ശമ്ഭുസ്വയമ്ഭുഹരയോ ഹരിണേക്ഷണാനാം
യേനാക്രിയന്ത സതതം ഗൃഹകുമ്ഭദാസാഃ ।
വാചാം അഗോചരചരിത്രവിചിത്രിതായ
തസ്മൈ നമോ ഭഗവതേ മകരധ്വജായ ॥ 2.1 ॥
സ്മിതേന ഭാവേന ച ലജ്ജയാ ഭിയാ
പരാണ്മുഖൈരര്ധകടാക്ഷവീക്ഷണൈഃ ।
വചോഭിരീര്ഷ്യാകലഹേന ലീലയാ
സമസ്തഭാവൈഃ ഖലു ബന്ധനം സ്ത്രിയഃ ॥ 2.2 ॥
ഭ്രൂചാതുര്യാത്കുഷ്ചിതാക്ഷാഃ കടാക്ഷാഃ
സ്നിഗ്ധാ വാചോ ലജ്ജിതാന്താശ്ച ഹാസാഃ ।
ലീലാമന്ദം പ്രസ്ഥിതം ച സ്ഥിതം ച
സ്ത്രീണാം ഏതദ്ഭൂഷണം ചായുധം ച ॥ 2.3 ॥
ക്വചിത്സഭ്രൂഭങ്ഗൈഃ ക്വചിദപി ച ലജ്ജാപരിഗതൈഃ
ക്വചിദ്ഭൂരിത്രസ്തൈഃ ക്വചിദപി ച ലീലാവിലലിതൈഃ ।
കുമാരീണാം ഏതൈര്മദനസുഭഗൈര്നേത്രവലിതൈഃ
സ്ഫുരന്നീലാബ്ജാനാം പ്രകരപരികീര്ണാ ഇവ ദിശഃ ॥ 2.4 ॥
വക്ത്രം ചന്ദ്രവികാസി പങ്കജപരീഹാസക്ഷമേ ലോചനേ
വര്ണഃ സ്വര്ണം അപാകരിഷ്ണുരലിനീജിഷ്ണുഃ കചാനാം ചയഃ ।
ബക്ഷോജാവിഭകുമ്ഭവിഭ്രമഹരൌ ഗുര്വീ നിതമ്ബസ്ഥലീ
വാചാം ഹാരി ച മാര്ദവം യുവതീഷു സ്വാഭാവികം മണ്ഡനമ് ॥ 2.5 ॥
സ്മിതകിഞ്ചിന്മുഗ്ധം സരലതരലോ ദൃഷ്ടിവിഭവഃ
പരിസ്പന്ദോ വാചാം അഭിനവവിലാസോക്തിസരസഃ ।
ഗതാനാം ആരമ്ഭഃ കിസലയിതലീലാപരികരഃ
സ്പൃശന്ത്യാസ്താരുണ്യം കിം ഇവ ന ഹി രമ്യം മൃഗദൃശഃ ॥ 2.6 ॥
ദ്രഷ്ടവ്യേഷു കിം ഉത്തമം മൃഗദൃശഃ പ്രേമപ്രസന്നം മുഖം
ഘ്രാതവേഷ്വപി കിം തദ്ആസ്യപവനഃ ശ്രവ്യേഷു കിം തദ്വചഃ ।
കിം സ്വാദ്യേഷു തദ്ഓഷ്ഠപല്ലവരസഃ സ്പൃശ്യേഷു കിം തദ്വപുര്ധ്യേയം
കിം നവയൌവനേ സഹൃദയൈഃ സര്വത്ര തദ്വിഭ്രമാഃ ॥ 2.7 ॥
ഏതാശ്ചലദ്വലയസംഹതിമേഖലോത്ഥഝങ്കാര
നൂപുരപരാജിതരാജഹംസ്യഃ ।
കുര്വന്തി കസ്യ ന മനോ വിവശം തരുണ്യോ
വിത്രസ്തമുഗ്ധഹരിണീസദൃശൈഃ കടാക്ഷൈഃ ॥ 2.8 ॥
കുങ്കുമപങ്കകലങ്കിതദേഹാ
ഗൌരപയോധരകമ്പിതഹാരാ ।
നൂപുരഹംസരണത്പദ്മാ
കം ന വശീകുരുതേ ഭുവി രാമാ ॥ 2.9 ॥
നൂനം ഹി തേ കവിവരാ വിപരീതവാചോ
യേ നിത്യം ആഹുരബലാ ഇതി കാമിനീസ്താഃ ।
യാഭിര്വിലോലിതരതാരകദൃഷ്ടിപാതൈഃ
ശക്രാദയോഽപി വിജിതാസ്ത്വബലാഃ കഥം താഃ ॥ 2.10 ॥
നൂനം ആജ്ഞാകരസ്തസ്യാഃ സുഭ്രുവോ മകരധ്വജഃ ।
യതസ്തന്നേത്രസഞ്ചാരസൂചിതേഷു പ്രവര്തതേ ॥ 2.11 ॥
കേശാഃ സംയമിനഃ ശ്രുതേരപി പരം പാരം ഗതേ ലോചനേ
അന്തര്വക്ത്രം അപി സ്വഭാവശുചിഭീഃ കീര്ണം ദ്വിജാനാം ഗണൈഃ ।
മുക്താനാം സതതാധിവാസരുചിരൌ വക്ഷോജകുമ്ഭാവിമാവിത്ഥം
തന്വി വപുഃ പ്രശാന്തം അപി തേരാഗം കരോത്യേവ നഃ ॥ 2.12 ॥
മുഗ്ധേ ധാനുഷ്കതാ കേയം അപൂര്വാ ത്വയി ദൃശ്യതേ ।
യയാ വിധ്യസി ചേതാംസി ഗുണൈരേവ ന സായകൈഃ ॥ 2.13 ॥
സതി പ്രദീപേ സത്യഗ്നൌ സത്സു താരാരവീന്ദുഷു ।
വിനാ മേ മൃഗശാവാക്ഷ്യാ തമോഭൂതം ഇദം ജഗത് ॥ 2.14 ॥
ഉദ്വൃത്തഃ സ്തനഭാര ഏഷ തരലേ നേത്രേ ചലേ ഭ്രൂലതേ
രാഗാധിഷ്ഠിതം ഓഷ്ഠപല്ലവം ഇദം കുര്വന്തു നാമ വ്യഥാമ് ।
സൌഭാഗ്യാക്ഷരമാലികേവ ലിഖിതാ പുഷ്പായുധേന സ്വയം
മധ്യസ്ഥാപി കരോതി താപം അധികം രോമാവലിഃ കേന സാ ॥ 2.15 ॥
മുഖേന ചന്ദ്രകാന്തേന മഹാനീലൈഃ ശിരോരുഹൈഃ ।
കരാഭ്യാം പദ്മരാഗാഭ്യാം രേജേ രത്നമയീവ സാ ॥ 2.16 ॥
ഗുരുണാ സ്തനഭാരേണ മുഖചന്ദ്രേണ ഭാസ്വതാ ।
ശനൈശ്ചരാഭ്യാം പാദാഭ്യാം രേജേ ഗ്രഹമയീവ സാ ॥ 2.17 ॥
തസ്യാഃ സ്തനൌ യദി ഘനൌ ജഘനം ച ഹാരി
വക്ത്രം ച ചാരു തവ ചിത്ത കിം ആകുലത്വമ് ।
പുണ്യം കുരുഷ്വ യദി തേഷു തവാസ്തി വാഞ്ഛാ
പുണ്യൈര്വിനാ ന ഹി ഭവന്തി സമീഹിതാര്ഥാഃ ॥ 2.18 ॥
ഇമേ താരുണ്യശ്രീനവപരിമലാഃ പ്രൌഢസുരതപ്രതാപ
പ്രാരമ്ഭാഃ സ്മരവിജയദാനപ്രതിഭുവഃ ।
ചിരം ചേതശ്ചോരാ അഭിനവവികാരൈകഗുരവോ
വിലാസവ്യാപാരാഃ കിം അപി വിജയന്തേ മൃഗദൃശാമ് ॥ 2.19 ॥
പ്രണയമധുരാഃ പ്രേമോദ്ഗാരാ രസാശ്രയതാം ഗതാഃ
ഫണിതിമധുരാ മുഗ്ധപ്രായാഃ പ്രകാശിതസമ്മദാഃ ।
പ്രകൃതിസുഭഗാ വിസ്രമ്ഭാര്ദ്രാഃ സ്മരോദയദായിനീ
രഹസി കിം അപി സ്വൈരാലാപാ ഹരന്തി മൃഗീദൃശാമ് ॥ 2.20 ॥
വിശ്രമ്യ വിശ്രമ്യ വനദ്രുമാണാം
ഛായാസു തന്വീ വിചചാര കാചിത് ।
സ്തനോത്തരീയേണ കരോദ്ധൃതേന
നിവാരയന്തീ ശശിനോ മയൂഖാന് ॥ 2.21 ॥
അദര്ശനേ ദര്ശനമാത്രകാമാ
ദൃഷ്ട്വാ പരിഷ്വങ്ഗസുഖൈകലോലാ ।
ആലിങ്ഗിതായാം പുനരായതാക്ഷ്യാമാശാസ്മഹേ
വിഗ്രഹയോരഭേദമ് ॥ 2.22 ॥
മാലതീ ശിരസി ജൃമ്ഭണം മുഖേ
ചന്ദനം വപുഷി കുങ്കുമാവിലമ് ।
വക്ഷസി പ്രിയതമാ മദാലസാ
സ്വര്ഗ ഏഷ പരിശിഷ്ട ആഗമഃ ॥ 2.23 ॥
പ്രാങ്മാം ഏതി മനാഗനാഗതരസം ജാതാഭിലാഷാം തതഃ
സവ്രീഡം തദനു ശ്ലഥോദ്യമം അഥ പ്രധ്വസ്തധൈര്യം പുനഃ ।
പ്രേമാര്ദ്രം സ്പൃഹണീയനിര്ഭരരഹഃ ക്രീഡാപ്രഗല്ഭം തതോ
നിഃസങ്ഗാങ്ഗവികര്ഷണാധികസുഖരമ്യം കുലസ്ത്രീരതമ് ॥ 2.24 ॥
ഉരസി നിപതിതാനാം സ്രസ്തധമ്മില്ലകാനാം
മുകുലിതനയനാനാം കിഞ്ചിദ്ഉന്മീലിതാനാമ് ।
ഉപരി സുരതഖേദസ്വിന്നഗണ്ഡസ്ഥലാനാമധര
മധു വധൂനാം ഭാഗ്യവന്തഃ പിബന്തി ॥ 2.25 ॥
ആമീലിതനയനാനാം യഃ
സുരതരസോഽനു സംവിദം ഭാതി ।
മിഥുരൈര്മിഥോഽവധാരിതമവിതഥമ്
ഇദം ഏവ കാമനിര്ബര്ഹണമ് ॥ 2.26 ॥
ഇദം അനുചിതം അക്രമശ്ച പുംസാം
യദിഹ ജരാസ്വപി മന്മഥാ വികാരാഃ ।
തദപി ച ന കൃതം നിതമ്ബിനീനാം
സ്തനപതനാവധി ജീവിതം രതം വാ ॥ 2.27 ॥
രാജസ്തൃഷ്ണാമ്ബുരാശേര്ന ഹി ജഗതി ഗതഃ കശ്ചിദേവാവസാനം
കോ വാര്ഥോഽര്ഥൈഃ പ്രഭൂതൈഃ സ്വവപുഷി ഗലിതേ യൌവനേ സാനുരാഗേ ।
ഗച്ഛാമഃ സദ്മ യാവദ്വികസിതനയനേന്ദീവരാലോകിനീനാമാക്രമ്യാക്രമ്യ
രൂപം ഝടിതി ന ജരയാ ലുപ്യതേ പ്രേയസീനാമ് ॥ 2.28 ॥
രാഗസ്യാഗാരം ഏകം നരകശതമഹാദുഃഖസമ്പ്രാപ്തിഹേതുര്മോഹസ്യോത്പത്തി
ബീജം ജലധരപടലം ജ്ഞാനതാരാധിപസ്യ ।
കന്ദര്പസ്യൈകമിത്രം പ്രകടിതവിവിധസ്പഷ്ടദോഷപ്രബന്ധം
ലോകേഽസ്മിന്ന ഹ്യര്ഥവ്രജകുലഭവനയൌവനാദന്യദസ്തി ॥ 2.29 ॥
ശൃങ്ഗാരദ്രുമനീരദേ പ്രസൃമരക്രീഡാരസസ്രോതസി
പ്രദ്യുമ്നപ്രിയബാന്ധവേ ചതുരവാങ്മുക്താഫലോദന്വതി ।
തന്വീനേത്രചകോരപാവനവിധൌ സൌഭാഗ്യലക്ഷ്മീനിധൌ
ധന്യഃ കോഽപി ന വിക്രിയാം കലയതി പ്രാപ്തേ നവേ യൌവനേ ॥ 2.30 ॥
സംസാരേഽസ്മിന്നസാരേ കുനൃപതിഭവനദ്വാരസേവാകലങ്കവ്യാസങ്ഗ
വ്യസ്തധൈര്യം കഥം അമലധിയോ മാനസം സംവിദധ്യുഃ ।
യദ്യേതാഃ പ്രോദ്യദ്ഇന്ദുദ്യുതിനിചയഭൃതോ ന സ്യുരമ്ഭോജനേത്രാഃ
പ്രേങ്ഖത്കാഞ്ചീകലാപാഃ സ്തനഭരവിനമന്മധ്യഭാജസ്തരുണ്യഃ ॥ 2.31 ॥
സിദ്ധാധ്യാസിതകന്ദരേ ഹരവൃഷസ്കന്ധാവരുഗ്ണദ്രുമേ
ഗങ്ഗാധൌതശിലാതലേ ഹിമവതഃ സ്ഥാനേ സ്ഥിതേ ശ്രേയസി ।
കഃ കുര്വീത ശിരഃ പ്രണാമമലിനം മ്ലാനം മനസ്വീ ജനോ
യദ്വിത്രസ്തകുരങ്ഗശാവനയനാ ന സ്യുഃ സ്മരാസ്ത്രം സ്ത്രിയഃ ॥ 2.32 ॥
സംസാര തവ പര്യന്തപദവീ ന ദവീയസീ ।
അന്തരാ ദുസ്തരാ ന സ്യുര്യദി തേ മദിരേക്ഷണാമ് ॥ 2.33 ॥
ദിശ വനഹരിണീഭ്യോ വംശകാണ്ഡച്ഛവീനാം
കവലം ഉപലകോടിച്ഛിന്നമൂലം കുശാനാമ് ।
ശകയുവതികപോലാപാണ്ഡുതാമ്ബൂലവല്ലീദലമ്
അരുണനഖാഗ്രൈഃ പാടിതം വാ വധൂഭ്യഃ ॥ 2.34 ॥
അസാരാഃ സര്വേ തേ വിരതിവിരസാഃ പാപവിഷയാ
ജുഗുപ്സ്യന്താം യദ്വാ നനു സകലദോഷാസ്പദം ഇതി ।
തഥാപ്യേതദ്ഭൂമൌ നഹി പരഹിതാത്പുണ്യം അധികം
ന ചാസ്മിന്സംസാരേ കുവലയദൃശോ രമ്യം അപരമ് ॥ 2.35 ॥
ഏതത്കാമഫലോ ലോകേ യദ്ദ്വയോരേകചിത്തതാ ।
അന്യചിത്തകൃതേ കാമേ ശവയോരിവ സങ്ഗമഃ ॥ 2.35.1 ॥
മാത്സര്യം ഉത്സാര്യ വിചാര്യ കാര്യമാര്യാഃ
സമര്യാദം ഇദം വദന്തു ।
സേവ്യാ നിതമ്ബാഃ കിം ഉ ഭൂധരാണാമത
സ്മരസ്മേരവിലാസിനീനാമ് ॥ 2.36 ॥
സംസാരേ സ്വപ്നസാരേ പരിണതിതരലേ ദ്വേ ഗതീ പണ്ഡിതാനാം
തത്ത്വജ്ഞാനാമൃതാമ്ഭഃപ്ലവലലിതധിയാം യാതു കാലഃ കഥഞ്ചിത് ।
നോ ചേന്മുഗ്ധാങ്ഗനാനാം സ്തനജഘനഘനാഭോഗസമ്ഭോഗിനീനാം
സ്ഥൂലോപസ്ഥസ്ഥലീഷു സ്ഥഗിതകരതലസ്പര്ശലീലോദ്യമാനാമ് ॥ 2.37 ॥
ആവാസഃ ക്രിയതാം ഗങ്ഗേ പാപഹാരിണി വാരിണി ।
സ്തനദ്വയേ തരുണ്യാ വാ മനോഹാരിണി ഹാരിണി ॥ 2.38 ॥
കിം ഇഹ ബഹുഭിരുക്തൈര്യുക്തിശൂന്യൈഃ പ്രലാപൈര്ദ്വയമ്
ഇഹ പുരുഷാണാം സര്വദാ സേവനീയമ് ।
അഭിനവമദലീലാലാലസം സുന്ദരീണാം
സ്തനഭരപരിഖിന്നം യൌവനം വാ വനം വാ ॥ 2.39 ॥
സത്യം ജനാ വച്മി ന പക്ഷപാതാല്
ലോകേഷു സപ്തസ്വപി തഥ്യം ഏതത് ।
നാന്യന്മനോഹാരി നിതമ്ബിനീഭ്യോ
ദുഃഖൈകഹേതുര്ന ച കശ്ചിദന്യഃ ॥ 2.40 ॥
കാന്തേത്യുത്പലലോചനേതി വിപുലശ്രോണീഭരേത്യുന്നമത്പീനോത്തുങ്ഗ
പയോധരേതി സമുഖാമ്ഭോജേതി സുഭ്രൂരിതി ।
ദൃഷ്ട്വാ മാദ്യതി മോദതേഽഭിരമതേ പ്രസ്തൌതി വിദ്വാനപി
പ്രത്യക്ഷാശുചിഭസ്ത്രികാം സ്ത്രിയം അഹോ മോഹസ്യ ദുശ്ചേഷ്ടിതമ് ॥ 2.41 ॥
സ്മൃതാ ഭവതി താപായ ദൃഷ്ടാ ചോന്മാദകാരിണീ ।
സ്പൃഷ്ടാ ഭവതി മോഹായ സാ നാമ ദയിതാ കഥമ് ॥ 2.42 ॥
താവദേവാമൃതമയീ യാവല്ലോചനഗോചരാ ।
ചക്ഷുഷ്പഥാദതീതാ തു വിഷാദപ്യതിരിച്യതേ ॥ 2.43 ॥
നാമൃതം ന വിഷം കിഞ്ചിദേതാം മുക്ത്വാ നിതമ്ബിനീമ് ।
സൈവാമൃതലതാ രക്താ വിരക്താ വിഷവല്ലരീ ॥ 2.44 ॥
ആവര്തഃ സംശയാനാം അവിനയഭുവനം പട്ടണം സാഹസാനാം
ദോഷാണാം സന്നിധാനം കപടശതമയം ക്ഷേത്രം അപ്രത്യയാനാമ് ।
സ്വര്ഗദ്വാരസ്യ വിഘ്നോ നരകപുരമുഖ സര്വമായാകരണ്ഡം
സ്ത്രീയന്ത്രം കേന സൃഷ്ടം വിഷം അമൃതമയം പ്രാണിലോകസ്യ പാശഃ ॥ 2.45 ॥
നോ സത്യേന മൃഗാങ്ക ഏഷ വദനീഭൂതോ ന ചേന്ദീവരദ്വന്ദ്വം
ലോചനതാം ഗത ന കനകൈരപ്യങ്ഗയഷ്ടിഃ കൃതാ ।
കിന്ത്വേവം കവിഭിഃ പ്രതാരിതമനാസ്തത്ത്വം വിജാനന്നപി
ത്വങ്മാംസാസ്ഥിമയം വപുര്മൃഗദൃശാം മന്ദോ ജനഃ സേവതേ ॥ 2.46 ॥
ലീലാവതീനാം സഹജാ വിലാസാസ്ത
ഏവ മൂഢസ്യ ഹൃദി സ്ഫുരന്തി ।
രാഗോ നലിന്യാ ഹി നിസര്ഗസിദ്ധസ്തത്ര
ഭ്രമ്ത്യേവ വൃഥാ ഷഡ്അങ്ഘ്രിഃ ॥ 2.47 ॥
സമ്മോഹയന്തി മദയന്തി വിഡമ്ബയന്തി
നിര്ഭര്ത്സ്യന്തി രമയന്തി വിഷാദയന്തി ।
ഏതാഃ പ്രവിശ്യ സദയം ഹൃദയം നരാണാം
കിം നാമ വാമനയനാ ന സമാചരന്തി ॥ 2.47.1 ॥
യദേതത്പൂര്ണേന്ദുദ്യുതിഹരം ഉദാരാകൃതി പരം
മുഖാബ്ജം തന്വങ്ഗ്യാഃ കില വസതി യത്രാധരമധു ।
ഇദം തത്കിം പാകദ്രുമഫലം ഇദാനീം അതിരസവ്യതീതേഽസ്മിന്
കാലേ വിഷം ഇവ ഭവിഷ്യ്ത്യസുഖദമ് ॥ 2.48 ॥
