1.2 বালকাণ্ড - দ্বিতীয সর্গঃ

1.2 Balakanda - Dvitiya Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বিতীযস্সর্গঃ ।
নারদস্য তু তদ্বাক্যং শ্রুত্বা বাক্যবিশারদঃ ।
পূজযামাস ধর্মাত্মা সহশিষ্যো মহামুনিঃ ॥ 1 ॥
যথাবত্পূজিতস্তেন দেবর্ষির্নারদস্তদা ।
আপৃষ্ট্বৈবাভ্যনুজ্ঞাতস্স জগাম বিহাযসম্ ॥ 2 ॥
স মুহূর্তং গতে তস্মিন্দেবলোকং মুনিস্তদা ।
জগাম তমসাতীরং জাহ্নব্যাস্ত্ববিদূরতঃ ॥ 3 ॥
স তু তীরং সমাসাদ্য তমসাযা মহামুনিঃ ।
শিষ্যমাহ স্থিতং পার্শ্বে দৃষ্ট্বা তীর্থমকর্দমম্ ॥ 4 ॥
অকর্দমমিদং তীর্থং ভরদ্বাজ নিশাময ।
রমণীযং প্রসন্নাম্বু সন্মনুষ্যমনো যথা ॥ 5 ॥
ন্যস্যতাং কলশস্তাত দীযতাং বল্কলং মম ।
ইদমেবাবগাহিষ্যে তমসাতীর্থমুত্তমম্ ॥ 6 ॥
এবমুক্তো ভরদ্বাজো বাল্মীকেন মহাত্মনা ।
প্রাযচ্ছত মুনেস্তস্য বল্কলং নিযতো গুরোঃ ॥ 7 ॥
স শিষ্যহস্তাদাদায বল্কলং নিযতেন্দ্রিযঃ ।
বিচচার হ পশ্যংস্তত্সর্বতো বিপুলং বনম্ ॥ 8 ॥
তস্যাভ্যাশে তু মিথুনং চরন্তমনপাযিনম্ ।
দদর্শ ভগবাংস্তত্র ক্রৌঞ্চযোশ্চারুনিস্বনম্ ॥ 9 ॥
তস্মাত্তু মিথুনাদেকং পুমাংসং পাপনিশ্চযঃ ।
জঘান বৈরনিলযো নিষাদস্তস্য পশ্যতঃ ॥ 10 ॥
তং শোণিতপরীতাঙ্গং বেষ্টমানং মহীতলে ।
ভার্যা তু নিহতং দৃষ্ট্বা রুরাব করুণাং গিরম্ ॥ 11 ॥
বিযুক্তা পতিনা তেন দ্বিজেন সহচারিণা ।
তাম্রশীর্ষেণ মত্তেন পত্রিণা সহিতেন বৈ ॥ 12 ॥
তদা তু তং দ্বিজং দৃষ্ট্বা নিষাদেন নিপাতিতম্ ।
ঋষের্ধর্মাত্মনস্তস্য কারুণ্যং সমপদ্যত ॥ 13 ॥
ততঃ করুণবেদিত্বাদধর্মোঽযমিতি দ্বিজঃ ।
নিশাম্য রুদতীং ক্রৌঞ্চীমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 14 ॥
মা নিষাদ প্রতিষ্ঠাং ত্বমগমশ্শাশ্বতীস্সমাঃ ।
যত্ক্রৌঞ্চমিথুনাদেকমবধীঃ কামমোহিতম্ ॥ 15 ॥
15 তস্যৈবং ব্রুবতশ্চিন্তা বভূব হৃদি বীক্ষতঃ ।
শোকার্তেনাস্য শকুনেঃ কিমিদং ব্যাহৃতং মযা ॥ 16 ॥
চিন্তযন্স মহাপ্রাজ্ঞশ্চকার মতিমান্মতিম্ ।
শিষ্যং চৈবাঽব্রবীদ্বাক্যমিদং স মুনিপুঙ্গবঃ ॥ 17 ॥
পাদবদ্ধোঽক্ষরসমস্তন্ত্রীলযসমন্বিতঃ ।
শোকার্তস্য প্রবৃত্তো মে শ্লোকো ভবতু নান্যথা ॥ 18 ॥
শিষ্যস্তু তস্য ব্রুবতো মুনের্বাক্যমনুত্তমম্ ।
প্রতিজগ্রাহ সংহৃষ্টস্তস্য তুষ্টোঽভবদ্গুরুঃ ॥ 19 ॥
সোঽভিষেকং ততঃ কৃত্বা তীর্থে তস্মিন্যথাবিধি ।
তমেব চিন্তযন্নর্থমুপাবর্তত বৈ মুনিঃ ॥ 20 ॥
ভরদ্বাজস্ততশ্শিষ্যো বিনীতশ্শ্রুতবান্মুনেঃ ।
কলশং পূর্ণমাদায পৃষ্ঠতোঽনুজগাম হ ॥ 21 ॥
স প্রবিশ্যাশ্রমপদং শিষ্যেণ সহ ধর্মবিত্ ।
উপবিষ্টঃ কথাশ্চান্যাশ্চকার ধ্যানমাস্থিতঃ ॥ 22 ॥
আজগাম ততো ব্রহ্মা লোককর্তা স্বযং প্রভুঃ ।
চতুর্মুখো মহাতেজা দ্রষ্টুং তং মুনিপুঙ্গবম্ ॥ 23 ॥
বাল্মীকিরথ তং দৃষ্ট্বা সহসোত্থায বাগ্যতঃ ।
