ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦଶମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଵିଦର୍ଶିତା ଯଦା ଦେଵୀ କୁବ୍ଜଯା ପାପଯା ଭୃଶମ୍ ।
ତଦା ଶେତେ ସ୍ମ ସା ଭୂମୌ ଦିଗ୍ଧଵିଦ୍ଧେଵ କିନ୍ନରୀ ॥ 1 ॥
ନିଶ୍ଚିତ୍ଯ ମନସା କୃତ୍ଯଂ ସା ସମ୍ଯଗିତି ଭାମିନୀ ।
ମନ୍ଥରାଯୈ ଶନୈସ୍ସର୍ଵମାଚଚକ୍ଷେ ଵିଚକ୍ଷଣା ॥ 2 ॥
ସା ଦୀନା ନିଶ୍ଚଯଂ କୃତ୍ଵା ମନ୍ଥରାଵାକ୍ଯମୋହିତା ।
ନାଗକନ୍ଯେଵ ନିଶ୍ଵସ୍ଯ ଦୀର୍ଘମୁଷ୍ଣଂ ଚ ଭାମିନୀ ॥ 3 ॥
ମୁହୂର୍ତଂ ଚିନ୍ତଯାମାସ ମାର୍ଗମାତ୍ମସୁଖାଵହମ୍ ।
ସା ସୁହୃଚ୍ଚାର୍ଥକାମା ଚ ତଂ ନିଶମ୍ଯ ସୁନିଶ୍ଚଯମ୍ ॥ 4 ॥
ବଭୂଵ ପରମପ୍ରୀତା ସିଧ୍ଦିଂ ପ୍ରାପ୍ଯେଵ ମନ୍ଥରା ।
ଅଥ ସା ରୁଷିତା ଦେଵୀ ସମ୍ଯକ୍କୃତ୍ଵା ଵିନିଶ୍ଚଯମ୍ ॥ 5 ॥
ସଂଵିଵେଶାବଲା ଭୂମୌ ନିଵେଶ୍ଯ ଭୃକୁଟୀଂ ମୁଖେ ।
ତତଶ୍ଚିତ୍ରାଣି ମାଲ୍ଯାନି ଦିଵ୍ଯାନ୍ଯାଭରଣାନି ଚ ॥ 6 ॥
ଅପଵିଦ୍ଧାନି କୈକେଯ୍ଯା ତାନି ଭୂମିଂ ପ୍ରପେଦିରେ ।
ତଯା ତାନ୍ଯପଵିଦ୍ଧାନି ମାଲ୍ଯାନ୍ଯାଭରଣାନି ଚ ॥ 7 ॥
ଅଶୋଭଯନ୍ତ ଵସୁଧାଂ ନକ୍ଷତ୍ରାଣି ଯଥା ନଭଃ ।
କ୍ରୋଧାଗାରେ ନିପତିତା ସା ବଭୌ ମଲିନାମ୍ବରା ॥ 8 ॥
ଏକଵେଣୀଂ ଦୃଢଂ ବଦ୍ଵା ଗତସତ୍ତ୍ଵେଵ କିନ୍ନରୀ ।
ଆଜ୍ଞାପ୍ଯ ଚ ମହାରାଜୋ ରାଘଵସ୍ଯାଭିଷେଚନମ୍ ॥ 9 ॥
ଉପସ୍ଥାନମନୁଜ୍ଞାପ୍ଯ ପ୍ରଵିଵେଶ ନିଵେଶନମ୍ ।
ଅଦ୍ଯ ରାମାଭିଷେକୋ ଵୈ ପ୍ରସିଦ୍ଧ ଇତି ଜଜ୍ଞିଵାନ୍ ॥ 10 ॥
ପ୍ରିଯାର୍ହାଂ ପ୍ରିଯମାଖ୍ଯାତୁଂ ଵିଵେଶାନ୍ତଃପୁରଂ ଵଶୀ ।
ସ କୈକେଯ୍ଯା ଗୃହଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠଂ ପ୍ରଵିଵେଶ ମହାଯଶାଃ ॥ 11 ॥
ପାଣ୍ଡୁରାଭ୍ରମିଵାକାଶଂ ରାହୁଯୁକ୍ତଂ ନିଶାକରଃ ।
ଶୁକବର୍ହିଣସଙ୍ଘୁଷ୍ଟଂ କ୍ରୌଞ୍ଚହଂସରୁତାଯୁତମ୍ ॥ 12 ॥
ଵାଦିତ୍ରରଵସଙ୍ଘୁଷ୍ଟଂ କୁବ୍ଜା ଵାମନିକାଯୁତମ୍ ।
ଲତାଗୃହୈଶ୍ଚିତ୍ରଗୃହୈଶ୍ଚମ୍ପକାଶୋକଶୋଭିତୈଃ ॥ 13 ॥
ଦାନ୍ତରାଜତସୌଵର୍ଣଵେଦିକାଭି ସ୍ସମାଯୁତମ୍ ।
ନିତ୍ଯପୁଷ୍ପଫଲୈର୍ଵୃକ୍ଷୈର୍ଵାପୀଭିଶ୍ଚୋପଶୋଭିତମ୍ ॥ 14 ॥
ଦାନ୍ତରଜତସୌଵର୍ଣୈସ୍ସଂଵୃତଂ ପରମାସନୈଃ ।
ଵିଵିଧୈରନ୍ନପାନୈଶ୍ଚ ଭକ୍ଷ୍ଯୈଶ୍ଚ ଵିଵିଧୈରପି ॥ 15 ॥
ଉପପନ୍ନଂ ମହାର୍ହୈଶ୍ଚ ଭୂଷିତୈସ୍ତ୍ରିଦିଵୋପମମ୍ ।
ତତ୍ପ୍ରଵିଶ୍ଯ ମହାରାଜସ୍ସ୍ଵମନ୍ତଃ ପୁରମୃଦ୍ଧିମତ୍ ॥ 16 ॥
ନ ଦଦର୍ଶ ପ୍ରିଯାଂ ରାଜା କୈକେଯୀଂ ଶଯନୋତ୍ତମେ ।
କାମବଲସଂଯୁକ୍ତୋ ରତ୍ଯର୍ଥଂ ମନୁଜାଧିପଃ ॥ 17 ॥
ଅପଶ୍ଯନ୍ଦଯିତାଂ ଭାର୍ଯାଂ ପପ୍ରଚ୍ଛ ଵିଷସାଦ ଚ ।
ନ ହି ତସ୍ଯ ପୁରା ଦେଵୀ ତାଂ ଵେଲାମତ୍ଯଵର୍ତତ ॥ 18 ॥
ନ ଚ ରାଜା ଗୃହଂ ଶୂନ୍ଯଂ ପ୍ରଵିଵେଶ କଦାଚନ ।
ତତୋ ଗୃହଗତୋ ରାଜା କୈକେଯୀଂ ପର୍ଯପୃଚ୍ଛତ ॥ 19 ॥
ଯଥା ପୂର୍ଵମଵିଜ୍ଞାଯ ସ୍ଵାର୍ଥଲିପ୍ସୁମପଣ୍ଡିତାମ୍ ।
ପ୍ରତୀହାରୀ ତ୍ଵଥୋଵାଚ ସନ୍ତ୍ରସ୍ତା ସୁକୃତାଞ୍ଜଲିଃ ॥ 20 ॥
ଦେଵ ଦେଵୀ ଭୃଶଂ କୃଦ୍ଧା କ୍ରୋଧାଗାରମଭିଦୃତା ।
