શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે બાલકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તદશસ્સર્ગઃ ।
પુત્રત્વં તુ ગતે વિષ્ણૌ રાજ્ઞસ્તસ્ય સુમહાત્મનઃ ।
ઉવાચ દેવતાસ્સર્વાસ્સ્વયમ્ભૂર્ભગવાનિદમ્ ॥ 1 ॥
સત્યસન્ધસ્ય વીરસ્ય સર્વેષાન્નો હિતૈષિણઃ ।
વિષ્ણોસ્સહાયાન્બલિનસ્સૃજધ્વં કામરૂપિણઃ ॥ 2 ॥
માયાવિદશ્ચ શૂરાંશ્ચ વાયુવેગસમાઞ્જવે ।
નયજ્ઞાન્બુદ્ધિસમ્પન્નાન્વિષ્ણુતુલ્યપરાક્રમાન્ ॥ 3 ॥
અસંહાર્યાનુપાયજ્ઞાન્ દિવ્યસંહનનાન્વિતાન્ ।
સર્વાસ્ત્રગુણસમ્પન્નાનમૃતપ્રાશનાનિવ ॥ 4 ॥
અપ્સરસ્સુ ચ મુખ્યાસુ ગન્ધર્વાણાં તનૂષુ ચ ।
સૃજધ્વં હરિરૂપેણ પુત્રાંસ્તુલ્યપરાક્રમાન્ ॥ 5 ॥
પૂર્વમેવ મયા સૃષ્ટો જામ્બવાનૃક્ષપુઙ્ગવઃ ।
જૃમ્ભમાણસ્ય સહસા મમ વક્ત્રાદજાયત ॥ 6 ॥
તે તથોક્તા ભગવતા તત્પ્રતિશ્રુત્ય શાસનમ્ ।
જનયામાસુરેવં તે પુત્રાન્વાનરરૂપિણઃ ॥ 7 ॥
ઋષયશ્ચ મહાત્માનસ્સિદ્ધવિદ્યાધરોરગાઃ ।
ચારણાશ્ચ સુતાન્વીરાન્સસૃજુર્વનચારિણઃ ॥ 8 ॥
વાનરેન્દ્રં મહેન્દ્રાભમિન્દ્રો વાલિનમૂર્જિતમ્ ।
સુગ્રીવં જનયામાસ તપનસ્તપતાં વરઃ ॥ 9 ॥
બૃહસ્પતિસ્ત્વજનયત્તારં નામ મહાહરિમ્ ।
સર્વવાનરમુખ્યાનાં બુદ્ધિમન્તમનુત્તમમ્ ॥ 10 ॥
ધનદસ્ય સુતશ્શ્રીમાન્ વાનરો ગન્ધમાદનઃ ।
વિશ્વકર્માત્વજનયન્નલં નામ મહાહરિમ્ ॥ 11 ॥
પાવકસ્ય સુતશ્શ્રીમાન્ નીલોઽગ્નિસદૃશપ્રભઃ ।
તેજસા યશસા વીર્યાદત્યરિચ્યત વાનરાન્ ॥ 12 ॥
રૂપદ્રવિણસમ્પન્નાવશ્વિનૌ રૂપસમ્મતૌ ।
મૈન્દં ચ દ્વિવિદં ચૈવ જનયામાસતુસ્સ્વયમ્ ॥ 13 ॥
વરુણો જનયામાસ સુષેણં વાનરર્ષભમ્ ।
શરભં જનયામાસ પર્જન્યસ્તુ મહાબલમ્ ॥ 14 ॥
મારુતસ્યાત્મજશ્શ્રીમાન્હનુમાન્નામ વીર્યવાન્ ।
વજ્રસંહનનોપેતો વૈનતેયસમો જવે ॥ 15 ॥
તે સૃષ્ટા બહુસાહસ્રા દશગ્રીવવધે રતાઃ ।
અપ્રમેયબલા વીરા વિક્રાન્તાઃ કામરૂપિણઃ ॥ 16 ॥
મેરુમન્દરસઙ્કાશા વપુષ્મન્તો મહાબલાઃ ।
ઋક્ષવાનરગોપુચ્છાઃ ક્ષિપ્રમેવાભિજજ્ઞિરે ॥ 17 ॥
યસ્ય દેવસ્ય યદ્રૂપં વેષો યશ્ચ પરાક્રમઃ ।
અજાયત સમસ્તેન તસ્ય તસ્ય સુતઃ પૃથક્ ॥ 18 ॥
