പാണ്ഡിത്യം പരമേശ്വരി സ്തുതിവിധൌ നൈവാശ്രയന്തേ ഗിരാം
വൈരിഞ്ചാന്യപി ഗുമ്ഫനാനി വിഗലദ്ഗര്വാണി ശര്വാണി തേ ।
സ്തോതും ത്വാം പരിഫുല്ലനീലനലിനശ്യാമാക്ഷി കാമാക്ഷി മാം
വാചാലീകുരുതേ തഥാപി നിതരാം ത്വത്പാദസേവാദരഃ ॥1॥
താപിഞ്ഛസ്തബകത്വിഷേ തനുഭൃതാം ദാരിദ്ര്യമുദ്രാദ്വിഷേ
സംസാരാഖ്യതമോമുഷേ പുരരിപോര്വാമാങ്കസീമാജുഷേ ।
കമ്പാതീരമുപേയുഷേ കവയതാം ജിഹ്വാകുടീം ജഗ്മുഷേ
വിശ്വത്രാണപുഷേ നമോഽസ്തു സതതം തസ്മൈ പരഞ്ജ്യോതിഷേ ॥2॥
യേ സന്ധ്യാരുണയന്തി ശങ്കരജടാകാന്താരചന്രാര്ഭകം
സിന്ദൂരന്തി ച യേ പുരന്ദരവധൂസീമന്തസീമാന്തരേ ।
പുണ്യ.ം യേ പരിപക്കയന്തി ഭജതാം കാഞ്ചീപുരേ മാമമീ
പായാസുഃ പരമേശ്വരപ്രണയിനീപാദോദ്ഭവാഃ പാംസവഃ ॥3॥
കാമാഡമ്ബരപൂരയാ ശശിരുചാ കമ്രസ്മിതാനാം ത്വിഷാ
കാമാരേരനുരാഗസിന്ധുമധികം കല്ലോലിതം തന്വതീ ।
കാമാക്ഷീതി സമസ്തസജ്ജനനുതാ കല്യാണദാത്രീ നൃണാം
കാരുണ്യാകുലമാനസാ ഭഗവതീ കമ്പാതടേ ജൃമ്ഭതേ ॥4॥
കാമാക്ഷീണപരാക്രമപ്രകടനം സമ്ഭാവയന്തീ ദൃശാ
ശ്യാമാ ക്ഷീരസഹോദരസ്മിതരുചിപ്രക്ഷാലിതാശാന്തരാ ।
കാമാക്ഷീജനമൌലിഭൂഷണമണിര്വാചാം പരാ ദേവതാ
കാമാക്ഷീതി വിഭാതി കാപി കരുണാ കമ്പാതടിന്യാസ്തടേ ॥5॥
ശ്യാമാ കാചന ചന്ദ്രികാ ത്രിഭുവനേ പുണ്യാത്മനാമാനനേ
സീമാശൂന്യകവിത്വവര്ഷജനനീ യാ കാപി കാദമ്ബിനീ ।
മാരാരാതിമനോവിമോഹനവിധൌ കാചിതത്തമഃകന്ദലീ
കാമാക്ഷ്യാഃ കരുണാകടാക്ഷലഹരീ കാമായ മേ കല്പതാമ് ॥6॥
പ്രൌഢധ്വാന്തകദമ്ബകേ കുമുദിനീപുണ്യാങ്കുരം ദര്ശയന്
ജ്യോത്സ്നാസങ്ഗമനേഽപി കോകമിഥുനം മിശ്രം സമുദ്ഭാവയന് ।
കാലിന്ദീലഹരീദശാം പ്രകടയന്കമ്രാം നഭസ്യദ്ഭുതാം
കശ്ചിന്നേത്രമഹോത്സവോ വിജയതേ കാഞ്ചീപുരേ ശൂലിനഃ ॥7॥
തന്ദ്രാഹീനതമാലനീലസുഷമൈസ്താരുണ്യലീലാഗൃഹൈഃ
താരാനാഥകിശോരലാഞ്ഛിതകചൈസ്താമ്രാരവിന്ദേക്ഷണൈഃ ।
മാതഃ സംശ്രയതാം മനോ മനസിജപ്രാഗല്ഭ്യനാഡിന്ധമൈഃ
കമ്പാതീരചരൈര്ഘനസ്തനഭരൈഃ പുണ്യാങ്കരൈഃ ശാങ്കരൈഃ ॥8॥
നിത്യം നിശ്ചലതാമുപേത്യ മരുതാം രക്ഷാവിധിം പുഷ്ണതീ
തേജസ്സഞ്ചയപാടവേന കിരണാനുഷ്ണദ്യുതേര്മുഷ്ണതീ ।
കാഞ്ചീമധ്യഗതാപി ദീപ്തിജനനീ വിശ്വാന്തരേ ജൃമ്ഭതേ
കാചിച്ചിത്രമഹോ സ്മൃതാപി തമസാം നിര്വാപികാ ദീപികാ ॥9॥
കാന്തൈഃ കേശരുചാം ചയൈര്ഭ്രമരിതം മന്ദസ്മിതൈഃ പുഷ്പിതം
കാന്ത്യാ പല്ലവിതം പദാമ്ബുരുഹയോര്നേത്രത്വിഷാ പത്രിതമ് ।
കമ്പാതീരവനാന്തരം വിദധതീ കല്യാണജന്മസ്ഥലീ
കാഞ്ചീമധ്യമഹാമണിര്വിജയതേ കാചിത്കൃപാകന്ദലീ ॥10॥
രാകാചന്ദ്രസമാനകാന്തിവദനാ നാകാധിരാജസ്തുതാ
മൂകാനാമപി കുര്വതീ സുരധനീനീകാശവാഗ്വൈഭവമ് ।
ശ്രീകാഞ്ചീനഗരീവിഹാരരസികാ ശോകാപഹന്ത്രീ സതാമ്
ഏകാ പുണ്യപരമ്പരാ പശുപതേരാകാരിണീ രാജതേ ॥11॥
ജാതാ ശീതലശൈലതഃ സുകൃതിനാം ദൃശ്യാ പരം ദേഹിനാം
ലോകാനാം ക്ഷണമാത്രസംസ്മരണതഃ സന്താപവിച്ഛേദിനീ ।
ആശ്ചര്യം ബഹു ഖേലനം വിതനുതേ നൈശ്ചല്യമാബിഭ്രതീ
കമ്പായാസ്തടസീമ്നി കാപി തടിനീ കാരുണ്യപാഥോമയീ ॥12॥
ഐക്യം യേന വിരച്യതേ ഹരതനൌ ദമ്ഭാവപുമ്ഭാവുകേ
രേഖാ യത്കചസീമ്നി ശേഖരദശാം നൈശാകരീ ഗാഹതേ ।
ഔന്നത്യം മുഹുരേതി യേന സ മഹാന്മേനാസഖഃ സാനുമാന്
കമ്പാതീരവിഹാരിണാ സശരണാസ്തേനൈവ ധാമ്നാ വയമ് ॥13॥
അക്ഷ്ണോശ്ച സ്തനയോഃ ശ്രിയാ ശ്രവണയോര്ബാഹ്വോശ്ച മൂലം സ്പൃശന്
ഉത്തംസേന മുഖേന ച പ്രതിദിനം ദ്രുഹ്യന്പയോജന്മനേ ।
മാധുര്യേണ ഗിരാം ഗതേന മൃദുനാ ഹംസാങ്ഗനാം ഹ്രേപയന്
കാഞ്ചീസീമ്നി ചകാസ്തി കോഽപി കവിതാസന്താനബീജാങ്കുരഃ ॥14॥
ഖണ്ഡം ചാന്ദ്രമസം വതംസമനിശം കാഞ്ചീപുരേ ഖേലനം
കാലായശ്ഛവിതസ്കരീം തനുരുചിം കര്ണജപേ ലോചനേ ।
താരുണ്യോഷ്മനഖമ്പചം സ്തനഭരം ജങ്ഘാസ്പൃശം കുന്തലം
ഭാഗ്യം ദേശികസഞ്ചിതം മമ കദാ സമ്പാദയേദമ്ബികേ ॥15॥
തന്വാനം നിജകേലിസൌധസരണിം നൈസര്ഗികീണാം ഗിരാം
കേദാരം കവിമല്ലസൂക്തിലഹരീസസ്യശ്രിയാം ശാശ്വതമ് ।
അംഹോവഞ്ചനചുഞ്ചു കിഞ്ചന ഭജേ കാഞ്ചീപുരീമണ്ഡനം
പര്യായച്ഛവി പാകശാസനമണേഃ പൌഷ്പേഷവം പൌരുഷമ് ॥16॥
ആലോകേ മുഖപങ്കജേ ച ദധതീ സൌധാകരീം ചാതുരീം
ചൂഡാലങ്ക്രിയമാണപങ്കജവനീവൈരാഗമപ്രക്രിയാ ।
മുഗ്ധസ്മേരമുഖീ ഘന്സതനതടീമൂര്ച്ഛാലമധ്യാഞ്ചിതാ
കാഞ്ചീസീമനി കാമിനീ വിജയതേ കാചിജ്ജഗന്മോഹിനീ ॥17॥
യസ്മിന്നമ്ബ ഭവത്കടാക്ഷരജനീ മന്ദേഽപി മന്ദസ്മിത-
ജ്യോത്സ്നാസംസ്നപിതാ ഭവത്യഭിമുഖീ തം പ്രത്യഹോ ദേഹിനമ് ।
ദ്രക്ഷാമാക്ഷികമാധുരീമദഭരവ്രീഡാകരീ വൈഖരീ
കാമാക്ഷി സ്വയമാതനോത്യഭിസൃതിം വാമേക്ഷണേവ ക്ഷണമ് ॥18॥
കാലിന്ദീജലകാന്തയഃ സ്മിതരുചിസ്വര്വാഹിനീപാഥസി
പ്രൌഢധ്വാന്തരുചഃ സ്ഫുടാധരമഹോലൌഹിത്യസന്ധ്യോദയേ ।
മണിക്യോപലകുണ്ഡലാംശുശിഖിനി വ്യാമിശ്രധൂമശ്രിയഃ
കല്യാണൈകഭുവഃ കടാക്ഷസുഷമാഃ കാമാക്ഷി രാജന്തി തേ ॥19॥
കലകലരണത്കാഞ്ചീ കാഞ്ചീവിഭൂഷണമാലികാ
കചഭരലസച്ചന്ദ്രാ ചന്ദ്രാവതംസസധര്മിണീ ।
കവികുലഗിരഃ ശ്രാവംശ്രാവം മിലത്പുലകാങ്കുരാ
വിരചിതശിരഃകമ്പാ കമ്പാതടേ പരിശോഭതേ ॥20॥
സരസവചസാം വീചീ നീചീഭവന്മധുമാധുരീ
ഭരിതഭുവനാ കീര്തിര്മൂര്തിര്മനോഭവജിത്വരീ ।
ജനനി മനസോ യോഗ്യം ഭോഗ്യം നൃണാം തവ ജായതേ
കഥമിവ വിനാ കാഞ്ചീഭൂഷേ കടാക്ഷതരങ്ഗിതമ് ॥21॥
ഭ്രമരിതസരിത്കൂലോ നീലോത്പലപ്രഭയാഽഽഭയാ
നതജനതമഃഖണ്ഡീ തുണ്ഡീരസീമ്നി വിജൃമ്ഭതേ ।
അചലതപസാമേകഃ പാകഃ പ്രസൂനശരാസന-
പ്രതിഭടമനോഹാരീ നാരീകുലൈകശിഖാമണിഃ ॥22॥
മധുരവചസോ മന്ദസ്മേരാ മതങ്ഗജഗാമിനഃ
തരുണിമജുഷസ്താപിച്ഛാഭാസ്തമഃപരിപന്ഥിനഃ ।
കുചഭരനതാഃ കുര്യുര്ഭദ്രം കുരങ്ഗവിലോചനാഃ
കലിതകരുണാഃ കാഞ്ചീഭാജഃ കപാലിമഹോത്സവാഃ ॥23॥
കമലസുഷമാക്ഷ്യാരോഹേ വിചക്ഷണവീക്ഷണാഃ