ପ୍ରତୀହାର୍ଯା ଵଚଶ୍ଶୃତ୍ଵା ରାଜା ପରମଦୁର୍ମନାଃ ॥ 21 ॥
ଵିଷସାଦ ପୁନର୍ଭୂଯୋ ଲୁଲିତଵ୍ଯାକୁଲେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ।
ତତ୍ର ତାଂ ପତିତାଂ ଭୂମୌ ଶଯାନାମତଥୋଚିତାମ୍ ॥ 22 ॥
ପ୍ରତପ୍ତ ଇଵ ଦୁଃଖେନ ସୋଽପଶ୍ଯଜ୍ଜଗତୀପତିଃ ।
ସ ଵୃଦ୍ଧସ୍ତରୁଣୀଂ ଭାର୍ଯାଂ ପ୍ରାଣେଭ୍ଯୋପି ଗରୀଯସୀମ୍ ॥ 23 ॥
ଅପାପଃ ପାପସଙ୍କଲ୍ପାଂ ଦଦର୍ଶ ଧରଣୀତଲେ ।
ଲତାମିଵ ଵିନିଷ୍କୃତ୍ତାଂ ପତିତାଂ ଦେଵତାମିଵ ॥ 24 ॥
କିନ୍ନରୀମିଵ ନିର୍ଧୂତାଂ ଚ୍ଯୁତାମପ୍ସରସଂ ଯଥା ।
ମାଯାମିଵ ପରିଭ୍ରଷ୍ଟାଂ ହରିଣୀମିଵ ସଂଯତାମ୍ ॥ 25 ॥
କରେଣୁମିଵ ଦିଗ୍ଧେନ ଵିଦ୍ଧାଂ ମୃଗଯୁନା ଵନେ ।
ମହାଗଜ ଇଵାରଣ୍ଯେ ସ୍ନେହାତ୍ପରିମମର୍ଶ ତାମ୍ ॥ 26 ॥
ପରିମୃଶ୍ଯ ଚ ପାଣିଭ୍ଯାମଭିସନ୍ତ୍ରସ୍ତଚେତନଃ ।
କାମୀ କମଲପତ୍ରାକ୍ଷୀମୁଵାଚ ଵନିତାମିଦମ୍ ॥ 27 ॥
ନ ତେଽହମଭିଜାନାମି କ୍ରୋଧମାତ୍ମନି ସଂଶ୍ରିତମ୍ ।
ଦେଵି କେନାଭିଶପ୍ତାଽସି କେନ ଵାଽସି ଵିମାନିତା ॥ 28 ॥
ଯଦିଦଂ ମମ ଦୁଃଖାଯ ଶେଷେ କଲ୍ଯାଣି ପାଂସୁଷୁ ।
ଭୂମୌ ଶେଷେ କିମର୍ଥଂ ତ୍ଵଂ ମଯି କଲ୍ଯାଣଚେତସି ॥ 29 ॥
ଭୂତୋପହତଚିତ୍ତେଵ ମମ ଚିତ୍ତପ୍ରମାଥିନୀ ।
ସନ୍ତି ମେ କୁଶଲା ଵୈଦ୍ଯାସ୍ତ୍ଵଭିତୁଷ୍ଟାଶ୍ଚ ସର୍ଵଶଃ ॥ 30 ॥
ସୁଖିତାଂ ତ୍ଵାଂ କରିଷ୍ଯନ୍ତି ଵ୍ଯାଧିମାଚକ୍ଷ୍ଵ ଭାମିନୀ ।
କସ୍ଯ ଵା ତେ ପ୍ରିଯଂ କାର୍ଯଂ କେନ ଵା ଵିପ୍ରିଯଂ କୃତମ୍ ॥ 31 ॥
କଃ ପ୍ରିଯଂ ଲଭତାମଦ୍ଯ କୋ ଵା ସୁମହଦପ୍ରିଯମ୍ ।
ମା ରୋଦୀର୍ମା ଚ କାର୍ଷୀସ୍ତ୍ଵଂ ଦେଵି ସମ୍ପରିଶୋଷଣମ୍ ॥ 32 ॥
ଅଵଧ୍ଯୋ ଵଧ୍ଯତାଂ କୋ ଵା କୋ ଵା ଵଧ୍ଯୋ ଵିମୁଚ୍ଯତାମ୍ ।
ଦରିଦ୍ରଃ କୋ ଭଵତ୍ଵାଢ୍ଯୋ ଦ୍ରଵ୍ଯଵାନ୍ଵାଽପ୍ଯକିଞ୍ଚନଃ ॥ 33 ॥
ଅହଂ ଚୈଵ ମଦୀଯାଶ୍ଚ ସର୍ଵେ ତଵ ଵଶାନୁଗାଃ ।
ନ ତେ କିଞ୍ଚିଦଭିପ୍ରାଯଂ ଵ୍ଯାହନ୍ତୁମହମୁତ୍ସହେ ॥ 34 ॥
ଆତ୍ମନୋ ଜୀଵିତେନାପି ବ୍ରୂହି ଯନ୍ମନସେଚ୍ଛସି ।
ବଲମାତ୍ମନି ଜାନନ୍ତୀ ନ ମାଂ ଶଙ୍କିତୁମର୍ହସି ॥ 35 ॥
କରିଷ୍ଯାମି ତଵ ପ୍ରୀତିଂ ସୁକୃତେନାପି ତେ ଶପେ ।
ଯାଵଦାଵର୍ତତେ ଚକ୍ରଂ ତାଵତୀ ମେ ଵସୁନ୍ଧରା ॥ 36 ॥
ପ୍ରାଚୀନାସ୍ସିନ୍ଧୁସୌଵୀରା ସ୍ସୌରାଷ୍ଟ୍ରା ଦକ୍ଷିଣାପଥାଃ ।
ଵଙ୍ଗାଙ୍ଗମଗଧାଃ ମତ୍ସ୍ଯାଃ ସମୃଦ୍ଧା କାଶିକୋସଲାଃ ॥ 37 ॥
ତତ୍ର ଜାତଂ ବହୁ ଦ୍ରଵ୍ଯଂ ଧନଧାନ୍ଯମଜାଵିକମ୍ ।
ତତୋ ଵୃଣୀଷ୍ଵ କୈକେଯି ଯଦ୍ଯତ୍ତ୍ଵଂ ମନସେଚ୍ଛସି ॥ 38 ॥
କିମାଯାସେନ ତେ ଭୀରୁ ଉତ୍ତିଷ୍ଠୋତ୍ତିଷ୍ଠ ଶୋଭନେ ।
ତତ୍ତ୍ଵଂ ମେ ବ୍ରୂହି କୈକେଯି ଯତସ୍ତେ ଭଯମାଗତମ୍ ॥ 39 ॥
ତତ୍ତେ ଵ୍ଯପନଯିଷ୍ଯାମି ନୀହାରମିଵ ରଶ୍ମିଵାନ୍ ।
ତଥୋକ୍ତା ସା ସମାଶ୍ଵସ୍ତା ଵକ୍ତୁକାମା ତଦପ୍ରିଯମ୍ ॥ 40 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଦଶମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vidarśitā yadā devī kubjayā pāpayā bhṛśam |