ગોલાઙ્ગૂલીષુ ચોત્પન્નાઃ કેચિત્સમ્મતવિક્રમાઃ ।
ઋક્ષીષુ ચ તથા જાતા વાનરાઃ કિન્નરીષુ ચ ॥ 19 ॥
દેવા મહર્ષિગન્ધર્વાસ્તાર્ક્ષ્યા યક્ષા યશસ્વિનઃ ।
નાગાઃ કિમ્પુરુષાશ્ચૈવ સિદ્ધવિદ્યાધરોરગાઃ ॥ 20 ॥
બહવો જનયામાસુર્હૃષ્ટાસ્તત્ર સહસ્રશઃ ।
વાનરાન્સુમહાકાયાન્સર્વાન્વૈ વનચારિણઃ ॥ 21 ॥
અપ્સરસ્સુ ચ મુખ્યાસુ તથા વિદ્યાધરીષુ ચ ।
નાગકન્યાસુ ચ તથા ગન્ધર્વીણાં તનૂષુ ચ ॥ 22 ॥
કામરૂપબલોપેતા યથાકામં વિચારિણઃ ।
સિંહશાર્દૂલસદૃશા દર્પેણ ચ બલેન ચ ॥ 23 ॥
શિલાપ્રહરણાસ્સર્વે સર્વે પાદપયોધિનઃ ॥ 24 ॥
નખદંષ્ટ્રાયુધાસ્સર્વે સર્વે સર્વાસ્ત્રકોવિદાઃ ।
વિચાલયેયુશ્શૈલેન્દ્રાન્ભેદયેયુસ્સ્થિરાન્દ્રુમાન્ ।
ક્ષોભયેયુશ્ચ વેગેન સમુદ્રં સરિતાં પતિમ્ ॥ 25 ॥
દારયેયુઃ ક્ષિતિં પદ્ભ્યામાપ્લવેયુર્મહાર્ણવમ્ ।
નભઃસ્થલં વિશેયુશ્ચ ગૃહ્ણીયુરપિ તોયદાન્ ॥ 26 ॥
ગૃહ્ણીયુરપિ માતઙ્ગાન્મત્તાન્પ્રવ્રજતો વને ।
નર્દમાનાશ્ચ નાદેન પાતયેયુર્વિહઙ્ગમાન્ ॥ 27 ॥
ઈદૃશાનાં પ્રસૂતાનિ હરીણાં કામરૂપિણામ્ ।
શતં શતસહસ્રાણિ યૂથપાનાં મહાત્મનામ્ ॥ 28 ॥
તે પ્રધાનેષુ યૂથેષુ હરીણાં હરિયૂથપાઃ ।
બભૂવુર્યૂથપશ્રેષ્ઠા વીરાંશ્ચાજનયન્ હરીન્ ॥ 29 ॥
અન્યે ઋક્ષવતઃ પ્રસ્થાનવતસ્થુ સ્સહસ્રશઃ ।
અન્યે નાનાવિધાન્શૈલાન્ભેજિરે કાનનાનિ ચ ॥ 30 ॥
સૂર્યપુત્રં ચ સુગ્રીવં શક્રપુત્રં ચ વાલિનમ્ ।
ભ્રાતરાવુપતસ્થુસ્તે સર્વ એવ હરીશ્વરાઃ ॥ 31 ॥
નલં નીલં હનૂમન્તમન્યાંશ્ચ હરિયૂથપાન્ ।
3 તે તાર્ક્ષ્યબલસમ્પન્નાસ્સર્વે યુદ્ધવિશારદાઃ ।
વિચરન્તોઽર્દયન્દર્પાત્સિંહવ્યાઘ્રમહોરગાન્ ॥ 32 ॥
તાંશ્ચ સર્વાન્મહાબાહુર્વાલી વિપુલવિક્રમઃ ।
જુગોપ ભુજવીર્યેણ ઋક્ષગોપુચ્છવાનરાન્ ॥ 33 ॥
તૈરિયં પૃથિવી શૂરૈસ્સપર્વતવનાર્ણવા ।
કીર્ણા વિવિધસંસ્થાનૈર્નાનાવ્યઞ્જનલક્ષણૈઃ ॥ 34 ॥
તૈર્મેઘબૃન્દાચલકૂટકલ્પૈઃ મહાબલૈર્વાનરયૂથપાલૈઃ ।
બભૂવ ભૂર્ભીમશરીરરૂપૈ સ્સમાવૃતા રામસહાયહેતોઃ ॥ 35 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે બાલકાણ્ડે સપ્તદશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