প্রাঞ্জলিঃ প্রযতো ভূত্বা তস্থৌ পরমবিস্মিতঃ ॥ 24 ॥
পূজযামাস তং দেবং পাদ্যার্ঘ্যাসনবন্দনৈঃ ।
প্রণম্য বিধিবচ্চৈনং পৃষ্ট্বাঽনামযমব্যযম্ ॥ 25 ॥
অথোপবিশ্য ভগবানাসনে পরমার্চিতে ।
বাল্মীকযে মহর্ষযে সন্দিদেশাসনং ততঃ ॥ 26 ॥
ব্রহ্মণা সমনুজ্ঞাতস্সোঽপ্যুপাবিশদাসনে ।
উপবিষ্টে তদা তস্মিন্সর্বলোকপিতামহে ।
তদ্গতেনৈব মনসা বাল্মীকির্ধ্যানমাস্থিতঃ ॥ 27 ॥
পাপাত্মনা কৃতং কষ্টং বৈরগ্রহণবুদ্ধিনা ।
যস্তাদৃশং চারুরবং ক্রৌঞ্চং হন্যাদকারণাত্ ॥ 28 ॥
শোচন্নেব মুহুঃ ক্রৌঞ্চীমুপশ্লোকমিমং পুনঃ ।
জগাবন্তর্গতমনা ভূত্বা শোকপরাযণঃ ॥ 29 ॥
তমুবাচ ততো ব্রহ্মা প্রহসন্মুনিপুঙ্গবম্ ।
শ্লোক এব ত্বযা বদ্ধো নাত্র কার্যা বিচারণা ॥ 30 ॥
মচ্ছন্দাদেব তে ব্রহ্মন্ প্রবৃত্তেযং সরস্বতী ।
রামস্য চরিতং সর্বং কুরু ত্বমৃষিসত্তম ॥ 31 ॥
ধর্মাত্মনো গুণবতো লোকে রামস্য ধীমতঃ ।
বৃত্তং কথয ধীরস্য যথা তে নারদাচ্ছ্রুতম্ ॥ 32 ॥
রহস্যং চ প্রকাশং চ যদ্বৃত্তং তস্য ধীমতঃ ।
রামস্য সহসৌমিত্রেঃ রাক্ষসানাং চ সর্বশঃ ॥ 33 ॥
বৈদেহ্যাশ্চৈব যদ্বৃত্তং প্রকাশং যদি বা রহঃ ।
তচ্চাপ্যবিদিতং সর্বং বিদিতং তে ভবিষ্যতি ॥ 34 ॥
ন তে বাগনৃতা কাব্যে কাচিদত্র ভবিষ্যতি ।
কুরু রামকথাং পুণ্যাং শ্লোকবদ্ধাং মনোরমাম্ ॥ 35 ॥
যাবত্ স্থাস্যন্তি গিরযস্সরিতশ্চ মহীতলে ।
তাবদ্রামাযণকথা লোকেষু প্রচরিষ্যতি ॥ 36 ॥
যাবদ্রামাযণকথা ত্বত্কৃতা প্রচরিষ্যতি ।
তাবদূর্ধ্বমধশ্চ ত্বং মল্লোকেষু নিবত্স্যসি ॥ 37 ॥
ইত্যুক্ত্বা ভগবান্ব্রহ্মা তত্রৈবান্তরধীযত ।
ততস্সশিষ্যো ভগবান্মুনির্বিস্মযমাযযৌ ॥ 38 ॥
তস্য শিষ্যাস্ততস্সর্বে জগুশ্শ্লোকমিমং পুনঃ ।
মুহুর্মুহুঃ প্রীযমাণাঃ প্রাহুশ্চ ভৃশবিস্মিতাঃ ॥ 39 ॥
সমাক্ষরৈশ্চতুর্ভির্যঃ পাদৈর্গীতো মহর্ষিণা ।
সোঽনুব্যাহরণাদ্ভূযশ্শ্লোকশ্শ্লোকত্বমাগতঃ ॥ 40 ॥
তস্য বুদ্ধিরিযং জাতা বাল্মীকের্ভাবিতাত্মনঃ ।
কৃত্স্নং রামাযণং কাব্যমীদৃশৈঃ করবাণ্যহম্ ॥ 41 ॥
উদারবৃত্তার্থপদৈর্মনোরমৈঃ তদাস্য রামস্য চকারকীর্তিমান্ ।
সমাক্ষরৈশ্শ্লোকশতৈর্যশস্বিনো যশস্করং কাব্যমুদারধীর্মুনিঃ ॥ 42 ॥
তদুপগতসমাসসন্ধিযোগং সমমধুরোপনতার্থবাক্যবদ্ধম্ ।
রঘুবরচরিতং মুনিপ্রণীতং দশশিরসশ্চ বধং নিশামযধ্বম্ ॥ 43 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে দ্বিতীযস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ |
pūjayāmāsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmuniḥ || 1 ||
yathāvatpūjitastena devarṣirnāradastadā |
āpṛṣṭvaivābhyanujñātassa jagāma vihāyasam || 2 ||
sa muhūrtaṃ gate tasmindevalokaṃ munistadā |
jagāma tamasātīraṃ jāhnavyāstvavidūrataḥ || 3 ||
sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā mahāmuniḥ |
śiṣyamāha sthitaṃ pārśve dṛṣṭvā tīrthamakardamam || 4 ||
akardamamidaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya |
ramaṇīyaṃ prasannāmbu sanmanuṣyamano yathā || 5 ||
nyasyatāṃ kalaśastāta dīyatāṃ valkalaṃ mama |
idamevāvagāhiṣye tamasātīrthamuttamam || 6 ||
evamukto bharadvājo vālmīkena mahātmanā |
prāyacchata munestasya valkalaṃ niyato guroḥ || 7 ||
sa śiṣyahastādādāya valkalaṃ niyatendriyaḥ |
vicacāra ha paśyaṃstatsarvato vipulaṃ vanam || 8 ||
tasyābhyāśe tu mithunaṃ carantamanapāyinam |
dadarśa bhagavāṃstatra krauñcayoścārunisvanam || 9 ||
tasmāttu mithunādekaṃ pumāṃsaṃ pāpaniścayaḥ |
jaghāna vairanilayo niṣādastasya paśyataḥ || 10 ||
taṃ śoṇitaparītāṅgaṃ veṣṭamānaṃ mahītale |
bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giram || 11 ||
viyuktā patinā tena dvijena sahacāriṇā |
tāmraśīrṣeṇa mattena patriṇā sahitena vai || 12 ||
tadā tu taṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādena nipātitam |
ṛṣerdharmātmanastasya kāruṇyaṃ samapadyata || 13 ||
tataḥ karuṇaveditvādadharmo'yamiti dvijaḥ |
niśāmya rudatīṃ krauñcīmidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvamagamaśśāśvatīssamāḥ |
yatkrauñcamithunādekamavadhīḥ kāmamohitam || 15 ||
15 tasyaivaṃ bruvataścintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ |
śokārtenāsya śakuneḥ kimidaṃ vyāhṛtaṃ mayā || 16 ||
cintayansa mahāprājñaścakāra matimānmatim |
śiṣyaṃ caivā'bravīdvākyamidaṃ sa munipuṅgavaḥ || 17 ||
pādabaddho'kṣarasamastantrīlayasamanvitaḥ |
śokārtasya pravṛtto me śloko bhavatu nānyathā || 18 ||
śiṣyastu tasya bruvato munervākyamanuttamam |
pratijagrāha saṃhṛṣṭastasya tuṣṭo'bhavadguruḥ || 19 ||
so'bhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā tīrthe tasminyathāvidhi |
tameva cintayannarthamupāvartata vai muniḥ || 20 ||
bharadvājastataśśiṣyo vinītaśśrutavānmuneḥ |
kalaśaṃ pūrṇamādāya pṛṣṭhato'nujagāma ha || 21 ||
sa praviśyāśramapadaṃ śiṣyeṇa saha dharmavit |
upaviṣṭaḥ kathāścānyāścakāra dhyānamāsthitaḥ || 22 ||
ājagāma tato brahmā lokakartā svayaṃ prabhuḥ |
caturmukho mahātejā draṣṭuṃ taṃ munipuṅgavam || 23 ||
vālmīkiratha taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya vāgyataḥ |