tadā śete sma sā bhūmau digdhaviddheva kinnarī || 1 ||
niścitya manasā kṛtyaṃ sā samyagiti bhāminī |
mantharāyai śanaissarvamācacakṣe vicakṣaṇā || 2 ||
sā dīnā niścayaṃ kṛtvā mantharāvākyamohitā |
nāgakanyeva niśvasya dīrghamuṣṇaṃ ca bhāminī || 3 ||
muhūrtaṃ cintayāmāsa mārgamātmasukhāvaham |
sā suhṛccārthakāmā ca taṃ niśamya suniścayam || 4 ||
babhūva paramaprītā sidhdiṃ prāpyeva mantharā |
atha sā ruṣitā devī samyakkṛtvā viniścayam || 5 ||
saṃviveśābalā bhūmau niveśya bhṛkuṭīṃ mukhe |
tataścitrāṇi mālyāni divyānyābharaṇāni ca || 6 ||
apaviddhāni kaikeyyā tāni bhūmiṃ prapedire |
tayā tānyapaviddhāni mālyānyābharaṇāni ca || 7 ||
aśobhayanta vasudhāṃ nakṣatrāṇi yathā nabhaḥ |
krodhāgāre nipatitā sā babhau malināmbarā || 8 ||
ekaveṇīṃ dṛḍhaṃ badvā gatasattveva kinnarī |
ājñāpya ca mahārājo rāghavasyābhiṣecanam || 9 ||
upasthānamanujñāpya praviveśa niveśanam |
adya rāmābhiṣeko vai prasiddha iti jajñivān || 10 ||
priyārhāṃ priyamākhyātuṃ viveśāntaḥpuraṃ vaśī |
sa kaikeyyā gṛhaṃ śreṣṭhaṃ praviveśa mahāyaśāḥ || 11 ||
pāṇḍurābhramivākāśaṃ rāhuyuktaṃ niśākaraḥ |
śukabarhiṇasaṅghuṣṭaṃ krauñcahaṃsarutāyutam || 12 ||
vāditraravasaṅghuṣṭaṃ kubjā vāmanikāyutam |
latāgṛhaiścitragṛhaiścampakāśokaśobhitaiḥ || 13 ||
dāntarājatasauvarṇavedikābhi ssamāyutam |
nityapuṣpaphalairvṛkṣairvāpībhiścopaśobhitam || 14 ||
dāntarajatasauvarṇaissaṃvṛtaṃ paramāsanaiḥ |
vividhairannapānaiśca bhakṣyaiśca vividhairapi || 15 ||
upapannaṃ mahārhaiśca bhūṣitaistridivopamam |
tatpraviśya mahārājassvamantaḥ puramṛddhimat || 16 ||
na dadarśa priyāṃ rājā kaikeyīṃ śayanottame |
kāmabalasaṃyukto ratyarthaṃ manujādhipaḥ || 17 ||
apaśyandayitāṃ bhāryāṃ papraccha viṣasāda ca |
na hi tasya purā devī tāṃ velāmatyavartata || 18 ||
na ca rājā gṛhaṃ śūnyaṃ praviveśa kadācana |
tato gṛhagato rājā kaikeyīṃ paryapṛcchata || 19 ||
yathā pūrvamavijñāya svārthalipsumapaṇḍitām |
pratīhārī tvathovāca santrastā sukṛtāñjaliḥ || 20 ||
