ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே பாலகாண்டம் ।
அத ஸப்ததஶஸ்ஸர்கஃ ।
புத்ரத்வம் து கதே விஷ்ணௌ ராஜ்ஞஸ்தஸ்ய ஸுமஹாத்மநஃ ।
உவாச தேவதாஸ்ஸர்வாஸ்ஸ்வயம்பூர்பகவாநிதம் ॥ 1 ॥
ஸத்யஸந்தஸ்ய வீரஸ்ய ஸர்வேஷாந்நோ ஹிதைஷிணஃ ।
விஷ்ணோஸ்ஸஹாயாந்பலிநஸ்ஸ்ரு'ஜத்வம் காமரூபிணஃ ॥ 2 ॥
மாயாவிதஶ்ச ஶூராம்ஶ்ச வாயுவேகஸமாஞ்ஜவே ।
நயஜ்ஞாந்புத்திஸம்பந்நாந்விஷ்ணுதுல்யபராக்ரமாந் ॥ 3 ॥
அஸம்ஹார்யாநுபாயஜ்ஞாந் திவ்யஸம்ஹநநாந்விதாந் ।
ஸர்வாஸ்த்ரகுணஸம்பந்நாநம்ரு'தப்ராஶநாநிவ ॥ 4 ॥
அப்ஸரஸ்ஸு ச முக்யாஸு கந்தர்வாணாம் தநூஷு ச ।
ஸ்ரு'ஜத்வம் ஹரிரூபேண புத்ராம்ஸ்துல்யபராக்ரமாந் ॥ 5 ॥
பூர்வமேவ மயா ஸ்ரு'ஷ்டோ ஜாம்பவாந்ரு'க்ஷபுங்கவஃ ।
ஜ்ரு'ம்பமாணஸ்ய ஸஹஸா மம வக்த்ராதஜாயத ॥ 6 ॥
தே ததோக்தா பகவதா தத்ப்ரதிஶ்ருத்ய ஶாஸநம் ।
ஜநயாமாஸுரேவம் தே புத்ராந்வாநரரூபிணஃ ॥ 7 ॥
ரு'ஷயஶ்ச மஹாத்மாநஸ்ஸித்தவித்யாதரோரகாஃ ।
சாரணாஶ்ச ஸுதாந்வீராந்ஸஸ்ரு'ஜுர்வநசாரிணஃ ॥ 8 ॥
வாநரேந்த்ரம் மஹேந்த்ராபமிந்த்ரோ வாலிநமூர்ஜிதம் ।
ஸுக்ரீவம் ஜநயாமாஸ தபநஸ்தபதாம் வரஃ ॥ 9 ॥
ப்ரு'ஹஸ்பதிஸ்த்வஜநயத்தாரம் நாம மஹாஹரிம் ।
ஸர்வவாநரமுக்யாநாம் புத்திமந்தமநுத்தமம் ॥ 10 ॥
தநதஸ்ய ஸுதஶ்ஶ்ரீமாந் வாநரோ கந்தமாதநஃ ।
விஶ்வகர்மாத்வஜநயந்நலம் நாம மஹாஹரிம் ॥ 11 ॥
பாவகஸ்ய ஸுதஶ்ஶ்ரீமாந் நீலோऽக்நிஸத்ரு'ஶப்ரபஃ ।
தேஜஸா யஶஸா வீர்யாதத்யரிச்யத வாநராந் ॥ 12 ॥
ரூபத்ரவிணஸம்பந்நாவஶ்விநௌ ரூபஸம்மதௌ ।
மைந்தம் ச த்விவிதம் சைவ ஜநயாமாஸதுஸ்ஸ்வயம் ॥ 13 ॥
வருணோ ஜநயாமாஸ ஸுஷேணம் வாநரர்ஷபம் ।
ஶரபம் ஜநயாமாஸ பர்ஜந்யஸ்து மஹாபலம் ॥ 14 ॥
மாருதஸ்யாத்மஜஶ்ஶ்ரீமாந்ஹநுமாந்நாம வீர்யவாந் ।
வஜ்ரஸம்ஹநநோபேதோ வைநதேயஸமோ ஜவே ॥ 15 ॥
தே ஸ்ரு'ஷ்டா பஹுஸாஹஸ்ரா தஶக்ரீவவதே ரதாஃ ।
அப்ரமேயபலா வீரா விக்ராந்தாஃ காமரூபிணஃ ॥ 16 ॥
மேருமந்தரஸங்காஶா வபுஷ்மந்தோ மஹாபலாஃ ।
ரு'க்ஷவாநரகோபுச்சாஃ க்ஷிப்ரமேவாபிஜஜ்ஞிரே ॥ 17 ॥
யஸ்ய தேவஸ்ய யத்ரூபம் வேஷோ யஶ்ச பராக்ரமஃ ।
அஜாயத ஸமஸ்தேந தஸ்ய தஸ்ய ஸுதஃ ப்ரு'தக் ॥ 18 ॥
