𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾 𑌯𑌦𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌯𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌯𑌾 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌾 𑌶𑍇𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌮 𑌸𑌾 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑍇𑌵 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍀 ॥ 1 ॥
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑌿𑌤𑌿 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾𑌯𑍈 𑌶𑌨𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ॥ 2 ॥
𑌸𑌾 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌨𑌾𑌗𑌕𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌚 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 3 ॥
𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌸𑍁𑌖𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌚 𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌪𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌸𑌿𑌧𑍍𑌦𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌾 𑌰𑍁𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌸𑌂𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌾𑌬𑌲𑌾 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑍍𑌯 𑌭𑍃𑌕𑍁𑌟𑍀𑌂 𑌮𑍁𑌖𑍇 ।
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 6 ॥
𑌅𑌪𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑍇𑌦𑌿𑌰𑍇 ।
𑌤𑌯𑌾 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌪𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 7 ॥
𑌅𑌶𑍋𑌭𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌂 𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌯𑌥𑌾 𑌨𑌭𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌗𑌾𑌰𑍇 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌬𑌭𑍗 𑌮𑌲𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾 ॥ 8 ॥
𑌏𑌕𑌵𑍇𑌣𑍀𑌂 𑌦𑍃𑌢𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌗𑌤𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌵 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍀 ।
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌉𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑍋 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧 𑌇𑌤𑌿 𑌜𑌜𑍍𑌞𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 10 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌵𑌶𑍀 ।
𑌸 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌰𑌾𑌹𑍁𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌕𑌰𑌃 ।
𑌶𑍁𑌕𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌣𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑌹𑌂𑌸𑌰𑍁𑌤𑌾𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑌵𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾 𑌵𑌾𑌮𑌨𑌿𑌕𑌾𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌲𑌤𑌾𑌗𑍃𑌹𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍈𑌶𑍍𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌾𑌶𑍋𑌕𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 13 ॥
𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌜𑌤𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌾𑌭𑌿 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌫𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑍀𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌜𑌤𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌸𑌨𑍈𑌃 ।
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑌨𑍍𑌨𑌪𑌾𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑌪𑌿 ॥ 15 ॥
𑌉𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌨 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌂 𑌶𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑌬𑌲𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 17 ॥
𑌅𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌯𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛 𑌵𑌿𑌷𑌸𑌾𑌦 𑌚 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌮𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 18 ॥
𑌨 𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤 ॥ 19 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌲𑌿𑌪𑍍𑌸𑍁𑌮𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌥𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 ॥ 20 ॥
𑌦𑍇𑌵 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌗𑌾𑌰𑌮𑌭𑌿𑌦𑍃𑌤𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌾𑌃 ॥ 21 ॥
𑌵𑌿𑌷𑌸𑌾𑌦 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌲𑍁𑌲𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌶𑌯𑌾𑌨𑌾𑌮𑌤𑌥𑍋𑌚𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍇𑌨 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌶𑍍𑌯𑌜𑍍𑌜𑌗𑌤𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌂 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌪𑌿 𑌗𑌰𑍀𑌯𑌸𑍀𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌅𑌪𑌾𑌪𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌤𑌲𑍇 ।
𑌲𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵 ॥ 24 ॥
𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍀𑌮𑌿𑌵 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑍂𑌤𑌾𑌂 𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑌂 𑌯𑌥𑌾 ।
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑌿𑌵 𑌸𑌂𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌕𑌰𑍇𑌣𑍁𑌮𑌿𑌵 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌯𑍁𑌨𑌾 𑌵𑌨𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌗𑌜 𑌇𑌵𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌮𑌮𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌮𑍃𑌶𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌭𑌿𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌚𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑍀 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌨𑌿𑌤𑌾𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌨 𑌤𑍇𑌽𑌹𑌮𑌭𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌶𑌪𑍍𑌤𑌾𑌽𑌸𑌿 𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌽𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾 ॥ 28 ॥
𑌯𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌮 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌯 𑌶𑍇𑌷𑍇 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌪𑌾𑌂𑌸𑍁𑌷𑍁 ।
𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌶𑍇𑌷𑍇 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌯𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌚𑍇𑌤𑌸𑌿 ॥ 29 ॥
𑌭𑍂𑌤𑍋𑌪𑌹𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌵 𑌮𑌮 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌥𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍇 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌭𑌿𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 30 ॥
𑌸𑍁𑌖𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌮𑌾𑌚𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌲𑌭𑌤𑌾𑌮𑌦𑍍𑌯 𑌕𑍋 𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾 𑌰𑍋𑌦𑍀𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌚 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌷𑍀𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌶𑍋𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌅𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌧𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍋 𑌵𑌾 𑌕𑍋 𑌵𑌾 𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌕𑍋 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌵𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌽𑌪𑍍𑌯𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑌃 ॥ 33 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑌵 𑌵𑌶𑌾𑌨𑍁𑌗𑌾𑌃 ।
𑌨 𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌹𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌹𑍇 ॥ 34 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌯𑌨𑍍𑌮𑌨𑌸𑍇𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌬𑌲𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 35 ॥
𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌵 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌶𑌪𑍇 ।
𑌯𑌾𑌵𑌦𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌮𑍇 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ॥ 36 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀𑌨𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑍗𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌸𑍗𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌪𑌥𑌾𑌃 ।
𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌗𑌧𑌾𑌃 𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌕𑌾𑌶𑌿𑌕𑍋𑌸𑌲𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌜𑌾𑌤𑌂 𑌬𑌹𑍁 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌮𑌜𑌾𑌵𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑍃𑌣𑍀𑌷𑍍𑌵 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌨𑌸𑍇𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ॥ 38 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌾𑌯𑌾𑌸𑍇𑌨 𑌤𑍇 𑌭𑍀𑌰𑍁 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌶𑍋𑌭𑌨𑍇 ।
