ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਸਪ੍ਤਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਪੁਤ੍ਰਤ੍ਵਂ ਤੁ ਗਤੇ ਵਿष੍ਣੌ ਰਾਜ੍ਞਸ੍ਤਸ੍ਯ ਸੁਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਉਵਾਚ ਦੇਵਤਾਸ੍ਸਰ੍ਵਾਸ੍ਸ੍ਵਯਮ੍ਭੂਰ੍ਭਗਵਾਨਿਦਮ੍ ॥ 1 ॥
ਸਤ੍ਯਸਨ੍ਧਸ੍ਯ ਵੀਰਸ੍ਯ ਸਰ੍ਵੇषਾਨ੍ਨੋ ਹਿਤੈषਿਣਃ ।
ਵਿष੍ਣੋਸ੍ਸਹਾਯਾਨ੍ਬਲਿਨਸ੍ਸृਜਧ੍ਵਂ ਕਾਮਰੂਪਿਣਃ ॥ 2 ॥
ਮਾਯਾਵਿਦਸ਼੍ਚ ਸ਼ੂਰਾਂਸ਼੍ਚ ਵਾਯੁਵੇਗਸਮਾਞ੍ਜਵੇ ।
ਨਯਜ੍ਞਾਨ੍ਬੁਦ੍ਧਿਸਮ੍ਪਨ੍ਨਾਨ੍ਵਿष੍ਣੁਤੁਲ੍ਯਪਰਾਕ੍ਰਮਾਨ੍ ॥ 3 ॥
ਅਸਂਹਾਰ੍ਯਾਨੁਪਾਯਜ੍ਞਾਨ੍ ਦਿਵ੍ਯਸਂਹਨਨਾਨ੍ਵਿਤਾਨ੍ ।
ਸਰ੍ਵਾਸ੍ਤ੍ਰਗੁਣਸਮ੍ਪਨ੍ਨਾਨਮृਤਪ੍ਰਾਸ਼ਨਾਨਿਵ ॥ 4 ॥
ਅਪ੍ਸਰਸ੍ਸੁ ਚ ਮੁਖ੍ਯਾਸੁ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਾਣਾਂ ਤਨੂषੁ ਚ ।
ਸृਜਧ੍ਵਂ ਹਰਿਰੂਪੇਣ ਪੁਤ੍ਰਾਂਸ੍ਤੁਲ੍ਯਪਰਾਕ੍ਰਮਾਨ੍ ॥ 5 ॥
ਪੂਰ੍ਵਮੇਵ ਮਯਾ ਸृष੍ਟੋ ਜਾਮ੍ਬਵਾਨृਕ੍षਪੁਙ੍ਗਵਃ ।
ਜृਮ੍ਭਮਾਣਸ੍ਯ ਸਹਸਾ ਮਮ ਵਕ੍ਤ੍ਰਾਦਜਾਯਤ ॥ 6 ॥
ਤੇ ਤਥੋਕ੍ਤਾ ਭਗਵਤਾ ਤਤ੍ਪ੍ਰਤਿਸ਼੍ਰੁਤ੍ਯ ਸ਼ਾਸਨਮ੍ ।
ਜਨਯਾਮਾਸੁਰੇਵਂ ਤੇ ਪੁਤ੍ਰਾਨ੍ਵਾਨਰਰੂਪਿਣਃ ॥ 7 ॥
ऋषਯਸ਼੍ਚ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨਸ੍ਸਿਦ੍ਧਵਿਦ੍ਯਾਧਰੋਰਗਾਃ ।
ਚਾਰਣਾਸ਼੍ਚ ਸੁਤਾਨ੍ਵੀਰਾਨ੍ਸਸृਜੁਰ੍ਵਨਚਾਰਿਣਃ ॥ 8 ॥
ਵਾਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਂ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਾਭਮਿਨ੍ਦ੍ਰੋ ਵਾਲਿਨਮੂਰ੍ਜਿਤਮ੍ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਜਨਯਾਮਾਸ ਤਪਨਸ੍ਤਪਤਾਂ ਵਰਃ ॥ 9 ॥
ਬृਹਸ੍ਪਤਿਸ੍ਤ੍ਵਜਨਯਤ੍ਤਾਰਂ ਨਾਮ ਮਹਾਹਰਿਮ੍ ।
ਸਰ੍ਵਵਾਨਰਮੁਖ੍ਯਾਨਾਂ ਬੁਦ੍ਧਿਮਨ੍ਤਮਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 10 ॥
ਧਨਦਸ੍ਯ ਸੁਤਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ ਵਾਨਰੋ ਗਨ੍ਧਮਾਦਨਃ ।
ਵਿਸ਼੍ਵਕਰ੍ਮਾਤ੍ਵਜਨਯਨ੍ਨਲਂ ਨਾਮ ਮਹਾਹਰਿਮ੍ ॥ 11 ॥
ਪਾਵਕਸ੍ਯ ਸੁਤਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ ਨੀਲੋऽਗ੍ਨਿਸਦृਸ਼ਪ੍ਰਭਃ ।
ਤੇਜਸਾ ਯਸ਼ਸਾ ਵੀਰ੍ਯਾਦਤ੍ਯਰਿਚ੍ਯਤ ਵਾਨਰਾਨ੍ ॥ 12 ॥
ਰੂਪਦ੍ਰਵਿਣਸਮ੍ਪਨ੍ਨਾਵਸ਼੍ਵਿਨੌ ਰੂਪਸਮ੍ਮਤੌ ।
ਮੈਨ੍ਦਂ ਚ ਦ੍ਵਿਵਿਦਂ ਚੈਵ ਜਨਯਾਮਾਸਤੁਸ੍ਸ੍ਵਯਮ੍ ॥ 13 ॥