prāñjaliḥ prayato bhūtvā tasthau paramavismitaḥ || 24 ||
pūjayāmāsa taṃ devaṃ pādyārghyāsanavandanaiḥ |
praṇamya vidhivaccainaṃ pṛṣṭvā'nāmayamavyayam || 25 ||
athopaviśya bhagavānāsane paramārcite |
vālmīkaye maharṣaye sandideśāsanaṃ tataḥ || 26 ||
brahmaṇā samanujñātasso'pyupāviśadāsane |
upaviṣṭe tadā tasminsarvalokapitāmahe |
tadgatenaiva manasā vālmīkirdhyānamāsthitaḥ || 27 ||
pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vairagrahaṇabuddhinā |
yastādṛśaṃ cāruravaṃ krauñcaṃ hanyādakāraṇāt || 28 ||
śocanneva muhuḥ krauñcīmupaślokamimaṃ punaḥ |
jagāvantargatamanā bhūtvā śokaparāyaṇaḥ || 29 ||
tamuvāca tato brahmā prahasanmunipuṅgavam |
śloka eva tvayā baddho nātra kāryā vicāraṇā || 30 ||
macchandādeva te brahman pravṛtteyaṃ sarasvatī |
rāmasya caritaṃ sarvaṃ kuru tvamṛṣisattama || 31 ||
dharmātmano guṇavato loke rāmasya dhīmataḥ |
vṛttaṃ kathaya dhīrasya yathā te nāradācchrutam || 32 ||
rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yadvṛttaṃ tasya dhīmataḥ |
rāmasya sahasaumitreḥ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ || 33 ||
vaidehyāścaiva yadvṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ |
taccāpyaviditaṃ sarvaṃ viditaṃ te bhaviṣyati || 34 ||
na te vāganṛtā kāvye kācidatra bhaviṣyati |
kuru rāmakathāṃ puṇyāṃ ślokabaddhāṃ manoramām || 35 ||
yāvat sthāsyanti girayassaritaśca mahītale |
tāvadrāmāyaṇakathā lokeṣu pracariṣyati || 36 ||
yāvadrāmāyaṇakathā tvatkṛtā pracariṣyati |
tāvadūrdhvamadhaśca tvaṃ mallokeṣu nivatsyasi || 37 ||
ityuktvā bhagavānbrahmā tatraivāntaradhīyata |
tatassaśiṣyo bhagavānmunirvismayamāyayau || 38 ||
tasya śiṣyāstatassarve jaguśślokamimaṃ punaḥ |
muhurmuhuḥ prīyamāṇāḥ prāhuśca bhṛśavismitāḥ || 39 ||
samākṣaraiścaturbhiryaḥ pādairgīto maharṣiṇā |
so'nuvyāharaṇādbhūyaśślokaśślokatvamāgataḥ || 40 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā vālmīkerbhāvitātmanaḥ |
kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyamīdṛśaiḥ karavāṇyaham || 41 ||
udāravṛttārthapadairmanoramaiḥ tadāsya rāmasya cakārakīrtimān |
samākṣaraiśślokaśatairyaśasvino yaśaskaraṃ kāvyamudāradhīrmuniḥ || 42 ||
tadupagatasamāsasandhiyogaṃ samamadhuropanatārthavākyabaddham |
