগঃ ॥ 49 ॥
সবৃক্ষষণ্ডাংস্তরসাজহারশৈলান্ শিলাঃপ্রাকৃতবানরাংশ্চ ।
বাহূরুবেগোদ্ধতসম্প্রণুন্নাস্তেক্ষীণবেগাস্সলিলেনিপেতুঃ ॥ 50 ॥
তৌপ্রসার্যোরগভোগকল্পৌভুজৌভুজঙ্গারিনিকাশবীর্যঃ ।
জগামমেরুন্নগরাজমগ্য্রন্দিশঃপ্রকর্ষন্নিববাযুসূনুঃ ॥ 51 ॥
স সাগরঙ্ঘূর্ণিতবীচিমালন্তথাভৃশম্ভ্রামিতসর্বসত্ত্বম্ ।
সমীক্ষমাণস্সহসাজগামচক্রংযথাবিষ্ণুকরাগ্রমুক্তম্ ॥ 52 ॥
স পর্বতান্বৃক্ষগবান্ সরাংসিনদীস্তটাকানিপুরোত্তমানি ।
স্ফীতান্ জনান্তানপিসম্প্রবীক্ষ্যজগামবেগাপতিতৃতুল্যবেগঃ ॥ 53 ॥
আদিত্যপথমাশ্রিত্যজগাম স গতক্লমঃ ।
হনূমাংস্ত্বরিতোবীরঃপিতৃতুল্যপরাক্রমঃ ॥ 54 ॥
জবেনমহতাযুক্তোমারুতির্মারুতোযথা ।
জগামহরিশার্দূলোদিশশ্শব্দেনপূরযন্ ॥ 55 ॥
স্ম্মরন্জাম্ববতোবাক্যম্মারুতির্বাতরংহসা ।
দদর্শসহসাগত্বাহিমবন্তম্মহাকপিঃ ॥ 56 ॥
নানাপ্রস্রবণোপেতন্নানাকন্দরনির্ঘরম্ ।
শ্বেতাভ্রচযসঙ্কাশৈশশিখরৈশ্চারুদর্শনৈঃ ॥ 57 ॥
শোভিতংবিবিধৈর্বৃক্ষৈরগমত্পর্বতোত্তমম্ ।
স তংসমাসাদ্যমহানগেন্দ্রমতিপ্রবৃদ্ধোত্তমঘোরশৃঙ্গম্ ।
দদর্শপুণ্যানিমহাশ্রমাণিসুরর্ষিসঙ্ঘোত্তমসেবিতানি ॥ 58 ॥
স ব্রহ্মকোশংরজতালযং চ শক্রালযংরুদ্রশরপ্রমোক্ষম্ ।
হযাননম্ব্রহ্মশিরশ্চদীপ্তন্দদর্শবৈবস্বতকিঙ্করাংশ্চ ॥ 59 ॥
বজ্রালযং বৈশ্বরণালযং চ ।
সূর্যপ্রভং সূর্যনিবন্ধনং চ ।
ব্রহ্মাসনং শঙ্করকার্মুকং চ ।
দদর্শ নাভিং চ বসুন্ধরাযাঃ ॥ 60 ॥
কৈলাসমগ্য্রংহিমবচ্ছিলাং চ তথর্ষভঙ্কাঞ্চনশৈলমগ্য্রম্ ।
সন্দীপ্তসর্বৌষধিসন্প্রদীপ্তন্দদর্শসর্বৌষধিপর্বতেন্দ্রম্ ॥ 61 ॥
স তংসমীক্ষ্যানলরশ্মিদীপ্তংবিসিষ্মিযেবাসবদূতসূনুঃ ।
আবৃত্যতঞ্চৌষধিপর্বতেন্দ্রন্তত্রৌষধীনাংবিচযঞ্চকার ॥ 62 ॥
সযোজনসহস্রাণিসমতীত্যমহাকপিঃ ।
দিব্যৌষধিধরংশৈলংব্যচরন্মারুতাত্মজঃ ॥ 63 ॥
মহৌষধ্যস্ততস্সর্বাস্তস্মিন্ পর্বতসত্তমে ।
বিজ্ঞাযার্থিনমাযান্তন্ততোজগ্মুরদর্শনম্ ॥ 64 ॥
স তামহাত্মাহনুমানপশ্যংশ্চুকোপকোপাচ্চভৃশন্ননাদ ।
অমৃষ্যমাণোঽনগিনিকাশচক্ষুর্মহীধরেন্দ্রন্তমুবাচবাক্যম্ ॥ 65 ॥
কীমেতদেবংসুবিনিশ্চিতন্তেযদ্রাঘবেনাসিকৃতানুকম্প ।
পশ্যাদ্যমদ্বাহুবলাভিভূতোবিকীর্ণমাত্মানমথোনগেন্দ্র ॥ 66 ॥
স তস্যশৃঙ্গংসনগংসনাগংসকাঞ্চনন্ধাতুসহস্রজুষ্টম্ ।
বিকীর্ণকূটঞ্জ্বলিতাগ্রসানুম্প্রগৃহ্যবেগাত্সহসোন্মমাথ ॥ 67 ॥
সতসমুত্পাট্যখমুত্পপাতবিত্রাস্যলোকান্ সসুরাসুরেন্দ্রান্ ।
সংস্তূযমানঃখচরৈরনেকৈর্জগামবেগাদ্গরুডোগ্রবেগঃ ॥ 68 ॥
স ভাস্করাধ্বানমনুপ্রপন্নস্তম্ভাস্করাভংশিখরম্প্রগৃহ্য ।
বভৌতদাভাস্করসন্নিকাশোরবেস্সমীপেপ্রতিভাস্করাভঃ ॥ 69 ॥
স তেনশৈলেনভৃশংররাজশৈলোপমোগন্ধবহাত্মজস্তু ।
সহস্রধারেণসপাবকেনচক্রেণখেবিষ্ণুরিবার্পিতেন ॥ 70 ॥
তংবানরাঃপ্রেক্ষ্যবিনেদুরুচ্চৈস্সতানপিপ্রেক্ষ্যমুদাননাদ ।
তেষাংসমুধ্ঘুষ্টরবন্নিশম্যলঙ্কালযাভীমতরংবিনেদুঃ ॥ 71 ॥
ততোমহাত্মানিপপাততস্মিন্ শৈলোত্তমেবানরসৈন্যমথ্যে ।
হর্যুত্তমেভ্যশশিরসাঽভিবাদ্যবিভীষণন্তত্র স সস্বজে চ ॥ 72 ॥
তাবপ্যুভৌমানুষরাজপুত্রৌতঙ্গন্ধমাঘ্রাযমহৌষধীনাম্ ।
বভূবতুস্তত্রতদাবিশল্যাবুত্তস্থুরন্যে চ হরিপ্রবীরাঃ ॥ 73 ॥
সর্বেবিশল্যাবিরুজাঃক্ষণেনহরিপ্রবীরাশ্চহতাশ্চযেস্যুঃ ।
গন্ধেনতাসাম্প্রবরৌষধীনাংসুপ্তানিশান্তেষ্বিবসম্প্রবুদ্ধাঃ ॥ 74 ॥
দাপ্রভৃতিলঙ্কাযাংযুধ্যন্তেহরিরাক্ষসাঃ ।
তদাপ্রভৃতিমানার্থমাজ্ঞযারাবণস্য চ ॥ 75 ॥
যেহন্যন্তেরণেতত্ররাক্ষসাঃকপিকুঞ্জরৈঃ ।
হতাহতাস্তুক্ষিপ্যন্তেসর্বএবতুসাগরে ॥ 76 ॥
ততোহরির্গন্ধবহাত্মজস্তুতমোষধীশৈলমুদগ্রবেগঃ ।
নিনাযবেগাদ্ধিমবন্তমেবপুনশ্চরামেণসমাজগাম ॥ 77 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে চতুঃসপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
tayostadāsāditayoraṇāgremumohasainyaṃharipuṅgavānām |
sugrīvanīlāṅgadajāmbavanto na cāpikiñcitpratipedirete || 1 ||
tatoviṣaṇṇaṃsamavekṣyasainyaṃvibhīṣaṇobuddhimatāṃvariṣṭhaḥ |
uvācaśākhamṛgarājavīrānāśvāsayannapratimairvacobhiḥ || 2 ||
mābhaiṣṭanāstyatraviṣādakāloyadāryaputtrauvivaśauviṣaṇṇau |
svayambhuvovākyamathodvahantauyatsāditāvindrajidastrajālaiḥ || 3 ||