ഉന്മീലത്ത്രിവലീതരങ്ഗനിലയാ പ്രോത്തുങ്ഗപീനസ്തനദ്വന്ദ്വേനോദ്ഗത
ചക്രവാകയുഗലാ വക്ത്രാമ്ബുജോദ്ഭാസിനീ ।
കാന്താകാരധരാ നദീയം അഭിതഃ ക്രൂരാത്ര നാപേക്ഷതേ
സംസാരാര്ണവമജ്ജനം യദി തദാ ദൂരേണ സന്ത്യജ്യതാമ് ॥ 2.49 ॥
ജല്പന്തി സാര്ധം അന്യേന പശ്യന്ത്യന്യം സവിഭ്രമാഃ ।
ഹൃദ്ഗതം ചിന്തയന്ത്യന്യം പ്രിയഃ കോ നാമ യോഷിതാമ് ॥ 2.50 ॥
മധു തിഷ്ഠതി വാചി യോഷിതാം ഹൃദി ഹാലാഹലം ഏവ കേവലമ് ।
അതഏവ നിപീയതേഽധരോ ഹൃദയം മുഷ്ടിഭിരേവ താഡ്യതേ ॥ 2.51 ॥
അപസര സഖേ ദൂരാദസ്മാത്കടാക്ഷവിഷാനലാത്
പ്രകൃതിവിഷമാദ്യോഷിത്സര്പാദ്വിലാസഫണാഭൃതഃ ।
ഇതരഫണിനാ ദഷ്ടഃ ശക്യശ്ചികിത്സിതും ഔഷധൈശ്ചതുര്
വനിതാഭോഗിഗ്രസ്തം ഹി മന്ത്രിണഃ ॥ 2.52 ॥
വിസ്താരിതം മകരകേതനധീവരേണ
സ്ത്രീസഞ്ജ്ഞിതം ബഡിശം അത്ര ഭവാമ്ബുരാശൌ ।
യേനാചിരാത്തദ്അധരാമിഷലോലമര്ത്യ
മത്സ്യാന്വികൃഷ്യ വിപചത്യനുരാഗവഹ്നൌ ॥ 2.53 ॥
കാമിനീകായകാന്താരേ കുചപര്വതദുര്ഗമേ ।
മാ സഞ്ചര മനഃ പാന്ഥ തത്രാസ്തേ സ്മരതസ്കരഃ ॥ 2.54 ॥
വ്യാഡീര്ഘേണ ചലേന വക്ത്രഗതിനാ തേജസ്വിനാ ഭോഗിനാ
നീലാബ്ജദ്യുതിനാഹിനാ പരം അഹം ദൃഷ്ടോ ന തച്ചക്ഷുഷാ ।
ദൃഷ്ടേ സന്തി ചികിത്സകാ ദിശി ദിശി പ്രായേണ ധനാര്ഥിനോ
മുഗ്ധാക്ഷക്ഷണവീക്ഷിതസ്യ ന ഹി മേ വൈദ്യോ ന ചാപ്യൌഷധമ് ॥ 2.55 ॥
ഇഹ ഹി മധുരഗീതം നൃത്യം ഏതദ്രസോഽയം
സ്ഫുരതി പരിമലോഽസൌ സ്പര്ശ ഏഷ സ്തനാനാമ് ।
ഇതി ഹതപരമാര്ഥൈരിന്ദ്രിയൈര്ഭ്രാമ്യമാണഃ
സ്വഹിതകരണധൂര്തൈഃ പഞ്ചഭിര്വഞ്ചിതോഽസ്മി ॥ 2.56 ॥
ന ഗമ്യോ മന്ത്രാണാം ന ച ഭവതി ഭൈഷജ്യവിഷയോ
ന ചാപി പ്രധ്വംസം വ്രജതി വിവിധൈഃ ശാന്തികശതൈഃ ।
ഭ്രമാവേശാദങ്ഗേ കം അപി വിദധദ്ഭങ്ഗം അസകൃത്
സ്മരാപസ്മാരോഽയം ഭ്രമയതി ദൃശം ഘൂര്ണയതി ച ॥ 2.57 ॥
ജാത്യ്അന്ധായ ച ദുര്മുഖായ ച ജരാജീര്ണാ ഖിലാങ്ഗായ ച
ഗ്രാമീണായ ച ദുഷ്കുലായ ച ഗലത്കുഷ്ഠാഭിഭൂതായ ച ।
യച്ഛന്തീഷു മനോഹരം നിജവപുലക്ഷ്മീലവശ്രദ്ധയാ
പണ്യസ്ത്രീഷു വിവേകകല്പലതികാശസ്ത്രീഷു രാജ്യേത കഃ ॥ 2.58 ॥
വേശ്യാസൌ മദനജ്വാലാ
രൂപേഽന്ധനവിവര്ധിതാ ।
കാമിഭിര്യത്ര ഹൂയന്തേ
യൌവനാനി ധനാനി ച ॥ 2.59 ॥
കശ്ചുമ്ബതി കുലപുരുഷോ വേശ്യാധരപല്ലവം മനോജ്ഞം അപി ।
ചാരഭടചോരചേടകനടവിടനിഷ്ഠീവനശരാവമ് ॥ 2.60 ॥
ധന്യാസ്ത ഏവ ധവലായതലോചനാനാം
താരുണ്യദര്പഘനപീനപയോധരാണാമ് ।
ക്ഷാമോദരോപരി ലസത്ത്രിവലീലതാനാം
ദൃഷ്ട്വാകൃതിം വികൃതിം ഏതി മനോ ന യേഷാമ് ॥ 2.61 ॥
ബാലേ ലീലാമുകുലിതം അമീ മന്ഥരാ ദൃഷ്ടിപാതാഃ
കിം ക്ഷിപ്യന്തേ വിരമവിരമ വ്യര്ഥ ഏഷ ശ്രമസ്തേ ।
സമ്പ്രത്യന്യേ വയം ഉപരതം ബാല്യം ആസ്ഥാ വനാന്തേ
ക്ഷീണോ മോഹസ്തൃണം ഇവ ജഗജ്ജാലം ആലോകയാമഃ ॥ 2.62 ॥
ഇയം ബാലാ മാം പ്രത്യനവരതം ഇന്ദീവരദലപ്രഭാ
ചീരം ചക്ഷുഃ ക്ഷിപതി കിം അഭിപ്രേതം അനയാ ।
ഗതോ മോഹോഽസ്മാകം സ്മരശബരബാണവ്യതികരജ്വര
ജ്വാലാ ശാന്താ തദപി ന വരാകീ വിരമതി ॥ 2.63 ॥
കിം കന്ദര്പ കരം കദര്ഥയസി രേ കോദണ്ഡടങ്കാരിതം
രേ രേ കോകില കോമലം കലരവം കിം വാ വൃഥാ ജല്പസി ।
മുഗ്ധേ സ്നിഗ്ധവിദഗ്ധചാരുമധുരൈര്ലോലൈഃ കടാക്ഷൈരലം
ചേതശ്ചുമ്ബിതചന്ദ്രചൂഡചരണധ്യാനാമൃതം വര്തതേ ॥ 2.64 ॥
വിരഹേഽപി സങ്ഗമഃ ഖലു
പരസ്പരം സങ്ഗതം മനോ യേഷാമ് ।
ഹൃദയം അപി വിഘട്ടിതം ചേത്
സങ്ഗീ വിരഹം വിശേഷയതി ॥ 2.65 ॥
കിം ഗതേന യദി സാ ന ജീവതി
പ്രാണിതി പ്രിയതമാ തഥാപി കിമ് ।
ഇത്യുദീക്ഷ്യ നവമേഘമാലികാം
ന പ്രയാതി പഥികഃ സ്വമന്ദിരമ് ॥ 2.66 ॥
വിരമത ബുധാ യോഷിത്സങ്ഗാത്സുഖാത്ക്ഷണഭങ്ഗുരാത്
കുരുത കരുണാമൈത്രീപ്രജ്ഞാവധൂജനസങ്ഗമമ് ।
ന ഖലു നരകേ ഹാരാക്രാന്തം ഘനസ്തനമണ്ഡലം
ശരണം അഥവാ ശ്രോണീബിമ്ബം രണന്മണിമേഖലമ് ॥ 2.67 ॥
യദാ യോഗാഭ്യാസവ്യസനകൃശയോരാത്മമനസോരവിച്ഛിന്നാ
മൈത്രീ സ്ഫുരതി കൃതിനസ്തസ്യ കിം ഉ തൈഃ ।
പ്രിയാണാം ആലാപൈരധരമധുഭിര്വക്ത്രവിധുഭിഃ
സനിശ്വാസാമോദൈഃ സകുചകലശാശ്ലേഷസുരതൈഃ ॥ 2.68 ॥
യദാസീദജ്ഞാനം സ്മരതിമിരസഞ്ചാരജനിതം
തദാ ദൃഷ്ടനാരീമയം ഇദം അശേഷം ജഗദിതി ।
ഇദാനീം അസ്മാകം പടുതരവിവേകാഞ്ജനജുഷാം
സമീഭൂതാ ദൃഷ്ടിസ്ത്രിഭുവനം അപി ബ്രഹ്മ മനുതേ ॥ 2.69 ॥
താവദേവ കൃതിനാം അപി സ്ഫുരത്യേഷ
നിര്മലവിവേകദീപകഃ ।
യാവദേവ ന കുരങ്ഗചക്ഷുഷാം
താഡ്യതേ ചടുലലോചനാഞ്ചലൈഃ ॥ 2.70 ॥
വചസി ഭവതി സങ്ഗത്യാഗം ഉദ്ദിശ്യ വാര്താ
ശ്രുതിമുഖരമുഖാനാം കേവലം പണ്ഡിതാനാമ് ।
ജഘനം അരുണരത്നഗ്രന്ഥികാഞ്ചീകലാപം
കുവലയനയനാനാം കോ വിഹാതും സമര്ഥഃ ॥ 2.71 ॥
സ്വപരപ്രതാരകോഽസൌ
നിന്ദതി യോഽലീകപണ്ഡിതോ യുവതീഃ ।
യസ്മാത്തപസോഽപി ഫലം
സ്വര്ഗഃ സ്വര്ഗേഽപി ചാപ്സരസഃ ॥ 2.72 ॥
മത്തേഭകുമ്ഭദലനേ ഭുവി സന്തി ധീരാഃ
കേചിത്പ്രചണ്ഡമൃഗരാജവധേഽപി ദക്ഷാഃ ।
കിന്തു ബ്രവീമി ബലിനാം പുരതഃ പ്രസഹ്യ
കന്ദര്പദര്പദലനേ വിരലാ മനുഷ്യാഃ ॥ 2.73 ॥
സന്മാര്ഗേ താവദാസ്തേ പ്രഭവതി ച നരസ്താവദേവേന്ദ്രിയാണാം
ലജ്ജാം താവദ്വിധത്തേ വിനയം അപി സമാലമ്ബതേ താവദേവ ।
ഭ്രൂചാപാകൃഷ്ടമുക്താഃ ശ്രവണപഥഗതാ നീലപക്ഷ്മാണ ഏതേ
യാവല്ലീലാവതീനാം ഹൃദി ന ധൃതിമുഷോ ദൃഷ്ടിബാണാഃ പതന്തി ॥ 2.74 ॥
ഉന്മത്തപ്രേമസംരമ്ഭാദ്
ആരഭന്തേ യദ്അങ്ഗനാഃ ।
തത്ര പ്രത്യൂഹം ആധാതും
ബ്രഹ്മാപി ഖലു കാതരഃ ॥ 2.75 ॥
താവന്മഹത്ത്വം പാണ്ഡിത്യം
കുലീനത്വം വിവേകിതാ ।
യാവജ്ജ്വലതി നാങ്ഗേഷു
ഹതഃ പഞ്ചേഷുപാവകഃ ॥ 2.76 ॥
ശാസ്ത്രജ്ഞോഽപി പ്രഥിതവിനയോഽപ്യാത്മബോധോഽപി ബാഢം
സംസാരേഽസ്മിന്ഭവതി വിരലോ ഭാജനം സദ്ഗതീനാമ് ।
യേനൈതസ്മിന്നിരയനഗരദ്വാരം ഉദ്ഘാടയന്തീ
വാമാക്ഷീണാം ഭവതി കുടിലാ ഭ്രൂലതാ കുഞ്ചികേവ ॥ 2.77 ॥
കൃശഃ കാണഃ ഖഞ്ജഃ ശ്രവണരഹിതഃ പുച്ഛവികലോ
വ്രണീ പൂയക്ലിന്നഃ കൃമികുലശതൈരാവൃതതനുഃ ।
ക്ഷുധാ ക്ഷാമോ ജീര്ണഃ പിഠരകകപാലാര്പിതഗലഃ
ശുനീം അന്വേതി ശ്വാ ഹതം അപി ച ഹന്ത്യേവ മദനഃ ॥ 2.78 ॥
സ്ത്രീമുദ്രാം കുസുമായുധസ്യ ജയിനീം സര്വാര്ഥസമ്പത്കരീം
യേ മൂഢാഃ പ്രവിഹായ യാന്തി കുധിയോ മിഥ്യാഫലാന്വേഷിണഃ ।
തേ തേനൈവ നിഹത്യ നിര്ദയതരം നഗ്നീകൃതാ മുണ്ഡിതാഃ
കേചിത്പഞ്ചശിഖീകൃതാശ്ച ജടിലാഃ കാപാലികാശ്ചാപരേ ॥ 2.79 ॥
വിശ്വാമിത്രപരാശരപ്രഭൃതയോ വാതാമ്ബുപര്ണാശനാസ്തേഽപി
സ്ത്രീമുഖപങ്കജം സുലലിതം ദൃഷ്ട്വൈവ മോഹം ഗതാഃ ।
ശാല്യന്നം സഘൃതം പയോദധിയുതം യേ ഭുഞ്ജതേ മാനവാസ്തേഷാമ്
ഇന്ദ്രിയനിഗ്രഹോ യദി ഭവേദ്വിന്ധ്യഃ പ്ലവേത്സാഗരേ ॥ 2.80 ॥
പരിമലഭൃതോ വാതാഃ ശാഖാ നവാങ്കുരകോടയോ
മധുരവിരുതോത്കണ്ഠാ വാചഃ പ്രിയാഃ പികപക്ഷിണാമ് ।
വിരലസുരതസ്വേദോദ്ഗാരാ വധൂവദനേന്ദവഃ
പ്രസരതി മധൌ രാത്ര്യാം ജാതോ ന കസ്യ ഗുണോദയഃ ॥ 2.81 ॥
മധുരയം മധുരൈരപി കോകിലാ
കലരവൈര്മലയസ്യ ച വായുഭിഃ ।
വിരഹിണഃ പ്രഹിണസ്തി ശരീരിണോ
വിപദി ഹന്ത സുധാപി വിഷായതേ ॥ 2.82 ॥
ആവാസഃ കിലകിഞ്ചിതസ്യ ദയിതാപാര്ശ്വേ വിലാസാലസാഃ
കര്ണേ കോകിലകാമിനീകലരവഃ സ്മേരോ ലതാമണ്ഡപഃ ।
ഗോഷ്ഠീ സത്കവിഭിഃ സമം കതിപയൈര്മുഗ്ധാഃ സുധാംശോഃ കരാഃ
കേഷാഞ്ചിത്സുഖയന്തി ചാത്ര ഹൃദയം ചൈത്രേ വിചിത്രാഃ ക്ഷപാഃ ॥ 2.83 ॥
പാന്ഥ സ്ത്രീവിരഹാനലാഹുതികലാം ആതന്വതീ മഞ്ജരീമാകന്ദേഷു
പികാങ്ഗനാഭിരധുനാ സോത്കണ്ഠം ആലോക്യതേ ।
അപ്യേതേ നവപാടലാപരിമലപ്രാഗ്ഭാരപാടച്ചരാ
വാന്തിക്ലാന്തിവിതാനതാനവകൃതഃ ശ്രീഖണ്ഡശൈലാനിലാഃ ॥ 2.84 ॥
പ്രഥിതഃ പ്രണയവതീനാം
താവത്പദം ആതനോതു ഹൃദി മാനഃ ।
ഭവതി ന യാവച്ചന്ദനതരു
സുരഭിര്മലയപവമാനഃ ॥ 2.85 ॥
സഹകാരകുസുമകേസരനികര
ഭരാമോദമൂര്ച്ഛിതദിഗ്അന്തേ ।
മധുരമധുരവിധുരമധുപേ
മധൌ ഭവേത്കസ്യ നോത്കണ്ഠാ ॥ 2.86 ॥
അച്ഛാച്ഛചന്ദനരസാര്ദ്രതരാ മൃഗാക്ഷ്യോ
ധാരാഗൃഹാണി കുസുമാനി ച കൌമുദീ ച ।
മന്ദോ മരുത്സുമനസഃ ശുചി ഹര്മ്യപൃഷ്ഠം
ഗ്രീഷ്മേ മദം ച മദനം ച വിവര്ധയന്തി ॥ 2.87 ॥
സ്രജോ ഹൃദ്യാമോദാ വ്യജനപവനശ്ചന്ദ്രകിരണാഃ
പരാഗഃ കാസാരോ മലയജരജഃ ശീധു വിശദമ് ।
ശുചിഃ സൌധോത്സങ്ഗഃ പ്രതനു വസനം പങ്കജദൃശോ
നിദാഘഋതാവേതദ്വിലസതി ലഭന്തേ സുകൃതിനഃ ॥ 2.88 ॥
സുധാശുഭ്രം ധാമ സ്ഫുരദ്അമലരശ്മിഃ ശശധരഃ
പ്രിയാവക്ത്രാമ്ഭോജം മലയജരജശ്ചാതിസുരഭിഃ ।
സ്രജോ ഹൃദ്യാമോദാസ്തദിദം അഖിലം രാഗിണി ജനേ
കരോത്യന്തഃ ക്ഷോഭം ന തു വിഷയസംസര്ഗവിമുഖേ ॥ 2.89 ॥
തരുണീവേഷോദ്ദീപിതകാമാ
വികസജ്ജാതീപുഷ്പസുഗന്ധിഃ ।
ഉന്നതപീനപയോധരഭാരാ
പ്രാവൃട്തനുതേ കസ്യ ന ഹര്ഷമ് ॥ 2.90 ॥
വിയദ്ഉപചിതമേഘം ഭൂമയഃ കന്ദലിന്യോ
നവകുടജകദമ്ബാമോദിനോ ഗന്ധവാഹാഃ ।
ശിഖികുലകലകേകാരാവരമ്യാ വനാന്താഃ
സുഖിനം അസുഖിനം വാ സര്വം ഉത്കണ്ഠയന്തി ॥ 2.91 ॥
ഉപരി ഘനം ഘനപടലം
തിര്യഗ്ഗിരയോഽപി നര്തിതമയൂരാഃ ।
ക്ഷിതിരപി കന്ദലധവലാ
ദൃഷ്ടിം പഥികഃ ക്വ പാതയതി ॥ 2.92 ॥
ഇതോ വിദ്യുദ്വല്ലീവിലസിതം ഇതഃ കേതകിതരോഃ
സ്ഫുരന്ഗന്ധഃ പ്രോദ്യജ്ജലദനിനദസ്ഫൂര്ജിതം ഇതഃ ।
ഇതഃ കേകിക്രീഡാകലകലരവഃ പക്ഷ്മലദൃശാം
കഥം യാസ്യന്ത്യേതേ വിരഹദിവസാഃ സമ്ഭൃതരസാഃ ॥ 2.93 ॥
അസൂചിസഞ്ചാരേ തമസി നഭസി പ്രൌഢജലദധ്വനിപ്രയേ
തസ്മിന് പതതി ദൃശദാം നീരനിചയേ ।
ഇദം സൌദാമിന്യാഃ കനകകമനീയം വിലസിതം
മുദം ച ഗ്ലാനിം ച പ്രഥയതി പഥിഷ്വേവ സുദൃശാമ് ॥ 2.94 ॥
ആസാരേണ ന ഹര്മ്യതഃ പ്രിയതമൈര്യാതും ബഹിഃ ശക്യതേ
ശീതോത്കമ്പനിമിത്തം ആയതദൃശാ ഗാഢം സമാലിങ്ഗ്യതേ ।
ജാതാഃ ശീകരശീതലാശ്ച മരുതോരത്യന്തഖേദച്ഛിദോ
ധന്യാനാം ബത ദുര്ദിനം സുദിനതാം യാതി പ്രിയാസങ്ഗമേ ॥ 2.95 ॥
അര്ധം സുപ്ത്വാ നിശായാഃ സരഭസസുരതായാസസന്നശ്ലഥാങ്ഗപ്രോദ്ഭൂതാസഹ്യ
തൃഷ്ണോ മധുമദനിരതോ ഹര്മ്യപൃഷ്ഠേ വിവിക്തേ ।
സമ്ഭോഗക്ലാന്തകാന്താശിഥിലഭുജലതാവര്ജിതം കര്കരീതോ
ജ്യോത്സ്നാഭിന്നാച്ഛധാരം പിബതി ന സലിലം ശാരദം മന്ദപുണ്യഃ ॥ 2.96 ॥
ഹേമന്തേ ദധിദുഗ്ധസര്പിരശനാ മാഞ്ജിഷ്ഠവാസോഭൃതഃ
കാശ്മീരദ്രവസാന്ദ്രദിഗ്ധവപുഷശ്ഛിന്നാ വിചിത്രൈ രതൈഃ ।
