ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ അഷ്ടസപ്തതിതമസ്സര്ഗഃ ।
അഥ യാത്രാം സമീഹന്തം ശത്രുഘ്നോ ലക്ഷ്മണാനുജഃ ।
ഭരതം ശോകസന്തപ്തമിദം വചനമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
ഗതിര്യ സ്സര്വഭൂതാനാം ദുഃഖേ കിം പുനരാത്മനഃ ।
സ രാമ സ്സത്ത്വസമ്പന്നഃ സ്ത്രിയാ പ്രവ്രാജിതോ വനമ് ॥ 2 ॥
ബലവാന്വീര്യസമ്പന്നോ ലക്ഷ്മണോ നാമ യോഽപ്യസൌ ।
കിം ന മോചയതേ രാമം കൃത്വാ സ്മ പിതൃനിഗ്രഹമ് ॥ 3 ॥
പൂര്വമേവ തു നിഗ്രാഹ്യ സ്സമവേക്ഷ്യ നയാനയൌ ।
ഉത്പഥം യസ്സമാരൂഢോ രാജാ നാര്യാ വശം ഗതഃ ॥ 4 ॥
ഇതി സമ്ഭാഷമാണേ തു ശത്രുഘ്നേ ലക്ഷ്മണാനുജേ ।
പ്രാഗ്ദ്വാരേഽഭൂത്തദാ കുബ്ജാ സര്വാഭരണഭൂഷിതാ ॥ 5 ॥
ലിപ്താ ചന്ദനസാരേണ രാജവസ്ത്രാണി ബിഭ്രതീ ।
വിവിധം വിവിധൈ സ്തൈസ്തൈര്ഭൂഷണൈശ്ച വിഭൂഷിതാ ॥ 6 ॥
മേഖലാദാമഭിശ്ചിത്രൈരന്യൈശ്ച ശുഭഭൂഷണൈഃ ।
ബഭാസേ ബഹുഭിര്ബദ്ധാ രജ്ജുബദ്ധേവ വാനരീ ॥ 7 ॥
താം സമീക്ഷ്യ തദാ ദ്വാസ്സ്ഥാസ്സുഭൃശം പാപകാരിണീമ് ।
ഗൃഹീത്വാഽകരുണാം കുബ്ജാം ശത്രുഘ്നായ ന്യവേദയന് ॥ 8 ॥
യസ്യാഃ കൃതേ വനേ രാമോ ന്യസ്തദേഹശ്ച വഃ പിതാ ।
സേയം പാപാ നൃശംസാ ച തസ്യാഃ കുരു യഥാമതി ॥ 9 ॥
ശത്രുഘ്നശ്ച തദാജ്ഞായ വചനം ഭൃശദുഃഖിതഃ ।
അന്തഃപുരചരാന്സര്വാനിത്യുവാച ധൃത വ്രതഃ ॥ 10 ॥
തീവ്രമുത്പാദിതം ദുഃഖം ഭ്രാത്രൂണാം മേ തഥാ പിതുഃ ।
യയാ സേയം നൃശംസസ്യ കര്മണഃ ഫലമശ്നുതാമ് ॥ 11 ॥
ഏവമുക്ത്വാ തു തേനാശു സഖീജനസമാവൃതാ ।
ഗൃഹീതാ ബലവത്കുബ്ജാ സാ തദ്ഗൃഹമനാദയത് ॥ 12 ॥
തത സ്സുഭൃശസന്തപ്തസ്തസ്യാ സ്സര്വ സ്സഖീജനഃ ।
ക്രുദ്ധമാജ്ഞായ ശത്രുഘ്നം വിപലായത സര്വശഃ ॥ 13 ॥
ആമന്ത്രയത കൃത്സ്ന ശ്ച തസ്യാ സ്സര്വ സ്സഖീജനഃ ।
യഥാഽയം സമുപക്രാന്തോ നിശ്ശേഷാം നഃ കരിഷ്യതി ॥ 14 ॥
സാനുക്രോശാം വദാന്യാം ച ധര്മജ്ഞാം ച യശസ്വിനീമ് ।
കൌസല്യാം ശരണം യാമ സാ ഹി നോഽസ്തു ധ്രുവാ ഗതിഃ ॥ 15 ॥
സ ച രോഷേണ താമ്രാക്ഷ ശ്ശത്രുഘ്ന ശ്ശത്രുതാപനഃ ।
വിചകര്ഷ തദാ കുബ്ജാം ക്രോശന്തീം ധരണീതലേ ॥ 16 ॥
തസ്യാ ഹ്യാകൃഷ്യമാണായാ മന്ഥരായാ സ്തതസ്തതഃ ।
ചിത്രം ബഹുവിധം ഭാണ്ഡം പൃഥിവ്യാം തദ്വ്യശീര്യത ॥ 17 ॥
തേന ഭാണ്ഡേന സംസ്തീര്ണം ശ്രീമദ്രാജനിവേശനമ് ।
അശോഭത തദാ ഭൂയഃ ശാരദം ഗഗനം യഥാ ॥ 18 ॥