கோலாங்கூலீஷு சோத்பந்நாஃ கேசித்ஸம்மதவிக்ரமாஃ ।
ரு'க்ஷீஷு ச ததா ஜாதா வாநராஃ கிந்நரீஷு ச ॥ 19 ॥
தேவா மஹர்ஷிகந்தர்வாஸ்தார்க்ஷ்யா யக்ஷா யஶஸ்விநஃ ।
நாகாஃ கிம்புருஷாஶ்சைவ ஸித்தவித்யாதரோரகாஃ ॥ 20 ॥
பஹவோ ஜநயாமாஸுர்ஹ்ரு'ஷ்டாஸ்தத்ர ஸஹஸ்ரஶஃ ।
வாநராந்ஸுமஹாகாயாந்ஸர்வாந்வை வநசாரிணஃ ॥ 21 ॥
அப்ஸரஸ்ஸு ச முக்யாஸு ததா வித்யாதரீஷு ச ।
நாககந்யாஸு ச ததா கந்தர்வீணாம் தநூஷு ச ॥ 22 ॥
காமரூபபலோபேதா யதாகாமம் விசாரிணஃ ।
ஸிம்ஹஶார்தூலஸத்ரு'ஶா தர்பேண ச பலேந ச ॥ 23 ॥
ஶிலாப்ரஹரணாஸ்ஸர்வே ஸர்வே பாதபயோதிநஃ ॥ 24 ॥
நகதம்ஷ்ட்ராயுதாஸ்ஸர்வே ஸர்வே ஸர்வாஸ்த்ரகோவிதாஃ ।
விசாலயேயுஶ்ஶைலேந்த்ராந்பேதயேயுஸ்ஸ்திராந்த்ருமாந் ।
க்ஷோபயேயுஶ்ச வேகேந ஸமுத்ரம் ஸரிதாம் பதிம் ॥ 25 ॥
தாரயேயுஃ க்ஷிதிம் பத்ப்யாமாப்லவேயுர்மஹார்ணவம் ।
நபஃஸ்தலம் விஶேயுஶ்ச க்ரு'ஹ்ணீயுரபி தோயதாந் ॥ 26 ॥
க்ரு'ஹ்ணீயுரபி மாதங்காந்மத்தாந்ப்ரவ்ரஜதோ வநே ।
நர்தமாநாஶ்ச நாதேந பாதயேயுர்விஹங்கமாந் ॥ 27 ॥
ஈத்ரு'ஶாநாம் ப்ரஸூதாநி ஹரீணாம் காமரூபிணாம் ।
ஶதம் ஶதஸஹஸ்ராணி யூதபாநாம் மஹாத்மநாம் ॥ 28 ॥
தே ப்ரதாநேஷு யூதேஷு ஹரீணாம் ஹரியூதபாஃ ।
பபூவுர்யூதபஶ்ரேஷ்டா வீராம்ஶ்சாஜநயந் ஹரீந் ॥ 29 ॥
அந்யே ரு'க்ஷவதஃ ப்ரஸ்தாநவதஸ்து ஸ்ஸஹஸ்ரஶஃ ।
அந்யே நாநாவிதாந்ஶைலாந்பேஜிரே காநநாநி ச ॥ 30 ॥
ஸூர்யபுத்ரம் ச ஸுக்ரீவம் ஶக்ரபுத்ரம் ச வாலிநம் ।
ப்ராதராவுபதஸ்துஸ்தே ஸர்வ ஏவ ஹரீஶ்வராஃ ॥ 31 ॥
நலம் நீலம் ஹநூமந்தமந்யாம்ஶ்ச ஹரியூதபாந் ।
3 தே தார்க்ஷ்யபலஸம்பந்நாஸ்ஸர்வே யுத்தவிஶாரதாஃ ।
விசரந்தோऽர்தயந்தர்பாத்ஸிம்ஹவ்யாக்ரமஹோரகாந் ॥ 32 ॥
தாம்ஶ்ச ஸர்வாந்மஹாபாஹுர்வாலீ விபுலவிக்ரமஃ ।
ஜுகோப புஜவீர்யேண ரு'க்ஷகோபுச்சவாநராந் ॥ 33 ॥
தைரியம் ப்ரு'திவீ ஶூரைஸ்ஸபர்வதவநார்ணவா ।
கீர்ணா விவிதஸம்ஸ்தாநைர்நாநாவ்யஞ்ஜநலக்ஷணைஃ ॥ 34 ॥
தைர்மேகப்ரு'ந்தாசலகூடகல்பைஃ மஹாபலைர்வாநரயூதபாலைஃ ।
பபூவ பூர்பீமஶரீரரூபை ஸ்ஸமாவ்ரு'தா ராமஸஹாயஹேதோஃ ॥ 35 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே பாலகாண்டே ஸப்ததஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