കുമുദസുകൃതക്രീഡാചൂഡാലകുന്തലബന്ധുരാഃ ।
രുചിരരുചിഭിസ്താപിച്ഛശ്രീപ്രപഞ്ചനചുഞ്ചവഃ
പുരവിജയിനഃ കമ്പാതീരേ സ്ഫുരന്തി മനോരഥാഃ ॥24॥
കലിതരതയഃ കാഞ്ചീലീലാവിധൌ കവിമണ്ഡലീ-
വചനലഹരീവാസന്തീനാം വസന്തവിഭൂതയഃ ।
കുശലവിധയേ ഭൂയാസുര്മേ കുരങ്ഗവിലോചനാഃ
കുസുമവിശിഖാരാതേരക്ഷ്ണാം കുതൂഹലവിഭ്രമാഃ ॥25॥
കബലിതതമസ്കാണ്ഡാസ്തുണ്ഡീരമണ്ഡലമണ്ഡനാഃ
സരസിജവനീസന്താനാനാമരുന്തുദശേഖരാഃ ।
നയനസരണേര്നേദീയംസഃ കദാ നു ഭവന്തി മേ
തരുണജലദശ്യാമാഃ ശമ്ഭോസ്തപഃഫലവിഭ്രമാഃ ॥26॥
അചരമമിഷും ദീനം മീനധ്വജസ്യ മുഖശ്രിയാ
സരസിജഭുവോ യാനം മ്ലാനം ഗതേന ച മഞ്ജുനാ ।
ത്രിദശസദസാമന്നം ഖിന്നം ഗിരാ ച വിതന്വതീ
തിലകയതി സാ കമ്പാതീരം ത്രിലോചനസുന്ദരീ ॥27॥
ജനനി ഭുവനേ ചങ്ക്രമ്യേഽഹം കിയന്തമനേഹസം
കുപുരുഷകരഭ്രഷ്ടൈര്ദുഷ്ടൈര്ധനൈരുദരമ്ഭരിഃ ।
തരുണകരുണേ തന്ദ്രാശൂന്യേ തരങ്ഗയ ലോചനേ
നമതി മയി തേ കിഞ്ചിത്കാഞ്ചീപുരീമണിദീപികേ ॥28॥
മുനിജനമനഃപേടീരത്നം സ്ഫുരത്കരുണാനടീ-
വിഹരണകലാഗേഹം കാഞ്ചീപുരീമണിഭൂഷണമ് ।
ജഗതി മഹതോ മോഹവ്യാധേര്നൃണാം പരമൌഷധം
പുരഹരദൃശാം സാഫല്യം മേ പുരഃ പരിജൃമ്ഭതാമ് ॥29॥
മുനിജനമോധാമ്നേ ധാമ്നേ വചോമയജാഹ്നവീ-
ഹിമഗിരിതടപ്രാഗ്ഭാരായാക്ഷരായ പരാത്മനേ ।
വിഹരണജുഷേ കാഞ്ചീദേശേ മഹേശ്വരലോചന-
ത്രിതയസരസക്രീഡാസൌധാങ്ഗണായ നമോ നമഃ ॥30॥
മരകതരുചാം പ്രത്യാദേശം മഹേശ്വരചക്ഷുഷാമ്
അമൃതലഹരീപൂരം പാരം ഭവാഖ്യപയോനിധേഃ ।
സുചരിതഫലം കാഞ്ചീഭാജോ ജനസ്യ പചേലിമം
ഹിമശിഖരിണോ വംശസ്യൈകം വതംസമുപാസ്മഹേ ॥31॥
പ്രണമനദിനാരമ്ഭേ കമ്പാനദീസഖി താവകേ
സരസകവിതോന്മേഷഃ പൂഷാ സതാം സമുദഞ്ചിതഃ ।
പ്രതിഭടമഹാപ്രൌഢപ്രോദ്യത്കവിത്വകുമുദ്വതീം
നയതി തരസാ നിദ്രാമുദ്രാം നഗേശ്വരകന്യകേ ॥32॥
ശമിതജഡിമാരമ്ഭാ കമ്പാതടീനികടേചരീ
നിഹതദുരിതസ്തോമാ സോമാര്ധമുദ്രിതകുന്തലാ ।
ഫലിതസുമനോവാഞ്ഛാ പാഞ്ചായുധീ പരദേവതാ
സഫലയതു മേ നേത്രേ ഗോത്രേശ്വരപ്രിയനന്ദിനീ ॥33॥
മമ തു ധിഷണാ പീഡ്യാ ജാഡ്യാതിരേക കഥം ത്വയാ
കുമുദസുഷമാമൈത്രീപാത്രീവതംസിതകുന്തലാമ് ।
ജഗതി ശമിതസ്തമ്ഭാം കമ്പാനദീനിലയാമസൌ
ശ്രിയതി ഹി ഗലത്തന്ദ്രാ ചന്ദ്രാവതംസസധര്മിണീമ് ॥34॥
പരിമലപരീപാകോദ്രേകം പയോമുചി കാഞ്ചനേ
ശിഖരിണി പുനര്ദ്ബൈധീഭാവം ശശിന്യരുണാതപമ് ।
അപി ച ജനയന്കമ്ബോര്ലക്ഷ്മീമനമ്ബുനി കോഽപ്യസൌ
കുസുമധനുഷഃ കാഞ്ചീദേശേ ചകാസ്തി പരാക്രമഃ ॥35॥
പുരദമയിതുര്വാമോത്സങ്ഗസ്ഥലേന രസജ്ഞയാ
സരസകവിതാഭാജാ കാഞ്ചീപുരോദരസീമയാ ।
തടപരിസരൈര്നീഹാരാദ്രേര്വചോഭിരകൃത്രിമൈഃ
കിമിവ ന തുലാമസ്മച്ചേതോ മഹേശ്വരി ഗാഹതേ ॥36॥
നയനയുഗലീമാസ്മാകീനാം കദാ നു ഫലേഗ്രഹീം
വിദധതി ഗതൌ വ്യാകുര്വാണാ ഗജേന്ദ്രചമത്ക്രിയാമ് ।
മരതകരുചോ മാഹേശാനാ ഘനസ്തനനമ്രിതാഃ
സുകൃതവിഭവാഃ പ്രാഞ്ചഃ കാഞ്ചീവതംസധുരന്ധരാഃ ॥37॥
മനസിജയശഃപാരമ്പര്യം മരന്ദഝരീസുവാം
കവികുലഗിരാം കന്ദം കമ്പാനദീതടമണ്ഡനമ് ।
മധുരലലിതം മത്കം ചക്ഷുര്മനീഷിമനോഹരം
പുരവിജയിനഃ സര്വസ്വം തത്പുരസ്കുരുതേ കദാ ॥38॥
ശിഥിലിതതമോലീലാം നീലാരവിന്ദവിലോചനാം
ദഹനവിലസത്ഫാലാം ശ്രീകാമകോടിമുപാസ്മഹേ ।
കരധൃതസച്ഛൂലാം കാലാരിചിത്തഹരാം പരാം
മനസിജകൃപാലീലാം ലോലാലകാമലികേക്ഷണാമ് ॥39॥
കലാലീലാശാലാ കവികുലവചഃകൈരവവനീ-
ശരജ്ജ്യോത്സ്നാധാരാ ശശധരശിശുശ്ലാഘ്യമുകുടീ ।
പുനീതേ നഃ കമ്പാപുലിനതടസൌഹാര്ദതരലാ
കദാ ചക്ഷുര്മാര്ഗം കനകഗിരിധാനുഷ്കമഹിഷീ ॥40॥
നമഃ സ്താന്നമ്രേഭ്യഃ സ്തനഗരിമഗര്വേണ ഗുരുണാ
ദധാനേഭ്യശ്ചൂഡാഭരണമമൃതസ്യന്ദി ശിശിരമ് ।
സദാ വാസ്തവേഭ്യഃ സുവിധഭുവി കമ്പാഖ്യസരിതേ
യശോവ്യാപാരേഭ്യഃ സുകൃതവിഭവേഭ്യോ രതിപതേഃ ॥41॥
അസൂയന്തീ കാചിന്മരകതരുചോ നാകിമുകുടീ-
കദമ്ബം ചുമ്ബന്തീ ചരണനഖചന്ദ്രാംശുപടലൈഃ ।
തമോമുദ്രാം വിദ്രാവയതു മമ കാഞ്ചീര്നിലയനാ
ഹരോത്സങ്ഗശ്രീമന്മണിഗൃഹമഹാദീപകലികാ ॥42॥
അനാദ്യന്താ കാചിത്സുജനനയനാനന്ദജനനീ
നിരുന്ധാനാ കാന്തിം നിജരുചിവിലാസൈര്ജലമുചാമ് ।
സ്മരാരേസ്താരല്യം മനസി ജനയന്തീ സ്വയമഹോ
ഗലത്കമ്പാ ശമ്പാ പരിലസതി കമ്പാപരിസരേ ॥43॥
സുധാഡിണ്ഡീരശ്രീഃ സ്മിതരുചിഷു തുണ്ഡീരവിഷയം
പരിഷ്കുര്വാണാസൌ പരിഹസിതനീലോത്പലരുചിഃ ।
സ്തനാഭ്യാമാനമ്രാ സ്തബകയതു മേ കാങ്ക്ഷിതതരും
ദൃശാമൈശാനീനാം സുകൃതഫലപാണ്ഡിത്യഗരിമാ ॥44॥
കൃപാധാരാദ്രോണീ കൃപണധിഷണാനാം പ്രണമതാം
നിഹന്ത്രീ സന്താപം നിഗമമുകുടോത്തംസകലികാ ।
പരാ കാഞ്ചീലീലാപരിചയവതീ പര്വതസുതാ
ഗിരാം നീവീ ദേവീ ഗിരിശപരതന്ത്രാ വിജയതേ ॥45॥
കവിത്വശ്രീകന്ദഃ സുകൃതപരിപാടീ ഹിമഗിരേഃ
വിധാത്രീ വിശ്വേഷാം വിഷമശരവീരധ്വജപടീ ।
സഖീ കമ്പാനദ്യാഃ പദഹസിതപാഥോജയുഗലീ
പുരാണോ പായാന്നഃ പുരമഥനസാമ്രാജ്യപദവീ ॥46॥
ദരിദ്രാണാ മധ്യേ ദരദലിതതാപിച്ഛസുഷമാഃ
സ്തനാഭോഗക്കാന്താസ്തരുണഹരിണാങ്കാങ്കിതകചാഃ ।
ഹരാധീനാ നാനാവിബുധമുകുടീചുമ്ബിതപദാഃ
കദാ കമ്പാതീരേ കഥയ വിഹരാമോ ഗിരിസുതേ ॥47॥
വരീവര്തു സ്ഥേമാ ത്വയി മമ ഗിരാം ദേവി മനസോ
നരീനര്തു പ്രൌഢാ വദനകമലേ വാക്യലഹരീ ।
ചരീചര്തു പ്രജ്ഞാജനനി ജഡിമാനഃ പരജനേ
സരീസര്തു സ്വൈരം ജനനി മയി കാമാക്ഷി കരുണാ ॥48॥
ക്ഷണാത്തേ കാമാക്ഷി ഭ്രമരസുഷമാശിക്ഷണഗുരുഃ
കടാക്ഷവ്യാക്ഷേപോ മമ ഭവതു മോക്ഷായ വിപദാമ് ।
നരീനര്തു സ്വൈരം വചനലഹരീ നിര്ജരപുരീ-
സരിദ്വീചീനീചീകരണപടുരാസ്യേ മമ സദാ ॥49॥
പുരസ്താന്മേ ഭൂയഃപ്രശമനപരഃ സ്താന്മമ രുജാം
പ്രചാരസ്തേ കമ്പാതടവിഹൃതിസമ്പാദിനി ദൃശോഃ ।
ഇമാം യാച്ഞാമൂരീകുരു സപദി ദൂരീകുരു തമഃ-
പരീപാകം മത്കം സപദി ബുധലോകം ച നയ മാമ് ॥50॥
ഉദഞ്ചന്തീ കാഞ്ചീനഗരനിലയേ ത്വത്കരുണയാ