पुत्रत्वं तु गते विष्णौ राज्ञस्तस्य सुमहात्मनः ।
उवाच देवतास्सर्वास्स्वयम्भूर्भगवानिदम् ॥ 1 ॥
सत्यसन्धस्य वीरस्य सर्वेषान्नो हितैषिणः ।
विष्णोस्सहायान्बलिनस्सृजध्वं कामरूपिणः ॥ 2 ॥
मायाविदश्च शूरांश्च वायुवेगसमाञ्जवे ।
नयज्ञान्बुद्धिसम्पन्नान्विष्णुतुल्यपराक्रमान् ॥ 3 ॥
असंहार्यानुपायज्ञान् दिव्यसंहननान्वितान् ।
सर्वास्त्रगुणसम्पन्नानमृतप्राशनानिव ॥ 4 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु गन्धर्वाणां तनूषु च ।
सृजध्वं हरिरूपेण पुत्रांस्तुल्यपराक्रमान् ॥ 5 ॥
पूर्वमेव मया सृष्टो जाम्बवानृक्षपुङ्गवः ।
जृम्भमाणस्य सहसा मम वक्त्रादजायत ॥ 6 ॥
ते तथोक्ता भगवता तत्प्रतिश्रुत्य शासनम् ।
जनयामासुरेवं ते पुत्रान्वानररूपिणः ॥ 7 ॥
ऋषयश्च महात्मानस्सिद्धविद्याधरोरगाः ।
चारणाश्च सुतान्वीरान्ससृजुर्वनचारिणः ॥ 8 ॥
वानरेन्द्रं महेन्द्राभमिन्द्रो वालिनमूर्जितम् ।
सुग्रीवं जनयामास तपनस्तपतां वरः ॥ 9 ॥
बृहस्पतिस्त्वजनयत्तारं नाम महाहरिम् ।
सर्ववानरमुख्यानां बुद्धिमन्तमनुत्तमम् ॥ 10 ॥
धनदस्य सुतश्श्रीमान् वानरो गन्धमादनः ।
विश्वकर्मात्वजनयन्नलं नाम महाहरिम् ॥ 11 ॥
पावकस्य सुतश्श्रीमान् नीलोऽग्निसदृशप्रभः ।
तेजसा यशसा वीर्यादत्यरिच्यत वानरान् ॥ 12 ॥
रूपद्रविणसम्पन्नावश्विनौ रूपसम्मतौ ।
मैन्दं च द्विविदं चैव जनयामासतुस्स्वयम् ॥ 13 ॥
वरुणो जनयामास सुषेणं वानरर्षभम् ।
शरभं जनयामास पर्जन्यस्तु महाबलम् ॥ 14 ॥
मारुतस्यात्मजश्श्रीमान्हनुमान्नाम वीर्यवान् ।
वज्रसंहननोपेतो वैनतेयसमो जवे ॥ 15 ॥
ते सृष्टा बहुसाहस्रा दशग्रीववधे रताः ।
अप्रमेयबला वीरा विक्रान्ताः कामरूपिणः ॥ 16 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशा वपुष्मन्तो महाबलाः ।
ऋक्षवानरगोपुच्छाः क्षिप्रमेवाभिजज्ञिरे ॥ 17 ॥
यस्य देवस्य यद्रूपं वेषो यश्च पराक्रमः ।
अजायत समस्तेन तस्य तस्य सुतः पृथक् ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलीषु चोत्पन्नाः केचित्सम्मतविक्रमाः ।