पुत्रत्वं तु गते विष्णौ राज्ञस्तस्य सुमहात्मनः ।
उवाच देवतास्सर्वास्स्वयम्भूर्भगवानिदम् ॥ 1 ॥
सत्यसन्धस्य वीरस्य सर्वेषान्नो हितैषिणः ।
विष्णोस्सहायान्बलिनस्सृजध्वं कामरूपिणः ॥ 2 ॥
मायाविदश्च शूरांश्च वायुवेगसमाञ्जवे ।
नयज्ञान्बुद्धिसम्पन्नान्विष्णुतुल्यपराक्रमान् ॥ 3 ॥
असंहार्यानुपायज्ञान् दिव्यसंहननान्वितान् ।
सर्वास्त्रगुणसम्पन्नानमृतप्राशनानिव ॥ 4 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु गन्धर्वाणां तनूषु च ।
सृजध्वं हरिरूपेण पुत्रांस्तुल्यपराक्रमान् ॥ 5 ॥
पूर्वमेव मया सृष्टो जाम्बवानृक्षपुङ्गवः ।
जृम्भमाणस्य सहसा मम वक्त्रादजायत ॥ 6 ॥
ते तथोक्ता भगवता तत्प्रतिश्रुत्य शासनम् ।
जनयामासुरेवं ते पुत्रान्वानररूपिणः ॥ 7 ॥
ऋषयश्च महात्मानस्सिद्धविद्याधरोरगाः ।
चारणाश्च सुतान्वीरान्ससृजुर्वनचारिणः ॥ 8 ॥
वानरेन्द्रं महेन्द्राभमिन्द्रो वालिनमूर्जितम् ।
सुग्रीवं जनयामास तपनस्तपतां वरः ॥ 9 ॥
बृहस्पतिस्त्वजनयत्तारं नाम महाहरिम् ।
सर्ववानरमुख्यानां बुद्धिमन्तमनुत्तमम् ॥ 10 ॥
धनदस्य सुतश्श्रीमान् वानरो गन्धमादनः ।
विश्वकर्मात्वजनयन्नलं नाम महाहरिम् ॥ 11 ॥
पावकस्य सुतश्श्रीमान् नीलोऽग्निसदृशप्रभः ।
तेजसा यशसा वीर्यादत्यरिच्यत वानरान् ॥ 12 ॥
रूपद्रविणसम्पन्नावश्विनौ रूपसम्मतौ ।
मैन्दं च द्विविदं चैव जनयामासतुस्स्वयम् ॥ 13 ॥
वरुणो जनयामास सुषेणं वानरर्षभम् ।
शरभं जनयामास पर्जन्यस्तु महाबलम् ॥ 14 ॥
मारुतस्यात्मजश्श्रीमान्हनुमान्नाम वीर्यवान् ।
वज्रसंहननोपेतो वैनतेयसमो जवे ॥ 15 ॥
ते सृष्टा बहुसाहस्रा दशग्रीववधे रताः ।
अप्रमेयबला वीरा विक्रान्ताः कामरूपिणः ॥ 16 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशा वपुष्मन्तो महाबलाः ।
ऋक्षवानरगोपुच्छाः क्षिप्रमेवाभिजज्ञिरे ॥ 17 ॥
यस्य देवस्य यद्रूपं वेषो यश्च पराक्रमः ।