സമൃദ്ധാ വാഗ്ധാടീ പരിഹസിതമാധ്വീ കവയതാമ് ।
ഉപാദത്തേ മാരപ്രതിഭടജടാജൂടമുകുടീ-
കുടീരോല്ലാസിന്യാഃ ശതമഖതടിന്യാ ജയപടീമ് ॥51॥
ശ്രിയം വിദ്യാം ദദ്യാജ്ജനനി നമതാം കീര്തിമമിതാം
സുപുത്രാന് പ്രാദത്തേ തവ ഝടിതി കാമാക്ഷി കരുണാ ।
ത്രിലോക്യാമാധിക്യം ത്രിപുരപരിപന്ഥിപ്രണയിനി
പ്രണാമസ്ത്വത്പാദേ ശമിതദുരിതേ കിം ന കുരുതേ ॥52॥
മനഃസ്തമ്ഭം സ്തമ്ഭം ഗമയദുപകമ്പം പ്രണമതാം
സദാ ലോലം നീലം ചികുരജിതലോലമ്ബനികരമ് ।
ഗിരാം ദൂരം സ്മേരം ധൃതശശികിശോരം പശുപതേഃ
ദൃശാം യോഗ്യം ഭോഗ്യം തുഹിനഗിരിഭാഗ്യം വിജയതേ ॥53॥
ഘനശ്യാമാന്കാമാന്തകമഹിഷി കാമാക്ഷി മധുരാന്
ദൃശാം പാതാനേതാനമൃതജലശീതാനനുപമാന് ।
ഭവോത്പാതേ ഭീതേ മയി വിതര നാഥേ ദൃഢഭവ-
ന്മനശ്ശോകേ മൂകേ ഹിമഗിരിപതാകേ കരുണയാ ॥54॥
നതാനാം മന്ദാനാം ഭവനിഗലബന്ധാകുലധിയാം
മഹാന്ധ്യാം രുന്ധാനാമഭിലഷിതസന്താനലതികാമ് ।
ചരന്തീം കമ്പായാസ്തടഭുവി സവിത്രീം ത്രിജഗതാം
സ്മരാമസ്താം നിത്യം സ്മരമഥനജീവാതുകലികാമ് ॥55॥
പരാ വിദ്യാ ഹൃദ്യാശ്രിതമദനവിദ്യാ മരകത-
പ്രഭാനീലാ ലീലാപരവശിതശൂലായുധമനാഃ ।
തമഃപൂരം ദൂരം ചരണനതപൌരന്ദരപുരീ-
മൃഗാക്ഷീ കാമാക്ഷീ കമലതരലാക്ഷീ നയതു മേ ॥56॥
അഹന്താഖ്യാ മത്കം കബലയതി ഹാ ഹന്ത ഹരിണീ
ഹഠാത്സംവിദ്രൂപം ഹരമഹിഷി സസ്യാങ്കുരമസൌ ।
കടാക്ഷവ്യാക്ഷേപപ്രകടഹരിപാഷാണപടലൈഃ
ഇമാമുച്ചൈരുച്ചാടയ ഝടിതി കാമാക്ഷി കൃപയാ ॥57॥
ബുധേ വാ മൂകേ വാ തവ പതതി യസ്മിന്ക്ഷണമസൌ
കടാക്ഷഃ കാമാക്ഷി പ്രകടജഡിമക്ഷോദപടിമാ ।
കഥങ്കാരം നാസ്മൈ കരമുകുലചൂഡാലമുകുടാ
നമോവാകം ബ്രൂയുര്നമുചിപരിപന്ഥിപ്രഭൃതയഃ ॥58॥
പ്രതീചീം പശ്യാമഃ പ്രകടരുചിനീവാരകമണി-
പ്രഭാസധ്രീചീനാം പ്രദലിതഷഡാധാരകമലാമ് ।
ചരന്തീം സൌഷുമ്നേ പഥി പരപദേന്ദുപ്രവിഗല-
ത്സുധാര്ദ്രാം കാമാക്ഷീം പരിണതപരഞ്ജ്യോതിരുദയാമ് ॥59॥
ജമ്ഭാരാതിപ്രഭൃതിമുകുടീഃ പാദയോഃ പീഠയന്തീ
ഗുമ്ഫാന്വാചാം കവിജനകൃതാന്സ്വൈരമാരാമയന്തീ ।
ശമ്പാലക്ഷ്മീം മണിഗണരുചാപാടലൈഃ പ്രാപയന്തീ
കമ്പാതീരേ കവിപരിഷദാം ജൃമ്ഭതേ ഭാഗ്യസീമാ ॥60॥
ചന്ദ്രാപീഡാം ചതുരവദനാം ചഞ്ചലാപാങ്ഗലീലാം
കുന്ദസ്മേരാം കുചഭരനതാം കുന്തലോദ്ധൂതഭൃങ്ഗാമ് ।
മാരാരാതേര്മദനശിഖിനം മാംസലം ദീപയന്തീം
കാമാക്ഷീം താം കവികുലഗിരാം കല്പവല്ലീമുപാസേ ॥61॥
കാലാമ്ഭോദപ്രകരസുഷമാം കാന്തിഭിസ്തിര്ജയന്തീ
കല്യാണാനാമുദയസരണിഃ കല്പവല്ലീ കവീനാമ് ।
കന്ദര്പാരേഃ പ്രിയസഹചരീ കല്മഷാണാം നിഹന്ത്രീ
കാഞ്ചീദേശം തിലകയതി സാ കാപി കാരുണ്യസീമാ ॥62॥
ഊരീകുര്വന്നുരസിജതടേ ചാതുരീം ഭൂധരാണാം
പാഥോജാനാം നയനയുഗലേ പരിപന്ഥ്യം വിതന്വന് ।
കമ്പാതീരേ വിഹരതി രുചാ മോഘയന്മേഘശൈലീം
കോകദ്വേഷം ശിരസി കലയന്കോഽപി വിദ്യാവിശേഷഃ ॥63॥
കാഞ്ചീലീലാപരിചയവതീ കാപി താപിച്ഛലക്ഷ്മീഃ
ജാഡ്യാരണ്യേ ഹുതവഹശിഖാ ജന്മഭൂമിഃ കൃപായാഃ ।
മാകന്ദശ്രീര്മധുരകവിതാചാതുരീ കോകിലാനാം
മാര്ഗേ ഭൂയാന്മമ നയനയോര്മാന്മഥീ കാപി വിദ്യാ ॥64॥
സേതുര്മാതര്മരതകമയോ ഭക്തിഭാജാം ഭവാബ്ധൌ
ലീലാലോലാ കുവലയമയീ മാന്മഥീ വൈജയന്തീ ।
കാഞ്ചീഭൂഷാ പശുപതിദൃശാം കാപി കാലാഞ്ജനാലീ
മത്കം ദുഃഖം ശിഥിലയതു തേ മഞ്ജുലാപാങ്ഗമാലാ ॥65॥
വ്യാവൃണ്വാനാഃ കുവലയദലപ്രക്രിയാവൈരമുദ്രാം
വ്യാകുര്വാണാ മനസിജമഹാരാജസാമ്രാജ്യലക്ഷ്മീമ് ।
കാഞ്ചീലീലാവിഹൃതിരസികേ കാങ്ക്ഷിതം നഃ ക്രിയാസുഃ
ബന്ധച്ഛേദേ തവ നിയമിനാം ബദ്ധദീക്ഷാഃ കടാക്ഷാഃ ॥66॥
കാലാമ്ഭോദേ ശശിരുചി ദലം കൈതകം ദര്ശയന്തീ
മധ്യേസൌദാമിനി മധുലിഹാം മാലികാം രാജയന്തീ ।
ഹംസാരാവം വികചകമലേ മഞ്ജുമുല്ലാസയന്തീ
കമ്പാതീരേ വിലസതി നവാ കാപി കാരുണ്യലക്ഷ്മീഃ ॥67॥
ചിത്രം ചിത്രം നിജമൃദുതയാ ഭര്ത്സയന്പല്ലവാലീം
പുംസാം കാമാന്ഭുവി ച നിയതം പൂരയന്പുണ്യഭാജാമ് ।
ജാതഃ ശൈലാന്ന തു ജലനിധേഃ സ്വൈരസഞ്ചാരശീലഃ
കാഞ്ചീഭൂഷാ കലയതു ശിവം കോഽപി ചിന്താമണിര്മേ ॥68॥
താമ്രാമ്ഭോജം ജലദനികടേ തത്ര ബന്ധൂകപുഷ്പം
തസ്മിന്മല്ലീകുസുമസുഷമാം തത്ര വീണാനിനാദമ് ।
വ്യാവൃന്വാനാ സുകൃതലഹരീ കാപി കാഞ്ചിനഗര്യാമ്
ഐശാനീ സാ കലയതിതരാമൈന്ദ്രജാലം വിലാസമ് ॥69॥
ആഹാരാംശം ത്രിദശസദസാമാശ്രയേ ചാതകാനാമ്
ആകാശോപര്യപി ച കലയന്നാലയം തുങ്ഗമേഷാമ് ।
കമ്പാതീരേ വിഹരതിതരാം കാമധേനുഃ കവീനാം
മന്ദസ്മേരോ മദനനിഗമപ്രക്രിയാസമ്പ്രദായഃ ॥70॥
ആര്ദ്രീഭൂതൈരവിരലകൃപൈരാത്തലീലാവിലാസൈഃ
ആസ്ഥാപൂര്ണൈരധികചപലൈരഞ്ചിതാമ്ഭോജശില്പൈഃ ।
കാന്തൈര്ലക്ഷ്മീലലിതഭവനൈഃ കാന്തികൈവല്യസാരൈഃ
കാശ്മല്യം നഃ കബലയതു സാ കാമകോടീ കടാക്ഷൈഃ ॥71॥
ആധൂന്വന്ത്യൈ തരലനയനൈരാങ്ഗജീം വൈജയന്തീമ്
ആനന്ദിന്യൈ നിജപദജുഷാമാത്തകാഞ്ചീപുരായൈ ।
ആസ്മാകീനം ഹൃദയമഖിലൈരാഗമാനാം പ്രപഞ്ചൈഃ
ആരാധ്യായൈ സ്പൃഹയതിതരാമദിമായൈ ജനന്യൈ ॥72॥
ദൂരം വാചാം ത്രിദശസദസാം ദുഃഖസിന്ധോസ്തരിത്രം
മോഹക്ഷ്വേലക്ഷിതിരുഹവനേ ക്രൂരധാരം കുഠാരമ് ।
കമ്പാതീരപ്രണയി കവിഭിര്വര്ണിതോദ്യച്ചരിത്രം
ശാന്ത്യൈ സേവേ സകലവിപദാം ശാങ്കരം തത്കലത്രമ് ॥73॥
ഖണ്ഡീകൃത്യ പ്രകൃതികുടിലം കല്മഷം പ്രാതിഭശ്രീ-
ശുണ്ഡീരത്വം നിജപദജുഷാം ശൂന്യതന്ദ്രം ദിശന്തീ ।
തുണ്ഡീരാഖ്യൈ മഹതി വിഷയേ സ്വര്ണവൃഷ്ടിപ്രദാത്രീ
ചണ്ഡീ ദേവീ കലയതി രതിം ചന്ദ്രചൂഡാലചൂഡേ ॥74॥
യേന ഖ്യാതോ ഭവതി സ ഗൃഹീ പൂരുഷോ മേരുധന്വാ
യദ്ദൃക്കോണേ മദനനിഗമപ്രാഭവം ബോഭവീതി ।
യത്പ്രീത്യൈവ ത്രിജഗദധിപോ ജൃമ്ഭതേ കിമ്പചാനഃ
കമ്പാതീരേ സ ജയതി മഹാന്കശ്ചിദോജോവിശേഷഃ ॥75॥
ധന്യാ ധന്യാ ഗതിരിഹ ഗിരാം ദേവി കാമാക്ഷി യന്മേ
നിന്ദ്യാം ഭിന്ദ്യാത്സപദി ജഡതാം കല്മഷാദുന്മിഷന്തീമ് ।