ਵਰੁਣੋ ਜਨਯਾਮਾਸ ਸੁषੇਣਂ ਵਾਨਰਰ੍षਭਮ੍ ।
ਸ਼ਰਭਂ ਜਨਯਾਮਾਸ ਪਰ੍ਜਨ੍ਯਸ੍ਤੁ ਮਹਾਬਲਮ੍ ॥ 14 ॥
ਮਾਰੁਤਸ੍ਯਾਤ੍ਮਜਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ਹਨੁਮਾਨ੍ਨਾਮ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ।
ਵਜ੍ਰਸਂਹਨਨੋਪੇਤੋ ਵੈਨਤੇਯਸਮੋ ਜਵੇ ॥ 15 ॥
ਤੇ ਸृष੍ਟਾ ਬਹੁਸਾਹਸ੍ਰਾ ਦਸ਼ਗ੍ਰੀਵਵਧੇ ਰਤਾਃ ।
ਅਪ੍ਰਮੇਯਬਲਾ ਵੀਰਾ ਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਾਃ ਕਾਮਰੂਪਿਣਃ ॥ 16 ॥
ਮੇਰੁਮਨ੍ਦਰਸਙ੍ਕਾਸ਼ਾ ਵਪੁष੍ਮਨ੍ਤੋ ਮਹਾਬਲਾਃ ।
ऋਕ੍षਵਾਨਰਗੋਪੁਚ੍ਛਾਃ ਕ੍षਿਪ੍ਰਮੇਵਾਭਿਜਜ੍ਞਿਰੇ ॥ 17 ॥
ਯਸ੍ਯ ਦੇਵਸ੍ਯ ਯਦ੍ਰੂਪਂ ਵੇषੋ ਯਸ਼੍ਚ ਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਅਜਾਯਤ ਸਮਸ੍ਤੇਨ ਤਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯ ਸੁਤਃ ਪृਥਕ੍ ॥ 18 ॥
ਗੋਲਾਙ੍ਗੂਲੀषੁ ਚੋਤ੍ਪਨ੍ਨਾਃ ਕੇਚਿਤ੍ਸਮ੍ਮਤਵਿਕ੍ਰਮਾਃ ।
ऋਕ੍षੀषੁ ਚ ਤਥਾ ਜਾਤਾ ਵਾਨਰਾਃ ਕਿਨ੍ਨਰੀषੁ ਚ ॥ 19 ॥
ਦੇਵਾ ਮਹਰ੍षਿਗਨ੍ਧਰ੍ਵਾਸ੍ਤਾਰ੍ਕ੍ष੍ਯਾ ਯਕ੍षਾ ਯਸ਼ਸ੍ਵਿਨਃ ।
ਨਾਗਾਃ ਕਿਮ੍ਪੁਰੁषਾਸ਼੍ਚੈਵ ਸਿਦ੍ਧਵਿਦ੍ਯਾਧਰੋਰਗਾਃ ॥ 20 ॥
ਬਹਵੋ ਜਨਯਾਮਾਸੁਰ੍ਹृष੍ਟਾਸ੍ਤਤ੍ਰ ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ।
ਵਾਨਰਾਨ੍ਸੁਮਹਾਕਾਯਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਵੈ ਵਨਚਾਰਿਣਃ ॥ 21 ॥
ਅਪ੍ਸਰਸ੍ਸੁ ਚ ਮੁਖ੍ਯਾਸੁ ਤਥਾ ਵਿਦ੍ਯਾਧਰੀषੁ ਚ ।
ਨਾਗਕਨ੍ਯਾਸੁ ਚ ਤਥਾ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵੀਣਾਂ ਤਨੂषੁ ਚ ॥ 22 ॥
ਕਾਮਰੂਪਬਲੋਪੇਤਾ ਯਥਾਕਾਮਂ ਵਿਚਾਰਿਣਃ ।
ਸਿਂਹਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਸਦृਸ਼ਾ ਦਰ੍ਪੇਣ ਚ ਬਲੇਨ ਚ ॥ 23 ॥
ਸ਼ਿਲਾਪ੍ਰਹਰਣਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਸਰ੍ਵੇ ਪਾਦਪਯੋਧਿਨਃ ॥ 24 ॥
ਨਖਦਂष੍ਟ੍ਰਾਯੁਧਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਸਰ੍ਵੇ ਸਰ੍ਵਾਸ੍ਤ੍ਰਕੋਵਿਦਾਃ ।
ਵਿਚਾਲਯੇਯੁਸ਼੍ਸ਼ੈਲੇਨ੍ਦ੍ਰਾਨ੍ਭੇਦਯੇਯੁਸ੍ਸ੍ਥਿਰਾਨ੍ਦ੍ਰੁਮਾਨ੍ ।
ਕ੍षੋਭਯੇਯੁਸ਼੍ਚ ਵੇਗੇਨ ਸਮੁਦ੍ਰਂ ਸਰਿਤਾਂ ਪਤਿਮ੍ ॥ 25 ॥
ਦਾਰਯੇਯੁਃ ਕ੍षਿਤਿਂ ਪਦ੍ਭ੍ਯਾਮਾਪ੍ਲਵੇਯੁਰ੍ਮਹਾਰ੍ਣਵਮ੍ ।
ਨਭਃਸ੍ਥਲਂ ਵਿਸ਼ੇਯੁਸ਼੍ਚ ਗृਹ੍ਣੀਯੁਰਪਿ ਤੋਯਦਾਨ੍ ॥ 26 ॥