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑍇 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑌿 𑌯𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌯𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌪𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨𑍀𑌹𑌾𑌰𑌮𑌿𑌵 𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑌥𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌤𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vidarśitā yadā devī kubjayā pāpayā bhṛśam |
tadā śete sma sā bhūmau digdhaviddheva kinnarī || 1 ||
niścitya manasā kṛtyaṃ sā samyagiti bhāminī |
mantharāyai śanaissarvamācacakṣe vicakṣaṇā || 2 ||
sā dīnā niścayaṃ kṛtvā mantharāvākyamohitā |
nāgakanyeva niśvasya dīrghamuṣṇaṃ ca bhāminī || 3 ||
muhūrtaṃ cintayāmāsa mārgamātmasukhāvaham |
sā suhṛccārthakāmā ca taṃ niśamya suniścayam || 4 ||
babhūva paramaprītā sidhdiṃ prāpyeva mantharā |
atha sā ruṣitā devī samyakkṛtvā viniścayam || 5 ||
saṃviveśābalā bhūmau niveśya bhṛkuṭīṃ mukhe |
tataścitrāṇi mālyāni divyānyābharaṇāni ca || 6 ||
apaviddhāni kaikeyyā tāni bhūmiṃ prapedire |
tayā tānyapaviddhāni mālyānyābharaṇāni ca || 7 ||
aśobhayanta vasudhāṃ nakṣatrāṇi yathā nabhaḥ |
krodhāgāre nipatitā sā babhau malināmbarā || 8 ||
ekaveṇīṃ dṛḍhaṃ badvā gatasattveva kinnarī |
ājñāpya ca mahārājo rāghavasyābhiṣecanam || 9 ||
upasthānamanujñāpya praviveśa niveśanam |
adya rāmābhiṣeko vai prasiddha iti jajñivān || 10 ||
priyārhāṃ priyamākhyātuṃ viveśāntaḥpuraṃ vaśī |
sa kaikeyyā gṛhaṃ śreṣṭhaṃ praviveśa mahāyaśāḥ || 11 ||
pāṇḍurābhramivākāśaṃ rāhuyuktaṃ niśākaraḥ |
śukabarhiṇasaṅghuṣṭaṃ krauñcahaṃsarutāyutam || 12 ||
vāditraravasaṅghuṣṭaṃ kubjā vāmanikāyutam |
latāgṛhaiścitragṛhaiścampakāśokaśobhitaiḥ || 13 ||
dāntarājatasauvarṇavedikābhi ssamāyutam |
nityapuṣpaphalairvṛkṣairvāpībhiścopaśobhitam || 14 ||
dāntarajatasauvarṇaissaṃvṛtaṃ paramāsanaiḥ |
vividhairannapānaiśca bhakṣyaiśca vividhairapi || 15 ||
upapannaṃ mahārhaiśca bhūṣitaistridivopamam |
tatpraviśya mahārājassvamantaḥ puramṛddhimat || 16 ||
na dadarśa priyāṃ rājā kaikeyīṃ śayanottame |
kāmabalasaṃyukto ratyarthaṃ manujādhipaḥ || 17 ||
apaśyandayitāṃ bhāryāṃ papraccha viṣasāda ca |
na hi tasya purā devī tāṃ velāmatyavartata || 18 ||
na ca rājā gṛhaṃ śūnyaṃ praviveśa kadācana |
tato gṛhagato rājā kaikeyīṃ paryapṛcchata || 19 ||
yathā pūrvamavijñāya svārthalipsumapaṇḍitām |
pratīhārī tvathovāca santrastā sukṛtāñjaliḥ || 20 ||
deva devī bhṛśaṃ kṛddhā krodhāgāramabhidṛtā |
pratīhāryā vacaśśṛtvā rājā paramadurmanāḥ || 21 ||
viṣasāda punarbhūyo lulitavyākulendriyaḥ |
tatra tāṃ patitāṃ bhūmau śayānāmatathocitām || 22 ||
pratapta iva duḥkhena so'paśyajjagatīpatiḥ |
sa vṛddhastaruṇīṃ bhāryāṃ prāṇebhyopi garīyasīm || 23 ||
apāpaḥ pāpasaṅkalpāṃ dadarśa dharaṇītale |
latāmiva viniṣkṛttāṃ patitāṃ devatāmiva || 24 ||
kinnarīmiva nirdhūtāṃ cyutāmapsarasaṃ yathā |
māyāmiva paribhraṣṭāṃ hariṇīmiva saṃyatām || 25 ||
kareṇumiva digdhena viddhāṃ mṛgayunā vane |
mahāgaja ivāraṇye snehātparimamarśa tām || 26 ||
parimṛśya ca pāṇibhyāmabhisantrastacetanaḥ |
kāmī kamalapatrākṣīmuvāca vanitāmidam || 27 ||
na te'hamabhijānāmi krodhamātmani saṃśritam |