സാധ്വീ മാധ്വീരസമധുരതാഭഞ്ജിനീ മഞ്ജുരീതിഃ
വാണീവേണീ ഝടിതി വൃണുതാത്സ്വര്ധുനീസ്പര്ധിനീ മാമ് ॥76॥
യസ്യാ വാടീ ഹൃദയകമലം കൌസുമീ യോഗഭാജാം
യസ്യാഃ പീഠീ സതതശിശിരാ ശീകരൈര്മാകരന്ദൈഃ ।
യസ്യാഃ പേടീ ശ്രുതിപരിചലന്മൌലിരത്നസ്യ കാഞ്ചീ
സാ മേ സോമാഭരണമഹിഷീ സാധയേത്കാങ്ക്ഷിതാനി ॥77॥
ഏകാ മാതാ സകലജഗതാമീയുഷീ ധ്യാനമുദ്രാമ്
ഏകാമ്രാധീശ്വരചരണയോരേകതാനാം സമിന്ധേ ।
താടങ്കോദ്യന്മണിഗണരുചാ താമ്രകര്ണപ്രദേശാ
താരുണ്യശ്രീസ്തബകിതതനുസ്താപസീ കാപി ബാലാ ॥78॥
ദന്താദന്തിപ്രകടനകരീ ദന്തിഭിര്മന്ദയാനൈഃ
മന്ദാരാണാം മദപരിണതിം മഥ്നതീ മന്ദഹാസൈഃ ।
അങ്കൂരാഭ്യാം മനസിജതരോരങ്കിതോരാഃ കുചാഭ്യാ-
മന്തഃകാഞ്ചി സ്ഫുരതി ജഗതാമാദിമാ കാപി മാതാ ॥79॥
ത്രിയമ്ബകകുടുമ്ബിനീം ത്രിപുരസുന്ദരീമിന്ദിരാം
പുലിന്ദപതിസുന്ദരീം ത്രിപുരഭൈരവീം ഭാരതീമ് ।
മതങ്ഗകുലനായികാം മഹിഷമര്ദനീം മാതൃകാം
ഭണന്തി വിബുധോത്തമാ വിഹൃതിമേവ കാമാക്ഷി തേ ॥80॥
മഹാമുനിമനോനടീ മഹിതരമ്യകമ്പാതടീ-
കുടീരകവിഹാരിണീ കുടിലബോധസംഹാരിണീ ।
സദാ ഭവതു കാമിനീ സകലദേഹിനാം സ്വാമിനീ
കൃപാതിശയകിങ്കരീ മമ വിഭൂതയേ ശാങ്കരീ ॥81॥
ജഡാഃ പ്രകൃതിനിര്ധനാ ജനവിലോചനാരുന്തുദാ
നരാ ജനനി വീക്ഷണം ക്ഷണമവാപ്യ കാമാക്ഷി തേ ।
വചസ്സു മധുമാധുരീം പ്രകടയന്തി പൌരന്ദരീ-
വിഭൂതിഷു വിഡമ്ബനാം വപുഷി മാന്മഥീം പ്രക്രിയാമ് ॥82॥
ഘന്സതനതടസ്ഫുടസ്ഫുരിതകഞ്ചുലീചഞ്ചലീ-
കൃതത്രിപുരശാസനാ സുജനശീലിതോപാസനാ ।
ദൃശോഃ സരണിമശ്നുതേ മമ കദാ നു കാഞ്ചീപുരേ
പരാ പരമയോഗിനാം മനസി ചിത്കുലാ പുഷ്കലാ ॥83॥
കവീന്ദ്രഹൃദയേചരീ പരിഗൃഹീതകാഞ്ചീപുരീ
നിരൂഢകരുണാഝരീ നിഖിലലോകരക്ഷാകരീ ।
മനഃപഥദവീയസീ മദനശാസനപ്രേയസീ
മഹാഗുണഗരീയസീ മമ ദൃശോഽസ്തു നേദീയസീ ॥84॥
ധനേന ന രമാമഹേ ഖലജനാന്ന സേവാമഹേ
ന ചാപലമയാമഹേ ഭവഭയാന്ന ദൂയാമഹേ ।
സ്ഥിരാം തനുമഹേതരാം മനസി കിം ച കാഞ്ചീരത-
സ്മരാന്തകകുടുമ്ബിനീചരണപല്ലവോപാസനാമ് ॥85॥
സുരാഃ പരിജനാ വപുര്മനസിജായ വൈരായതേ
ത്രിവിഷ്ടപനിതമ്ബിനീകുചതടീ ച കേലീഗിരിഃ ।
ഗിരഃ സുരഭയോ വയസ്തരുണിമാ ദരിദ്രസ്യ വാ
കടാക്ഷസരണൌ ക്ഷണം നിപതിതസ്യ കാമാക്ഷി തേ ॥86॥
പവിത്രയ ജഗത്ത്രയീവിബുധബോധജീവാതുഭിഃ
പുരത്രയവിമര്ദിനഃ പുലകകഞ്ചുലീദായിഭിഃ ।
ഭവക്ഷയവിചക്ഷണൈര്വ്യസനമോക്ഷണൈര്വീക്ഷണൈഃ
നിരക്ഷരശിരോമണിം കരുണയൈവ കാമാക്ഷി മാമ് ॥87॥
കദാ കലിതഖേലനാഃ കരുണയൈവ കാഞ്ചീപുരേ
കലായമുകുലത്വിഷഃ ശുഭകദമ്ബപൂര്ണാങ്കുരാഃ ।
പയോധരഭരാലസാഃ കവിജനേഷു തേ ബന്ധുരാഃ
പചേലിമകൃപാരസാ പരിപതന്തി മാര്ഗേ ദൃശോഃ ॥88॥
അശോധ്യമചലോദ്ഭവം ഹൃദയനന്ദനം ദേഹിനാമ്
അനര്ഘമധികാഞ്ചി തത്കിമപി രത്നമുദ്ദ്യോതതേ ।
അനേന സമലങ്കൃതാ ജയതി ശങ്കരാങ്കസ്ഥലീ
കദാസ്യ മമ മാനസം വ്രജതി പേടികാവിഭ്രമമ് ॥89॥
പരാമൃതഝരീപ്ലുതാ ജയതി നിത്യമന്തശ്ചരീ
ഭുവാമപി ബഹിശ്ചരീ പരമസംവിദേകാത്മികാ ।
മഹദ്ഭിരപരോക്ഷിതാ സതതമേവ കാഞ്ചീപുരേ
മമാന്വഹമഹമ്മതിര്മനസി ഭാതു മാഹേശ്വരീ ॥90॥
തമോവിപിനധാവിനം സതതമേവ കാഞ്ചീപുരേ
വിഹാരരസികാ പരാ പരമസംവിദുര്വീരുഹേ ।
കടാക്ഷനിഗലൈര്ദൃഢം ഹൃദയദുഷ്ടദന്താവലം
ചിരം നയതു മാമകം ത്രിപുരവൈരിസീമന്തിനീ ॥91॥
ത്വമേവ സതി ചണ്ഡികാ ത്വമസി ദേവി ചാമുണ്ഡികാ
ത്വമേവ പരമാതൃകാ ത്വമപി യോഗിനീരൂപിണീ ।
ത്വമേവ കില ശാമ്ഭവീ ത്വമസി കാമകോടീ ജയാ
ത്വമേവ വിജയാ ത്വയി ത്രിജഗദമ്ബ കിം ബ്രൂമഹേ ॥92॥
പരേ ജനനി പാര്വതി പ്രണതപാലിനി പ്രാതിഭ-
പ്രദാത്രി പരമേശ്വരി ത്രിജഗദാശ്രിതേ ശാശ്വതേ ।
ത്രിയമ്ബകകുടുമ്ബിനി ത്രിപദസങ്ഗിനി ത്രീക്ഷണേ
ത്രിശക്തിമയി വീക്ഷണം മയി നിധേഹി കാമാക്ഷി തേ ॥93॥
മനോമധുകരോത്സവം വിദധതീ മനീഷാജുഷാം
സ്വയമ്പ്രഭവവൈഖരീവിപിനവീഥികാലമ്ബിനീ ।
അഹോ ശിശിരിതാ കൃപാമധുരസേന കമ്പാതടേ
ചരാചരവിധായിനീ ചലതി കാപി ചിന്മഞ്ജരീ ॥94॥
കലാവതി കലാഭൃതോ മുകുടസീമ്നി ലീലാവതി
സ്പൃഹാവതി മഹേശ്വരേ ഭുവനമോഹനേ ഭാസ്വതി ।
പ്രഭാവതി രമേ സദാ മഹിതരൂപശോഭാവതി
ത്വരാവതി പരേ സതാം ഗുരുകൃപാമ്ബുധാരാവതി ॥95॥
ത്വയൈവ ജഗദമ്ബയാ ഭുവനമണ്ഡലം സൂയതേ
ത്വയൈവ കരുണാര്ദ്രയാ തദപി രക്ഷണം നീയതേ ।
ത്വയൈവ ഖരകോപയാ നയനപാവകേ ഹൂയതേ
ത്വയൈവ കില നിത്യയാ ജഗതി സന്തതം സ്ഥീയതേ ॥96॥
ചരാചരജഗന്മയീം സകലഹൃന്മയീം ചിന്മയീം
ഗുണത്രയമയീം ജഗത്ത്രയമയീം ത്രിധാമാമയീമ് ।
പരാപരമയീം സദാ ദശദിശാം നിശാഹര്മയീം
പരാം സതതസന്മയീം മനസി ചിന്മയീം ശീലയേ ॥97॥
ജയ ജഗദമ്ബികേ ഹരകുടുമ്ബിനി വക്ത്രരുചാ
ജിതശരദമ്ബുജേ ഘനവിഡമ്ബിനി കേശരുചാ ।
പരമവലമ്ബനം കുരു സദാ പരരൂപധരേ
മമ ഗതസംവിദോ ജഡിമഡമ്ബരതാണ്ഡവിനഃ ॥98॥
ഭുവനജനനി ഭൂഷാഭൂതചന്ദ്രേ നമസ്തേ
കലുഷശമനി കമ്പാതീരഗേഹേ നമസ്തേ ।
നിഖിലനിഗമവേദ്യേ നിത്യരൂപേ നമസ്തേ
പരശിവമയി പാശച്ഛേദഹസ്തേ നമസ്തേ ॥99॥
ക്വണത്കാഞ്ചീ കാഞ്ചീപുരമണിവിപഞ്ചീലയഝരീ-
ശിരഃകമ്പാ കമ്പാവസതിരനുകമ്പാജലനിധിഃ ।
ഘനശ്യാമാ ശ്യാമാ കഠിനകുചസീമാ മനസി മേ
മൃഗാക്ഷീ കാമാക്ഷീ ഹരനടനസാക്ഷീ വിഹരതാത് ॥100॥
സമരവിജയകോടീ സാധകാനന്ദധാടീ
മൃദുഗുണപരിപേടീ മുഖ്യകാദമ്ബവാടീ ।
മുനിനുതപരിപാടീ മോഹിതാജാണ്ഡകോടീ
പരമശിവവധൂടീ പാതു മാം കാമകോടീ ॥101॥
ഇമം പരവരപ്രദം പ്രകൃതിപേശലം പാവനം
പരാപരചിദാകൃതിപ്രകടനപ്രദീപായിതമ് ।
സ്തവം പഠതി നിത്യദാ മനസി ഭാവയന്നമ്ബികാം
ജപൈരലമലം മഖൈരധികദേഹസംശോഷണൈഃ ॥102॥
॥ ഇതി സ്തുതിശതകം സമ്പൂര്ണമ് ॥
Roman (IAST) Transliteration
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