raghuvaracaritaṃ munipraṇītaṃ daśaśirasaśca vadhaṃ niśāmayadhvam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्वितीयस्सर्गः ।
नारदस्य तु तद्वाक्यं श्रुत्वा वाक्यविशारदः ।
पूजयामास धर्मात्मा सहशिष्यो महामुनिः ॥ 1 ॥
यथावत्पूजितस्तेन देवर्षिर्नारदस्तदा ।
आपृष्ट्वैवाभ्यनुज्ञातस्स जगाम विहायसम् ॥ 2 ॥
स मुहूर्तं गते तस्मिन्देवलोकं मुनिस्तदा ।
जगाम तमसातीरं जाह्नव्यास्त्वविदूरतः ॥ 3 ॥
स तु तीरं समासाद्य तमसाया महामुनिः ।
शिष्यमाह स्थितं पार्श्वे दृष्ट्वा तीर्थमकर्दमम् ॥ 4 ॥
अकर्दममिदं तीर्थं भरद्वाज निशामय ।
रमणीयं प्रसन्नाम्बु सन्मनुष्यमनो यथा ॥ 5 ॥
न्यस्यतां कलशस्तात दीयतां वल्कलं मम ।
इदमेवावगाहिष्ये तमसातीर्थमुत्तमम् ॥ 6 ॥
एवमुक्तो भरद्वाजो वाल्मीकेन महात्मना ।
प्रायच्छत मुनेस्तस्य वल्कलं नियतो गुरोः ॥ 7 ॥
स शिष्यहस्तादादाय वल्कलं नियतेन्द्रियः ।
विचचार ह पश्यंस्तत्सर्वतो विपुलं वनम् ॥ 8 ॥
तस्याभ्याशे तु मिथुनं चरन्तमनपायिनम् ।
ददर्श भगवांस्तत्र क्रौञ्चयोश्चारुनिस्वनम् ॥ 9 ॥
तस्मात्तु मिथुनादेकं पुमांसं पापनिश्चयः ।
जघान वैरनिलयो निषादस्तस्य पश्यतः ॥ 10 ॥
तं शोणितपरीताङ्गं वेष्टमानं महीतले ।
भार्या तु निहतं दृष्ट्वा रुराव करुणां गिरम् ॥ 11 ॥
वियुक्ता पतिना तेन द्विजेन सहचारिणा ।
ताम्रशीर्षेण मत्तेन पत्रिणा सहितेन वै ॥ 12 ॥
तदा तु तं द्विजं दृष्ट्वा निषादेन निपातितम् ।
ऋषेर्धर्मात्मनस्तस्य कारुण्यं समपद्यत ॥ 13 ॥
ततः करुणवेदित्वादधर्मोऽयमिति द्विजः ।
निशाम्य रुदतीं क्रौञ्चीमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 14 ॥
मा निषाद प्रतिष्ठां त्वमगमश्शाश्वतीस्समाः ।
यत्क्रौञ्चमिथुनादेकमवधीः काममोहितम् ॥ 15 ॥
15 तस्यैवं ब्रुवतश्चिन्ता बभूव हृदि वीक्षतः ।
शोकार्तेनास्य शकुनेः किमिदं व्याहृतं मया ॥ 16 ॥
चिन्तयन्स महाप्राज्ञश्चकार मतिमान्मतिम् ।
शिष्यं चैवाऽब्रवीद्वाक्यमिदं स मुनिपुङ्गवः ॥ 17 ॥
पादबद्धोऽक्षरसमस्तन्त्रीलयसमन्वितः ।
शोकार्तस्य प्रवृत्तो मे श्लोको भवतु नान्यथा ॥ 18 ॥
शिष्यस्तु तस्य ब्रुवतो मुनेर्वाक्यमनुत्तमम् ।
प्रतिजग्राह संहृष्टस्तस्य तुष्टोऽभवद्गुरुः ॥ 19 ॥
सोऽभिषेकं ततः कृत्वा तीर्थे तस्मिन्यथाविधि ।
तमेव चिन्तयन्नर्थमुपावर्तत वै मुनिः ॥ 20 ॥
भरद्वाजस्ततश्शिष्यो विनीतश्श्रुतवान्मुनेः ।
कलशं पूर्णमादाय पृष्ठतोऽनुजगाम ह ॥ 21 ॥
स प्रविश्याश्रमपदं शिष्येण सह धर्मवित् ।
उपविष्टः कथाश्चान्याश्चकार ध्यानमास्थितः ॥ 22 ॥
आजगाम ततो ब्रह्मा लोककर्ता स्वयं प्रभुः ।
चतुर्मुखो महातेजा द्रष्टुं तं मुनिपुङ्गवम् ॥ 23 ॥
वाल्मीकिरथ तं दृष्ट्वा सहसोत्थाय वाग्यतः ।
प्राञ्जलिः प्रयतो भूत्वा तस्थौ परमविस्मितः ॥ 24 ॥