ਗृਹ੍ਣੀਯੁਰਪਿ ਮਾਤਙ੍ਗਾਨ੍ਮਤ੍ਤਾਨ੍ਪ੍ਰਵ੍ਰਜਤੋ ਵਨੇ ।
ਨਰ੍ਦਮਾਨਾਸ਼੍ਚ ਨਾਦੇਨ ਪਾਤਯੇਯੁਰ੍ਵਿਹਙ੍ਗਮਾਨ੍ ॥ 27 ॥
ਈਦृਸ਼ਾਨਾਂ ਪ੍ਰਸੂਤਾਨਿ ਹਰੀਣਾਂ ਕਾਮਰੂਪਿਣਾਮ੍ ।
ਸ਼ਤਂ ਸ਼ਤਸਹਸ੍ਰਾਣਿ ਯੂਥਪਾਨਾਂ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾਮ੍ ॥ 28 ॥
ਤੇ ਪ੍ਰਧਾਨੇषੁ ਯੂਥੇषੁ ਹਰੀਣਾਂ ਹਰਿਯੂਥਪਾਃ ।
ਬਭੂਵੁਰ੍ਯੂਥਪਸ਼੍ਰੇष੍ਠਾ ਵੀਰਾਂਸ਼੍ਚਾਜਨਯਨ੍ ਹਰੀਨ੍ ॥ 29 ॥
ਅਨ੍ਯੇ ऋਕ੍षਵਤਃ ਪ੍ਰਸ੍ਥਾਨਵਤਸ੍ਥੁ ਸ੍ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ।
ਅਨ੍ਯੇ ਨਾਨਾਵਿਧਾਨ੍ਸ਼ੈਲਾਨ੍ਭੇਜਿਰੇ ਕਾਨਨਾਨਿ ਚ ॥ 30 ॥
ਸੂਰ੍ਯਪੁਤ੍ਰਂ ਚ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਸ਼ਕ੍ਰਪੁਤ੍ਰਂ ਚ ਵਾਲਿਨਮ੍ ।
ਭ੍ਰਾਤਰਾਵੁਪਤਸ੍ਥੁਸ੍ਤੇ ਸਰ੍ਵ ਏਵ ਹਰੀਸ਼੍ਵਰਾਃ ॥ 31 ॥
ਨਲਂ ਨੀਲਂ ਹਨੂਮਨ੍ਤਮਨ੍ਯਾਂਸ਼੍ਚ ਹਰਿਯੂਥਪਾਨ੍ ।
3 ਤੇ ਤਾਰ੍ਕ੍ष੍ਯਬਲਸਮ੍ਪਨ੍ਨਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਯੁਦ੍ਧਵਿਸ਼ਾਰਦਾਃ ।
ਵਿਚਰਨ੍ਤੋऽਰ੍ਦਯਨ੍ਦਰ੍ਪਾਤ੍ਸਿਂਹਵ੍ਯਾਘ੍ਰਮਹੋਰਗਾਨ੍ ॥ 32 ॥
ਤਾਂਸ਼੍ਚ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਮਹਾਬਾਹੁਰ੍ਵਾਲੀ ਵਿਪੁਲਵਿਕ੍ਰਮਃ ।
ਜੁਗੋਪ ਭੁਜਵੀਰ੍ਯੇਣ ऋਕ੍षਗੋਪੁਚ੍ਛਵਾਨਰਾਨ੍ ॥ 33 ॥
ਤੈਰਿਯਂ ਪृਥਿਵੀ ਸ਼ੂਰੈਸ੍ਸਪਰ੍ਵਤਵਨਾਰ੍ਣਵਾ ।
ਕੀਰ੍ਣਾ ਵਿਵਿਧਸਂਸ੍ਥਾਨੈਰ੍ਨਾਨਾਵ੍ਯਞ੍ਜਨਲਕ੍षਣੈਃ ॥ 34 ॥
ਤੈਰ੍ਮੇਘਬृਨ੍ਦਾਚਲਕੂਟਕਲ੍ਪੈਃ ਮਹਾਬਲੈਰ੍ਵਾਨਰਯੂਥਪਾਲੈਃ ।
ਬਭੂਵ ਭੂਰ੍ਭੀਮਸ਼ਰੀਰਰੂਪੈ ਸ੍ਸਮਾਵृਤਾ ਰਾਮਸਹਾਯਹੇਤੋਃ ॥ 35 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡੇ ਸਪ੍ਤਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
पुत्रत्वं तु गते विष्णौ राज्ञस्तस्य सुमहात्मनः ।
उवाच देवतास्सर्वास्स्वयम्भूर्भगवानिदम् ॥ 1 ॥
सत्यसन्धस्य वीरस्य सर्वेषान्नो हितैषिणः ।
विष्णोस्सहायान्बलिनस्सृजध्वं कामरूपिणः ॥ 2 ॥
मायाविदश्च शूरांश्च वायुवेगसमाञ्जवे ।
नयज्ञान्बुद्धिसम्पन्नान्विष्णुतुल्यपराक्रमान् ॥ 3 ॥
असंहार्यानुपायज्ञान् दिव्यसंहननान्वितान् ।
सर्वास्त्रगुणसम्पन्नानमृतप्राशनानिव ॥ 4 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु गन्धर्वाणां तनूषु च ।