पाण्डित्यं परमेश्वरि स्तुतिविधौ नैवाश्रयन्ते गिरां
वैरिञ्चान्यपि गुम्फनानि विगलद्गर्वाणि शर्वाणि ते ।
स्तोतुं त्वां परिफुल्लनीलनलिनश्यामाक्षि कामाक्षि मां
वाचालीकुरुते तथापि नितरां त्वत्पादसेवादरः ॥1॥
तापिञ्छस्तबकत्विषे तनुभृतां दारिद्र्यमुद्राद्विषे
संसाराख्यतमोमुषे पुररिपोर्वामाङ्कसीमाजुषे ।
कम्पातीरमुपेयुषे कवयतां जिह्वाकुटीं जग्मुषे
विश्वत्राणपुषे नमोऽस्तु सततं तस्मै परञ्ज्योतिषे ॥2॥
ये सन्ध्यारुणयन्ति शङ्करजटाकान्तारचन्रार्भकं
सिन्दूरन्ति च ये पुरन्दरवधूसीमन्तसीमान्तरे ।
पुण्य.ं ये परिपक्कयन्ति भजतां काञ्चीपुरे माममी
पायासुः परमेश्वरप्रणयिनीपादोद्भवाः पांसवः ॥3॥
कामाडम्बरपूरया शशिरुचा कम्रस्मितानां त्विषा
कामारेरनुरागसिन्धुमधिकं कल्लोलितं तन्वती ।
कामाक्षीति समस्तसज्जननुता कल्याणदात्री नृणां
कारुण्याकुलमानसा भगवती कम्पातटे जृम्भते ॥4॥
कामाक्षीणपराक्रमप्रकटनं सम्भावयन्ती दृशा
श्यामा क्षीरसहोदरस्मितरुचिप्रक्षालिताशान्तरा ।
कामाक्षीजनमौलिभूषणमणिर्वाचां परा देवता
कामाक्षीति विभाति कापि करुणा कम्पातटिन्यास्तटे ॥5॥
श्यामा काचन चन्द्रिका त्रिभुवने पुण्यात्मनामानने
सीमाशून्यकवित्ववर्षजननी या कापि कादम्बिनी ।
मारारातिमनोविमोहनविधौ काचितत्तमःकन्दली
कामाक्ष्याः करुणाकटाक्षलहरी कामाय मे कल्पताम् ॥6॥
प्रौढध्वान्तकदम्बके कुमुदिनीपुण्याङ्कुरं दर्शयन्
ज्योत्स्नासङ्गमनेऽपि कोकमिथुनं मिश्रं समुद्भावयन् ।
कालिन्दीलहरीदशां प्रकटयन्कम्रां नभस्यद्भुतां
कश्चिन्नेत्रमहोत्सवो विजयते काञ्चीपुरे शूलिनः ॥7॥
तन्द्राहीनतमालनीलसुषमैस्तारुण्यलीलागृहैः
तारानाथकिशोरलाञ्छितकचैस्ताम्रारविन्देक्षणैः ।
मातः संश्रयतां मनो मनसिजप्रागल्भ्यनाडिन्धमैः
कम्पातीरचरैर्घनस्तनभरैः पुण्याङ्करैः शाङ्करैः ॥8॥
नित्यं निश्चलतामुपेत्य मरुतां रक्षाविधिं पुष्णती
तेजस्सञ्चयपाटवेन किरणानुष्णद्युतेर्मुष्णती ।
काञ्चीमध्यगतापि दीप्तिजननी विश्वान्तरे जृम्भते
काचिच्चित्रमहो स्मृतापि तमसां निर्वापिका दीपिका ॥9॥
कान्तैः केशरुचां चयैर्भ्रमरितं मन्दस्मितैः पुष्पितं
कान्त्या पल्लवितं पदाम्बुरुहयोर्नेत्रत्विषा पत्रितम् ।
कम्पातीरवनान्तरं विदधती कल्याणजन्मस्थली
काञ्चीमध्यमहामणिर्विजयते काचित्कृपाकन्दली ॥10॥
राकाचन्द्रसमानकान्तिवदना नाकाधिराजस्तुता
मूकानामपि कुर्वती सुरधनीनीकाशवाग्वैभवम् ।
श्रीकाञ्चीनगरीविहाररसिका शोकापहन्त्री सताम्
एका पुण्यपरम्परा पशुपतेराकारिणी राजते ॥11॥
जाता शीतलशैलतः सुकृतिनां दृश्या परं देहिनां
लोकानां क्षणमात्रसंस्मरणतः सन्तापविच्छेदिनी ।
आश्चर्यं बहु खेलनं वितनुते नैश्चल्यमाबिभ्रती
कम्पायास्तटसीम्नि कापि तटिनी कारुण्यपाथोमयी ॥12॥
ऐक्यं येन विरच्यते हरतनौ दम्भावपुम्भावुके
रेखा यत्कचसीम्नि शेखरदशां नैशाकरी गाहते ।
औन्नत्यं मुहुरेति येन स महान्मेनासखः सानुमान्
कम्पातीरविहारिणा सशरणास्तेनैव धाम्ना वयम् ॥13॥
अक्ष्णोश्च स्तनयोः श्रिया श्रवणयोर्बाह्वोश्च मूलं स्पृशन्
उत्तंसेन मुखेन च प्रतिदिनं द्रुह्यन्पयोजन्मने ।
माधुर्येण गिरां गतेन मृदुना हंसाङ्गनां ह्रेपयन्
काञ्चीसीम्नि चकास्ति कोऽपि कवितासन्तानबीजाङ्कुरः ॥14॥
खण्डं चान्द्रमसं वतंसमनिशं काञ्चीपुरे खेलनं
कालायश्छवितस्करीं तनुरुचिं कर्णजपे लोचने ।
तारुण्योष्मनखम्पचं स्तनभरं जङ्घास्पृशं कुन्तलं
भाग्यं देशिकसञ्चितं मम कदा सम्पादयेदम्बिके ॥15॥
तन्वानं निजकेलिसौधसरणिं नैसर्गिकीणां गिरां
केदारं कविमल्लसूक्तिलहरीसस्यश्रियां शाश्वतम् ।
अंहोवञ्चनचुञ्चु किञ्चन भजे काञ्चीपुरीमण्डनं
पर्यायच्छवि पाकशासनमणेः पौष्पेषवं पौरुषम् ॥16॥
आलोके मुखपङ्कजे च दधती सौधाकरीं चातुरीं
चूडालङ्क्रियमाणपङ्कजवनीवैरागमप्रक्रिया ।
मुग्धस्मेरमुखी घन्सतनतटीमूर्च्छालमध्याञ्चिता
काञ्चीसीमनि कामिनी विजयते काचिज्जगन्मोहिनी ॥17॥
यस्मिन्नम्ब भवत्कटाक्षरजनी मन्देऽपि मन्दस्मित-
ज्योत्स्नासंस्नपिता भवत्यभिमुखी तं प्रत्यहो देहिनम् ।
द्रक्षामाक्षिकमाधुरीमदभरव्रीडाकरी वैखरी
कामाक्षि स्वयमातनोत्यभिसृतिं वामेक्षणेव क्षणम् ॥18॥
कालिन्दीजलकान्तयः स्मितरुचिस्वर्वाहिनीपाथसि
प्रौढध्वान्तरुचः स्फुटाधरमहोलौहित्यसन्ध्योदये ।
मणिक्योपलकुण्डलांशुशिखिनि व्यामिश्रधूमश्रियः
कल्याणैकभुवः कटाक्षसुषमाः कामाक्षि राजन्ति ते ॥19॥
कलकलरणत्काञ्ची काञ्चीविभूषणमालिका
कचभरलसच्चन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणी ।
कविकुलगिरः श्रावंश्रावं मिलत्पुलकाङ्कुरा
विरचितशिरःकम्पा कम्पातटे परिशोभते ॥20॥
सरसवचसां वीची नीचीभवन्मधुमाधुरी
भरितभुवना कीर्तिर्मूर्तिर्मनोभवजित्वरी ।
जननि मनसो योग्यं भोग्यं नृणां तव जायते
कथमिव विना काञ्चीभूषे कटाक्षतरङ्गितम् ॥21॥
भ्रमरितसरित्कूलो नीलोत्पलप्रभयाऽऽभया
नतजनतमःखण्डी तुण्डीरसीम्नि विजृम्भते ।
अचलतपसामेकः पाकः प्रसूनशरासन-
प्रतिभटमनोहारी नारीकुलैकशिखामणिः ॥22॥
मधुरवचसो मन्दस्मेरा मतङ्गजगामिनः
तरुणिमजुषस्तापिच्छाभास्तमःपरिपन्थिनः ।
कुचभरनताः कुर्युर्भद्रं कुरङ्गविलोचनाः
कलितकरुणाः काञ्चीभाजः कपालिमहोत्सवाः ॥23॥
कमलसुषमाक्ष्यारोहे विचक्षणवीक्षणाः
