ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଥ ତସ୍ଯାପ୍ରମେଯସ୍ଯ ମୁନେର୍ଵଚନମୁତ୍ତମମ୍ ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ପୁରୁଷଶାର୍ଦୂଲଃ ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚ ଶୁଭାଂ ଗିରମ୍ ॥ 1 ॥
ଅଲ୍ପଵୀର୍ଯା ଯଦା ଯକ୍ଷା ଶ୍ଶ୍ରୂଯନ୍ତେ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵ ।
କଥନ୍ନାଗସହସ୍ରସ୍ଯ ଧାରଯତ୍ଯବଲା ବଲମ୍ ॥ 2 ॥
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋଽବ୍ରଵୀଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ଶୃଣ ଯେନ ବଲୋତ୍ତରା ।
ଵରଦାନକୃତଂ ଵୀର୍ଯଂ ଧାରଯତ୍ଯବଲା ବଲମ୍ ॥ 3 ॥
ପୂର୍ଵମାସୀନ୍ମହାଯକ୍ଷସ୍ସୁକେତୁର୍ନାମ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଅନପତ୍ଯଶ୍ଶୁଭାଚାରସ୍ସ ଚ ତେପେ ମହତ୍ତପଃ ॥ 4 ॥
ପିତାମହସ୍ତୁ ସୁପ୍ରୀତସ୍ତସ୍ଯ ଯକ୍ଷପତେ ସ୍ତଦା ।
କନ୍ଯାରତ୍ନଂ ଦଦୌ ରାମ ତାଟକାଂ ନାମ ନାମତଃ ॥ 5 ॥
ଦଦୌ ନାଗସହସ୍ରସ୍ଯ ବଲଂ ଚାସ୍ଯାଃ ପିତାମହଃ ।
ନତ୍ଵେଵ ପୁତ୍ରଂ ଯକ୍ଷାଯ ଦଦୌ ବ୍ରହ୍ମା ମହାଯଶାଃ ॥ 6 ॥
ତାଂ ତୁ ଜାତାଂ ଵିଵର୍ଧନ୍ତୀଂ ରୂପଯୌଵନଶାଲିନୀମ୍ ।
ଝର୍ଝପୁତ୍ରାଯ ସୁନ୍ଦାଯ ଦଦୌ ଭାର୍ଯାଂ ଯଶସ୍ଵିନୀମ୍ ॥ 7 ॥
କସ୍ଯଚିତ୍ତ୍ଵଥ କାଲସ୍ଯ ଯକ୍ଷୀ ପୁତ୍ରମଜାଯତ ।
ମାରୀଚଂ ନାମ ଦୁର୍ଧର୍ଷଂ ଯଶ୍ଶାପାଦ୍ରାକ୍ଷସୋଽଭଵତ୍ ॥ 8 ॥
ସୁନ୍ଦେ ତୁ ନିହତେ ରାମ ସାଗସ୍ତ୍ଯମୃଷିସତ୍ତମମ୍ ।
ତାଟକା ସହ ପୁତ୍ରେଣ ପ୍ରଧର୍ଷଯିତୁମିଚ୍ଛତି ॥ 9 ॥
ଭକ୍ଷାର୍ଥଂ ଜାତସଂରମ୍ଭା ଗର୍ଜନ୍ତୀ ସାଭ୍ଯଧାଵତ ।
0 ଆପତନ୍ତୀଂ ତୁ ତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଅଗସ୍ତ୍ଯୋ ଭଗଵାନୃଷିଃ ॥ 10 ॥
ରାକ୍ଷସତ୍ଵଂ ଭଜସ୍ଵେତି ମାରୀଚଂ ଵ୍ଯାଜହାର ସଃ ।
1 ଅଗସ୍ତ୍ଯଃ ପରମକ୍ରୁଦ୍ଧସ୍ତାଟକାମପି ଶପ୍ତଵାନ୍ ॥ 11 ॥
ପୁରୁଷାଦୀ ମହାଯକ୍ଷୀ ଵିରୂପା ଵିକୃତାନନା ।
ଇଦଂ ରୂପଂ ଵିହାଯାଥ ଦାରୁଣଂ ରୂପମସ୍ତୁ ତେ ॥ 12 ॥
ସୈଷା ଶାପକୃତାମର୍ଷା ତାଟକା କ୍ରୋଧମୂର୍ଛିତା ।
ଦେଶମୁତ୍ସାଦଯତ୍ଯେନମଗସ୍ତ୍ଯଚରିତଂ ଶୁଭମ୍ ॥ 13 ॥
ଏନାଂ ରାଘଵ ଦୁର୍ଵୃତ୍ତାଂ ଯକ୍ଷୀଂ ପରମଦାରୁଣାମ୍ ।
ଗୋବ୍ରାହ୍ମଣହିତାର୍ଥାଯ ଜହି ଦୁଷ୍ଟପରାକ୍ରମାମ୍ ॥ 14 ॥
ନ ହ୍ଯେନାଂ ଶାପସମ୍ସ୍ପୃଷ୍ଟାଂ କଶ୍ଚିଦୁତ୍ସହତେ ପୁମାନ୍ ।
ନିହନ୍ତୁଂ ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ତ୍ଵାମୃତେ ରଘୁନନ୍ଦନ ॥ 15 ॥
ନ ହି ତେ ସ୍ତ୍ରୀଵଧକୃତେ ଘୃଣା କାର୍ଯା ନରୋତ୍ତମ ।
ଚାତୁର୍ଵଣ୍ଯହିତାର୍ଥାଯ କର୍ତଵ୍ଯଂ ରାଜସୂନୁନା ॥ 16 ॥
ନୃଶଂସମନୃଶଂସଂ ଵା ପ୍ରଜାରକ୍ଷଣକାରଣାତ୍ ।
ପାତକଂ ଵା ସଦୋଷଂ ଵା କର୍ତଵ୍ଯଂ ରକ୍ଷତା ସତା ॥ 17 ॥
ରାଜ୍ଯଭାରନିଯୁକ୍ତାନାମେଷ ଧର୍ମସ୍ସନାତନଃ ।
ଅଧର୍ମ୍ଯାଂ ଜହି କାକୁତ୍ସ୍ଥ ଧର୍ମୋହ୍ଯସ୍ଯା ନ ଵିଦ୍ଯତେ ॥ 18 ॥
ଶ୍ରୂଯତେ ହି ପୁରା ଶକ୍ରୋ ଵିରୋଚନସୁତାଂ ନୃପ ।
ପୃଥିଵୀଂ ହନ୍ତୁମିଚ୍ଛନ୍ତୀଂ ମନ୍ଥରାମଭ୍ଯସୂଦଯତ୍ ॥ 19 ॥
ଵିଷ୍ଣୁନାପି ପୁରା ରାମ ଭୃଗୁପତ୍ନୀ ଦୃଢଵ୍ରତା ।