tasmaitudattamparamāstrametatsvayambhuvābrāhmamamoghavegam |
tanmānayantauyudhirājaputraunipātitauko'traviṣādakālaḥ || 4 ||
brāhmamastrantatodhīmānmānayitvātumārutiḥ |
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhanūmāṃstamathābravīt || 5 ||
etasminnihatesainyevānarāṇāntarasvinām |
yoyodhārayateprāṇāṃstantamāśvāsayāva || 6 ||
tāvubhauyugapavadīrauhanūmadrākṣasottamau |
ulkāhastautadārātrauraṇaśīrṣeviceratuḥ || 7 ||
bhinnalāṅgūlahastorupādāṅguli śiro dharaiḥ |
sravadbhiḥ kṣatajaṃ gātraiḥ prasravadbhiḥ samantataḥ || 8 ||
patitaiḥparvatākārairvānarairabhisaṅkulām |
śassaiścapatitairdīptairdadṛśātevasundharām || 9 ||
sugrīvamaṅgadannīlaṃśarabhaṅgandhamādanam |
gavākṣaṃ ca suṣeṇaṃ ca vegadarśinamāhukam || 10 ||
maindaṃ nalaṃ jyotimukhaṃ dvividaṃ panasaṃ tathā |
vibhīṣaṇo hanūmāṃśca dadṛśāte hatānraṇe || 11 ||
saptaṣaṣṭirhatāḥkoṭyovānarāṇāntarasvinām |
ahnaḥpañcamaśeṣeṇavallabhenasvayambhuvaḥ || 12 ||
sāgaraughanibhambhīmandṛṣṭavābāṇārditambalam |
mārgatejāmbavantaṃsmihanūmān savibhīṣaṇaḥ || 13 ||
svabhāvajarayāyuktaṃvṛddhaṃśaraśataiścitam |
prajāpatisutaṃvīraṃśāmyantamivapāvakam || 14 ||
dṛṣṭavātamupasaṅgramyapaulastyovākyamabravīt |
ccidāryaśaraistīkṣṇairnaprāṇādhvaṃsitāstava || 15 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvājāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
kṛcchrādabhyugdiranvākyamidaṃvacanamabravīt || 16 ||
nairṛtendramahāvīryasvareṇatvā'bhilakṣye |
pīḍyamānaśaśitairbāṇairnatvāpaśyāmicakṣuṣā || 17 ||
añjanāsuprajāyenamātariśvā ca nairṛta |
hanumān vānaraśreṣṭhaḥprāṇān dhārayatekvacit || 18 ||
śrutvājāmbavatovākyamuvācedaṃvibhīṣaṇaḥ |
āryaputrāvatikramyakasmātpṛcchasimārutim || 19 ||
naivarājanisugrīvenāṅgadenāpirāghave |
āryasandarśitassnehoyathāvāyusuteparaḥ || 20 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvājāmbavānvākyamabravīt |
śṛṇunairṛtaśārdūlayasmāt pṛcchāmimārutim || 21 ||
tasminjīvativīretuhatamapyahatambalam |
hanūmatyujjhitaprāṇejīvanto'pivayaṃ hṛtā || 22 ||
dharatemārutistātamārutapratimoyadi |
vaiśvānarasamovīrvejīvitāśātatobhavet || 23 ||
tatovṛddhamupāgamyaniyamenābhyavādayat |
gṛhyajāmbavataḥpādauhanūmānmārutātmajaḥ || 24 ||
śrutvāhanumatovākyantadā'pivyathitendriyaḥ |
punarjātamivātmānammanyateplavagottamaḥ || 25 ||
tato'bravīnmahātejāhanūmantaṃ sa jāmbavān |
āgacchahariśārdūla vānarāṃstrātumarhasi || 26 ||
nānyovakramaparyāptastvameṣāmparamassakhā |
tvatparākramakālo'yannānyampaśyāmikathañcana || 27 ||
ṛkṣvānaravīrāṇāmanīkānipraharṣaya |
śalyaukurucāpyetāsāditaurāmalakṣmaṇau || 28 ||
gatvāparamamadhvānamuparyuparisāgaram |
himavantannagaśreṣṭhaṃhanumangantumarhasi || 29 ||
tataḥkāñcanamatyuccamṛṣabhamparvatottamam |
kailāsaśikharañcāpidrakṣyasyariniṣūdana || 30 ||
tayośaśikharayormadhyepradīptamatulaprabham |
saryauṣadhiyutaṃvīra drakṣyasyauṣadhiparyatam || 31 ||
tasyavānaraśārdūla catasro mūdhi sambhavāḥ |
drakṣyasyoṣadhayodīptādīpaynatyodiśodaśa || 32 ||
mṛtasañjīvanīñcaivaviśalyakaraṇīmapi |
suvarṇakaraṇīñcaivasandhānakaraṇīntathā || 33 ||
tāssarvāhanumangṛhvakṣipramāgantumarhasi |
āśvāsayaharīn prāṇairyojyagandhavahātmaja || 34 ||
śrutvājāmbavatovākyaṃhanūmān haripuṅgavaḥ |
āpūryatabaloddharṣaistoyavegairivārṇavaḥ || 35 ||
sa parvatataṭāgrasthaḥ pīḍayanparvatottaram |
hanūmāndṛśyate vīro dvitīya iva parvataḥ || 36 ||
haripādavinirbhagnoniṣasāda sa parvataḥ |