വൃത്തോരുസ്തനകാമിനോജനകൃതാശ്ലേഷാ ഗൃഹാഭ്യന്തരേ
താമ്ബൂലീദലപൂഗപൂരിതമുഖാ ധന്യാഃ സുഖം ശേരതേ ॥ 2.97 ॥
പ്രദുയത്പ്രൌഢപ്രിയങ്ഗുദ്യുതിഭൃതി വികസത്കുന്ദമാദ്യദ്ദ്വിരേഫേ
കാലേ പ്രാലേയവാതപ്രചലവിലസിതോദാരമന്ദാരധാമ്നി ।
യേഷാം നോ കണ്ഠലഗ്നാ ക്ഷണം അപി തുഹിനക്ഷോദദക്ഷാ മൃഗാക്ഷീ
തേസാം ആയാമയാമാ യമസദനസമാ യാമിനീ യാതി യൂനാമ് ॥ 2.98 ॥
ചുമ്ബന്തോ ഗണ്ഡഭിത്തീരലകവതി മുഖേ സീത്കൃതാന്യാദധാനാ
വക്ഷഃസൂത്കഞ്ചുകേഷു സ്തനഭരപുലകോദ്ഭേദം ആപാദയന്തഃ ।
ഊരൂനാകമ്പയന്തഃ പൃഥുജഘനതടാത്സ്രംസയന്തോഽംശുകാനി
വ്യക്തം കാന്താജനാനാം വിടചരിതഭൃതഃ ശൈശിരാ വാന്തി വാതാഃ ॥ 2.99 ॥
കേശാനാകുലയന്ദൃശോ മുകുലയന്വാസോ ബലാദാക്ഷിപന്നാതന്വന്
പുലകോദ്ഗമം പ്രകടയന്നാവേഗകമ്പം ശനൈഃ ।
ബാരം ബാരം ഉദാരസീത്കൃതകൃതോ ദന്തച്ഛദാന്പീഡയന്
പ്രായഃ ശൈശിര ഏഷ സമ്പ്രതി മരുത്കാന്താസു കാന്തായതേ ॥ 2.100 ॥
യദ്യസ്യ നാസ്തി രുചിരം തസ്മിംസ്തസ്യ സ്പൃഹാ മനോജ്ഞേഽപി ।
രമണീയേഽപി സുധാംശൌ ന മനഃകാമഃ സരോജിന്യാഃ ॥ 2.101 ॥
വൈരാഗ്യേ സഞ്ചരത്യേകോ നീതൌ ഭ്രമതി ചാപരഃ ।
ശൃങ്ഗാരേ രമതേ കശ്ചിദ്ഭുവി ഭേദാഃ പരസ്പരമ് ॥ 2.102 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śambhusvayambhuharayo hariṇekṣaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya || 2.1 ||
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ |
vacobhirīrṣyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ || 2.2 ||
bhrūcāturyātkuṣcitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūṣaṇaṃ cāyudhaṃ ca || 2.3 ||
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ || 2.4 ||
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakṣame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakṣojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam || 2.5 ||
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛṣṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ || 2.6 ||
draṣṭavyeṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveṣvapi kiṃ tadāsyapavanaḥ śravyeṣu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeṣu tadoṣṭhapallavarasaḥ spṛśyeṣu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ || 2.7 ||
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ || 2.8 ||
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā || 2.9 ||
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayo'pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ || 2.10 ||
nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteṣu pravartate || 2.11 ||
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakṣojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ || 2.12 ||
mugdhe dhānuṣkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ || 2.13 ||
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduṣu |
vinā me mṛgaśāvākṣyā tamobhūtaṃ idaṃ jagat || 2.14 ||
udvṛttaḥ stanabhāra eṣa tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiṣṭhitaṃ oṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām |
saubhāgyākṣaramālikeva likhitā puṣpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ romāvaliḥ kena sā || 2.15 ||
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā || 2.16 ||
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā || 2.17 ||
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvam |
puṇyaṃ kuruṣva yadi teṣu tavāsti vāñchā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ || 2.18 ||
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśām || 2.19 ||
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām || 2.20 ||
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān || 2.21 ||
adarśane darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedam || 2.22 ||
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam |
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga eṣa pariśiṣṭa āgamaḥ || 2.23 ||
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam || 2.24 ||
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcidunmīlitānām |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti || 2.25 ||
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
surataraso'nu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmitho'vadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇam || 2.26 ||
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā || 2.27 ||
rājastṛṣṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārtho'rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galite yauvane sānurāge |
gacchāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnām || 2.28 ||
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadoṣaprabandhaṃ
loke'sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti || 2.29 ||
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ ko'pi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane || 2.30 ||
saṃsāre'sminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyadindudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ || 2.31 ||
siddhādhyāsitakandare haravṛṣaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ || 2.32 ||
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekṣaṇām || 2.33 ||
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ || 2.34 ||
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladoṣāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparam || 2.35 ||
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ || 2.35.1 ||
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnām || 2.36 ||
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlodyamānām || 2.37 ||
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi || 2.38 ||
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sevanīyam |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā || 2.39 ||
satyaṃ janā vacmi na pakṣapātāl
lokeṣu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ || 2.40 ||
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛṣṭvā mādyati modate'bhiramate prastauti vidvānapi
pratyakṣāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceṣṭitam || 2.41 ||
smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā conmādakāriṇī |
spṛṣṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā katham || 2.42 ||
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatiricyate || 2.43 ||
nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīm |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī || 2.44 ||
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
doṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣetraṃ apratyayānām |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ || 2.45 ||
no satyena mṛgāṅka eṣa vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate || 2.46 ||
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā ṣaḍaṅghriḥ || 2.47 ||
sammohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viṣādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti || 2.47.1 ||
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīte'smin
kāle viṣaṃ iva bhaviṣytyasukhadam || 2.48 ||
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekṣate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatām || 2.49 ||
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yoṣitām || 2.50 ||
madhu tiṣṭhati vāci yoṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalam |
ataeva nipīyate'dharo hṛdayaṃ muṣṭibhireva tāḍyate || 2.51 ||
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyoṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaścikitsituṃ auṣadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ || 2.52 ||
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttadadharāmiṣalolamartya
matsyānvikṛṣya vipacatyanurāgavahnau || 2.53 ||
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ || 2.54 ||
vyāḍīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛṣṭo na taccakṣuṣā |
dṛṣṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa dhanārthino
mugdhākṣakṣaṇavīkṣitasya na hi me vaidyo na cāpyauṣadham || 2.55 ||
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadraso'yaṃ
sphurati parimalo'sau sparśa eṣa stanānām |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcito'smi || 2.56 ||
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiṣajyaviṣayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāro'yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca || 2.57 ||
jātyandhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duṣkulāya ca galatkuṣṭhābhibhūtāya ca |
yacchantīṣu manoharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivekakalpalatikāśastrīṣu rājyeta kaḥ || 2.58 ||
veśyāsau madanajvālā
rūpe'ndhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca || 2.59 ||
kaścumbati kulapuruṣo veśyādharapallavaṃ manojñaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam || 2.60 ||
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇām |
kṣāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeṣām || 2.61 ||
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyante viramavirama vyartha eṣa śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kṣīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ || 2.62 ||
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakṣuḥ kṣipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato moho'smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati || 2.63 ||
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila komalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākṣairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate || 2.64 ||
virahe'pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeṣām |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeṣayati || 2.65 ||
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim |
ityudīkṣya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram || 2.66 ||
viramata budhā yoṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalam || 2.67 ||
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicchinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleṣasurataiḥ || 2.68 ||
yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśeṣaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manute || 2.69 ||
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeṣa
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakṣuṣāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ || 2.70 ||
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānām |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ || 2.71 ||
svaparapratārako'sau
nindati yo'līkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapaso'pi phalaṃ
svargaḥ svarge'pi cāpsarasaḥ || 2.72 ||
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadhe'pi dakṣāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuṣyāḥ || 2.73 ||
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti || 2.74 ||
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yadaṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ || 2.75 ||
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeṣu
hataḥ pañceṣupāvakaḥ || 2.76 ||
śāstrajño'pi prathitavinayo'pyātmabodho'pi bāḍhaṃ
saṃsāre'sminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnām |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva || 2.77 ||
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucchavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kṣudhā kṣāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ || 2.78 ||
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveṣiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare || 2.79 ||
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāste'pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteṣām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare || 2.80 ||
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravirutotkaṇṭhā vācaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām |
viralasuratasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ || 2.81 ||
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viṣāyate || 2.82 ||
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
goṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keṣāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kṣapāḥ || 2.83 ||
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeṣu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ || 2.84 ||
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ || 2.85 ||
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcchitadigante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā || 2.86 ||
acchācchacandanarasārdratarā mṛgākṣyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca kaumudī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti || 2.87 ||
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadam |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghaṛtāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ || 2.88 ||
sudhāśubhraṃ dhāma sphuradamalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kṣobhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhe || 2.89 ||
taruṇīveṣoddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harṣam || 2.90 ||
viyadupacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti || 2.91 ||
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayo'pi nartitamayūrāḥ |
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati || 2.92 ||
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ || 2.93 ||
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvanipraye
tasmin patati dṛśadāṃ nīranicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca glāniṃ ca prathayati pathiṣveva sudṛśām || 2.94 ||
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacchido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame || 2.95 ||
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛṣṇo madhumadanirato harmyapṛṣṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācchadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ || 2.96 ||
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśchinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleṣā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate || 2.97 ||
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeṣāṃ no kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣodadakṣā mṛgākṣī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām || 2.98 ||
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañcukeṣu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayanto'ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ || 2.99 ||
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākṣipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacchadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eṣa samprati marutkāntāsu kāntāyate || 2.100 ||
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manojñe'pi |
ramaṇīye'pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ || 2.101 ||
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparam || 2.102 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