पूजयामास तं देवं पाद्यार्घ्यासनवन्दनैः ।
प्रणम्य विधिवच्चैनं पृष्ट्वाऽनामयमव्ययम् ॥ 25 ॥
अथोपविश्य भगवानासने परमार्चिते ।
वाल्मीकये महर्षये सन्दिदेशासनं ततः ॥ 26 ॥
ब्रह्मणा समनुज्ञातस्सोऽप्युपाविशदासने ।
उपविष्टे तदा तस्मिन्सर्वलोकपितामहे ।
तद्गतेनैव मनसा वाल्मीकिर्ध्यानमास्थितः ॥ 27 ॥
पापात्मना कृतं कष्टं वैरग्रहणबुद्धिना ।
यस्तादृशं चारुरवं क्रौञ्चं हन्यादकारणात् ॥ 28 ॥
शोचन्नेव मुहुः क्रौञ्चीमुपश्लोकमिमं पुनः ।
जगावन्तर्गतमना भूत्वा शोकपरायणः ॥ 29 ॥
तमुवाच ततो ब्रह्मा प्रहसन्मुनिपुङ्गवम् ।
श्लोक एव त्वया बद्धो नात्र कार्या विचारणा ॥ 30 ॥
मच्छन्दादेव ते ब्रह्मन् प्रवृत्तेयं सरस्वती ।
रामस्य चरितं सर्वं कुरु त्वमृषिसत्तम ॥ 31 ॥
धर्मात्मनो गुणवतो लोके रामस्य धीमतः ।
वृत्तं कथय धीरस्य यथा ते नारदाच्छ्रुतम् ॥ 32 ॥
रहस्यं च प्रकाशं च यद्वृत्तं तस्य धीमतः ।
रामस्य सहसौमित्रेः राक्षसानां च सर्वशः ॥ 33 ॥
वैदेह्याश्चैव यद्वृत्तं प्रकाशं यदि वा रहः ।
तच्चाप्यविदितं सर्वं विदितं ते भविष्यति ॥ 34 ॥
न ते वागनृता काव्ये काचिदत्र भविष्यति ।
कुरु रामकथां पुण्यां श्लोकबद्धां मनोरमाम् ॥ 35 ॥
यावत् स्थास्यन्ति गिरयस्सरितश्च महीतले ।
तावद्रामायणकथा लोकेषु प्रचरिष्यति ॥ 36 ॥
यावद्रामायणकथा त्वत्कृता प्रचरिष्यति ।
तावदूर्ध्वमधश्च त्वं मल्लोकेषु निवत्स्यसि ॥ 37 ॥
इत्युक्त्वा भगवान्ब्रह्मा तत्रैवान्तरधीयत ।
ततस्सशिष्यो भगवान्मुनिर्विस्मयमाययौ ॥ 38 ॥
तस्य शिष्यास्ततस्सर्वे जगुश्श्लोकमिमं पुनः ।
मुहुर्मुहुः प्रीयमाणाः प्राहुश्च भृशविस्मिताः ॥ 39 ॥
समाक्षरैश्चतुर्भिर्यः पादैर्गीतो महर्षिणा ।
सोऽनुव्याहरणाद्भूयश्श्लोकश्श्लोकत्वमागतः ॥ 40 ॥
तस्य बुद्धिरियं जाता वाल्मीकेर्भावितात्मनः ।
कृत्स्नं रामायणं काव्यमीदृशैः करवाण्यहम् ॥ 41 ॥
उदारवृत्तार्थपदैर्मनोरमैः तदास्य रामस्य चकारकीर्तिमान् ।
समाक्षरैश्श्लोकशतैर्यशस्विनो यशस्करं काव्यमुदारधीर्मुनिः ॥ 42 ॥
तदुपगतसमाससन्धियोगं सममधुरोपनतार्थवाक्यबद्धम् ।
रघुवरचरितं मुनिप्रणीतं दशशिरसश्च वधं निशामयध्वम् ॥ 43 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्वितीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ |
pūjayāmāsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmuniḥ || 1 ||
yathāvatpūjitastena devarṣirnāradastadā |
āpṛṣṭvaivābhyanujñātassa jagāma vihāyasam || 2 ||
sa muhūrtaṃ gate tasmindevalokaṃ munistadā |
jagāma tamasātīraṃ jāhnavyāstvavidūrataḥ || 3 ||
sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā mahāmuniḥ |