ଅନିନ୍ଦ୍ରଂ ଲୋକମିଚ୍ଛନ୍ତୀ କାଵ୍ଯମାତା ନିଷୂଦିତା ॥ 20 ॥
ଏତୈଶ୍ଚାନ୍ଯୈଶ୍ଚ ବହୁଭୀ ରାଜପୁତ୍ର ମହାତ୍ମଭିଃ ।
ଅଧର୍ମସହିତା ନାର୍ଯୋ ହତାଃ ପୁରୁଷସତ୍ତମୈଃ ॥ 21 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम् ।
श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम् ॥ 1 ॥
अल्पवीर्या यदा यक्षा श्श्रूयन्ते मुनिपुङ्गव ।
कथन्नागसहस्रस्य धारयत्यबला बलम् ॥ 2 ॥
विश्वामित्रोऽब्रवीद्वाक्यं शृण येन बलोत्तरा ।
वरदानकृतं वीर्यं धारयत्यबला बलम् ॥ 3 ॥
पूर्वमासीन्महायक्षस्सुकेतुर्नाम वीर्यवान् ।
अनपत्यश्शुभाचारस्स च तेपे महत्तपः ॥ 4 ॥
पितामहस्तु सुप्रीतस्तस्य यक्षपते स्तदा ।
कन्यारत्नं ददौ राम ताटकां नाम नामतः ॥ 5 ॥
ददौ नागसहस्रस्य बलं चास्याः पितामहः ।
नत्वेव पुत्रं यक्षाय ददौ ब्रह्मा महायशाः ॥ 6 ॥
तां तु जातां विवर्धन्तीं रूपयौवनशालिनीम् ।
झर्झपुत्राय सुन्दाय ददौ भार्यां यशस्विनीम् ॥ 7 ॥
कस्यचित्त्वथ कालस्य यक्षी पुत्रमजायत ।
मारीचं नाम दुर्धर्षं यश्शापाद्राक्षसोऽभवत् ॥ 8 ॥
सुन्दे तु निहते राम सागस्त्यमृषिसत्तमम् ।
ताटका सह पुत्रेण प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 9 ॥
भक्षार्थं जातसंरम्भा गर्जन्ती साभ्यधावत ।
0 आपतन्तीं तु तां दृष्ट्वा अगस्त्यो भगवानृषिः ॥ 10 ॥
राक्षसत्वं भजस्वेति मारीचं व्याजहार सः ।
1 अगस्त्यः परमक्रुद्धस्ताटकामपि शप्तवान् ॥ 11 ॥
पुरुषादी महायक्षी विरूपा विकृतानना ।
इदं रूपं विहायाथ दारुणं रूपमस्तु ते ॥ 12 ॥
सैषा शापकृतामर्षा ताटका क्रोधमूर्छिता ।
देशमुत्सादयत्येनमगस्त्यचरितं शुभम् ॥ 13 ॥
एनां राघव दुर्वृत्तां यक्षीं परमदारुणाम् ।
गोब्राह्मणहितार्थाय जहि दुष्टपराक्रमाम् ॥ 14 ॥
न ह्येनां शापसम्स्पृष्टां कश्चिदुत्सहते पुमान् ।
निहन्तुं त्रिषु लोकेषु त्वामृते रघुनन्दन ॥ 15 ॥
न हि ते स्त्रीवधकृते घृणा कार्या नरोत्तम ।
चातुर्वण्यहितार्थाय कर्तव्यं राजसूनुना ॥ 16 ॥
नृशंसमनृशंसं वा प्रजारक्षणकारणात् ।
पातकं वा सदोषं वा कर्तव्यं रक्षता सता ॥ 17 ॥
राज्यभारनियुक्तानामेष धर्मस्सनातनः ।
अधर्म्यां जहि काकुत्स्थ धर्मोह्यस्या न विद्यते ॥ 18 ॥
श्रूयते हि पुरा शक्रो विरोचनसुतां नृप ।
पृथिवीं हन्तुमिच्छन्तीं मन्थरामभ्यसूदयत् ॥ 19 ॥
विष्णुनापि पुरा राम भृगुपत्नी दृढव्रता ।
अनिन्द्रं लोकमिच्छन्ती काव्यमाता निषूदिता ॥ 20 ॥
एतैश्चान्यैश्च बहुभी राजपुत्र महात्मभिः ।
अधर्मसहिता नार्यो हताः पुरुषसत्तमैः ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.