deva devī bhṛśaṃ kṛddhā krodhāgāramabhidṛtā |
pratīhāryā vacaśśṛtvā rājā paramadurmanāḥ || 21 ||
viṣasāda punarbhūyo lulitavyākulendriyaḥ |
tatra tāṃ patitāṃ bhūmau śayānāmatathocitām || 22 ||
pratapta iva duḥkhena so'paśyajjagatīpatiḥ |
sa vṛddhastaruṇīṃ bhāryāṃ prāṇebhyopi garīyasīm || 23 ||
apāpaḥ pāpasaṅkalpāṃ dadarśa dharaṇītale |
latāmiva viniṣkṛttāṃ patitāṃ devatāmiva || 24 ||
kinnarīmiva nirdhūtāṃ cyutāmapsarasaṃ yathā |
māyāmiva paribhraṣṭāṃ hariṇīmiva saṃyatām || 25 ||
kareṇumiva digdhena viddhāṃ mṛgayunā vane |
mahāgaja ivāraṇye snehātparimamarśa tām || 26 ||
parimṛśya ca pāṇibhyāmabhisantrastacetanaḥ |
kāmī kamalapatrākṣīmuvāca vanitāmidam || 27 ||
na te'hamabhijānāmi krodhamātmani saṃśritam |
devi kenābhiśaptā'si kena vā'si vimānitā || 28 ||
yadidaṃ mama duḥkhāya śeṣe kalyāṇi pāṃsuṣu |
bhūmau śeṣe kimarthaṃ tvaṃ mayi kalyāṇacetasi || 29 ||
bhūtopahatacitteva mama cittapramāthinī |
santi me kuśalā vaidyāstvabhituṣṭāśca sarvaśaḥ || 30 ||
sukhitāṃ tvāṃ kariṣyanti vyādhimācakṣva bhāminī |
kasya vā te priyaṃ kāryaṃ kena vā vipriyaṃ kṛtam || 31 ||
kaḥ priyaṃ labhatāmadya ko vā sumahadapriyam |
mā rodīrmā ca kārṣīstvaṃ devi sampariśoṣaṇam || 32 ||
avadhyo vadhyatāṃ ko vā ko vā vadhyo vimucyatām |
daridraḥ ko bhavatvāḍhyo dravyavānvā'pyakiñcanaḥ || 33 ||
ahaṃ caiva madīyāśca sarve tava vaśānugāḥ |
na te kiñcidabhiprāyaṃ vyāhantumahamutsahe || 34 ||
ātmano jīvitenāpi brūhi yanmanasecchasi |
balamātmani jānantī na māṃ śaṅkitumarhasi || 35 ||
kariṣyāmi tava prītiṃ sukṛtenāpi te śape |
yāvadāvartate cakraṃ tāvatī me vasundharā || 36 ||
prācīnāssindhusauvīrā ssaurāṣṭrā dakṣiṇāpathāḥ |
vaṅgāṅgamagadhāḥ matsyāḥ samṛddhā kāśikosalāḥ || 37 ||
tatra jātaṃ bahu dravyaṃ dhanadhānyamajāvikam |
tato vṛṇīṣva kaikeyi yadyattvaṃ manasecchasi || 38 ||
kimāyāsena te bhīru uttiṣṭhottiṣṭha śobhane |
tattvaṃ me brūhi kaikeyi yataste bhayamāgatam || 39 ||