śiṣyamāha sthitaṃ pārśve dṛṣṭvā tīrthamakardamam || 4 ||
akardamamidaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya |
ramaṇīyaṃ prasannāmbu sanmanuṣyamano yathā || 5 ||
nyasyatāṃ kalaśastāta dīyatāṃ valkalaṃ mama |
idamevāvagāhiṣye tamasātīrthamuttamam || 6 ||
evamukto bharadvājo vālmīkena mahātmanā |
prāyacchata munestasya valkalaṃ niyato guroḥ || 7 ||
sa śiṣyahastādādāya valkalaṃ niyatendriyaḥ |
vicacāra ha paśyaṃstatsarvato vipulaṃ vanam || 8 ||
tasyābhyāśe tu mithunaṃ carantamanapāyinam |
dadarśa bhagavāṃstatra krauñcayoścārunisvanam || 9 ||
tasmāttu mithunādekaṃ pumāṃsaṃ pāpaniścayaḥ |
jaghāna vairanilayo niṣādastasya paśyataḥ || 10 ||
taṃ śoṇitaparītāṅgaṃ veṣṭamānaṃ mahītale |
bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giram || 11 ||
viyuktā patinā tena dvijena sahacāriṇā |
tāmraśīrṣeṇa mattena patriṇā sahitena vai || 12 ||
tadā tu taṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādena nipātitam |
ṛṣerdharmātmanastasya kāruṇyaṃ samapadyata || 13 ||
tataḥ karuṇaveditvādadharmo'yamiti dvijaḥ |
niśāmya rudatīṃ krauñcīmidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvamagamaśśāśvatīssamāḥ |
yatkrauñcamithunādekamavadhīḥ kāmamohitam || 15 ||
15 tasyaivaṃ bruvataścintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ |
śokārtenāsya śakuneḥ kimidaṃ vyāhṛtaṃ mayā || 16 ||
cintayansa mahāprājñaścakāra matimānmatim |
śiṣyaṃ caivā'bravīdvākyamidaṃ sa munipuṅgavaḥ || 17 ||
pādabaddho'kṣarasamastantrīlayasamanvitaḥ |
śokārtasya pravṛtto me śloko bhavatu nānyathā || 18 ||
śiṣyastu tasya bruvato munervākyamanuttamam |
pratijagrāha saṃhṛṣṭastasya tuṣṭo'bhavadguruḥ || 19 ||
so'bhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā tīrthe tasminyathāvidhi |
tameva cintayannarthamupāvartata vai muniḥ || 20 ||
bharadvājastataśśiṣyo vinītaśśrutavānmuneḥ |
kalaśaṃ pūrṇamādāya pṛṣṭhato'nujagāma ha || 21 ||
sa praviśyāśramapadaṃ śiṣyeṇa saha dharmavit |
upaviṣṭaḥ kathāścānyāścakāra dhyānamāsthitaḥ || 22 ||
ājagāma tato brahmā lokakartā svayaṃ prabhuḥ |
caturmukho mahātejā draṣṭuṃ taṃ munipuṅgavam || 23 ||
vālmīkiratha taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya vāgyataḥ |
prāñjaliḥ prayato bhūtvā tasthau paramavismitaḥ || 24 ||