na śaśākatadātmānaṃsoḍhumbhṛśanipīḍitaḥ || 37 ||
tasyapeturnagābhūmauharivegāccajajvaluḥ |
śṛṅgāṇi ca vyaśīryantapīḍitasyahanūmatā || 38 ||
tasmin sampīḍyamānetubhagnadrumaśilātale |
na śekurvānarāssthātuṅghūrṇamānenagottame || 39 ||
sāghūrṇitamahādvārāprabhagnagṛhagopurā |
laṅkātrāsākulārātraupravṛttevābhavattadā || 40 ||
pṛthivīdharasaṅkāśonipīḍyadharaṇīdharam |
pṛthivīṅkṣobhayāmāsasārṇavāmmārutātmajaḥ || 41 ||
ārurohatadātasmāddharirmalayaparvatam |
merumandarasaṅkāśannānāprasravaṇākulam || 42 ||
nānādrumalatākīrṇaṃvikāsikamalotpalam |
sevitandevagandharvaiṣṣaṣṭiyojanamucchritam || 43 ||
vidyādharairmunigaṇairapsarobhirniṣevitam |
nānāmṛgagaṇākīrṇambahukandaraśobhitam || 44 ||
sarvānākulayaṃstatrayakṣagandharvakinnarān |
hanumān meghasaṅkāśovavṛdhemārutātmajaḥ || 45 ||
padbhyāntuśailamāpīḍyabaḍabāmukhavanmukham |
vivṛtyogrannanādoccaistrāsayannivarākṣasān || 46 ||
tasyanānadyamānasyaśrutvāninadamadbhutam |
laṅkāsthārākṣasāssarve na śekusspanditumbhayāt || 47 ||
namaskṛtvā'tharāmāyamārutirbhīmavikramaḥ |
rāghavārtheparaṅkarmasamīhataparantapaḥ || 48 ||
sa pucchamudyamyabhujaṅgakalpaṃvinamyapṛṣṭhaṃśravaṇenikuñcya |
vivṛtyavaktrambaḍabāmukhābhamāpuphluvevyomanicaṇḍavegaḥ || 49 ||
savṛkṣaṣaṇḍāṃstarasājahāraśailān śilāḥprākṛtavānarāṃśca |
bāhūruvegoddhatasampraṇunnāstekṣīṇavegāssalilenipetuḥ || 50 ||
tauprasāryoragabhogakalpaubhujaubhujaṅgārinikāśavīryaḥ |
jagāmamerunnagarājamagyrandiśaḥprakarṣannivavāyusūnuḥ || 51 ||
sa sāgaraṅghūrṇitavīcimālantathābhṛśambhrāmitasarvasattvam |
samīkṣamāṇassahasājagāmacakraṃyathāviṣṇukarāgramuktam || 52 ||
sa parvatānvṛkṣagavān sarāṃsinadīstaṭākānipurottamāni |
sphītān janāntānapisampravīkṣyajagāmavegāpatitṛtulyavegaḥ || 53 ||
ādityapathamāśrityajagāma sa gataklamaḥ |
hanūmāṃstvaritovīraḥpitṛtulyaparākramaḥ || 54 ||
javenamahatāyuktomārutirmārutoyathā |
jagāmahariśārdūlodiśaśśabdenapūrayan || 55 ||
smmaranjāmbavatovākyammārutirvātaraṃhasā |
dadarśasahasāgatvāhimavantammahākapiḥ || 56 ||
nānāprasravaṇopetannānākandaranirgharam |
śvetābhracayasaṅkāśaiśaśikharaiścārudarśanaiḥ || 57 ||
śobhitaṃvividhairvṛkṣairagamatparvatottamam |
sa taṃsamāsādyamahānagendramatipravṛddhottamaghoraśṛṅgam |
dadarśapuṇyānimahāśramāṇisurarṣisaṅghottamasevitāni || 58 ||
sa brahmakośaṃrajatālayaṃ ca śakrālayaṃrudraśarapramokṣam |
hayānanambrahmaśiraścadīptandadarśavaivasvatakiṅkarāṃśca || 59 ||
vajrālayaṃ vaiśvaraṇālayaṃ ca |
sūryaprabhaṃ sūryanibandhanaṃ ca |
brahmāsanaṃ śaṅkarakārmukaṃ ca |
dadarśa nābhiṃ ca vasundharāyāḥ || 60 ||
kailāsamagyraṃhimavacchilāṃ ca tatharṣabhaṅkāñcanaśailamagyram |
sandīptasarvauṣadhisanpradīptandadarśasarvauṣadhiparvatendram || 61 ||
sa taṃsamīkṣyānalaraśmidīptaṃvisiṣmiyevāsavadūtasūnuḥ |
āvṛtyatañcauṣadhiparvatendrantatrauṣadhīnāṃvicayañcakāra || 62 ||
sayojanasahasrāṇisamatītyamahākapiḥ |
divyauṣadhidharaṃśailaṃvyacaranmārutātmajaḥ || 63 ||
mahauṣadhyastatassarvāstasmin parvatasattame |
vijñāyārthinamāyāntantatojagmuradarśanam || 64 ||
sa tāmahātmāhanumānapaśyaṃścukopakopāccabhṛśannanāda |
amṛṣyamāṇo'naginikāśacakṣurmahīdharendrantamuvācavākyam || 65 ||
kīmetadevaṃsuviniścitanteyadrāghavenāsikṛtānukampa |
paśyādyamadbāhubalābhibhūtovikīrṇamātmānamathonagendra || 66 ||
sa tasyaśṛṅgaṃsanagaṃsanāgaṃsakāñcanandhātusahasrajuṣṭam |
vikīrṇakūṭañjvalitāgrasānumpragṛhyavegātsahasonmamātha || 67 ||