कुमुदसुकृतक्रीडाचूडालकुन्तलबन्धुराः ।
रुचिररुचिभिस्तापिच्छश्रीप्रपञ्चनचुञ्चवः
पुरविजयिनः कम्पातीरे स्फुरन्ति मनोरथाः ॥24॥
कलितरतयः काञ्चीलीलाविधौ कविमण्डली-
वचनलहरीवासन्तीनां वसन्तविभूतयः ।
कुशलविधये भूयासुर्मे कुरङ्गविलोचनाः
कुसुमविशिखारातेरक्ष्णां कुतूहलविभ्रमाः ॥25॥
कबलिततमस्काण्डास्तुण्डीरमण्डलमण्डनाः
सरसिजवनीसन्तानानामरुन्तुदशेखराः ।
नयनसरणेर्नेदीयंसः कदा नु भवन्ति मे
तरुणजलदश्यामाः शम्भोस्तपःफलविभ्रमाः ॥26॥
अचरममिषुं दीनं मीनध्वजस्य मुखश्रिया
सरसिजभुवो यानं म्लानं गतेन च मञ्जुना ।
त्रिदशसदसामन्नं खिन्नं गिरा च वितन्वती
तिलकयति सा कम्पातीरं त्रिलोचनसुन्दरी ॥27॥
जननि भुवने चङ्क्रम्येऽहं कियन्तमनेहसं
कुपुरुषकरभ्रष्टैर्दुष्टैर्धनैरुदरम्भरिः ।
तरुणकरुणे तन्द्राशून्ये तरङ्गय लोचने
नमति मयि ते किञ्चित्काञ्चीपुरीमणिदीपिके ॥28॥
मुनिजनमनःपेटीरत्नं स्फुरत्करुणानटी-
विहरणकलागेहं काञ्चीपुरीमणिभूषणम् ।
जगति महतो मोहव्याधेर्नृणां परमौषधं
पुरहरदृशां साफल्यं मे पुरः परिजृम्भताम् ॥29॥
मुनिजनमोधाम्ने धाम्ने वचोमयजाह्नवी-
हिमगिरितटप्राग्भारायाक्षराय परात्मने ।
विहरणजुषे काञ्चीदेशे महेश्वरलोचन-
त्रितयसरसक्रीडासौधाङ्गणाय नमो नमः ॥30॥
मरकतरुचां प्रत्यादेशं महेश्वरचक्षुषाम्
अमृतलहरीपूरं पारं भवाख्यपयोनिधेः ।
सुचरितफलं काञ्चीभाजो जनस्य पचेलिमं
हिमशिखरिणो वंशस्यैकं वतंसमुपास्महे ॥31॥
प्रणमनदिनारम्भे कम्पानदीसखि तावके
सरसकवितोन्मेषः पूषा सतां समुदञ्चितः ।
प्रतिभटमहाप्रौढप्रोद्यत्कवित्वकुमुद्वतीं
नयति तरसा निद्रामुद्रां नगेश्वरकन्यके ॥32॥
शमितजडिमारम्भा कम्पातटीनिकटेचरी
निहतदुरितस्तोमा सोमार्धमुद्रितकुन्तला ।
फलितसुमनोवाञ्छा पाञ्चायुधी परदेवता
सफलयतु मे नेत्रे गोत्रेश्वरप्रियनन्दिनी ॥33॥
मम तु धिषणा पीड्या जाड्यातिरेक कथं त्वया
कुमुदसुषमामैत्रीपात्रीवतंसितकुन्तलाम् ।
जगति शमितस्तम्भां कम्पानदीनिलयामसौ
श्रियति हि गलत्तन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणीम् ॥34॥
परिमलपरीपाकोद्रेकं पयोमुचि काञ्चने
शिखरिणि पुनर्द्बैधीभावं शशिन्यरुणातपम् ।
अपि च जनयन्कम्बोर्लक्ष्मीमनम्बुनि कोऽप्यसौ
कुसुमधनुषः काञ्चीदेशे चकास्ति पराक्रमः ॥35॥
पुरदमयितुर्वामोत्सङ्गस्थलेन रसज्ञया
सरसकविताभाजा काञ्चीपुरोदरसीमया ।
तटपरिसरैर्नीहाराद्रेर्वचोभिरकृत्रिमैः
किमिव न तुलामस्मच्चेतो महेश्वरि गाहते ॥36॥
नयनयुगलीमास्माकीनां कदा नु फलेग्रहीं
विदधति गतौ व्याकुर्वाणा गजेन्द्रचमत्क्रियाम् ।
मरतकरुचो माहेशाना घनस्तननम्रिताः
सुकृतविभवाः प्राञ्चः काञ्चीवतंसधुरन्धराः ॥37॥
मनसिजयशःपारम्पर्यं मरन्दझरीसुवां
कविकुलगिरां कन्दं कम्पानदीतटमण्डनम् ।
मधुरललितं मत्कं चक्षुर्मनीषिमनोहरं
पुरविजयिनः सर्वस्वं तत्पुरस्कुरुते कदा ॥38॥
शिथिलिततमोलीलां नीलारविन्दविलोचनां
दहनविलसत्फालां श्रीकामकोटिमुपास्महे ।
करधृतसच्छूलां कालारिचित्तहरां परां
मनसिजकृपालीलां लोलालकामलिकेक्षणाम् ॥39॥
कलालीलाशाला कविकुलवचःकैरववनी-
शरज्ज्योत्स्नाधारा शशधरशिशुश्लाघ्यमुकुटी ।
पुनीते नः कम्पापुलिनतटसौहार्दतरला
कदा चक्षुर्मार्गं कनकगिरिधानुष्कमहिषी ॥40॥
नमः स्तान्नम्रेभ्यः स्तनगरिमगर्वेण गुरुणा
दधानेभ्यश्चूडाभरणममृतस्यन्दि शिशिरम् ।
सदा वास्तवेभ्यः सुविधभुवि कम्पाख्यसरिते
यशोव्यापारेभ्यः सुकृतविभवेभ्यो रतिपतेः ॥41॥
असूयन्ती काचिन्मरकतरुचो नाकिमुकुटी-
कदम्बं चुम्बन्ती चरणनखचन्द्रांशुपटलैः ।
तमोमुद्रां विद्रावयतु मम काञ्चीर्निलयना
हरोत्सङ्गश्रीमन्मणिगृहमहादीपकलिका ॥42॥
अनाद्यन्ता काचित्सुजननयनानन्दजननी
निरुन्धाना कान्तिं निजरुचिविलासैर्जलमुचाम् ।
स्मरारेस्तारल्यं मनसि जनयन्ती स्वयमहो
गलत्कम्पा शम्पा परिलसति कम्पापरिसरे ॥43॥
सुधाडिण्डीरश्रीः स्मितरुचिषु तुण्डीरविषयं
परिष्कुर्वाणासौ परिहसितनीलोत्पलरुचिः ।
स्तनाभ्यामानम्रा स्तबकयतु मे काङ्क्षिततरुं
दृशामैशानीनां सुकृतफलपाण्डित्यगरिमा ॥44॥
कृपाधाराद्रोणी कृपणधिषणानां प्रणमतां
निहन्त्री सन्तापं निगममुकुटोत्तंसकलिका ।
परा काञ्चीलीलापरिचयवती पर्वतसुता
गिरां नीवी देवी गिरिशपरतन्त्रा विजयते ॥45॥
कवित्वश्रीकन्दः सुकृतपरिपाटी हिमगिरेः
विधात्री विश्वेषां विषमशरवीरध्वजपटी ।
सखी कम्पानद्याः पदहसितपाथोजयुगली
पुराणो पायान्नः पुरमथनसाम्राज्यपदवी ॥46॥
दरिद्राणा मध्ये दरदलिततापिच्छसुषमाः
स्तनाभोगक्कान्तास्तरुणहरिणाङ्काङ्कितकचाः ।
हराधीना नानाविबुधमुकुटीचुम्बितपदाः
कदा कम्पातीरे कथय विहरामो गिरिसुते ॥47॥
वरीवर्तु स्थेमा त्वयि मम गिरां देवि मनसो
नरीनर्तु प्रौढा वदनकमले वाक्यलहरी ।
चरीचर्तु प्रज्ञाजननि जडिमानः परजने
सरीसर्तु स्वैरं जननि मयि कामाक्षि करुणा ॥48॥
क्षणात्ते कामाक्षि भ्रमरसुषमाशिक्षणगुरुः
कटाक्षव्याक्षेपो मम भवतु मोक्षाय विपदाम् ।
नरीनर्तु स्वैरं वचनलहरी निर्जरपुरी-
सरिद्वीचीनीचीकरणपटुरास्ये मम सदा ॥49॥
पुरस्तान्मे भूयःप्रशमनपरः स्तान्मम रुजां
प्रचारस्ते कम्पातटविहृतिसम्पादिनि दृशोः ।
इमां याच्ञामूरीकुरु सपदि दूरीकुरु तमः-
परीपाकं मत्कं सपदि बुधलोकं च नय माम् ॥50॥