शम्भुस्वयम्भुहरयो हरिणेक्षणानां
येनाक्रियन्त सततं गृहकुम्भदासाः ।
वाचां अगोचरचरित्रविचित्रिताय
तस्मै नमो भगवते मकरध्वजाय ॥ 2.1 ॥
स्मितेन भावेन च लज्जया भिया
पराण्मुखैरर्धकटाक्षवीक्षणैः ।
वचोभिरीर्ष्याकलहेन लीलया
समस्तभावैः खलु बन्धनं स्त्रियः ॥ 2.2 ॥
भ्रूचातुर्यात्कुष्चिताक्षाः कटाक्षाः
स्निग्धा वाचो लज्जितान्ताश्च हासाः ।
लीलामन्दं प्रस्थितं च स्थितं च
स्त्रीणां एतद्भूषणं चायुधं च ॥ 2.3 ॥
क्वचित्सभ्रूभङ्गैः क्वचिदपि च लज्जापरिगतैः
क्वचिद्भूरित्रस्तैः क्वचिदपि च लीलाविललितैः ।
कुमारीणां एतैर्मदनसुभगैर्नेत्रवलितैः
स्फुरन्नीलाब्जानां प्रकरपरिकीर्णा इव दिशः ॥ 2.4 ॥
वक्त्रं चन्द्रविकासि पङ्कजपरीहासक्षमे लोचने
वर्णः स्वर्णं अपाकरिष्णुरलिनीजिष्णुः कचानां चयः ।
बक्षोजाविभकुम्भविभ्रमहरौ गुर्वी नितम्बस्थली
वाचां हारि च मार्दवं युवतीषु स्वाभाविकं मण्डनम् ॥ 2.5 ॥
स्मितकिञ्चिन्मुग्धं सरलतरलो दृष्टिविभवः
परिस्पन्दो वाचां अभिनवविलासोक्तिसरसः ।
गतानां आरम्भः किसलयितलीलापरिकरः
स्पृशन्त्यास्तारुण्यं किं इव न हि रम्यं मृगदृशः ॥ 2.6 ॥
द्रष्टव्येषु किं उत्तमं मृगदृशः प्रेमप्रसन्नं मुखं
घ्रातवेष्वपि किं तद्आस्यपवनः श्रव्येषु किं तद्वचः ।
किं स्वाद्येषु तद्ओष्ठपल्लवरसः स्पृश्येषु किं तद्वपुर्ध्येयं
किं नवयौवने सहृदयैः सर्वत्र तद्विभ्रमाः ॥ 2.7 ॥
एताश्चलद्वलयसंहतिमेखलोत्थझङ्कार
नूपुरपराजितराजहंस्यः ।
कुर्वन्ति कस्य न मनो विवशं तरुण्यो
वित्रस्तमुग्धहरिणीसदृशैः कटाक्षैः ॥ 2.8 ॥
कुङ्कुमपङ्ककलङ्कितदेहा
गौरपयोधरकम्पितहारा ।
नूपुरहंसरणत्पद्मा
कं न वशीकुरुते भुवि रामा ॥ 2.9 ॥
नूनं हि ते कविवरा विपरीतवाचो
ये नित्यं आहुरबला इति कामिनीस्ताः ।
याभिर्विलोलितरतारकदृष्टिपातैः
शक्रादयोऽपि विजितास्त्वबलाः कथं ताः ॥ 2.10 ॥
नूनं आज्ञाकरस्तस्याः सुभ्रुवो मकरध्वजः ।
यतस्तन्नेत्रसञ्चारसूचितेषु प्रवर्तते ॥ 2.11 ॥
केशाः संयमिनः श्रुतेरपि परं पारं गते लोचने
अन्तर्वक्त्रं अपि स्वभावशुचिभीः कीर्णं द्विजानां गणैः ।
मुक्तानां सतताधिवासरुचिरौ वक्षोजकुम्भाविमावित्थं
तन्वि वपुः प्रशान्तं अपि तेरागं करोत्येव नः ॥ 2.12 ॥
मुग्धे धानुष्कता केयं अपूर्वा त्वयि दृश्यते ।
यया विध्यसि चेतांसि गुणैरेव न सायकैः ॥ 2.13 ॥
सति प्रदीपे सत्यग्नौ सत्सु तारारवीन्दुषु ।
विना मे मृगशावाक्ष्या तमोभूतं इदं जगत् ॥ 2.14 ॥
उद्वृत्तः स्तनभार एष तरले नेत्रे चले भ्रूलते
रागाधिष्ठितं ओष्ठपल्लवं इदं कुर्वन्तु नाम व्यथाम् ।
सौभाग्याक्षरमालिकेव लिखिता पुष्पायुधेन स्वयं
मध्यस्थापि करोति तापं अधिकं रोमावलिः केन सा ॥ 2.15 ॥
मुखेन चन्द्रकान्तेन महानीलैः शिरोरुहैः ।
कराभ्यां पद्मरागाभ्यां रेजे रत्नमयीव सा ॥ 2.16 ॥
गुरुणा स्तनभारेण मुखचन्द्रेण भास्वता ।
शनैश्चराभ्यां पादाभ्यां रेजे ग्रहमयीव सा ॥ 2.17 ॥
तस्याः स्तनौ यदि घनौ जघनं च हारि
वक्त्रं च चारु तव चित्त किं आकुलत्वम् ।
पुण्यं कुरुष्व यदि तेषु तवास्ति वाञ्छा
पुण्यैर्विना न हि भवन्ति समीहितार्थाः ॥ 2.18 ॥
इमे तारुण्यश्रीनवपरिमलाः प्रौढसुरतप्रताप
प्रारम्भाः स्मरविजयदानप्रतिभुवः ।
चिरं चेतश्चोरा अभिनवविकारैकगुरवो
विलासव्यापाराः किं अपि विजयन्ते मृगदृशाम् ॥ 2.19 ॥
प्रणयमधुराः प्रेमोद्गारा रसाश्रयतां गताः
फणितिमधुरा मुग्धप्रायाः प्रकाशितसम्मदाः ।
प्रकृतिसुभगा विस्रम्भार्द्राः स्मरोदयदायिनी
रहसि किं अपि स्वैरालापा हरन्ति मृगीदृशाम् ॥ 2.20 ॥
विश्रम्य विश्रम्य वनद्रुमाणां
छायासु तन्वी विचचार काचित् ।
स्तनोत्तरीयेण करोद्धृतेन
निवारयन्ती शशिनो मयूखान् ॥ 2.21 ॥
अदर्शने दर्शनमात्रकामा
दृष्ट्वा परिष्वङ्गसुखैकलोला ।
आलिङ्गितायां पुनरायताक्ष्यामाशास्महे
विग्रहयोरभेदम् ॥ 2.22 ॥
मालती शिरसि जृम्भणं मुखे
चन्दनं वपुषि कुङ्कुमाविलम् ।
वक्षसि प्रियतमा मदालसा
स्वर्ग एष परिशिष्ट आगमः ॥ 2.23 ॥
प्राङ्मां एति मनागनागतरसं जाताभिलाषां ततः
सव्रीडं तदनु श्लथोद्यमं अथ प्रध्वस्तधैर्यं पुनः ।
प्रेमार्द्रं स्पृहणीयनिर्भररहः क्रीडाप्रगल्भं ततो
निःसङ्गाङ्गविकर्षणाधिकसुखरम्यं कुलस्त्रीरतम् ॥ 2.24 ॥
उरसि निपतितानां स्रस्तधम्मिल्लकानां
मुकुलितनयनानां किञ्चिद्उन्मीलितानाम् ।
उपरि सुरतखेदस्विन्नगण्डस्थलानामधर
मधु वधूनां भाग्यवन्तः पिबन्ति ॥ 2.25 ॥
आमीलितनयनानां यः
सुरतरसोऽनु संविदं भाति ।
मिथुरैर्मिथोऽवधारितमवितथम्
इदं एव कामनिर्बर्हणम् ॥ 2.26 ॥
इदं अनुचितं अक्रमश्च पुंसां
यदिह जरास्वपि मन्मथा विकाराः ।
तदपि च न कृतं नितम्बिनीनां
स्तनपतनावधि जीवितं रतं वा ॥ 2.27 ॥
राजस्तृष्णाम्बुराशेर्न हि जगति गतः कश्चिदेवावसानं
को वार्थोऽर्थैः प्रभूतैः स्ववपुषि गलिते यौवने सानुरागे ।
गच्छामः सद्म यावद्विकसितनयनेन्दीवरालोकिनीनामाक्रम्याक्रम्य
रूपं झटिति न जरया लुप्यते प्रेयसीनाम् ॥ 2.28 ॥
रागस्यागारं एकं नरकशतमहादुःखसम्प्राप्तिहेतुर्मोहस्योत्पत्ति
बीजं जलधरपटलं ज्ञानताराधिपस्य ।
कन्दर्पस्यैकमित्रं प्रकटितविविधस्पष्टदोषप्रबन्धं
लोकेऽस्मिन्न ह्यर्थव्रजकुलभवनयौवनादन्यदस्ति ॥ 2.29 ॥
शृङ्गारद्रुमनीरदे प्रसृमरक्रीडारसस्रोतसि
प्रद्युम्नप्रियबान्धवे चतुरवाङ्मुक्ताफलोदन्वति ।
तन्वीनेत्रचकोरपावनविधौ सौभाग्यलक्ष्मीनिधौ
धन्यः कोऽपि न विक्रियां कलयति प्राप्ते नवे यौवने ॥ 2.30 ॥
संसारेऽस्मिन्नसारे कुनृपतिभवनद्वारसेवाकलङ्कव्यासङ्ग
व्यस्तधैर्यं कथं अमलधियो मानसं संविदध्युः ।
यद्येताः प्रोद्यद्इन्दुद्युतिनिचयभृतो न स्युरम्भोजनेत्राः
प्रेङ्खत्काञ्चीकलापाः स्तनभरविनमन्मध्यभाजस्तरुण्यः ॥ 2.31 ॥
सिद्धाध्यासितकन्दरे हरवृषस्कन्धावरुग्णद्रुमे
गङ्गाधौतशिलातले हिमवतः स्थाने स्थिते श्रेयसि ।
कः कुर्वीत शिरः प्रणाममलिनं म्लानं मनस्वी जनो
यद्वित्रस्तकुरङ्गशावनयना न स्युः स्मरास्त्रं स्त्रियः ॥ 2.32 ॥
संसार तव पर्यन्तपदवी न दवीयसी ।
अन्तरा दुस्तरा न स्युर्यदि ते मदिरेक्षणाम् ॥ 2.33 ॥
दिश वनहरिणीभ्यो वंशकाण्डच्छवीनां
कवलं उपलकोटिच्छिन्नमूलं कुशानाम् ।
शकयुवतिकपोलापाण्डुताम्बूलवल्लीदलम्
अरुणनखाग्रैः पाटितं वा वधूभ्यः ॥ 2.34 ॥
असाराः सर्वे ते विरतिविरसाः पापविषया
जुगुप्स्यन्तां यद्वा ननु सकलदोषास्पदं इति ।
तथाप्येतद्भूमौ नहि परहितात्पुण्यं अधिकं
न चास्मिन्संसारे कुवलयदृशो रम्यं अपरम् ॥ 2.35 ॥
एतत्कामफलो लोके यद्द्वयोरेकचित्तता ।
अन्यचित्तकृते कामे शवयोरिव सङ्गमः ॥ 2.35.1 ॥
मात्सर्यं उत्सार्य विचार्य कार्यमार्याः
समर्यादं इदं वदन्तु ।
सेव्या नितम्बाः किं उ भूधराणामत
स्मरस्मेरविलासिनीनाम् ॥ 2.36 ॥
संसारे स्वप्नसारे परिणतितरले द्वे गती पण्डितानां
तत्त्वज्ञानामृताम्भःप्लवललितधियां यातु कालः कथञ्चित् ।
नो चेन्मुग्धाङ्गनानां स्तनजघनघनाभोगसम्भोगिनीनां
स्थूलोपस्थस्थलीषु स्थगितकरतलस्पर्शलीलोद्यमानाम् ॥ 2.37 ॥
आवासः क्रियतां गङ्गे पापहारिणि वारिणि ।
स्तनद्वये तरुण्या वा मनोहारिणि हारिणि ॥ 2.38 ॥
किं इह बहुभिरुक्तैर्युक्तिशून्यैः प्रलापैर्द्वयम्
इह पुरुषाणां सर्वदा सेवनीयम् ।
अभिनवमदलीलालालसं सुन्दरीणां
स्तनभरपरिखिन्नं यौवनं वा वनं वा ॥ 2.39 ॥
सत्यं जना वच्मि न पक्षपाताल्
लोकेषु सप्तस्वपि तथ्यं एतत् ।
नान्यन्मनोहारि नितम्बिनीभ्यो
दुःखैकहेतुर्न च कश्चिदन्यः ॥ 2.40 ॥
कान्तेत्युत्पललोचनेति विपुलश्रोणीभरेत्युन्नमत्पीनोत्तुङ्ग
पयोधरेति समुखाम्भोजेति सुभ्रूरिति ।
दृष्ट्वा माद्यति मोदतेऽभिरमते प्रस्तौति विद्वानपि
प्रत्यक्षाशुचिभस्त्रिकां स्त्रियं अहो मोहस्य दुश्चेष्टितम् ॥ 2.41 ॥
स्मृता भवति तापाय दृष्टा चोन्मादकारिणी ।
स्पृष्टा भवति मोहाय सा नाम दयिता कथम् ॥ 2.42 ॥
तावदेवामृतमयी यावल्लोचनगोचरा ।
चक्षुष्पथादतीता तु विषादप्यतिरिच्यते ॥ 2.43 ॥
नामृतं न विषं किञ्चिदेतां मुक्त्वा नितम्बिनीम् ।
सैवामृतलता रक्ता विरक्ता विषवल्लरी ॥ 2.44 ॥
आवर्तः संशयानां अविनयभुवनं पट्टणं साहसानां
दोषाणां सन्निधानं कपटशतमयं क्षेत्रं अप्रत्ययानाम् ।
स्वर्गद्वारस्य विघ्नो नरकपुरमुख सर्वमायाकरण्डं
स्त्रीयन्त्रं केन सृष्टं विषं अमृतमयं प्राणिलोकस्य पाशः ॥ 2.45 ॥
नो सत्येन मृगाङ्क एष वदनीभूतो न चेन्दीवरद्वन्द्वं
लोचनतां गत न कनकैरप्यङ्गयष्टिः कृता ।
किन्त्वेवं कविभिः प्रतारितमनास्तत्त्वं विजानन्नपि
त्वङ्मांसास्थिमयं वपुर्मृगदृशां मन्दो जनः सेवते ॥ 2.46 ॥
लीलावतीनां सहजा विलासास्त
एव मूढस्य हृदि स्फुरन्ति ।
रागो नलिन्या हि निसर्गसिद्धस्तत्र
भ्रम्त्येव वृथा षड्अङ्घ्रिः ॥ 2.47 ॥
सम्मोहयन्ति मदयन्ति विडम्बयन्ति
निर्भर्त्स्यन्ति रमयन्ति विषादयन्ति ।
एताः प्रविश्य सदयं हृदयं नराणां
किं नाम वामनयना न समाचरन्ति ॥ 2.47.1 ॥
यदेतत्पूर्णेन्दुद्युतिहरं उदाराकृति परं
मुखाब्जं तन्वङ्ग्याः किल वसति यत्राधरमधु ।
इदं तत्किं पाकद्रुमफलं इदानीं अतिरसव्यतीतेऽस्मिन्