सृजध्वं हरिरूपेण पुत्रांस्तुल्यपराक्रमान् ॥ 5 ॥
पूर्वमेव मया सृष्टो जाम्बवानृक्षपुङ्गवः ।
जृम्भमाणस्य सहसा मम वक्त्रादजायत ॥ 6 ॥
ते तथोक्ता भगवता तत्प्रतिश्रुत्य शासनम् ।
जनयामासुरेवं ते पुत्रान्वानररूपिणः ॥ 7 ॥
ऋषयश्च महात्मानस्सिद्धविद्याधरोरगाः ।
चारणाश्च सुतान्वीरान्ससृजुर्वनचारिणः ॥ 8 ॥
वानरेन्द्रं महेन्द्राभमिन्द्रो वालिनमूर्जितम् ।
सुग्रीवं जनयामास तपनस्तपतां वरः ॥ 9 ॥
बृहस्पतिस्त्वजनयत्तारं नाम महाहरिम् ।
सर्ववानरमुख्यानां बुद्धिमन्तमनुत्तमम् ॥ 10 ॥
धनदस्य सुतश्श्रीमान् वानरो गन्धमादनः ।
विश्वकर्मात्वजनयन्नलं नाम महाहरिम् ॥ 11 ॥
पावकस्य सुतश्श्रीमान् नीलोऽग्निसदृशप्रभः ।
तेजसा यशसा वीर्यादत्यरिच्यत वानरान् ॥ 12 ॥
रूपद्रविणसम्पन्नावश्विनौ रूपसम्मतौ ।
मैन्दं च द्विविदं चैव जनयामासतुस्स्वयम् ॥ 13 ॥
वरुणो जनयामास सुषेणं वानरर्षभम् ।
शरभं जनयामास पर्जन्यस्तु महाबलम् ॥ 14 ॥
मारुतस्यात्मजश्श्रीमान्हनुमान्नाम वीर्यवान् ।
वज्रसंहननोपेतो वैनतेयसमो जवे ॥ 15 ॥
ते सृष्टा बहुसाहस्रा दशग्रीववधे रताः ।
अप्रमेयबला वीरा विक्रान्ताः कामरूपिणः ॥ 16 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशा वपुष्मन्तो महाबलाः ।
ऋक्षवानरगोपुच्छाः क्षिप्रमेवाभिजज्ञिरे ॥ 17 ॥
यस्य देवस्य यद्रूपं वेषो यश्च पराक्रमः ।
अजायत समस्तेन तस्य तस्य सुतः पृथक् ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलीषु चोत्पन्नाः केचित्सम्मतविक्रमाः ।
ऋक्षीषु च तथा जाता वानराः किन्नरीषु च ॥ 19 ॥
देवा महर्षिगन्धर्वास्तार्क्ष्या यक्षा यशस्विनः ।
नागाः किम्पुरुषाश्चैव सिद्धविद्याधरोरगाः ॥ 20 ॥
बहवो जनयामासुर्हृष्टास्तत्र सहस्रशः ।
वानरान्सुमहाकायान्सर्वान्वै वनचारिणः ॥ 21 ॥
अप्सरस्सु च मुख्यासु तथा विद्याधरीषु च ।
नागकन्यासु च तथा गन्धर्वीणां तनूषु च ॥ 22 ॥
कामरूपबलोपेता यथाकामं विचारिणः ।
सिंहशार्दूलसदृशा दर्पेण च बलेन च ॥ 23 ॥
शिलाप्रहरणास्सर्वे सर्वे पादपयोधिनः ॥ 24 ॥