pūjayāmāsa taṃ devaṃ pādyārghyāsanavandanaiḥ |
praṇamya vidhivaccainaṃ pṛṣṭvā'nāmayamavyayam || 25 ||
athopaviśya bhagavānāsane paramārcite |
vālmīkaye maharṣaye sandideśāsanaṃ tataḥ || 26 ||
brahmaṇā samanujñātasso'pyupāviśadāsane |
upaviṣṭe tadā tasminsarvalokapitāmahe |
tadgatenaiva manasā vālmīkirdhyānamāsthitaḥ || 27 ||
pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vairagrahaṇabuddhinā |
yastādṛśaṃ cāruravaṃ krauñcaṃ hanyādakāraṇāt || 28 ||
śocanneva muhuḥ krauñcīmupaślokamimaṃ punaḥ |
jagāvantargatamanā bhūtvā śokaparāyaṇaḥ || 29 ||
tamuvāca tato brahmā prahasanmunipuṅgavam |
śloka eva tvayā baddho nātra kāryā vicāraṇā || 30 ||
macchandādeva te brahman pravṛtteyaṃ sarasvatī |
rāmasya caritaṃ sarvaṃ kuru tvamṛṣisattama || 31 ||
dharmātmano guṇavato loke rāmasya dhīmataḥ |
vṛttaṃ kathaya dhīrasya yathā te nāradācchrutam || 32 ||
rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yadvṛttaṃ tasya dhīmataḥ |
rāmasya sahasaumitreḥ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ || 33 ||
vaidehyāścaiva yadvṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ |
taccāpyaviditaṃ sarvaṃ viditaṃ te bhaviṣyati || 34 ||
na te vāganṛtā kāvye kācidatra bhaviṣyati |
kuru rāmakathāṃ puṇyāṃ ślokabaddhāṃ manoramām || 35 ||
yāvat sthāsyanti girayassaritaśca mahītale |
tāvadrāmāyaṇakathā lokeṣu pracariṣyati || 36 ||
yāvadrāmāyaṇakathā tvatkṛtā pracariṣyati |
tāvadūrdhvamadhaśca tvaṃ mallokeṣu nivatsyasi || 37 ||
ityuktvā bhagavānbrahmā tatraivāntaradhīyata |
tatassaśiṣyo bhagavānmunirvismayamāyayau || 38 ||
tasya śiṣyāstatassarve jaguśślokamimaṃ punaḥ |
muhurmuhuḥ prīyamāṇāḥ prāhuśca bhṛśavismitāḥ || 39 ||
samākṣaraiścaturbhiryaḥ pādairgīto maharṣiṇā |
so'nuvyāharaṇādbhūyaśślokaśślokatvamāgataḥ || 40 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā vālmīkerbhāvitātmanaḥ |
kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyamīdṛśaiḥ karavāṇyaham || 41 ||
udāravṛttārthapadairmanoramaiḥ tadāsya rāmasya cakārakīrtimān |
samākṣaraiśślokaśatairyaśasvino yaśaskaraṃ kāvyamudāradhīrmuniḥ || 42 ||
tadupagatasamāsasandhiyogaṃ samamadhuropanatārthavākyabaddham |
raghuvaracaritaṃ munipraṇītaṃ daśaśirasaśca vadhaṃ niśāmayadhvam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in