उदञ्चन्ती काञ्चीनगरनिलये त्वत्करुणया
समृद्धा वाग्धाटी परिहसितमाध्वी कवयताम् ।
उपादत्ते मारप्रतिभटजटाजूटमुकुटी-
कुटीरोल्लासिन्याः शतमखतटिन्या जयपटीम् ॥51॥
श्रियं विद्यां दद्याज्जननि नमतां कीर्तिममितां
सुपुत्रान् प्रादत्ते तव झटिति कामाक्षि करुणा ।
त्रिलोक्यामाधिक्यं त्रिपुरपरिपन्थिप्रणयिनि
प्रणामस्त्वत्पादे शमितदुरिते किं न कुरुते ॥52॥
मनःस्तम्भं स्तम्भं गमयदुपकम्पं प्रणमतां
सदा लोलं नीलं चिकुरजितलोलम्बनिकरम् ।
गिरां दूरं स्मेरं धृतशशिकिशोरं पशुपतेः
दृशां योग्यं भोग्यं तुहिनगिरिभाग्यं विजयते ॥53॥
घनश्यामान्कामान्तकमहिषि कामाक्षि मधुरान्
दृशां पातानेतानमृतजलशीताननुपमान् ।
भवोत्पाते भीते मयि वितर नाथे दृढभव-
न्मनश्शोके मूके हिमगिरिपताके करुणया ॥54॥
नतानां मन्दानां भवनिगलबन्धाकुलधियां
महान्ध्यां रुन्धानामभिलषितसन्तानलतिकाम् ।
चरन्तीं कम्पायास्तटभुवि सवित्रीं त्रिजगतां
स्मरामस्तां नित्यं स्मरमथनजीवातुकलिकाम् ॥55॥
परा विद्या हृद्याश्रितमदनविद्या मरकत-
प्रभानीला लीलापरवशितशूलायुधमनाः ।
तमःपूरं दूरं चरणनतपौरन्दरपुरी-
मृगाक्षी कामाक्षी कमलतरलाक्षी नयतु मे ॥56॥
अहन्ताख्या मत्कं कबलयति हा हन्त हरिणी
हठात्संविद्रूपं हरमहिषि सस्याङ्कुरमसौ ।
कटाक्षव्याक्षेपप्रकटहरिपाषाणपटलैः
इमामुच्चैरुच्चाटय झटिति कामाक्षि कृपया ॥57॥
बुधे वा मूके वा तव पतति यस्मिन्क्षणमसौ
कटाक्षः कामाक्षि प्रकटजडिमक्षोदपटिमा ।
कथङ्कारं नास्मै करमुकुलचूडालमुकुटा
नमोवाकं ब्रूयुर्नमुचिपरिपन्थिप्रभृतयः ॥58॥
प्रतीचीं पश्यामः प्रकटरुचिनीवारकमणि-
प्रभासध्रीचीनां प्रदलितषडाधारकमलाम् ।
चरन्तीं सौषुम्ने पथि परपदेन्दुप्रविगल-
त्सुधार्द्रां कामाक्षीं परिणतपरञ्ज्योतिरुदयाम् ॥59॥
जम्भारातिप्रभृतिमुकुटीः पादयोः पीठयन्ती
गुम्फान्वाचां कविजनकृतान्स्वैरमारामयन्ती ।
शम्पालक्ष्मीं मणिगणरुचापाटलैः प्रापयन्ती
कम्पातीरे कविपरिषदां जृम्भते भाग्यसीमा ॥60॥
चन्द्रापीडां चतुरवदनां चञ्चलापाङ्गलीलां
कुन्दस्मेरां कुचभरनतां कुन्तलोद्धूतभृङ्गाम् ।
मारारातेर्मदनशिखिनं मांसलं दीपयन्तीं
कामाक्षीं तां कविकुलगिरां कल्पवल्लीमुपासे ॥61॥
कालाम्भोदप्रकरसुषमां कान्तिभिस्तिर्जयन्ती
कल्याणानामुदयसरणिः कल्पवल्ली कवीनाम् ।
कन्दर्पारेः प्रियसहचरी कल्मषाणां निहन्त्री
काञ्चीदेशं तिलकयति सा कापि कारुण्यसीमा ॥62॥
ऊरीकुर्वन्नुरसिजतटे चातुरीं भूधराणां
पाथोजानां नयनयुगले परिपन्थ्यं वितन्वन् ।
कम्पातीरे विहरति रुचा मोघयन्मेघशैलीं
कोकद्वेषं शिरसि कलयन्कोऽपि विद्याविशेषः ॥63॥
काञ्चीलीलापरिचयवती कापि तापिच्छलक्ष्मीः
जाड्यारण्ये हुतवहशिखा जन्मभूमिः कृपायाः ।
माकन्दश्रीर्मधुरकविताचातुरी कोकिलानां
मार्गे भूयान्मम नयनयोर्मान्मथी कापि विद्या ॥64॥
सेतुर्मातर्मरतकमयो भक्तिभाजां भवाब्धौ
लीलालोला कुवलयमयी मान्मथी वैजयन्ती ।
काञ्चीभूषा पशुपतिदृशां कापि कालाञ्जनाली
मत्कं दुःखं शिथिलयतु ते मञ्जुलापाङ्गमाला ॥65॥
व्यावृण्वानाः कुवलयदलप्रक्रियावैरमुद्रां
व्याकुर्वाणा मनसिजमहाराजसाम्राज्यलक्ष्मीम् ।
काञ्चीलीलाविहृतिरसिके काङ्क्षितं नः क्रियासुः
बन्धच्छेदे तव नियमिनां बद्धदीक्षाः कटाक्षाः ॥66॥
कालाम्भोदे शशिरुचि दलं कैतकं दर्शयन्ती
मध्येसौदामिनि मधुलिहां मालिकां राजयन्ती ।
हंसारावं विकचकमले मञ्जुमुल्लासयन्ती
कम्पातीरे विलसति नवा कापि कारुण्यलक्ष्मीः ॥67॥
चित्रं चित्रं निजमृदुतया भर्त्सयन्पल्लवालीं
पुंसां कामान्भुवि च नियतं पूरयन्पुण्यभाजाम् ।
जातः शैलान्न तु जलनिधेः स्वैरसञ्चारशीलः
काञ्चीभूषा कलयतु शिवं कोऽपि चिन्तामणिर्मे ॥68॥
ताम्राम्भोजं जलदनिकटे तत्र बन्धूकपुष्पं
तस्मिन्मल्लीकुसुमसुषमां तत्र वीणानिनादम् ।
व्यावृन्वाना सुकृतलहरी कापि काञ्चिनगर्याम्
ऐशानी सा कलयतितरामैन्द्रजालं विलासम् ॥69॥
आहारांशं त्रिदशसदसामाश्रये चातकानाम्
आकाशोपर्यपि च कलयन्नालयं तुङ्गमेषाम् ।
कम्पातीरे विहरतितरां कामधेनुः कवीनां
मन्दस्मेरो मदननिगमप्रक्रियासम्प्रदायः ॥70॥
आर्द्रीभूतैरविरलकृपैरात्तलीलाविलासैः
आस्थापूर्णैरधिकचपलैरञ्चिताम्भोजशिल्पैः ।
कान्तैर्लक्ष्मीललितभवनैः कान्तिकैवल्यसारैः
काश्मल्यं नः कबलयतु सा कामकोटी कटाक्षैः ॥71॥
आधून्वन्त्यै तरलनयनैराङ्गजीं वैजयन्तीम्
आनन्दिन्यै निजपदजुषामात्तकाञ्चीपुरायै ।
आस्माकीनं हृदयमखिलैरागमानां प्रपञ्चैः
आराध्यायै स्पृहयतितरामदिमायै जनन्यै ॥72॥
दूरं वाचां त्रिदशसदसां दुःखसिन्धोस्तरित्रं
मोहक्ष्वेलक्षितिरुहवने क्रूरधारं कुठारम् ।
कम्पातीरप्रणयि कविभिर्वर्णितोद्यच्चरित्रं
शान्त्यै सेवे सकलविपदां शाङ्करं तत्कलत्रम् ॥73॥
खण्डीकृत्य प्रकृतिकुटिलं कल्मषं प्रातिभश्री-
शुण्डीरत्वं निजपदजुषां शून्यतन्द्रं दिशन्ती ।
तुण्डीराख्यै महति विषये स्वर्णवृष्टिप्रदात्री
चण्डी देवी कलयति रतिं चन्द्रचूडालचूडे ॥74॥
येन ख्यातो भवति स गृही पूरुषो मेरुधन्वा
यद्दृक्कोणे मदननिगमप्राभवं बोभवीति ।
यत्प्रीत्यैव त्रिजगदधिपो जृम्भते किम्पचानः
कम्पातीरे स जयति महान्कश्चिदोजोविशेषः ॥75॥
धन्या धन्या गतिरिह गिरां देवि कामाक्षि यन्मे