अजायत समस्तेन तस्य तस्य सुतः पृथक् ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलीषु चोत्पन्नाः केचित्सम्मतविक्रमाः ।
ऋक्षीषु च तथा जाता वानराः किन्नरीषु च ॥ 19 ॥
देवा महर्षिगन्धर्वास्तार्क्ष्या यक्षा यशस्विनः ।
नागाः किम्पुरुषाश्चैव सिद्धविद्याधरोरगाः ॥ 20 ॥
बहवो जनयामासुर्हृष्टास्तत्र सहस्रशः ।
वानरान्सुमहाकायान्सर्वान्वै वनचारिणः ॥ 21 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु तथा विद्याधरीषु च ।
नागकन्यासु च तथा गन्धर्वीणां तनूषु च ॥ 22 ॥
कामरूपबलोपेता यथाकामं विचारिणः ।
सिंहशार्दूलसदृशा दर्पेण च बलेन च ॥ 23 ॥
शिलाप्रहरणास्सर्वे सर्वे पादपयोधिनः ॥ 24 ॥
नखदंष्ट्रायुधास्सर्वे सर्वे सर्वास्त्रकोविदाः ।
विचालयेयुश्शैलेन्द्रान्भेदयेयुस्स्थिरान्द्रुमान् ।
क्षोभयेयुश्च वेगेन समुद्रं सरितां पतिम् ॥ 25 ॥
दारयेयुः क्षितिं पद्भ्यामाप्लवेयुर्महार्णवम् ।
नभःस्थलं विशेयुश्च गृह्णीयुरपि तोयदान् ॥ 26 ॥
गृह्णीयुरपि मातङ्गान्मत्तान्प्रव्रजतो वने ।
नर्दमानाश्च नादेन पातयेयुर्विहङ्गमान् ॥ 27 ॥
ईदृशानां प्रसूतानि हरीणां कामरूपिणाम् ।
शतं शतसहस्राणि यूथपानां महात्मनाम् ॥ 28 ॥
ते प्रधानेषु यूथेषु हरीणां हरियूथपाः ।
बभूवुर्यूथपश्रेष्ठा वीरांश्चाजनयन् हरीन् ॥ 29 ॥
अन्ये ऋक्षवतः प्रस्थानवतस्थु स्सहस्रशः ।
अन्ये नानाविधान्शैलान्भेजिरे काननानि च ॥ 30 ॥
सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ।
भ्रातरावुपतस्थुस्ते सर्व एव हरीश्वराः ॥ 31 ॥
नलं नीलं हनूमन्तमन्यांश्च हरियूथपान् ।
3 ते तार्क्ष्यबलसम्पन्नास्सर्वे युद्धविशारदाः ।
विचरन्तोऽर्दयन्दर्पात्सिंहव्याघ्रमहोरगान् ॥ 32 ॥
तांश्च सर्वान्महाबाहुर्वाली विपुलविक्रमः ।
जुगोप भुजवीर्येण ऋक्षगोपुच्छवानरान् ॥ 33 ॥
तैरियं पृथिवी शूरैस्सपर्वतवनार्णवा ।
कीर्णा विविधसंस्थानैर्नानाव्यञ्जनलक्षणैः ॥ 34 ॥
तैर्मेघबृन्दाचलकूटकल्पैः महाबलैर्वानरयूथपालैः ।
बभूव भूर्भीमशरीररूपै स्समावृता रामसहायहेतोः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.