tatte vyapanayiṣyāmi nīhāramiva raśmivān |
tathoktā sā samāśvastā vaktukāmā tadapriyam || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
विदर्शिता यदा देवी कुब्जया पापया भृशम् ।
तदा शेते स्म सा भूमौ दिग्धविद्धेव किन्नरी ॥ 1 ॥
निश्चित्य मनसा कृत्यं सा सम्यगिति भामिनी ।
मन्थरायै शनैस्सर्वमाचचक्षे विचक्षणा ॥ 2 ॥
सा दीना निश्चयं कृत्वा मन्थरावाक्यमोहिता ।
नागकन्येव निश्वस्य दीर्घमुष्णं च भामिनी ॥ 3 ॥
मुहूर्तं चिन्तयामास मार्गमात्मसुखावहम् ।
सा सुहृच्चार्थकामा च तं निशम्य सुनिश्चयम् ॥ 4 ॥
बभूव परमप्रीता सिध्दिं प्राप्येव मन्थरा ।
अथ सा रुषिता देवी सम्यक्कृत्वा विनिश्चयम् ॥ 5 ॥
संविवेशाबला भूमौ निवेश्य भृकुटीं मुखे ।
ततश्चित्राणि माल्यानि दिव्यान्याभरणानि च ॥ 6 ॥
अपविद्धानि कैकेय्या तानि भूमिं प्रपेदिरे ।
तया तान्यपविद्धानि माल्यान्याभरणानि च ॥ 7 ॥
अशोभयन्त वसुधां नक्षत्राणि यथा नभः ।
क्रोधागारे निपतिता सा बभौ मलिनाम्बरा ॥ 8 ॥
एकवेणीं दृढं बद्वा गतसत्त्वेव किन्नरी ।
आज्ञाप्य च महाराजो राघवस्याभिषेचनम् ॥ 9 ॥
उपस्थानमनुज्ञाप्य प्रविवेश निवेशनम् ।
अद्य रामाभिषेको वै प्रसिद्ध इति जज्ञिवान् ॥ 10 ॥
प्रियार्हां प्रियमाख्यातुं विवेशान्तःपुरं वशी ।
स कैकेय्या गृहं श्रेष्ठं प्रविवेश महायशाः ॥ 11 ॥
पाण्डुराभ्रमिवाकाशं राहुयुक्तं निशाकरः ।
शुकबर्हिणसङ्घुष्टं क्रौञ्चहंसरुतायुतम् ॥ 12 ॥
वादित्ररवसङ्घुष्टं कुब्जा वामनिकायुतम् ।
लतागृहैश्चित्रगृहैश्चम्पकाशोकशोभितैः ॥ 13 ॥
दान्तराजतसौवर्णवेदिकाभि स्समायुतम् ।
नित्यपुष्पफलैर्वृक्षैर्वापीभिश्चोपशोभितम् ॥ 14 ॥
दान्तरजतसौवर्णैस्संवृतं परमासनैः ।
विविधैरन्नपानैश्च भक्ष्यैश्च विविधैरपि ॥ 15 ॥
उपपन्नं महार्हैश्च भूषितैस्त्रिदिवोपमम् ।
तत्प्रविश्य महाराजस्स्वमन्तः पुरमृद्धिमत् ॥ 16 ॥
न ददर्श प्रियां राजा कैकेयीं शयनोत्तमे ।
कामबलसंयुक्तो रत्यर्थं मनुजाधिपः ॥ 17 ॥
अपश्यन्दयितां भार्यां पप्रच्छ विषसाद च ।
न हि तस्य पुरा देवी तां वेलामत्यवर्तत ॥ 18 ॥
न च राजा गृहं शून्यं प्रविवेश कदाचन ।
ततो गृहगतो राजा कैकेयीं पर्यपृच्छत ॥ 19 ॥
यथा पूर्वमविज्ञाय स्वार्थलिप्सुमपण्डिताम् ।
प्रतीहारी त्वथोवाच सन्त्रस्ता सुकृताञ्जलिः ॥ 20 ॥
देव देवी भृशं कृद्धा क्रोधागारमभिदृता ।