satasamutpāṭyakhamutpapātavitrāsyalokān sasurāsurendrān |
saṃstūyamānaḥkhacarairanekairjagāmavegādgaruḍogravegaḥ || 68 ||
sa bhāskarādhvānamanuprapannastambhāskarābhaṃśikharampragṛhya |
babhautadābhāskarasannikāśoravessamīpepratibhāskarābhaḥ || 69 ||
sa tenaśailenabhṛśaṃrarājaśailopamogandhavahātmajastu |
sahasradhāreṇasapāvakenacakreṇakheviṣṇurivārpitena || 70 ||
taṃvānarāḥprekṣyavineduruccaissatānapiprekṣyamudānanāda |
teṣāṃsamudhghuṣṭaravanniśamyalaṅkālayābhīmataraṃvineduḥ || 71 ||
tatomahātmānipapātatasmin śailottamevānarasainyamathye |
haryuttamebhyaśaśirasā'bhivādyavibhīṣaṇantatra sa sasvaje ca || 72 ||
tāvapyubhaumānuṣarājaputrautaṅgandhamāghrāyamahauṣadhīnām |
babhūvatustatratadāviśalyāvuttasthuranye ca haripravīrāḥ || 73 ||
sarveviśalyāvirujāḥkṣaṇenaharipravīrāścahatāścayesyuḥ |
gandhenatāsāmpravarauṣadhīnāṃsuptāniśānteṣvivasamprabuddhāḥ || 74 ||
dāprabhṛtilaṅkāyāṃyudhyanteharirākṣasāḥ |
tadāprabhṛtimānārthamājñayārāvaṇasya ca || 75 ||
yehanyanteraṇetatrarākṣasāḥkapikuñjaraiḥ |
hatāhatāstukṣipyantesarvaevatusāgare || 76 ||
tatoharirgandhavahātmajastutamoṣadhīśailamudagravegaḥ |
nināyavegāddhimavantamevapunaścarāmeṇasamājagāma || 77 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुःसप्ततितमस्सर्गः ।
तयोस्तदासादितयोरणाग्रेमुमोहसैन्यंहरिपुङ्गवानाम् ।
सुग्रीवनीलाङ्गदजाम्बवन्तो न चापिकिञ्चित्प्रतिपेदिरेते ॥ 1 ॥
ततोविषण्णंसमवेक्ष्यसैन्यंविभीषणोबुद्धिमतांवरिष्ठः ।
उवाचशाखमृगराजवीरानाश्वासयन्नप्रतिमैर्वचोभिः ॥ 2 ॥
माभैष्टनास्त्यत्रविषादकालोयदार्यपुत्त्रौविवशौविषण्णौ ।
स्वयम्भुवोवाक्यमथोद्वहन्तौयत्सादिताविन्द्रजिदस्त्रजालैः ॥ 3 ॥
तस्मैतुदत्तम्परमास्त्रमेतत्स्वयम्भुवाब्राह्मममोघवेगम् ।
तन्मानयन्तौयुधिराजपुत्रौनिपातितौकोऽत्रविषादकालः ॥ 4 ॥
ब्राह्ममस्त्रन्ततोधीमान्मानयित्वातुमारुतिः ।
विभीषणवचश्श्रुत्वाहनूमांस्तमथाब्रवीत् ॥ 5 ॥
एतस्मिन्निहतेसैन्येवानराणान्तरस्विनाम् ।
योयोधारयतेप्राणांस्तन्तमाश्वासयाव ॥ 6 ॥
तावुभौयुगपवदीरौहनूमद्राक्षसोत्तमौ ।
उल्काहस्तौतदारात्रौरणशीर्षेविचेरतुः ॥ 7 ॥
भिन्नलाङ्गूलहस्तोरुपादाङ्गुलि शिरो धरैः ।
स्रवद्भिः क्षतजं गात्रैः प्रस्रवद्भिः समन्ततः ॥ 8 ॥
पतितैःपर्वताकारैर्वानरैरभिसङ्कुलाम् ।
शस्सैश्चपतितैर्दीप्तैर्ददृशातेवसुन्धराम् ॥ 9 ॥
सुग्रीवमङ्गदन्नीलंशरभङ्गन्धमादनम् ।
गवाक्षं च सुषेणं च वेगदर्शिनमाहुकम् ॥ 10 ॥
मैन्दं नलं ज्योतिमुखं द्विविदं पनसं तथा ।
विभीषणो हनूमांश्च ददृशाते हतान्रणे ॥ 11 ॥
सप्तषष्टिर्हताःकोट्योवानराणान्तरस्विनाम् ।
अह्नःपञ्चमशेषेणवल्लभेनस्वयम्भुवः ॥ 12 ॥
सागरौघनिभम्भीमन्दृष्टवाबाणार्दितम्बलम् ।
मार्गतेजाम्बवन्तंस्मिहनूमान् सविभीषणः ॥ 13 ॥
स्वभावजरयायुक्तंवृद्धंशरशतैश्चितम् ।
प्रजापतिसुतंवीरंशाम्यन्तमिवपावकम् ॥ 14 ॥
दृष्टवातमुपसङ्ग्रम्यपौलस्त्योवाक्यमब्रवीत् ।
च्चिदार्यशरैस्तीक्ष्णैर्नप्राणाध्वंसितास्तव ॥ 15 ॥
विभीषणवचश्श्रुत्वाजाम्बवानृक्षपुङ्गवः ।
कृच्छ्रादभ्युग्दिरन्वाक्यमिदंवचनमब्रवीत् ॥ 16 ॥
नैरृतेन्द्रमहावीर्यस्वरेणत्वाऽभिलक्ष्ये ।
पीड्यमानशशितैर्बाणैर्नत्वापश्यामिचक्षुषा ॥ 17 ॥
अञ्जनासुप्रजायेनमातरिश्वा च नैरृत ।
हनुमान् वानरश्रेष्ठःप्राणान् धारयतेक्वचित् ॥ 18 ॥
श्रुत्वाजाम्बवतोवाक्यमुवाचेदंविभीषणः ।
आर्यपुत्रावतिक्रम्यकस्मात्पृच्छसिमारुतिम् ॥ 19 ॥
नैवराजनिसुग्रीवेनाङ्गदेनापिराघवे ।
आर्यसन्दर्शितस्स्नेहोयथावायुसुतेपरः ॥ 20 ॥
विभीषणवचश्श्रुत्वाजाम्बवान्वाक्यमब्रवीत् ।
शृणुनैरृतशार्दूलयस्मात् पृच्छामिमारुतिम् ॥ 21 ॥
तस्मिन्जीवतिवीरेतुहतमप्यहतम्बलम् ।
हनूमत्युज्झितप्राणेजीवन्तोऽपिवयं हृता ॥ 22 ॥
धरतेमारुतिस्तातमारुतप्रतिमोयदि ।
वैश्वानरसमोवीर्वेजीविताशाततोभवेत् ॥ 23 ॥
ततोवृद्धमुपागम्यनियमेनाभ्यवादयत् ।