काले विषं इव भविष्य्त्यसुखदम् ॥ 2.48 ॥
उन्मीलत्त्रिवलीतरङ्गनिलया प्रोत्तुङ्गपीनस्तनद्वन्द्वेनोद्गत
चक्रवाकयुगला वक्त्राम्बुजोद्भासिनी ।
कान्ताकारधरा नदीयं अभितः क्रूरात्र नापेक्षते
संसारार्णवमज्जनं यदि तदा दूरेण सन्त्यज्यताम् ॥ 2.49 ॥
जल्पन्ति सार्धं अन्येन पश्यन्त्यन्यं सविभ्रमाः ।
हृद्गतं चिन्तयन्त्यन्यं प्रियः को नाम योषिताम् ॥ 2.50 ॥
मधु तिष्ठति वाचि योषितां हृदि हालाहलं एव केवलम् ।
अतएव निपीयतेऽधरो हृदयं मुष्टिभिरेव ताड्यते ॥ 2.51 ॥
अपसर सखे दूरादस्मात्कटाक्षविषानलात्
प्रकृतिविषमाद्योषित्सर्पाद्विलासफणाभृतः ।
इतरफणिना दष्टः शक्यश्चिकित्सितुं औषधैश्चतुर्
वनिताभोगिग्रस्तं हि मन्त्रिणः ॥ 2.52 ॥
विस्तारितं मकरकेतनधीवरेण
स्त्रीसञ्ज्ञितं बडिशं अत्र भवाम्बुराशौ ।
येनाचिरात्तद्अधरामिषलोलमर्त्य
मत्स्यान्विकृष्य विपचत्यनुरागवह्नौ ॥ 2.53 ॥
कामिनीकायकान्तारे कुचपर्वतदुर्गमे ।
मा सञ्चर मनः पान्थ तत्रास्ते स्मरतस्करः ॥ 2.54 ॥
व्याडीर्घेण चलेन वक्त्रगतिना तेजस्विना भोगिना
नीलाब्जद्युतिनाहिना परं अहं दृष्टो न तच्चक्षुषा ।
दृष्टे सन्ति चिकित्सका दिशि दिशि प्रायेण धनार्थिनो
मुग्धाक्षक्षणवीक्षितस्य न हि मे वैद्यो न चाप्यौषधम् ॥ 2.55 ॥
इह हि मधुरगीतं नृत्यं एतद्रसोऽयं
स्फुरति परिमलोऽसौ स्पर्श एष स्तनानाम् ।
इति हतपरमार्थैरिन्द्रियैर्भ्राम्यमाणः
स्वहितकरणधूर्तैः पञ्चभिर्वञ्चितोऽस्मि ॥ 2.56 ॥
न गम्यो मन्त्राणां न च भवति भैषज्यविषयो
न चापि प्रध्वंसं व्रजति विविधैः शान्तिकशतैः ।
भ्रमावेशादङ्गे कं अपि विदधद्भङ्गं असकृत्
स्मरापस्मारोऽयं भ्रमयति दृशं घूर्णयति च ॥ 2.57 ॥
जात्य्अन्धाय च दुर्मुखाय च जराजीर्णा खिलाङ्गाय च
ग्रामीणाय च दुष्कुलाय च गलत्कुष्ठाभिभूताय च ।
यच्छन्तीषु मनोहरं निजवपुलक्ष्मीलवश्रद्धया
पण्यस्त्रीषु विवेककल्पलतिकाशस्त्रीषु राज्येत कः ॥ 2.58 ॥
वेश्यासौ मदनज्वाला
रूपेऽन्धनविवर्धिता ।
कामिभिर्यत्र हूयन्ते
यौवनानि धनानि च ॥ 2.59 ॥
कश्चुम्बति कुलपुरुषो वेश्याधरपल्लवं मनोज्ञं अपि ।
चारभटचोरचेटकनटविटनिष्ठीवनशरावम् ॥ 2.60 ॥
धन्यास्त एव धवलायतलोचनानां
तारुण्यदर्पघनपीनपयोधराणाम् ।
क्षामोदरोपरि लसत्त्रिवलीलतानां
दृष्ट्वाकृतिं विकृतिं एति मनो न येषाम् ॥ 2.61 ॥
बाले लीलामुकुलितं अमी मन्थरा दृष्टिपाताः
किं क्षिप्यन्ते विरमविरम व्यर्थ एष श्रमस्ते ।
सम्प्रत्यन्ये वयं उपरतं बाल्यं आस्था वनान्ते
क्षीणो मोहस्तृणं इव जगज्जालं आलोकयामः ॥ 2.62 ॥
इयं बाला मां प्रत्यनवरतं इन्दीवरदलप्रभा
चीरं चक्षुः क्षिपति किं अभिप्रेतं अनया ।
गतो मोहोऽस्माकं स्मरशबरबाणव्यतिकरज्वर
ज्वाला शान्ता तदपि न वराकी विरमति ॥ 2.63 ॥
किं कन्दर्प करं कदर्थयसि रे कोदण्डटङ्कारितं
रे रे कोकिल कोमलं कलरवं किं वा वृथा जल्पसि ।
मुग्धे स्निग्धविदग्धचारुमधुरैर्लोलैः कटाक्षैरलं
चेतश्चुम्बितचन्द्रचूडचरणध्यानामृतं वर्तते ॥ 2.64 ॥
विरहेऽपि सङ्गमः खलु
परस्परं सङ्गतं मनो येषाम् ।
हृदयं अपि विघट्टितं चेत्
सङ्गी विरहं विशेषयति ॥ 2.65 ॥
किं गतेन यदि सा न जीवति
प्राणिति प्रियतमा तथापि किम् ।
इत्युदीक्ष्य नवमेघमालिकां
न प्रयाति पथिकः स्वमन्दिरम् ॥ 2.66 ॥
विरमत बुधा योषित्सङ्गात्सुखात्क्षणभङ्गुरात्
कुरुत करुणामैत्रीप्रज्ञावधूजनसङ्गमम् ।
न खलु नरके हाराक्रान्तं घनस्तनमण्डलं
शरणं अथवा श्रोणीबिम्बं रणन्मणिमेखलम् ॥ 2.67 ॥
यदा योगाभ्यासव्यसनकृशयोरात्ममनसोरविच्छिन्ना
मैत्री स्फुरति कृतिनस्तस्य किं उ तैः ।
प्रियाणां आलापैरधरमधुभिर्वक्त्रविधुभिः
सनिश्वासामोदैः सकुचकलशाश्लेषसुरतैः ॥ 2.68 ॥
यदासीदज्ञानं स्मरतिमिरसञ्चारजनितं
तदा दृष्टनारीमयं इदं अशेषं जगदिति ।
इदानीं अस्माकं पटुतरविवेकाञ्जनजुषां
समीभूता दृष्टिस्त्रिभुवनं अपि ब्रह्म मनुते ॥ 2.69 ॥
तावदेव कृतिनां अपि स्फुरत्येष
निर्मलविवेकदीपकः ।
यावदेव न कुरङ्गचक्षुषां
ताड्यते चटुललोचनाञ्चलैः ॥ 2.70 ॥
वचसि भवति सङ्गत्यागं उद्दिश्य वार्ता
श्रुतिमुखरमुखानां केवलं पण्डितानाम् ।
जघनं अरुणरत्नग्रन्थिकाञ्चीकलापं
कुवलयनयनानां को विहातुं समर्थः ॥ 2.71 ॥
स्वपरप्रतारकोऽसौ
निन्दति योऽलीकपण्डितो युवतीः ।
यस्मात्तपसोऽपि फलं
स्वर्गः स्वर्गेऽपि चाप्सरसः ॥ 2.72 ॥
मत्तेभकुम्भदलने भुवि सन्ति धीराः
केचित्प्रचण्डमृगराजवधेऽपि दक्षाः ।
किन्तु ब्रवीमि बलिनां पुरतः प्रसह्य
कन्दर्पदर्पदलने विरला मनुष्याः ॥ 2.73 ॥
सन्मार्गे तावदास्ते प्रभवति च नरस्तावदेवेन्द्रियाणां
लज्जां तावद्विधत्ते विनयं अपि समालम्बते तावदेव ।
भ्रूचापाकृष्टमुक्ताः श्रवणपथगता नीलपक्ष्माण एते
यावल्लीलावतीनां हृदि न धृतिमुषो दृष्टिबाणाः पतन्ति ॥ 2.74 ॥
उन्मत्तप्रेमसंरम्भाद्
आरभन्ते यद्अङ्गनाः ।
तत्र प्रत्यूहं आधातुं
ब्रह्मापि खलु कातरः ॥ 2.75 ॥
तावन्महत्त्वं पाण्डित्यं
कुलीनत्वं विवेकिता ।
यावज्ज्वलति नाङ्गेषु
हतः पञ्चेषुपावकः ॥ 2.76 ॥
शास्त्रज्ञोऽपि प्रथितविनयोऽप्यात्मबोधोऽपि बाढं
संसारेऽस्मिन्भवति विरलो भाजनं सद्गतीनाम् ।
येनैतस्मिन्निरयनगरद्वारं उद्घाटयन्ती
वामाक्षीणां भवति कुटिला भ्रूलता कुञ्चिकेव ॥ 2.77 ॥
कृशः काणः खञ्जः श्रवणरहितः पुच्छविकलो
व्रणी पूयक्लिन्नः कृमिकुलशतैरावृततनुः ।
क्षुधा क्षामो जीर्णः पिठरककपालार्पितगलः
शुनीं अन्वेति श्वा हतं अपि च हन्त्येव मदनः ॥ 2.78 ॥
स्त्रीमुद्रां कुसुमायुधस्य जयिनीं सर्वार्थसम्पत्करीं
ये मूढाः प्रविहाय यान्ति कुधियो मिथ्याफलान्वेषिणः ।
ते तेनैव निहत्य निर्दयतरं नग्नीकृता मुण्डिताः
केचित्पञ्चशिखीकृताश्च जटिलाः कापालिकाश्चापरे ॥ 2.79 ॥
विश्वामित्रपराशरप्रभृतयो वाताम्बुपर्णाशनास्तेऽपि
स्त्रीमुखपङ्कजं सुललितं दृष्ट्वैव मोहं गताः ।
शाल्यन्नं सघृतं पयोदधियुतं ये भुञ्जते मानवास्तेषाम्
इन्द्रियनिग्रहो यदि भवेद्विन्ध्यः प्लवेत्सागरे ॥ 2.80 ॥
परिमलभृतो वाताः शाखा नवाङ्कुरकोटयो
मधुरविरुतोत्कण्ठा वाचः प्रियाः पिकपक्षिणाम् ।
विरलसुरतस्वेदोद्गारा वधूवदनेन्दवः
प्रसरति मधौ रात्र्यां जातो न कस्य गुणोदयः ॥ 2.81 ॥
मधुरयं मधुरैरपि कोकिला
कलरवैर्मलयस्य च वायुभिः ।
विरहिणः प्रहिणस्ति शरीरिणो
विपदि हन्त सुधापि विषायते ॥ 2.82 ॥
आवासः किलकिञ्चितस्य दयितापार्श्वे विलासालसाः
कर्णे कोकिलकामिनीकलरवः स्मेरो लतामण्डपः ।
गोष्ठी सत्कविभिः समं कतिपयैर्मुग्धाः सुधांशोः कराः
केषाञ्चित्सुखयन्ति चात्र हृदयं चैत्रे विचित्राः क्षपाः ॥ 2.83 ॥
पान्थ स्त्रीविरहानलाहुतिकलां आतन्वती मञ्जरीमाकन्देषु
पिकाङ्गनाभिरधुना सोत्कण्ठं आलोक्यते ।
अप्येते नवपाटलापरिमलप्राग्भारपाटच्चरा
वान्तिक्लान्तिवितानतानवकृतः श्रीखण्डशैलानिलाः ॥ 2.84 ॥
प्रथितः प्रणयवतीनां
तावत्पदं आतनोतु हृदि मानः ।
भवति न यावच्चन्दनतरु
सुरभिर्मलयपवमानः ॥ 2.85 ॥
सहकारकुसुमकेसरनिकर
भरामोदमूर्च्छितदिग्अन्ते ।
मधुरमधुरविधुरमधुपे
मधौ भवेत्कस्य नोत्कण्ठा ॥ 2.86 ॥
अच्छाच्छचन्दनरसार्द्रतरा मृगाक्ष्यो
धारागृहाणि कुसुमानि च कौमुदी च ।
मन्दो मरुत्सुमनसः शुचि हर्म्यपृष्ठं
ग्रीष्मे मदं च मदनं च विवर्धयन्ति ॥ 2.87 ॥
स्रजो हृद्यामोदा व्यजनपवनश्चन्द्रकिरणाः
परागः कासारो मलयजरजः शीधु विशदम् ।
शुचिः सौधोत्सङ्गः प्रतनु वसनं पङ्कजदृशो
निदाघऋतावेतद्विलसति लभन्ते सुकृतिनः ॥ 2.88 ॥
सुधाशुभ्रं धाम स्फुरद्अमलरश्मिः शशधरः
प्रियावक्त्राम्भोजं मलयजरजश्चातिसुरभिः ।
स्रजो हृद्यामोदास्तदिदं अखिलं रागिणि जने
करोत्यन्तः क्षोभं न तु विषयसंसर्गविमुखे ॥ 2.89 ॥
तरुणीवेषोद्दीपितकामा
विकसज्जातीपुष्पसुगन्धिः ।
उन्नतपीनपयोधरभारा
प्रावृट्तनुते कस्य न हर्षम् ॥ 2.90 ॥
वियद्उपचितमेघं भूमयः कन्दलिन्यो
नवकुटजकदम्बामोदिनो गन्धवाहाः ।
शिखिकुलकलकेकारावरम्या वनान्ताः
सुखिनं असुखिनं वा सर्वं उत्कण्ठयन्ति ॥ 2.91 ॥
उपरि घनं घनपटलं
तिर्यग्गिरयोऽपि नर्तितमयूराः ।
क्षितिरपि कन्दलधवला
दृष्टिं पथिकः क्व पातयति ॥ 2.92 ॥
इतो विद्युद्वल्लीविलसितं इतः केतकितरोः
स्फुरन्गन्धः प्रोद्यज्जलदनिनदस्फूर्जितं इतः ।
इतः केकिक्रीडाकलकलरवः पक्ष्मलदृशां
कथं यास्यन्त्येते विरहदिवसाः सम्भृतरसाः ॥ 2.93 ॥
असूचिसञ्चारे तमसि नभसि प्रौढजलदध्वनिप्रये
तस्मिन् पतति दृशदां नीरनिचये ।
इदं सौदामिन्याः कनककमनीयं विलसितं
मुदं च ग्लानिं च प्रथयति पथिष्वेव सुदृशाम् ॥ 2.94 ॥
आसारेण न हर्म्यतः प्रियतमैर्यातुं बहिः शक्यते
शीतोत्कम्पनिमित्तं आयतदृशा गाढं समालिङ्ग्यते ।
जाताः शीकरशीतलाश्च मरुतोरत्यन्तखेदच्छिदो
धन्यानां बत दुर्दिनं सुदिनतां याति प्रियासङ्गमे ॥ 2.95 ॥
अर्धं सुप्त्वा निशायाः सरभससुरतायाससन्नश्लथाङ्गप्रोद्भूतासह्य
तृष्णो मधुमदनिरतो हर्म्यपृष्ठे विविक्ते ।
सम्भोगक्लान्तकान्ताशिथिलभुजलतावर्जितं कर्करीतो
ज्योत्स्नाभिन्नाच्छधारं पिबति न सलिलं शारदं मन्दपुण्यः ॥ 2.96 ॥
हेमन्ते दधिदुग्धसर्पिरशना माञ्जिष्ठवासोभृतः
काश्मीरद्रवसान्द्रदिग्धवपुषश्छिन्ना विचित्रै रतैः ।