devi kenābhiśaptā'si kena vā'si vimānitā || 28 ||
yadidaṃ mama duḥkhāya śeṣe kalyāṇi pāṃsuṣu |
bhūmau śeṣe kimarthaṃ tvaṃ mayi kalyāṇacetasi || 29 ||
bhūtopahatacitteva mama cittapramāthinī |
santi me kuśalā vaidyāstvabhituṣṭāśca sarvaśaḥ || 30 ||
sukhitāṃ tvāṃ kariṣyanti vyādhimācakṣva bhāminī |
kasya vā te priyaṃ kāryaṃ kena vā vipriyaṃ kṛtam || 31 ||
kaḥ priyaṃ labhatāmadya ko vā sumahadapriyam |
mā rodīrmā ca kārṣīstvaṃ devi sampariśoṣaṇam || 32 ||
avadhyo vadhyatāṃ ko vā ko vā vadhyo vimucyatām |
daridraḥ ko bhavatvāḍhyo dravyavānvā'pyakiñcanaḥ || 33 ||
ahaṃ caiva madīyāśca sarve tava vaśānugāḥ |
na te kiñcidabhiprāyaṃ vyāhantumahamutsahe || 34 ||
ātmano jīvitenāpi brūhi yanmanasecchasi |
balamātmani jānantī na māṃ śaṅkitumarhasi || 35 ||
kariṣyāmi tava prītiṃ sukṛtenāpi te śape |
yāvadāvartate cakraṃ tāvatī me vasundharā || 36 ||
prācīnāssindhusauvīrā ssaurāṣṭrā dakṣiṇāpathāḥ |
vaṅgāṅgamagadhāḥ matsyāḥ samṛddhā kāśikosalāḥ || 37 ||
tatra jātaṃ bahu dravyaṃ dhanadhānyamajāvikam |
tato vṛṇīṣva kaikeyi yadyattvaṃ manasecchasi || 38 ||
kimāyāsena te bhīru uttiṣṭhottiṣṭha śobhane |
tattvaṃ me brūhi kaikeyi yataste bhayamāgatam || 39 ||
tatte vyapanayiṣyāmi nīhāramiva raśmivān |
tathoktā sā samāśvastā vaktukāmā tadapriyam || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
विदर्शिता यदा देवी कुब्जया पापया भृशम् ।
तदा शेते स्म सा भूमौ दिग्धविद्धेव किन्नरी ॥ 1 ॥
निश्चित्य मनसा कृत्यं सा सम्यगिति भामिनी ।
मन्थरायै शनैस्सर्वमाचचक्षे विचक्षणा ॥ 2 ॥
सा दीना निश्चयं कृत्वा मन्थरावाक्यमोहिता ।
नागकन्येव निश्वस्य दीर्घमुष्णं च भामिनी ॥ 3 ॥
मुहूर्तं चिन्तयामास मार्गमात्मसुखावहम् ।
सा सुहृच्चार्थकामा च तं निशम्य सुनिश्चयम् ॥ 4 ॥
बभूव परमप्रीता सिध्दिं प्राप्येव मन्थरा ।
अथ सा रुषिता देवी सम्यक्कृत्वा विनिश्चयम् ॥ 5 ॥
संविवेशाबला भूमौ निवेश्य भृकुटीं मुखे ।
ततश्चित्राणि माल्यानि दिव्यान्याभरणानि च ॥ 6 ॥
अपविद्धानि कैकेय्या तानि भूमिं प्रपेदिरे ।
तया तान्यपविद्धानि माल्यान्याभरणानि च ॥ 7 ॥
अशोभयन्त वसुधां नक्षत्राणि यथा नभः ।
क्रोधागारे निपतिता सा बभौ मलिनाम्बरा ॥ 8 ॥
एकवेणीं दृढं बद्वा गतसत्त्वेव किन्नरी ।
आज्ञाप्य च महाराजो राघवस्याभिषेचनम् ॥ 9 ॥
उपस्थानमनुज्ञाप्य प्रविवेश निवेशनम् ।
अद्य रामाभिषेको वै प्रसिद्ध इति जज्ञिवान् ॥ 10 ॥
प्रियार्हां प्रियमाख्यातुं विवेशान्तःपुरं वशी ।
स कैकेय्या गृहं श्रेष्ठं प्रविवेश महायशाः ॥ 11 ॥
पाण्डुराभ्रमिवाकाशं राहुयुक्तं निशाकरः ।
शुकबर्हिणसङ्घुष्टं क्रौञ्चहंसरुतायुतम् ॥ 12 ॥
वादित्ररवसङ्घुष्टं कुब्जा वामनिकायुतम् ।
लतागृहैश्चित्रगृहैश्चम्पकाशोकशोभितैः ॥ 13 ॥
दान्तराजतसौवर्णवेदिकाभि स्समायुतम् ।
नित्यपुष्पफलैर्वृक्षैर्वापीभिश्चोपशोभितम् ॥ 14 ॥
दान्तरजतसौवर्णैस्संवृतं परमासनैः ।
विविधैरन्नपानैश्च भक्ष्यैश्च विविधैरपि ॥ 15 ॥
उपपन्नं महार्हैश्च भूषितैस्त्रिदिवोपमम् ।
तत्प्रविश्य महाराजस्स्वमन्तः पुरमृद्धिमत् ॥ 16 ॥
न ददर्श प्रियां राजा कैकेयीं शयनोत्तमे ।
कामबलसंयुक्तो रत्यर्थं मनुजाधिपः ॥ 17 ॥
अपश्यन्दयितां भार्यां पप्रच्छ विषसाद च ।
न हि तस्य पुरा देवी तां वेलामत्यवर्तत ॥ 18 ॥
न च राजा गृहं शून्यं प्रविवेश कदाचन ।
ततो गृहगतो राजा कैकेयीं पर्यपृच्छत ॥ 19 ॥