गृह्यजाम्बवतःपादौहनूमान्मारुतात्मजः ॥ 24 ॥
श्रुत्वाहनुमतोवाक्यन्तदाऽपिव्यथितेन्द्रियः ।
पुनर्जातमिवात्मानम्मन्यतेप्लवगोत्तमः ॥ 25 ॥
ततोऽब्रवीन्महातेजाहनूमन्तं स जाम्बवान् ।
आगच्छहरिशार्दूल वानरांस्त्रातुमर्हसि ॥ 26 ॥
नान्योवक्रमपर्याप्तस्त्वमेषाम्परमस्सखा ।
त्वत्पराक्रमकालोऽयन्नान्यम्पश्यामिकथञ्चन ॥ 27 ॥
ऋक्ष्वानरवीराणामनीकानिप्रहर्षय ।
शल्यौकुरुचाप्येतासादितौरामलक्ष्मणौ ॥ 28 ॥
गत्वापरममध्वानमुपर्युपरिसागरम् ।
हिमवन्तन्नगश्रेष्ठंहनुमन्गन्तुमर्हसि ॥ 29 ॥
ततःकाञ्चनमत्युच्चमृषभम्पर्वतोत्तमम् ।
कैलासशिखरञ्चापिद्रक्ष्यस्यरिनिषूदन ॥ 30 ॥
तयोशशिखरयोर्मध्येप्रदीप्तमतुलप्रभम् ।
सर्यौषधियुतंवीर द्रक्ष्यस्यौषधिपर्यतम् ॥ 31 ॥
तस्यवानरशार्दूल चतस्रो मूधि सम्भवाः ।
द्रक्ष्यस्योषधयोदीप्तादीपय्नत्योदिशोदश ॥ 32 ॥
मृतसञ्जीवनीञ्चैवविशल्यकरणीमपि ।
सुवर्णकरणीञ्चैवसन्धानकरणीन्तथा ॥ 33 ॥
तास्सर्वाहनुमन्गृह्वक्षिप्रमागन्तुमर्हसि ।
आश्वासयहरीन् प्राणैर्योज्यगन्धवहात्मज ॥ 34 ॥
श्रुत्वाजाम्बवतोवाक्यंहनूमान् हरिपुङ्गवः ।
आपूर्यतबलोद्धर्षैस्तोयवेगैरिवार्णवः ॥ 35 ॥
स पर्वततटाग्रस्थः पीडयन्पर्वतोत्तरम् ।
हनूमान्दृश्यते वीरो द्वितीय इव पर्वतः ॥ 36 ॥
हरिपादविनिर्भग्नोनिषसाद स पर्वतः ।
न शशाकतदात्मानंसोढुम्भृशनिपीडितः ॥ 37 ॥
तस्यपेतुर्नगाभूमौहरिवेगाच्चजज्वलुः ।
शृङ्गाणि च व्यशीर्यन्तपीडितस्यहनूमता ॥ 38 ॥
तस्मिन् सम्पीड्यमानेतुभग्नद्रुमशिलातले ।
न शेकुर्वानरास्स्थातुङ्घूर्णमानेनगोत्तमे ॥ 39 ॥
साघूर्णितमहाद्वाराप्रभग्नगृहगोपुरा ।
लङ्कात्रासाकुलारात्रौप्रवृत्तेवाभवत्तदा ॥ 40 ॥
पृथिवीधरसङ्काशोनिपीड्यधरणीधरम् ।
पृथिवीङ्क्षोभयामाससार्णवाम्मारुतात्मजः ॥ 41 ॥
आरुरोहतदातस्माद्धरिर्मलयपर्वतम् ।
मेरुमन्दरसङ्काशन्नानाप्रस्रवणाकुलम् ॥ 42 ॥
नानाद्रुमलताकीर्णंविकासिकमलोत्पलम् ।
सेवितन्देवगन्धर्वैष्षष्टियोजनमुच्छ्रितम् ॥ 43 ॥
विद्याधरैर्मुनिगणैरप्सरोभिर्निषेवितम् ।
नानामृगगणाकीर्णम्बहुकन्दरशोभितम् ॥ 44 ॥
सर्वानाकुलयंस्तत्रयक्षगन्धर्वकिन्नरान् ।
हनुमान् मेघसङ्काशोववृधेमारुतात्मजः ॥ 45 ॥
पद्भ्यान्तुशैलमापीड्यबडबामुखवन्मुखम् ।
विवृत्योग्रन्ननादोच्चैस्त्रासयन्निवराक्षसान् ॥ 46 ॥
तस्यनानद्यमानस्यश्रुत्वानिनदमद्भुतम् ।
लङ्कास्थाराक्षसास्सर्वे न शेकुस्स्पन्दितुम्भयात् ॥ 47 ॥
नमस्कृत्वाऽथरामायमारुतिर्भीमविक्रमः ।
राघवार्थेपरङ्कर्मसमीहतपरन्तपः ॥ 48 ॥
स पुच्छमुद्यम्यभुजङ्गकल्पंविनम्यपृष्ठंश्रवणेनिकुञ्च्य ।
विवृत्यवक्त्रम्बडबामुखाभमापुफ्लुवेव्योमनिचण्डवेगः ॥ 49 ॥
सवृक्षषण्डांस्तरसाजहारशैलान् शिलाःप्राकृतवानरांश्च ।
बाहूरुवेगोद्धतसम्प्रणुन्नास्तेक्षीणवेगास्सलिलेनिपेतुः ॥ 50 ॥
तौप्रसार्योरगभोगकल्पौभुजौभुजङ्गारिनिकाशवीर्यः ।
जगाममेरुन्नगराजमग्य्रन्दिशःप्रकर्षन्निववायुसूनुः ॥ 51 ॥
स सागरङ्घूर्णितवीचिमालन्तथाभृशम्भ्रामितसर्वसत्त्वम् ।
समीक्षमाणस्सहसाजगामचक्रंयथाविष्णुकराग्रमुक्तम् ॥ 52 ॥
स पर्वतान्वृक्षगवान् सरांसिनदीस्तटाकानिपुरोत्तमानि ।
स्फीतान् जनान्तानपिसम्प्रवीक्ष्यजगामवेगापतितृतुल्यवेगः ॥ 53 ॥
आदित्यपथमाश्रित्यजगाम स गतक्लमः ।
हनूमांस्त्वरितोवीरःपितृतुल्यपराक्रमः ॥ 54 ॥
जवेनमहतायुक्तोमारुतिर्मारुतोयथा ।
जगामहरिशार्दूलोदिशश्शब्देनपूरयन् ॥ 55 ॥
स्म्मरन्जाम्बवतोवाक्यम्मारुतिर्वातरंहसा ।
ददर्शसहसागत्वाहिमवन्तम्महाकपिः ॥ 56 ॥
नानाप्रस्रवणोपेतन्नानाकन्दरनिर्घरम् ।
श्वेताभ्रचयसङ्काशैशशिखरैश्चारुदर्शनैः ॥ 57 ॥
शोभितंविविधैर्वृक्षैरगमत्पर्वतोत्तमम् ।
स तंसमासाद्यमहानगेन्द्रमतिप्रवृद्धोत्तमघोरशृङ्गम् ।
ददर्शपुण्यानिमहाश्रमाणिसुरर्षिसङ्घोत्तमसेवितानि ॥ 58 ॥
स ब्रह्मकोशंरजतालयं च शक्रालयंरुद्रशरप्रमोक्षम् ।
हयाननम्ब्रह्मशिरश्चदीप्तन्ददर्शवैवस्वतकिङ्करांश्च ॥ 59 ॥
वज्रालयं वैश्वरणालयं च ।
सूर्यप्रभं सूर्यनिबन्धनं च ।
ब्रह्मासनं शङ्करकार्मुकं च ।
ददर्श नाभिं च वसुन्धरायाः ॥ 60 ॥
कैलासमग्य्रंहिमवच्छिलां च तथर्षभङ्काञ्चनशैलमग्य्रम् ।