निन्द्यां भिन्द्यात्सपदि जडतां कल्मषादुन्मिषन्तीम् ।
साध्वी माध्वीरसमधुरताभञ्जिनी मञ्जुरीतिः
वाणीवेणी झटिति वृणुतात्स्वर्धुनीस्पर्धिनी माम् ॥76॥
यस्या वाटी हृदयकमलं कौसुमी योगभाजां
यस्याः पीठी सततशिशिरा शीकरैर्माकरन्दैः ।
यस्याः पेटी श्रुतिपरिचलन्मौलिरत्नस्य काञ्ची
सा मे सोमाभरणमहिषी साधयेत्काङ्क्षितानि ॥77॥
एका माता सकलजगतामीयुषी ध्यानमुद्राम्
एकाम्राधीश्वरचरणयोरेकतानां समिन्धे ।
ताटङ्कोद्यन्मणिगणरुचा ताम्रकर्णप्रदेशा
तारुण्यश्रीस्तबकिततनुस्तापसी कापि बाला ॥78॥
दन्तादन्तिप्रकटनकरी दन्तिभिर्मन्दयानैः
मन्दाराणां मदपरिणतिं मथ्नती मन्दहासैः ।
अङ्कूराभ्यां मनसिजतरोरङ्कितोराः कुचाभ्या-
मन्तःकाञ्चि स्फुरति जगतामादिमा कापि माता ॥79॥
त्रियम्बककुटुम्बिनीं त्रिपुरसुन्दरीमिन्दिरां
पुलिन्दपतिसुन्दरीं त्रिपुरभैरवीं भारतीम् ।
मतङ्गकुलनायिकां महिषमर्दनीं मातृकां
भणन्ति विबुधोत्तमा विहृतिमेव कामाक्षि ते ॥80॥
महामुनिमनोनटी महितरम्यकम्पातटी-
कुटीरकविहारिणी कुटिलबोधसंहारिणी ।
सदा भवतु कामिनी सकलदेहिनां स्वामिनी
कृपातिशयकिङ्करी मम विभूतये शाङ्करी ॥81॥
जडाः प्रकृतिनिर्धना जनविलोचनारुन्तुदा
नरा जननि वीक्षणं क्षणमवाप्य कामाक्षि ते ।
वचस्सु मधुमाधुरीं प्रकटयन्ति पौरन्दरी-
विभूतिषु विडम्बनां वपुषि मान्मथीं प्रक्रियाम् ॥82॥
घन्सतनतटस्फुटस्फुरितकञ्चुलीचञ्चली-
कृतत्रिपुरशासना सुजनशीलितोपासना ।
दृशोः सरणिमश्नुते मम कदा नु काञ्चीपुरे
परा परमयोगिनां मनसि चित्कुला पुष्कला ॥83॥
कवीन्द्रहृदयेचरी परिगृहीतकाञ्चीपुरी
निरूढकरुणाझरी निखिललोकरक्षाकरी ।
मनःपथदवीयसी मदनशासनप्रेयसी
महागुणगरीयसी मम दृशोऽस्तु नेदीयसी ॥84॥
धनेन न रमामहे खलजनान्न सेवामहे
न चापलमयामहे भवभयान्न दूयामहे ।
स्थिरां तनुमहेतरां मनसि किं च काञ्चीरत-
स्मरान्तककुटुम्बिनीचरणपल्लवोपासनाम् ॥85॥
सुराः परिजना वपुर्मनसिजाय वैरायते
त्रिविष्टपनितम्बिनीकुचतटी च केलीगिरिः ।
गिरः सुरभयो वयस्तरुणिमा दरिद्रस्य वा
कटाक्षसरणौ क्षणं निपतितस्य कामाक्षि ते ॥86॥
पवित्रय जगत्त्रयीविबुधबोधजीवातुभिः
पुरत्रयविमर्दिनः पुलककञ्चुलीदायिभिः ।
भवक्षयविचक्षणैर्व्यसनमोक्षणैर्वीक्षणैः
निरक्षरशिरोमणिं करुणयैव कामाक्षि माम् ॥87॥
कदा कलितखेलनाः करुणयैव काञ्चीपुरे
कलायमुकुलत्विषः शुभकदम्बपूर्णाङ्कुराः ।
पयोधरभरालसाः कविजनेषु ते बन्धुराः
पचेलिमकृपारसा परिपतन्ति मार्गे दृशोः ॥88॥
अशोध्यमचलोद्भवं हृदयनन्दनं देहिनाम्
अनर्घमधिकाञ्चि तत्किमपि रत्नमुद्द्योतते ।
अनेन समलङ्कृता जयति शङ्कराङ्कस्थली
कदास्य मम मानसं व्रजति पेटिकाविभ्रमम् ॥89॥
परामृतझरीप्लुता जयति नित्यमन्तश्चरी
भुवामपि बहिश्चरी परमसंविदेकात्मिका ।
महद्भिरपरोक्षिता सततमेव काञ्चीपुरे
ममान्वहमहम्मतिर्मनसि भातु माहेश्वरी ॥90॥
तमोविपिनधाविनं सततमेव काञ्चीपुरे
विहाररसिका परा परमसंविदुर्वीरुहे ।
कटाक्षनिगलैर्दृढं हृदयदुष्टदन्तावलं
चिरं नयतु मामकं त्रिपुरवैरिसीमन्तिनी ॥91॥
त्वमेव सति चण्डिका त्वमसि देवि चामुण्डिका
त्वमेव परमातृका त्वमपि योगिनीरूपिणी ।
त्वमेव किल शाम्भवी त्वमसि कामकोटी जया
त्वमेव विजया त्वयि त्रिजगदम्ब किं ब्रूमहे ॥92॥
परे जननि पार्वति प्रणतपालिनि प्रातिभ-
प्रदात्रि परमेश्वरि त्रिजगदाश्रिते शाश्वते ।
त्रियम्बककुटुम्बिनि त्रिपदसङ्गिनि त्रीक्षणे
त्रिशक्तिमयि वीक्षणं मयि निधेहि कामाक्षि ते ॥93॥
मनोमधुकरोत्सवं विदधती मनीषाजुषां
स्वयम्प्रभववैखरीविपिनवीथिकालम्बिनी ।
अहो शिशिरिता कृपामधुरसेन कम्पातटे
चराचरविधायिनी चलति कापि चिन्मञ्जरी ॥94॥
कलावति कलाभृतो मुकुटसीम्नि लीलावति
स्पृहावति महेश्वरे भुवनमोहने भास्वति ।
प्रभावति रमे सदा महितरूपशोभावति
त्वरावति परे सतां गुरुकृपाम्बुधारावति ॥95॥
त्वयैव जगदम्बया भुवनमण्डलं सूयते
त्वयैव करुणार्द्रया तदपि रक्षणं नीयते ।
त्वयैव खरकोपया नयनपावके हूयते
त्वयैव किल नित्यया जगति सन्ततं स्थीयते ॥96॥
चराचरजगन्मयीं सकलहृन्मयीं चिन्मयीं
गुणत्रयमयीं जगत्त्रयमयीं त्रिधामामयीम् ।
परापरमयीं सदा दशदिशां निशाहर्मयीं
परां सततसन्मयीं मनसि चिन्मयीं शीलये ॥97॥
जय जगदम्बिके हरकुटुम्बिनि वक्त्ररुचा
जितशरदम्बुजे घनविडम्बिनि केशरुचा ।
परमवलम्बनं कुरु सदा पररूपधरे
मम गतसंविदो जडिमडम्बरताण्डविनः ॥98॥
भुवनजननि भूषाभूतचन्द्रे नमस्ते
कलुषशमनि कम्पातीरगेहे नमस्ते ।
निखिलनिगमवेद्ये नित्यरूपे नमस्ते
परशिवमयि पाशच्छेदहस्ते नमस्ते ॥99॥
क्वणत्काञ्ची काञ्चीपुरमणिविपञ्चीलयझरी-
शिरःकम्पा कम्पावसतिरनुकम्पाजलनिधिः ।
घनश्यामा श्यामा कठिनकुचसीमा मनसि मे
मृगाक्षी कामाक्षी हरनटनसाक्षी विहरतात् ॥100॥
समरविजयकोटी साधकानन्दधाटी
मृदुगुणपरिपेटी मुख्यकादम्बवाटी ।
मुनिनुतपरिपाटी मोहिताजाण्डकोटी
परमशिववधूटी पातु मां कामकोटी ॥101॥
इमं परवरप्रदं प्रकृतिपेशलं पावनं
परापरचिदाकृतिप्रकटनप्रदीपायितम् ।
स्तवं पठति नित्यदा मनसि भावयन्नम्बिकां
जपैरलमलं मखैरधिकदेहसंशोषणैः ॥102॥
॥ इति स्तुतिशतकं सम्पूर्णम् ॥
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.