वृत्तोरुस्तनकामिनोजनकृताश्लेषा गृहाभ्यन्तरे
ताम्बूलीदलपूगपूरितमुखा धन्याः सुखं शेरते ॥ 2.97 ॥
प्रदुयत्प्रौढप्रियङ्गुद्युतिभृति विकसत्कुन्दमाद्यद्द्विरेफे
काले प्रालेयवातप्रचलविलसितोदारमन्दारधाम्नि ।
येषां नो कण्ठलग्ना क्षणं अपि तुहिनक्षोददक्षा मृगाक्षी
तेसां आयामयामा यमसदनसमा यामिनी याति यूनाम् ॥ 2.98 ॥
चुम्बन्तो गण्डभित्तीरलकवति मुखे सीत्कृतान्यादधाना
वक्षःसूत्कञ्चुकेषु स्तनभरपुलकोद्भेदं आपादयन्तः ।
ऊरूनाकम्पयन्तः पृथुजघनतटात्स्रंसयन्तोऽंशुकानि
व्यक्तं कान्ताजनानां विटचरितभृतः शैशिरा वान्ति वाताः ॥ 2.99 ॥
केशानाकुलयन्दृशो मुकुलयन्वासो बलादाक्षिपन्नातन्वन्
पुलकोद्गमं प्रकटयन्नावेगकम्पं शनैः ।
बारं बारं उदारसीत्कृतकृतो दन्तच्छदान्पीडयन्
प्रायः शैशिर एष सम्प्रति मरुत्कान्तासु कान्तायते ॥ 2.100 ॥
यद्यस्य नास्ति रुचिरं तस्मिंस्तस्य स्पृहा मनोज्ञेऽपि ।
रमणीयेऽपि सुधांशौ न मनःकामः सरोजिन्याः ॥ 2.101 ॥
वैराग्ये सञ्चरत्येको नीतौ भ्रमति चापरः ।
शृङ्गारे रमते कश्चिद्भुवि भेदाः परस्परम् ॥ 2.102 ॥
śambhusvayambhuharayo hariṇekṣaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya || 2.1 ||
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ |
vacobhirīrṣyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ || 2.2 ||
bhrūcāturyātkuṣcitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūṣaṇaṃ cāyudhaṃ ca || 2.3 ||
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ || 2.4 ||
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakṣame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakṣojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam || 2.5 ||
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛṣṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ || 2.6 ||
draṣṭavyeṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveṣvapi kiṃ tadāsyapavanaḥ śravyeṣu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeṣu tadoṣṭhapallavarasaḥ spṛśyeṣu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ || 2.7 ||
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ || 2.8 ||
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā || 2.9 ||
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayo'pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ || 2.10 ||
nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteṣu pravartate || 2.11 ||
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakṣojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ || 2.12 ||
mugdhe dhānuṣkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ || 2.13 ||
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduṣu |
vinā me mṛgaśāvākṣyā tamobhūtaṃ idaṃ jagat || 2.14 ||
udvṛttaḥ stanabhāra eṣa tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiṣṭhitaṃ oṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām |
saubhāgyākṣaramālikeva likhitā puṣpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ romāvaliḥ kena sā || 2.15 ||
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā || 2.16 ||
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā || 2.17 ||
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvam |
puṇyaṃ kuruṣva yadi teṣu tavāsti vāñchā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ || 2.18 ||
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśām || 2.19 ||
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām || 2.20 ||
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān || 2.21 ||
adarśane darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedam || 2.22 ||
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam |
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga eṣa pariśiṣṭa āgamaḥ || 2.23 ||
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam || 2.24 ||
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcidunmīlitānām |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti || 2.25 ||
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
surataraso'nu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmitho'vadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇam || 2.26 ||
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā || 2.27 ||
rājastṛṣṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārtho'rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galite yauvane sānurāge |
gacchāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnām || 2.28 ||
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadoṣaprabandhaṃ
loke'sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti || 2.29 ||
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ ko'pi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane || 2.30 ||
saṃsāre'sminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyadindudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ || 2.31 ||
siddhādhyāsitakandare haravṛṣaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ || 2.32 ||
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekṣaṇām || 2.33 ||
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ || 2.34 ||
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladoṣāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparam || 2.35 ||
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ || 2.35.1 ||
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnām || 2.36 ||
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlodyamānām || 2.37 ||
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi || 2.38 ||
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sevanīyam |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā || 2.39 ||
satyaṃ janā vacmi na pakṣapātāl
lokeṣu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ || 2.40 ||
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛṣṭvā mādyati modate'bhiramate prastauti vidvānapi
pratyakṣāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceṣṭitam || 2.41 ||
smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā conmādakāriṇī |
spṛṣṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā katham || 2.42 ||
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatiricyate || 2.43 ||
nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīm |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī || 2.44 ||
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
doṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣetraṃ apratyayānām |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ || 2.45 ||
no satyena mṛgāṅka eṣa vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate || 2.46 ||
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā ṣaḍaṅghriḥ || 2.47 ||
sammohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viṣādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti || 2.47.1 ||
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīte'smin
kāle viṣaṃ iva bhaviṣytyasukhadam || 2.48 ||
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekṣate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatām || 2.49 ||
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yoṣitām || 2.50 ||
madhu tiṣṭhati vāci yoṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalam |
ataeva nipīyate'dharo hṛdayaṃ muṣṭibhireva tāḍyate || 2.51 ||
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyoṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaścikitsituṃ auṣadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ || 2.52 ||
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttadadharāmiṣalolamartya
matsyānvikṛṣya vipacatyanurāgavahnau || 2.53 ||