सन्दीप्तसर्वौषधिसन्प्रदीप्तन्ददर्शसर्वौषधिपर्वतेन्द्रम् ॥ 61 ॥
स तंसमीक्ष्यानलरश्मिदीप्तंविसिष्मियेवासवदूतसूनुः ।
आवृत्यतञ्चौषधिपर्वतेन्द्रन्तत्रौषधीनांविचयञ्चकार ॥ 62 ॥
सयोजनसहस्राणिसमतीत्यमहाकपिः ।
दिव्यौषधिधरंशैलंव्यचरन्मारुतात्मजः ॥ 63 ॥
महौषध्यस्ततस्सर्वास्तस्मिन् पर्वतसत्तमे ।
विज्ञायार्थिनमायान्तन्ततोजग्मुरदर्शनम् ॥ 64 ॥
स तामहात्माहनुमानपश्यंश्चुकोपकोपाच्चभृशन्ननाद ।
अमृष्यमाणोऽनगिनिकाशचक्षुर्महीधरेन्द्रन्तमुवाचवाक्यम् ॥ 65 ॥
कीमेतदेवंसुविनिश्चितन्तेयद्राघवेनासिकृतानुकम्प ।
पश्याद्यमद्बाहुबलाभिभूतोविकीर्णमात्मानमथोनगेन्द्र ॥ 66 ॥
स तस्यशृङ्गंसनगंसनागंसकाञ्चनन्धातुसहस्रजुष्टम् ।
विकीर्णकूटञ्ज्वलिताग्रसानुम्प्रगृह्यवेगात्सहसोन्ममाथ ॥ 67 ॥
सतसमुत्पाट्यखमुत्पपातवित्रास्यलोकान् ससुरासुरेन्द्रान् ।
संस्तूयमानःखचरैरनेकैर्जगामवेगाद्गरुडोग्रवेगः ॥ 68 ॥
स भास्कराध्वानमनुप्रपन्नस्तम्भास्कराभंशिखरम्प्रगृह्य ।
बभौतदाभास्करसन्निकाशोरवेस्समीपेप्रतिभास्कराभः ॥ 69 ॥
स तेनशैलेनभृशंरराजशैलोपमोगन्धवहात्मजस्तु ।
सहस्रधारेणसपावकेनचक्रेणखेविष्णुरिवार्पितेन ॥ 70 ॥
तंवानराःप्रेक्ष्यविनेदुरुच्चैस्सतानपिप्रेक्ष्यमुदाननाद ।
तेषांसमुध्घुष्टरवन्निशम्यलङ्कालयाभीमतरंविनेदुः ॥ 71 ॥
ततोमहात्मानिपपाततस्मिन् शैलोत्तमेवानरसैन्यमथ्ये ।
हर्युत्तमेभ्यशशिरसाऽभिवाद्यविभीषणन्तत्र स सस्वजे च ॥ 72 ॥
तावप्युभौमानुषराजपुत्रौतङ्गन्धमाघ्रायमहौषधीनाम् ।
बभूवतुस्तत्रतदाविशल्यावुत्तस्थुरन्ये च हरिप्रवीराः ॥ 73 ॥
सर्वेविशल्याविरुजाःक्षणेनहरिप्रवीराश्चहताश्चयेस्युः ।
गन्धेनतासाम्प्रवरौषधीनांसुप्तानिशान्तेष्विवसम्प्रबुद्धाः ॥ 74 ॥
दाप्रभृतिलङ्कायांयुध्यन्तेहरिराक्षसाः ।
तदाप्रभृतिमानार्थमाज्ञयारावणस्य च ॥ 75 ॥
येहन्यन्तेरणेतत्रराक्षसाःकपिकुञ्जरैः ।
हताहतास्तुक्षिप्यन्तेसर्वएवतुसागरे ॥ 76 ॥
ततोहरिर्गन्धवहात्मजस्तुतमोषधीशैलमुदग्रवेगः ।
निनायवेगाद्धिमवन्तमेवपुनश्चरामेणसमाजगाम ॥ 77 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुःसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
tayostadāsāditayoraṇāgremumohasainyaṃharipuṅgavānām |
sugrīvanīlāṅgadajāmbavanto na cāpikiñcitpratipedirete || 1 ||
tatoviṣaṇṇaṃsamavekṣyasainyaṃvibhīṣaṇobuddhimatāṃvariṣṭhaḥ |
uvācaśākhamṛgarājavīrānāśvāsayannapratimairvacobhiḥ || 2 ||
mābhaiṣṭanāstyatraviṣādakāloyadāryaputtrauvivaśauviṣaṇṇau |
svayambhuvovākyamathodvahantauyatsāditāvindrajidastrajālaiḥ || 3 ||
tasmaitudattamparamāstrametatsvayambhuvābrāhmamamoghavegam |
tanmānayantauyudhirājaputraunipātitauko'traviṣādakālaḥ || 4 ||
brāhmamastrantatodhīmānmānayitvātumārutiḥ |
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhanūmāṃstamathābravīt || 5 ||
etasminnihatesainyevānarāṇāntarasvinām |
yoyodhārayateprāṇāṃstantamāśvāsayāva || 6 ||
tāvubhauyugapavadīrauhanūmadrākṣasottamau |
ulkāhastautadārātrauraṇaśīrṣeviceratuḥ || 7 ||
bhinnalāṅgūlahastorupādāṅguli śiro dharaiḥ |
sravadbhiḥ kṣatajaṃ gātraiḥ prasravadbhiḥ samantataḥ || 8 ||
patitaiḥparvatākārairvānarairabhisaṅkulām |
śassaiścapatitairdīptairdadṛśātevasundharām || 9 ||
sugrīvamaṅgadannīlaṃśarabhaṅgandhamādanam |
gavākṣaṃ ca suṣeṇaṃ ca vegadarśinamāhukam || 10 ||
maindaṃ nalaṃ jyotimukhaṃ dvividaṃ panasaṃ tathā |
vibhīṣaṇo hanūmāṃśca dadṛśāte hatānraṇe || 11 ||
saptaṣaṣṭirhatāḥkoṭyovānarāṇāntarasvinām |
ahnaḥpañcamaśeṣeṇavallabhenasvayambhuvaḥ || 12 ||
sāgaraughanibhambhīmandṛṣṭavābāṇārditambalam |
mārgatejāmbavantaṃsmihanūmān savibhīṣaṇaḥ || 13 ||
svabhāvajarayāyuktaṃvṛddhaṃśaraśataiścitam |
prajāpatisutaṃvīraṃśāmyantamivapāvakam || 14 ||
dṛṣṭavātamupasaṅgramyapaulastyovākyamabravīt |