यथा पूर्वमविज्ञाय स्वार्थलिप्सुमपण्डिताम् ।
प्रतीहारी त्वथोवाच सन्त्रस्ता सुकृताञ्जलिः ॥ 20 ॥
देव देवी भृशं कृद्धा क्रोधागारमभिदृता ।
प्रतीहार्या वचश्शृत्वा राजा परमदुर्मनाः ॥ 21 ॥
विषसाद पुनर्भूयो लुलितव्याकुलेन्द्रियः ।
तत्र तां पतितां भूमौ शयानामतथोचिताम् ॥ 22 ॥
प्रतप्त इव दुःखेन सोऽपश्यज्जगतीपतिः ।
स वृद्धस्तरुणीं भार्यां प्राणेभ्योपि गरीयसीम् ॥ 23 ॥
अपापः पापसङ्कल्पां ददर्श धरणीतले ।
लतामिव विनिष्कृत्तां पतितां देवतामिव ॥ 24 ॥
किन्नरीमिव निर्धूतां च्युतामप्सरसं यथा ।
मायामिव परिभ्रष्टां हरिणीमिव संयताम् ॥ 25 ॥
करेणुमिव दिग्धेन विद्धां मृगयुना वने ।
महागज इवारण्ये स्नेहात्परिममर्श ताम् ॥ 26 ॥
परिमृश्य च पाणिभ्यामभिसन्त्रस्तचेतनः ।
कामी कमलपत्राक्षीमुवाच वनितामिदम् ॥ 27 ॥
न तेऽहमभिजानामि क्रोधमात्मनि संश्रितम् ।
देवि केनाभिशप्ताऽसि केन वाऽसि विमानिता ॥ 28 ॥
यदिदं मम दुःखाय शेषे कल्याणि पांसुषु ।
भूमौ शेषे किमर्थं त्वं मयि कल्याणचेतसि ॥ 29 ॥
भूतोपहतचित्तेव मम चित्तप्रमाथिनी ।
सन्ति मे कुशला वैद्यास्त्वभितुष्टाश्च सर्वशः ॥ 30 ॥
सुखितां त्वां करिष्यन्ति व्याधिमाचक्ष्व भामिनी ।
कस्य वा ते प्रियं कार्यं केन वा विप्रियं कृतम् ॥ 31 ॥
कः प्रियं लभतामद्य को वा सुमहदप्रियम् ।
मा रोदीर्मा च कार्षीस्त्वं देवि सम्परिशोषणम् ॥ 32 ॥
अवध्यो वध्यतां को वा को वा वध्यो विमुच्यताम् ।
दरिद्रः को भवत्वाढ्यो द्रव्यवान्वाऽप्यकिञ्चनः ॥ 33 ॥
अहं चैव मदीयाश्च सर्वे तव वशानुगाः ।
न ते किञ्चिदभिप्रायं व्याहन्तुमहमुत्सहे ॥ 34 ॥
आत्मनो जीवितेनापि ब्रूहि यन्मनसेच्छसि ।
बलमात्मनि जानन्ती न मां शङ्कितुमर्हसि ॥ 35 ॥
करिष्यामि तव प्रीतिं सुकृतेनापि ते शपे ।
यावदावर्तते चक्रं तावती मे वसुन्धरा ॥ 36 ॥
प्राचीनास्सिन्धुसौवीरा स्सौराष्ट्रा दक्षिणापथाः ।
वङ्गाङ्गमगधाः मत्स्याः समृद्धा काशिकोसलाः ॥ 37 ॥
तत्र जातं बहु द्रव्यं धनधान्यमजाविकम् ।
ततो वृणीष्व कैकेयि यद्यत्त्वं मनसेच्छसि ॥ 38 ॥
किमायासेन ते भीरु उत्तिष्ठोत्तिष्ठ शोभने ।
तत्त्वं मे ब्रूहि कैकेयि यतस्ते भयमागतम् ॥ 39 ॥
तत्ते व्यपनयिष्यामि नीहारमिव रश्मिवान् ।
तथोक्ता सा समाश्वस्ता वक्तुकामा तदप्रियम् ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vidarśitā yadā devī kubjayā pāpayā bhṛśam |
tadā śete sma sā bhūmau digdhaviddheva kinnarī || 1 ||
niścitya manasā kṛtyaṃ sā samyagiti bhāminī |
mantharāyai śanaissarvamācacakṣe vicakṣaṇā || 2 ||
sā dīnā niścayaṃ kṛtvā mantharāvākyamohitā |
nāgakanyeva niśvasya dīrghamuṣṇaṃ ca bhāminī || 3 ||
muhūrtaṃ cintayāmāsa mārgamātmasukhāvaham |
sā suhṛccārthakāmā ca taṃ niśamya suniścayam || 4 ||
babhūva paramaprītā sidhdiṃ prāpyeva mantharā |
atha sā ruṣitā devī samyakkṛtvā viniścayam || 5 ||
saṃviveśābalā bhūmau niveśya bhṛkuṭīṃ mukhe |
tataścitrāṇi mālyāni divyānyābharaṇāni ca || 6 ||
apaviddhāni kaikeyyā tāni bhūmiṃ prapedire |
tayā tānyapaviddhāni mālyānyābharaṇāni ca || 7 ||
aśobhayanta vasudhāṃ nakṣatrāṇi yathā nabhaḥ |
krodhāgāre nipatitā sā babhau malināmbarā || 8 ||
ekaveṇīṃ dṛḍhaṃ badvā gatasattveva kinnarī |
ājñāpya ca mahārājo rāghavasyābhiṣecanam || 9 ||
upasthānamanujñāpya praviveśa niveśanam |
adya rāmābhiṣeko vai prasiddha iti jajñivān || 10 ||
priyārhāṃ priyamākhyātuṃ viveśāntaḥpuraṃ vaśī |