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ || 2.54 ||
vyāḍīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛṣṭo na taccakṣuṣā |
dṛṣṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa dhanārthino
mugdhākṣakṣaṇavīkṣitasya na hi me vaidyo na cāpyauṣadham || 2.55 ||
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadraso'yaṃ
sphurati parimalo'sau sparśa eṣa stanānām |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcito'smi || 2.56 ||
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiṣajyaviṣayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāro'yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca || 2.57 ||
jātyandhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duṣkulāya ca galatkuṣṭhābhibhūtāya ca |
yacchantīṣu manoharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivekakalpalatikāśastrīṣu rājyeta kaḥ || 2.58 ||
veśyāsau madanajvālā
rūpe'ndhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca || 2.59 ||
kaścumbati kulapuruṣo veśyādharapallavaṃ manojñaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam || 2.60 ||
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇām |
kṣāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeṣām || 2.61 ||
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyante viramavirama vyartha eṣa śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kṣīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ || 2.62 ||
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakṣuḥ kṣipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato moho'smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati || 2.63 ||
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila komalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākṣairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate || 2.64 ||
virahe'pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeṣām |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeṣayati || 2.65 ||
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim |
ityudīkṣya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram || 2.66 ||
viramata budhā yoṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalam || 2.67 ||
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicchinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleṣasurataiḥ || 2.68 ||
yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśeṣaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manute || 2.69 ||
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeṣa
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakṣuṣāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ || 2.70 ||
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānām |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ || 2.71 ||
svaparapratārako'sau
nindati yo'līkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapaso'pi phalaṃ
svargaḥ svarge'pi cāpsarasaḥ || 2.72 ||
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadhe'pi dakṣāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuṣyāḥ || 2.73 ||
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti || 2.74 ||
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yadaṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ || 2.75 ||
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeṣu
hataḥ pañceṣupāvakaḥ || 2.76 ||
śāstrajño'pi prathitavinayo'pyātmabodho'pi bāḍhaṃ
saṃsāre'sminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnām |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva || 2.77 ||
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucchavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kṣudhā kṣāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ || 2.78 ||
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveṣiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare || 2.79 ||
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāste'pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteṣām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare || 2.80 ||
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravirutotkaṇṭhā vācaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām |
viralasuratasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ || 2.81 ||
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viṣāyate || 2.82 ||
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
goṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keṣāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kṣapāḥ || 2.83 ||
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeṣu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ || 2.84 ||
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ || 2.85 ||
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcchitadigante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā || 2.86 ||
acchācchacandanarasārdratarā mṛgākṣyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca kaumudī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti || 2.87 ||
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadam |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghaṛtāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ || 2.88 ||
sudhāśubhraṃ dhāma sphuradamalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kṣobhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhe || 2.89 ||
taruṇīveṣoddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harṣam || 2.90 ||
viyadupacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti || 2.91 ||
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayo'pi nartitamayūrāḥ |
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati || 2.92 ||
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ || 2.93 ||
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvanipraye
tasmin patati dṛśadāṃ nīranicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca glāniṃ ca prathayati pathiṣveva sudṛśām || 2.94 ||
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacchido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame || 2.95 ||
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛṣṇo madhumadanirato harmyapṛṣṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācchadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ || 2.96 ||
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśchinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleṣā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate || 2.97 ||
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeṣāṃ no kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣodadakṣā mṛgākṣī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām || 2.98 ||
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañcukeṣu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayanto'ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ || 2.99 ||
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākṣipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacchadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eṣa samprati marutkāntāsu kāntāyate || 2.100 ||
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manojñe'pi |
ramaṇīye'pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ || 2.101 ||
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparam || 2.102 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.