नखदंष्ट्रायुधास्सर्वे सर्वे सर्वास्त्रकोविदाः ।
विचालयेयुश्शैलेन्द्रान्भेदयेयुस्स्थिरान्द्रुमान् ।
क्षोभयेयुश्च वेगेन समुद्रं सरितां पतिम् ॥ 25 ॥
दारयेयुः क्षितिं पद्भ्यामाप्लवेयुर्महार्णवम् ।
नभःस्थलं विशेयुश्च गृह्णीयुरपि तोयदान् ॥ 26 ॥
गृह्णीयुरपि मातङ्गान्मत्तान्प्रव्रजतो वने ।
नर्दमानाश्च नादेन पातयेयुर्विहङ्गमान् ॥ 27 ॥
ईदृशानां प्रसूतानि हरीणां कामरूपिणाम् ।
शतं शतसहस्राणि यूथपानां महात्मनाम् ॥ 28 ॥
ते प्रधानेषु यूथेषु हरीणां हरियूथपाः ।
बभूवुर्यूथपश्रेष्ठा वीरांश्चाजनयन् हरीन् ॥ 29 ॥
अन्ये ऋक्षवतः प्रस्थानवतस्थु स्सहस्रशः ।
अन्ये नानाविधान्शैलान्भेजिरे काननानि च ॥ 30 ॥
सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ।
भ्रातरावुपतस्थुस्ते सर्व एव हरीश्वराः ॥ 31 ॥
नलं नीलं हनूमन्तमन्यांश्च हरियूथपान् ।
3 ते तार्क्ष्यबलसम्पन्नास्सर्वे युद्धविशारदाः ।
विचरन्तोऽर्दयन्दर्पात्सिंहव्याघ्रमहोरगान् ॥ 32 ॥
तांश्च सर्वान्महाबाहुर्वाली विपुलविक्रमः ।
जुगोप भुजवीर्येण ऋक्षगोपुच्छवानरान् ॥ 33 ॥
तैरियं पृथिवी शूरैस्सपर्वतवनार्णवा ।
कीर्णा विविधसंस्थानैर्नानाव्यञ्जनलक्षणैः ॥ 34 ॥
तैर्मेघबृन्दाचलकूटकल्पैः महाबलैर्वानरयूथपालैः ।
बभूव भूर्भीमशरीररूपै स्समावृता रामसहायहेतोः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya sumahātmanaḥ |
uvāca devatāssarvāssvayambhūrbhagavānidam || 1 ||
satyasandhasya vīrasya sarveṣānno hitaiṣiṇaḥ |
viṣṇossahāyānbalinassṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ || 2 ||
māyāvidaśca śūrāṃśca vāyuvegasamāñjave |
nayajñānbuddhisampannānviṣṇutulyaparākramān || 3 ||
asaṃhāryānupāyajñān divyasaṃhananānvitān |
sarvāstraguṇasampannānamṛtaprāśanāniva || 4 ||
apsarassu ca mukhyāsu gandharvāṇāṃ tanūṣu ca |
sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃstulyaparākramān || 5 ||