प्रतीहार्या वचश्शृत्वा राजा परमदुर्मनाः ॥ 21 ॥
विषसाद पुनर्भूयो लुलितव्याकुलेन्द्रियः ।
तत्र तां पतितां भूमौ शयानामतथोचिताम् ॥ 22 ॥
प्रतप्त इव दुःखेन सोऽपश्यज्जगतीपतिः ।
स वृद्धस्तरुणीं भार्यां प्राणेभ्योपि गरीयसीम् ॥ 23 ॥
अपापः पापसङ्कल्पां ददर्श धरणीतले ।
लतामिव विनिष्कृत्तां पतितां देवतामिव ॥ 24 ॥
किन्नरीमिव निर्धूतां च्युतामप्सरसं यथा ।
मायामिव परिभ्रष्टां हरिणीमिव संयताम् ॥ 25 ॥
करेणुमिव दिग्धेन विद्धां मृगयुना वने ।
महागज इवारण्ये स्नेहात्परिममर्श ताम् ॥ 26 ॥
परिमृश्य च पाणिभ्यामभिसन्त्रस्तचेतनः ।
कामी कमलपत्राक्षीमुवाच वनितामिदम् ॥ 27 ॥
न तेऽहमभिजानामि क्रोधमात्मनि संश्रितम् ।
देवि केनाभिशप्ताऽसि केन वाऽसि विमानिता ॥ 28 ॥
यदिदं मम दुःखाय शेषे कल्याणि पांसुषु ।
भूमौ शेषे किमर्थं त्वं मयि कल्याणचेतसि ॥ 29 ॥
भूतोपहतचित्तेव मम चित्तप्रमाथिनी ।
सन्ति मे कुशला वैद्यास्त्वभितुष्टाश्च सर्वशः ॥ 30 ॥
सुखितां त्वां करिष्यन्ति व्याधिमाचक्ष्व भामिनी ।
कस्य वा ते प्रियं कार्यं केन वा विप्रियं कृतम् ॥ 31 ॥
कः प्रियं लभतामद्य को वा सुमहदप्रियम् ।
मा रोदीर्मा च कार्षीस्त्वं देवि सम्परिशोषणम् ॥ 32 ॥
अवध्यो वध्यतां को वा को वा वध्यो विमुच्यताम् ।
दरिद्रः को भवत्वाढ्यो द्रव्यवान्वाऽप्यकिञ्चनः ॥ 33 ॥
अहं चैव मदीयाश्च सर्वे तव वशानुगाः ।
न ते किञ्चिदभिप्रायं व्याहन्तुमहमुत्सहे ॥ 34 ॥
आत्मनो जीवितेनापि ब्रूहि यन्मनसेच्छसि ।
बलमात्मनि जानन्ती न मां शङ्कितुमर्हसि ॥ 35 ॥
करिष्यामि तव प्रीतिं सुकृतेनापि ते शपे ।
यावदावर्तते चक्रं तावती मे वसुन्धरा ॥ 36 ॥
प्राचीनास्सिन्धुसौवीरा स्सौराष्ट्रा दक्षिणापथाः ।
वङ्गाङ्गमगधाः मत्स्याः समृद्धा काशिकोसलाः ॥ 37 ॥
तत्र जातं बहु द्रव्यं धनधान्यमजाविकम् ।
ततो वृणीष्व कैकेयि यद्यत्त्वं मनसेच्छसि ॥ 38 ॥
किमायासेन ते भीरु उत्तिष्ठोत्तिष्ठ शोभने ।
तत्त्वं मे ब्रूहि कैकेयि यतस्ते भयमागतम् ॥ 39 ॥
तत्ते व्यपनयिष्यामि नीहारमिव रश्मिवान् ।
तथोक्ता सा समाश्वस्ता वक्तुकामा तदप्रियम् ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vidarśitā yadā devī kubjayā pāpayā bhṛśam |
tadā śete sma sā bhūmau digdhaviddheva kinnarī || 1 ||
niścitya manasā kṛtyaṃ sā samyagiti bhāminī |