ccidāryaśaraistīkṣṇairnaprāṇādhvaṃsitāstava || 15 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvājāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
kṛcchrādabhyugdiranvākyamidaṃvacanamabravīt || 16 ||
nairṛtendramahāvīryasvareṇatvā'bhilakṣye |
pīḍyamānaśaśitairbāṇairnatvāpaśyāmicakṣuṣā || 17 ||
añjanāsuprajāyenamātariśvā ca nairṛta |
hanumān vānaraśreṣṭhaḥprāṇān dhārayatekvacit || 18 ||
śrutvājāmbavatovākyamuvācedaṃvibhīṣaṇaḥ |
āryaputrāvatikramyakasmātpṛcchasimārutim || 19 ||
naivarājanisugrīvenāṅgadenāpirāghave |
āryasandarśitassnehoyathāvāyusuteparaḥ || 20 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvājāmbavānvākyamabravīt |
śṛṇunairṛtaśārdūlayasmāt pṛcchāmimārutim || 21 ||
tasminjīvativīretuhatamapyahatambalam |
hanūmatyujjhitaprāṇejīvanto'pivayaṃ hṛtā || 22 ||
dharatemārutistātamārutapratimoyadi |
vaiśvānarasamovīrvejīvitāśātatobhavet || 23 ||
tatovṛddhamupāgamyaniyamenābhyavādayat |
gṛhyajāmbavataḥpādauhanūmānmārutātmajaḥ || 24 ||
śrutvāhanumatovākyantadā'pivyathitendriyaḥ |
punarjātamivātmānammanyateplavagottamaḥ || 25 ||
tato'bravīnmahātejāhanūmantaṃ sa jāmbavān |
āgacchahariśārdūla vānarāṃstrātumarhasi || 26 ||
nānyovakramaparyāptastvameṣāmparamassakhā |
tvatparākramakālo'yannānyampaśyāmikathañcana || 27 ||
ṛkṣvānaravīrāṇāmanīkānipraharṣaya |
śalyaukurucāpyetāsāditaurāmalakṣmaṇau || 28 ||
gatvāparamamadhvānamuparyuparisāgaram |
himavantannagaśreṣṭhaṃhanumangantumarhasi || 29 ||
tataḥkāñcanamatyuccamṛṣabhamparvatottamam |
kailāsaśikharañcāpidrakṣyasyariniṣūdana || 30 ||
tayośaśikharayormadhyepradīptamatulaprabham |
saryauṣadhiyutaṃvīra drakṣyasyauṣadhiparyatam || 31 ||
tasyavānaraśārdūla catasro mūdhi sambhavāḥ |
drakṣyasyoṣadhayodīptādīpaynatyodiśodaśa || 32 ||
mṛtasañjīvanīñcaivaviśalyakaraṇīmapi |
suvarṇakaraṇīñcaivasandhānakaraṇīntathā || 33 ||
tāssarvāhanumangṛhvakṣipramāgantumarhasi |
āśvāsayaharīn prāṇairyojyagandhavahātmaja || 34 ||
śrutvājāmbavatovākyaṃhanūmān haripuṅgavaḥ |
āpūryatabaloddharṣaistoyavegairivārṇavaḥ || 35 ||
sa parvatataṭāgrasthaḥ pīḍayanparvatottaram |
hanūmāndṛśyate vīro dvitīya iva parvataḥ || 36 ||
haripādavinirbhagnoniṣasāda sa parvataḥ |
na śaśākatadātmānaṃsoḍhumbhṛśanipīḍitaḥ || 37 ||
tasyapeturnagābhūmauharivegāccajajvaluḥ |
śṛṅgāṇi ca vyaśīryantapīḍitasyahanūmatā || 38 ||
tasmin sampīḍyamānetubhagnadrumaśilātale |
na śekurvānarāssthātuṅghūrṇamānenagottame || 39 ||
sāghūrṇitamahādvārāprabhagnagṛhagopurā |
laṅkātrāsākulārātraupravṛttevābhavattadā || 40 ||
pṛthivīdharasaṅkāśonipīḍyadharaṇīdharam |
pṛthivīṅkṣobhayāmāsasārṇavāmmārutātmajaḥ || 41 ||
ārurohatadātasmāddharirmalayaparvatam |
merumandarasaṅkāśannānāprasravaṇākulam || 42 ||
nānādrumalatākīrṇaṃvikāsikamalotpalam |
sevitandevagandharvaiṣṣaṣṭiyojanamucchritam || 43 ||
vidyādharairmunigaṇairapsarobhirniṣevitam |
nānāmṛgagaṇākīrṇambahukandaraśobhitam || 44 ||
sarvānākulayaṃstatrayakṣagandharvakinnarān |
hanumān meghasaṅkāśovavṛdhemārutātmajaḥ || 45 ||
padbhyāntuśailamāpīḍyabaḍabāmukhavanmukham |
vivṛtyogrannanādoccaistrāsayannivarākṣasān || 46 ||
tasyanānadyamānasyaśrutvāninadamadbhutam |
laṅkāsthārākṣasāssarve na śekusspanditumbhayāt || 47 ||
namaskṛtvā'tharāmāyamārutirbhīmavikramaḥ |
rāghavārtheparaṅkarmasamīhataparantapaḥ || 48 ||
sa pucchamudyamyabhujaṅgakalpaṃvinamyapṛṣṭhaṃśravaṇenikuñcya |
vivṛtyavaktrambaḍabāmukhābhamāpuphluvevyomanicaṇḍavegaḥ || 49 ||