pūrvameva mayā sṛṣṭo jāmbavānṛkṣapuṅgavaḥ |
jṛmbhamāṇasya sahasā mama vaktrādajāyata || 6 ||
te tathoktā bhagavatā tatpratiśrutya śāsanam |
janayāmāsurevaṃ te putrānvānararūpiṇaḥ || 7 ||
ṛṣayaśca mahātmānassiddhavidyādharoragāḥ |
cāraṇāśca sutānvīrānsasṛjurvanacāriṇaḥ || 8 ||
vānarendraṃ mahendrābhamindro vālinamūrjitam |
sugrīvaṃ janayāmāsa tapanastapatāṃ varaḥ || 9 ||
bṛhaspatistvajanayattāraṃ nāma mahāharim |
sarvavānaramukhyānāṃ buddhimantamanuttamam || 10 ||
dhanadasya sutaśśrīmān vānaro gandhamādanaḥ |
viśvakarmātvajanayannalaṃ nāma mahāharim || 11 ||
pāvakasya sutaśśrīmān nīlo'gnisadṛśaprabhaḥ |
tejasā yaśasā vīryādatyaricyata vānarān || 12 ||
rūpadraviṇasampannāvaśvinau rūpasammatau |
maindaṃ ca dvividaṃ caiva janayāmāsatussvayam || 13 ||
varuṇo janayāmāsa suṣeṇaṃ vānararṣabham |
śarabhaṃ janayāmāsa parjanyastu mahābalam || 14 ||
mārutasyātmajaśśrīmānhanumānnāma vīryavān |
vajrasaṃhananopeto vainateyasamo jave || 15 ||
te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhe ratāḥ |
aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ || 16 ||
merumandarasaṅkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ |
ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipramevābhijajñire || 17 ||
yasya devasya yadrūpaṃ veṣo yaśca parākramaḥ |
ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak || 18 ||
golāṅgūlīṣu cotpannāḥ kecitsammatavikramāḥ |
ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kinnarīṣu ca || 19 ||
devā maharṣigandharvāstārkṣyā yakṣā yaśasvinaḥ |
nāgāḥ kimpuruṣāścaiva siddhavidyādharoragāḥ || 20 ||
bahavo janayāmāsurhṛṣṭāstatra sahasraśaḥ |