mantharāyai śanaissarvamācacakṣe vicakṣaṇā || 2 ||
sā dīnā niścayaṃ kṛtvā mantharāvākyamohitā |
nāgakanyeva niśvasya dīrghamuṣṇaṃ ca bhāminī || 3 ||
muhūrtaṃ cintayāmāsa mārgamātmasukhāvaham |
sā suhṛccārthakāmā ca taṃ niśamya suniścayam || 4 ||
babhūva paramaprītā sidhdiṃ prāpyeva mantharā |
atha sā ruṣitā devī samyakkṛtvā viniścayam || 5 ||
saṃviveśābalā bhūmau niveśya bhṛkuṭīṃ mukhe |
tataścitrāṇi mālyāni divyānyābharaṇāni ca || 6 ||
apaviddhāni kaikeyyā tāni bhūmiṃ prapedire |
tayā tānyapaviddhāni mālyānyābharaṇāni ca || 7 ||
aśobhayanta vasudhāṃ nakṣatrāṇi yathā nabhaḥ |
krodhāgāre nipatitā sā babhau malināmbarā || 8 ||
ekaveṇīṃ dṛḍhaṃ badvā gatasattveva kinnarī |
ājñāpya ca mahārājo rāghavasyābhiṣecanam || 9 ||
upasthānamanujñāpya praviveśa niveśanam |
adya rāmābhiṣeko vai prasiddha iti jajñivān || 10 ||
priyārhāṃ priyamākhyātuṃ viveśāntaḥpuraṃ vaśī |
sa kaikeyyā gṛhaṃ śreṣṭhaṃ praviveśa mahāyaśāḥ || 11 ||
pāṇḍurābhramivākāśaṃ rāhuyuktaṃ niśākaraḥ |
śukabarhiṇasaṅghuṣṭaṃ krauñcahaṃsarutāyutam || 12 ||
vāditraravasaṅghuṣṭaṃ kubjā vāmanikāyutam |
latāgṛhaiścitragṛhaiścampakāśokaśobhitaiḥ || 13 ||
dāntarājatasauvarṇavedikābhi ssamāyutam |
nityapuṣpaphalairvṛkṣairvāpībhiścopaśobhitam || 14 ||
dāntarajatasauvarṇaissaṃvṛtaṃ paramāsanaiḥ |
vividhairannapānaiśca bhakṣyaiśca vividhairapi || 15 ||
upapannaṃ mahārhaiśca bhūṣitaistridivopamam |
tatpraviśya mahārājassvamantaḥ puramṛddhimat || 16 ||
na dadarśa priyāṃ rājā kaikeyīṃ śayanottame |
kāmabalasaṃyukto ratyarthaṃ manujādhipaḥ || 17 ||
apaśyandayitāṃ bhāryāṃ papraccha viṣasāda ca |
na hi tasya purā devī tāṃ velāmatyavartata || 18 ||
na ca rājā gṛhaṃ śūnyaṃ praviveśa kadācana |
tato gṛhagato rājā kaikeyīṃ paryapṛcchata || 19 ||
yathā pūrvamavijñāya svārthalipsumapaṇḍitām |
pratīhārī tvathovāca santrastā sukṛtāñjaliḥ || 20 ||
deva devī bhṛśaṃ kṛddhā krodhāgāramabhidṛtā |
pratīhāryā vacaśśṛtvā rājā paramadurmanāḥ || 21 ||