sa kaikeyyā gṛhaṃ śreṣṭhaṃ praviveśa mahāyaśāḥ || 11 ||
pāṇḍurābhramivākāśaṃ rāhuyuktaṃ niśākaraḥ |
śukabarhiṇasaṅghuṣṭaṃ krauñcahaṃsarutāyutam || 12 ||
vāditraravasaṅghuṣṭaṃ kubjā vāmanikāyutam |
latāgṛhaiścitragṛhaiścampakāśokaśobhitaiḥ || 13 ||
dāntarājatasauvarṇavedikābhi ssamāyutam |
nityapuṣpaphalairvṛkṣairvāpībhiścopaśobhitam || 14 ||
dāntarajatasauvarṇaissaṃvṛtaṃ paramāsanaiḥ |
vividhairannapānaiśca bhakṣyaiśca vividhairapi || 15 ||
upapannaṃ mahārhaiśca bhūṣitaistridivopamam |
tatpraviśya mahārājassvamantaḥ puramṛddhimat || 16 ||
na dadarśa priyāṃ rājā kaikeyīṃ śayanottame |
kāmabalasaṃyukto ratyarthaṃ manujādhipaḥ || 17 ||
apaśyandayitāṃ bhāryāṃ papraccha viṣasāda ca |
na hi tasya purā devī tāṃ velāmatyavartata || 18 ||
na ca rājā gṛhaṃ śūnyaṃ praviveśa kadācana |
tato gṛhagato rājā kaikeyīṃ paryapṛcchata || 19 ||
yathā pūrvamavijñāya svārthalipsumapaṇḍitām |
pratīhārī tvathovāca santrastā sukṛtāñjaliḥ || 20 ||
deva devī bhṛśaṃ kṛddhā krodhāgāramabhidṛtā |
pratīhāryā vacaśśṛtvā rājā paramadurmanāḥ || 21 ||
viṣasāda punarbhūyo lulitavyākulendriyaḥ |
tatra tāṃ patitāṃ bhūmau śayānāmatathocitām || 22 ||
pratapta iva duḥkhena so'paśyajjagatīpatiḥ |
sa vṛddhastaruṇīṃ bhāryāṃ prāṇebhyopi garīyasīm || 23 ||
apāpaḥ pāpasaṅkalpāṃ dadarśa dharaṇītale |
latāmiva viniṣkṛttāṃ patitāṃ devatāmiva || 24 ||
kinnarīmiva nirdhūtāṃ cyutāmapsarasaṃ yathā |
māyāmiva paribhraṣṭāṃ hariṇīmiva saṃyatām || 25 ||
kareṇumiva digdhena viddhāṃ mṛgayunā vane |
mahāgaja ivāraṇye snehātparimamarśa tām || 26 ||
parimṛśya ca pāṇibhyāmabhisantrastacetanaḥ |
kāmī kamalapatrākṣīmuvāca vanitāmidam || 27 ||
na te'hamabhijānāmi krodhamātmani saṃśritam |
devi kenābhiśaptā'si kena vā'si vimānitā || 28 ||
yadidaṃ mama duḥkhāya śeṣe kalyāṇi pāṃsuṣu |
bhūmau śeṣe kimarthaṃ tvaṃ mayi kalyāṇacetasi || 29 ||
bhūtopahatacitteva mama cittapramāthinī |
santi me kuśalā vaidyāstvabhituṣṭāśca sarvaśaḥ || 30 ||
sukhitāṃ tvāṃ kariṣyanti vyādhimācakṣva bhāminī |
kasya vā te priyaṃ kāryaṃ kena vā vipriyaṃ kṛtam || 31 ||
kaḥ priyaṃ labhatāmadya ko vā sumahadapriyam |
mā rodīrmā ca kārṣīstvaṃ devi sampariśoṣaṇam || 32 ||
avadhyo vadhyatāṃ ko vā ko vā vadhyo vimucyatām |
daridraḥ ko bhavatvāḍhyo dravyavānvā'pyakiñcanaḥ || 33 ||
ahaṃ caiva madīyāśca sarve tava vaśānugāḥ |
na te kiñcidabhiprāyaṃ vyāhantumahamutsahe || 34 ||
ātmano jīvitenāpi brūhi yanmanasecchasi |
balamātmani jānantī na māṃ śaṅkitumarhasi || 35 ||
kariṣyāmi tava prītiṃ sukṛtenāpi te śape |
yāvadāvartate cakraṃ tāvatī me vasundharā || 36 ||
prācīnāssindhusauvīrā ssaurāṣṭrā dakṣiṇāpathāḥ |
vaṅgāṅgamagadhāḥ matsyāḥ samṛddhā kāśikosalāḥ || 37 ||
tatra jātaṃ bahu dravyaṃ dhanadhānyamajāvikam |
tato vṛṇīṣva kaikeyi yadyattvaṃ manasecchasi || 38 ||
kimāyāsena te bhīru uttiṣṭhottiṣṭha śobhane |
tattvaṃ me brūhi kaikeyi yataste bhayamāgatam || 39 ||
tatte vyapanayiṣyāmi nīhāramiva raśmivān |
tathoktā sā samāśvastā vaktukāmā tadapriyam || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.