vānarānsumahākāyānsarvānvai vanacāriṇaḥ || 21 ||
apsarassu ca mukhyāsu tathā vidyādharīṣu ca |
nāgakanyāsu ca tathā gandharvīṇāṃ tanūṣu ca || 22 ||
kāmarūpabalopetā yathākāmaṃ vicāriṇaḥ |
siṃhaśārdūlasadṛśā darpeṇa ca balena ca || 23 ||
śilāpraharaṇāssarve sarve pādapayodhinaḥ || 24 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhāssarve sarve sarvāstrakovidāḥ |
vicālayeyuśśailendrānbhedayeyussthirāndrumān |
kṣobhayeyuśca vegena samudraṃ saritāṃ patim || 25 ||
dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyāmāplaveyurmahārṇavam |
nabhaḥsthalaṃ viśeyuśca gṛhṇīyurapi toyadān || 26 ||
gṛhṇīyurapi mātaṅgānmattānpravrajato vane |
nardamānāśca nādena pātayeyurvihaṅgamān || 27 ||
īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām |
śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām || 28 ||
te pradhāneṣu yūtheṣu harīṇāṃ hariyūthapāḥ |
babhūvuryūthapaśreṣṭhā vīrāṃścājanayan harīn || 29 ||
anye ṛkṣavataḥ prasthānavatasthu ssahasraśaḥ |
anye nānāvidhānśailānbhejire kānanāni ca || 30 ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam |
bhrātarāvupatasthuste sarva eva harīśvarāḥ || 31 ||
nalaṃ nīlaṃ hanūmantamanyāṃśca hariyūthapān |
3 te tārkṣyabalasampannāssarve yuddhaviśāradāḥ |
vicaranto'rdayandarpātsiṃhavyāghramahoragān || 32 ||
tāṃśca sarvānmahābāhurvālī vipulavikramaḥ |
jugopa bhujavīryeṇa ṛkṣagopucchavānarān || 33 ||
tairiyaṃ pṛthivī śūraissaparvatavanārṇavā |
kīrṇā vividhasaṃsthānairnānāvyañjanalakṣaṇaiḥ || 34 ||
tairmeghabṛndācalakūṭakalpaiḥ mahābalairvānarayūthapālaiḥ |
babhūva bhūrbhīmaśarīrarūpai ssamāvṛtā rāmasahāyahetoḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.