സ ബലീ ബലവത്ക്രോധാദ്ഗൃഹീത്വാ പുരുഷര്ഷഭഃ ।
കൈകേയീമഭിനിര്ഭര്ത്സ്യ ബഭാഷേ പരുഷം വചഃ ॥ 19 ॥
തൈര്വാക്യൈഃ പരുഷൈര്ദുഃഖൈഃ കൈകേയീ ഭൃശദുഃഖിതാ ।
ശത്രുഘ്നഭയസന്ത്രസ്താ പുത്രം ശരണമാഗതാ ॥ 20 ॥
തം പ്രേക്ഷ്യ ഭരതഃ ക്രുദ്ധം ശത്രുഘ്നമിദമബ്രവീത് ।
അവധ്യാ സ്സര്വഭൂതാനാം പ്രമദാഃ ക്ഷമ്യതാമിതി ॥ 21 ॥
ഹന്യാമഹമിമാം പാപാം കൈകേയീം ദുഷ്ടചാരിണീമ് ।
യദി മാം ധാര്മികോ രാമോ നാസൂയേന്മാതൃഘാതകമ് ॥ 22 ॥
ഇമാമപി ഹതാം കുബ്ജാം യദി ജാനാതി രാഘവഃ ।
ത്വാം ച മാം ച ഹി ധര്മാത്മാ നാഭിഭാഷിഷ്യതേ ധ്രുവമ് ॥ 23 ॥
ഭരതസ്യ വചശ്ശ്രുത്വാ ശത്രുഘ്നോ ലക്ഷ്മണാനുജഃ ।
ന്യവര്തത തതോ രോഷാത്താം മുമോച ച മന്ഥരാമ് ॥ 24 ॥
സാ പാദമൂലേ കൈകേയ്യാ മന്ഥരാ നിപപാത ഹ ।
നിശ്ശ്വസന്തീ സുദുഃഖാര്താ കൃപണം വിലലാപ ച ॥ 25 ॥
ശത്രുഘ്നവിക്ഷേപവിമൂഢസഞ്ജ്ഞാം സമീക്ഷ്യ കുബ്ജാം ഭരതസ്യ മാതാ ।
ശനൈസ്സമാശ്വാസയദാര്തരൂപാം ക്രൌഞ്ചീം വിലഗ്നാമിവ വീക്ഷമാണാമ് ॥ 26 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ അഷ്ടസപ്തതിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टसप्ततितमस्सर्गः ।
अथ यात्रां समीहन्तं शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
भरतं शोकसन्तप्तमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गतिर्य स्सर्वभूतानां दुःखे किं पुनरात्मनः ।
स राम स्सत्त्वसम्पन्नः स्त्रिया प्रव्राजितो वनम् ॥ 2 ॥
बलवान्वीर्यसम्पन्नो लक्ष्मणो नाम योऽप्यसौ ।
किं न मोचयते रामं कृत्वा स्म पितृनिग्रहम् ॥ 3 ॥
पूर्वमेव तु निग्राह्य स्समवेक्ष्य नयानयौ ।
उत्पथं यस्समारूढो राजा नार्या वशं गतः ॥ 4 ॥
इति सम्भाषमाणे तु शत्रुघ्ने लक्ष्मणानुजे ।
प्राग्द्वारेऽभूत्तदा कुब्जा सर्वाभरणभूषिता ॥ 5 ॥
लिप्ता चन्दनसारेण राजवस्त्राणि बिभ्रती ।
विविधं विविधै स्तैस्तैर्भूषणैश्च विभूषिता ॥ 6 ॥
मेखलादामभिश्चित्रैरन्यैश्च शुभभूषणैः ।
बभासे बहुभिर्बद्धा रज्जुबद्धेव वानरी ॥ 7 ॥
तां समीक्ष्य तदा द्वास्स्थास्सुभृशं पापकारिणीम् ।
गृहीत्वाऽकरुणां कुब्जां शत्रुघ्नाय न्यवेदयन् ॥ 8 ॥
यस्याः कृते वने रामो न्यस्तदेहश्च वः पिता ।