ऋक्षीषु च तथा जाता वानराः किन्नरीषु च ॥ 19 ॥
देवा महर्षिगन्धर्वास्तार्क्ष्या यक्षा यशस्विनः ।
नागाः किम्पुरुषाश्चैव सिद्धविद्याधरोरगाः ॥ 20 ॥
बहवो जनयामासुर्हृष्टास्तत्र सहस्रशः ।
वानरान्सुमहाकायान्सर्वान्वै वनचारिणः ॥ 21 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु तथा विद्याधरीषु च ।
नागकन्यासु च तथा गन्धर्वीणां तनूषु च ॥ 22 ॥
कामरूपबलोपेता यथाकामं विचारिणः ।
सिंहशार्दूलसदृशा दर्पेण च बलेन च ॥ 23 ॥
शिलाप्रहरणास्सर्वे सर्वे पादपयोधिनः ॥ 24 ॥
नखदंष्ट्रायुधास्सर्वे सर्वे सर्वास्त्रकोविदाः ।
विचालयेयुश्शैलेन्द्रान्भेदयेयुस्स्थिरान्द्रुमान् ।
क्षोभयेयुश्च वेगेन समुद्रं सरितां पतिम् ॥ 25 ॥
दारयेयुः क्षितिं पद्भ्यामाप्लवेयुर्महार्णवम् ।
नभःस्थलं विशेयुश्च गृह्णीयुरपि तोयदान् ॥ 26 ॥
गृह्णीयुरपि मातङ्गान्मत्तान्प्रव्रजतो वने ।
नर्दमानाश्च नादेन पातयेयुर्विहङ्गमान् ॥ 27 ॥
ईदृशानां प्रसूतानि हरीणां कामरूपिणाम् ।
शतं शतसहस्राणि यूथपानां महात्मनाम् ॥ 28 ॥
ते प्रधानेषु यूथेषु हरीणां हरियूथपाः ।
बभूवुर्यूथपश्रेष्ठा वीरांश्चाजनयन् हरीन् ॥ 29 ॥
अन्ये ऋक्षवतः प्रस्थानवतस्थु स्सहस्रशः ।
अन्ये नानाविधान्शैलान्भेजिरे काननानि च ॥ 30 ॥
सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ।
भ्रातरावुपतस्थुस्ते सर्व एव हरीश्वराः ॥ 31 ॥
नलं नीलं हनूमन्तमन्यांश्च हरियूथपान् ।
3 ते तार्क्ष्यबलसम्पन्नास्सर्वे युद्धविशारदाः ।
विचरन्तोऽर्दयन्दर्पात्सिंहव्याघ्रमहोरगान् ॥ 32 ॥
तांश्च सर्वान्महाबाहुर्वाली विपुलविक्रमः ।
जुगोप भुजवीर्येण ऋक्षगोपुच्छवानरान् ॥ 33 ॥
तैरियं पृथिवी शूरैस्सपर्वतवनार्णवा ।
कीर्णा विविधसंस्थानैर्नानाव्यञ्जनलक्षणैः ॥ 34 ॥
तैर्मेघबृन्दाचलकूटकल्पैः महाबलैर्वानरयूथपालैः ।
बभूव भूर्भीमशरीररूपै स्समावृता रामसहायहेतोः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.