savṛkṣaṣaṇḍāṃstarasājahāraśailān śilāḥprākṛtavānarāṃśca |
bāhūruvegoddhatasampraṇunnāstekṣīṇavegāssalilenipetuḥ || 50 ||
tauprasāryoragabhogakalpaubhujaubhujaṅgārinikāśavīryaḥ |
jagāmamerunnagarājamagyrandiśaḥprakarṣannivavāyusūnuḥ || 51 ||
sa sāgaraṅghūrṇitavīcimālantathābhṛśambhrāmitasarvasattvam |
samīkṣamāṇassahasājagāmacakraṃyathāviṣṇukarāgramuktam || 52 ||
sa parvatānvṛkṣagavān sarāṃsinadīstaṭākānipurottamāni |
sphītān janāntānapisampravīkṣyajagāmavegāpatitṛtulyavegaḥ || 53 ||
ādityapathamāśrityajagāma sa gataklamaḥ |
hanūmāṃstvaritovīraḥpitṛtulyaparākramaḥ || 54 ||
javenamahatāyuktomārutirmārutoyathā |
jagāmahariśārdūlodiśaśśabdenapūrayan || 55 ||
smmaranjāmbavatovākyammārutirvātaraṃhasā |
dadarśasahasāgatvāhimavantammahākapiḥ || 56 ||
nānāprasravaṇopetannānākandaranirgharam |
śvetābhracayasaṅkāśaiśaśikharaiścārudarśanaiḥ || 57 ||
śobhitaṃvividhairvṛkṣairagamatparvatottamam |
sa taṃsamāsādyamahānagendramatipravṛddhottamaghoraśṛṅgam |
dadarśapuṇyānimahāśramāṇisurarṣisaṅghottamasevitāni || 58 ||
sa brahmakośaṃrajatālayaṃ ca śakrālayaṃrudraśarapramokṣam |
hayānanambrahmaśiraścadīptandadarśavaivasvatakiṅkarāṃśca || 59 ||
vajrālayaṃ vaiśvaraṇālayaṃ ca |
sūryaprabhaṃ sūryanibandhanaṃ ca |
brahmāsanaṃ śaṅkarakārmukaṃ ca |
dadarśa nābhiṃ ca vasundharāyāḥ || 60 ||
kailāsamagyraṃhimavacchilāṃ ca tatharṣabhaṅkāñcanaśailamagyram |
sandīptasarvauṣadhisanpradīptandadarśasarvauṣadhiparvatendram || 61 ||
sa taṃsamīkṣyānalaraśmidīptaṃvisiṣmiyevāsavadūtasūnuḥ |
āvṛtyatañcauṣadhiparvatendrantatrauṣadhīnāṃvicayañcakāra || 62 ||
sayojanasahasrāṇisamatītyamahākapiḥ |
divyauṣadhidharaṃśailaṃvyacaranmārutātmajaḥ || 63 ||
mahauṣadhyastatassarvāstasmin parvatasattame |
vijñāyārthinamāyāntantatojagmuradarśanam || 64 ||
sa tāmahātmāhanumānapaśyaṃścukopakopāccabhṛśannanāda |
amṛṣyamāṇo'naginikāśacakṣurmahīdharendrantamuvācavākyam || 65 ||
kīmetadevaṃsuviniścitanteyadrāghavenāsikṛtānukampa |
paśyādyamadbāhubalābhibhūtovikīrṇamātmānamathonagendra || 66 ||
sa tasyaśṛṅgaṃsanagaṃsanāgaṃsakāñcanandhātusahasrajuṣṭam |
vikīrṇakūṭañjvalitāgrasānumpragṛhyavegātsahasonmamātha || 67 ||
satasamutpāṭyakhamutpapātavitrāsyalokān sasurāsurendrān |
saṃstūyamānaḥkhacarairanekairjagāmavegādgaruḍogravegaḥ || 68 ||
sa bhāskarādhvānamanuprapannastambhāskarābhaṃśikharampragṛhya |
babhautadābhāskarasannikāśoravessamīpepratibhāskarābhaḥ || 69 ||
sa tenaśailenabhṛśaṃrarājaśailopamogandhavahātmajastu |
sahasradhāreṇasapāvakenacakreṇakheviṣṇurivārpitena || 70 ||
taṃvānarāḥprekṣyavineduruccaissatānapiprekṣyamudānanāda |
teṣāṃsamudhghuṣṭaravanniśamyalaṅkālayābhīmataraṃvineduḥ || 71 ||
tatomahātmānipapātatasmin śailottamevānarasainyamathye |
haryuttamebhyaśaśirasā'bhivādyavibhīṣaṇantatra sa sasvaje ca || 72 ||
tāvapyubhaumānuṣarājaputrautaṅgandhamāghrāyamahauṣadhīnām |
babhūvatustatratadāviśalyāvuttasthuranye ca haripravīrāḥ || 73 ||
sarveviśalyāvirujāḥkṣaṇenaharipravīrāścahatāścayesyuḥ |
gandhenatāsāmpravarauṣadhīnāṃsuptāniśānteṣvivasamprabuddhāḥ || 74 ||
dāprabhṛtilaṅkāyāṃyudhyanteharirākṣasāḥ |
tadāprabhṛtimānārthamājñayārāvaṇasya ca || 75 ||
yehanyanteraṇetatrarākṣasāḥkapikuñjaraiḥ |
hatāhatāstukṣipyantesarvaevatusāgare || 76 ||
tatoharirgandhavahātmajastutamoṣadhīśailamudagravegaḥ |
nināyavegāddhimavantamevapunaścarāmeṇasamājagāma || 77 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.