सेयं पापा नृशंसा च तस्याः कुरु यथामति ॥ 9 ॥
शत्रुघ्नश्च तदाज्ञाय वचनं भृशदुःखितः ।
अन्तःपुरचरान्सर्वानित्युवाच धृत व्रतः ॥ 10 ॥
तीव्रमुत्पादितं दुःखं भ्रात्रूणां मे तथा पितुः ।
यया सेयं नृशंसस्य कर्मणः फलमश्नुताम् ॥ 11 ॥
एवमुक्त्वा तु तेनाशु सखीजनसमावृता ।
गृहीता बलवत्कुब्जा सा तद्गृहमनादयत् ॥ 12 ॥
तत स्सुभृशसन्तप्तस्तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
क्रुद्धमाज्ञाय शत्रुघ्नं विपलायत सर्वशः ॥ 13 ॥
आमन्त्रयत कृत्स्न श्च तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
यथाऽयं समुपक्रान्तो निश्शेषां नः करिष्यति ॥ 14 ॥
सानुक्रोशां वदान्यां च धर्मज्ञां च यशस्विनीम् ।
कौसल्यां शरणं याम सा हि नोऽस्तु ध्रुवा गतिः ॥ 15 ॥
स च रोषेण ताम्राक्ष श्शत्रुघ्न श्शत्रुतापनः ।
विचकर्ष तदा कुब्जां क्रोशन्तीं धरणीतले ॥ 16 ॥
तस्या ह्याकृष्यमाणाया मन्थराया स्ततस्ततः ।
चित्रं बहुविधं भाण्डं पृथिव्यां तद्व्यशीर्यत ॥ 17 ॥
तेन भाण्डेन संस्तीर्णं श्रीमद्राजनिवेशनम् ।
अशोभत तदा भूयः शारदं गगनं यथा ॥ 18 ॥
स बली बलवत्क्रोधाद्गृहीत्वा पुरुषर्षभः ।
कैकेयीमभिनिर्भर्त्स्य बभाषे परुषं वचः ॥ 19 ॥
तैर्वाक्यैः परुषैर्दुःखैः कैकेयी भृशदुःखिता ।
शत्रुघ्नभयसन्त्रस्ता पुत्रं शरणमागता ॥ 20 ॥
तं प्रेक्ष्य भरतः क्रुद्धं शत्रुघ्नमिदमब्रवीत् ।
अवध्या स्सर्वभूतानां प्रमदाः क्षम्यतामिति ॥ 21 ॥
हन्यामहमिमां पापां कैकेयीं दुष्टचारिणीम् ।
यदि मां धार्मिको रामो नासूयेन्मातृघातकम् ॥ 22 ॥
इमामपि हतां कुब्जां यदि जानाति राघवः ।
त्वां च मां च हि धर्मात्मा नाभिभाषिष्यते ध्रुवम् ॥ 23 ॥
भरतस्य वचश्श्रुत्वा शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
न्यवर्तत ततो रोषात्तां मुमोच च मन्थराम् ॥ 24 ॥
सा पादमूले कैकेय्या मन्थरा निपपात ह ।
निश्श्वसन्ती सुदुःखार्ता कृपणं विललाप च ॥ 25 ॥
शत्रुघ्नविक्षेपविमूढसञ्ज्ञां समीक्ष्य कुब्जां भरतस्य माता ।
शनैस्समाश्वासयदार्तरूपां क्रौञ्चीं विलग्नामिव वीक्षमाणाम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.