viṣasāda punarbhūyo lulitavyākulendriyaḥ |
tatra tāṃ patitāṃ bhūmau śayānāmatathocitām || 22 ||
pratapta iva duḥkhena so'paśyajjagatīpatiḥ |
sa vṛddhastaruṇīṃ bhāryāṃ prāṇebhyopi garīyasīm || 23 ||
apāpaḥ pāpasaṅkalpāṃ dadarśa dharaṇītale |
latāmiva viniṣkṛttāṃ patitāṃ devatāmiva || 24 ||
kinnarīmiva nirdhūtāṃ cyutāmapsarasaṃ yathā |
māyāmiva paribhraṣṭāṃ hariṇīmiva saṃyatām || 25 ||
kareṇumiva digdhena viddhāṃ mṛgayunā vane |
mahāgaja ivāraṇye snehātparimamarśa tām || 26 ||
parimṛśya ca pāṇibhyāmabhisantrastacetanaḥ |
kāmī kamalapatrākṣīmuvāca vanitāmidam || 27 ||
na te'hamabhijānāmi krodhamātmani saṃśritam |
devi kenābhiśaptā'si kena vā'si vimānitā || 28 ||
yadidaṃ mama duḥkhāya śeṣe kalyāṇi pāṃsuṣu |
bhūmau śeṣe kimarthaṃ tvaṃ mayi kalyāṇacetasi || 29 ||
bhūtopahatacitteva mama cittapramāthinī |
santi me kuśalā vaidyāstvabhituṣṭāśca sarvaśaḥ || 30 ||
sukhitāṃ tvāṃ kariṣyanti vyādhimācakṣva bhāminī |
kasya vā te priyaṃ kāryaṃ kena vā vipriyaṃ kṛtam || 31 ||
kaḥ priyaṃ labhatāmadya ko vā sumahadapriyam |
mā rodīrmā ca kārṣīstvaṃ devi sampariśoṣaṇam || 32 ||
avadhyo vadhyatāṃ ko vā ko vā vadhyo vimucyatām |
daridraḥ ko bhavatvāḍhyo dravyavānvā'pyakiñcanaḥ || 33 ||
ahaṃ caiva madīyāśca sarve tava vaśānugāḥ |
na te kiñcidabhiprāyaṃ vyāhantumahamutsahe || 34 ||
ātmano jīvitenāpi brūhi yanmanasecchasi |
balamātmani jānantī na māṃ śaṅkitumarhasi || 35 ||
kariṣyāmi tava prītiṃ sukṛtenāpi te śape |
yāvadāvartate cakraṃ tāvatī me vasundharā || 36 ||
prācīnāssindhusauvīrā ssaurāṣṭrā dakṣiṇāpathāḥ |
vaṅgāṅgamagadhāḥ matsyāḥ samṛddhā kāśikosalāḥ || 37 ||
tatra jātaṃ bahu dravyaṃ dhanadhānyamajāvikam |
tato vṛṇīṣva kaikeyi yadyattvaṃ manasecchasi || 38 ||
kimāyāsena te bhīru uttiṣṭhottiṣṭha śobhane |
tattvaṃ me brūhi kaikeyi yataste bhayamāgatam || 39 ||
tatte vyapanayiṣyāmi nīhāramiva raśmivān |
tathoktā sā samāśvastā vaktukāmā tadapriyam || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.