ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕೋನಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಉಕ್ತವಾಕ್ಯಂ ತು ರಾಜಾನಂ ಕೃಪಯಾ ಕುಶಿಕಾತ್ಮಜಃ ।
ಅಬ್ರವೀನ್ಮಧುರಂ ವಾಕ್ಯಂ ಸಾಕ್ಷಾಚ್ಚಣ್ಡಾಲರೂಪಿಣಮ್ ॥ 1 ॥
ಐಕ್ಷ್ವಾಕ ಸ್ವಾಗತಂ ವತ್ಸ ಜಾನಾಮಿ ತ್ವಾಂ ಸುಧಾರ್ಮಿಕಮ್ ।
ಶರಣಂ ತೇ ಭವಿಷ್ಯಾಮಿ ಮಾ ಭೈಷೀರ್ನೃಪಪುಙ್ಗವ ॥ 2 ॥
ಅಹಮಾಮನ್ತ್ರಯೇ ಸರ್ವಾನ್ಮಹರ್ಷೀನ್ಪುಣ್ಯಕರ್ಮಣಃ ।
ಯಜ್ಞಸಾಹ್ಯಕರಾನ್ ರಾಜನ್ ತತೋ ಯಕ್ಷ್ಯಸಿ ನಿರ್ವೃತಃ ॥ 3 ॥
ಗುರುಶಾಪಕೃತಂ ರೂಪಂ ಯದಿದಂ ತ್ವಯಿ ವರ್ತತೇ ।
ಅನೇನ ಸಹ ರೂಪೇಣ ಸಶರೀರೋ ಗಮಿಷ್ಯಸಿ ॥ 4 ॥
ಹಸ್ತಪ್ರಾಪ್ತಮಹಂ ಮನ್ಯೇ ಸ್ವರ್ಗಂ ತವ ನರಾಧಿಪ ।
ಯಸ್ತ್ವಂ ಕೌಶಿಕಮಾಗಮ್ಯ ಶರಣ್ಯಂ ಶರಣಾಗತಃ ॥ 5 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾ ಮಹಾತೇಜಾಃ ಪುತ್ರಾನ್ ಪರಮಧಾರ್ಮಿಕಾನ್ ।
ವ್ಯಾದಿದೇಶ ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞಾನ್ ಯಜ್ಞಸಮ್ಭಾರಕಾರಣಾತ್ ॥ 6 ॥
ಸರ್ವಾನ್ ಶಿಷ್ಯಾನ್ ಸಮಾಹೂಯ ವಾಕ್ಯಮೇತದುವಾಚ ಹ ।
ಸರ್ವಾನೃಷಿಗಣಾನ್ವತ್ಸಾ ಆನಯಧ್ವಂ ಮಮಾಜ್ಞಯಾ ।
ಸಶಿಷ್ಯಸುಹೃದಶ್ಚೈವ ಸರ್ತ್ವಿಜ ಸ್ಸಬಹುಶ್ರುತಾನ್ ॥ 7 ॥
ಯದನ್ಯೋ ವಚನಂ ಬ್ರೂಯಾನ್ಮದ್ವಾಕ್ಯಬಲಚೋದಿತಃ ।
ತತ್ಸರ್ವಮಖಿಲೇನೋಕ್ತಂ ಮಮಾಖ್ಯೇಯಮನಾದೃತಮ್ ॥ 8 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ದಿಶೋ ಜಗ್ಮುಸ್ತದಾಜ್ಞಯಾ ।
ಆಜಗ್ಮುರಥ ದೇಶೇಭ್ಯ ಸ್ಸರ್ವೇಭ್ಯೋ ಬ್ರಹ್ಮವಾದಿನಃ ॥ 9 ॥
ತೇ ಚ ಶಿಷ್ಯಾಃ ಸಮಾಗಮ್ಯ ಮುನಿಂ ಜ್ವಲಿತತೇಜಸಮ್ ।
ಊಚುಶ್ಚವಚನಂ ಸರ್ವೇ ಸರ್ವೇಷಾಂ ಬ್ರಹ್ಮವಾದಿನಾಮ್ ॥ 10 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ತೇ ವಚನಂ ಸರ್ವೇ ಸಮಾಯಾನ್ತಿ ದ್ವಿಜಾತಯಃ ।
ಸರ್ವದೇಶೇಷು ಚಾಗಚ್ಛನ್ ವರ್ಜಯಿತ್ವಾ ಮಹೋದಯಮ್ ॥ 11 ॥
ವಾಸಿಷ್ಠಂ ತಚ್ಛತಂ ಸರ್ವಂ ಕ್ರೋಧಪರ್ಯಾಕುಲಾಕ್ಷರಮ್ ।
ಯದಾಹ ವಚನಂ ಸರ್ವಂ ಶೃಣು ತ್ವಂ ಮುನಿಪುಙ್ಗವ ॥ 12 ॥
ಕ್ಷತ್ರಿಯೋ ಯಾಜಕೋ ಯಸ್ಯ ಚಣ್ಡಾಲಸ್ಯ ವಿಶೇಷತಃ ।
ಕಥಂ ಸದಸಿ ಭೋಕ್ತಾರೋ ಹವಿಸ್ತಸ್ಯ ಸುರರ್ಷಯಃ ॥ 13 ॥
ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ವಾ ಮಹಾತ್ಮಾನೋ ಭುಕ್ತ್ವಾ ಚಣ್ಡಾಲಭೋಜನಮ್ ।
ಕಥಂ ಸ್ವರ್ಗಂ ಗಮಿಷ್ಯನ್ತಿ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರೇಣ ಪಾಲಿತಾಃ ॥ 14 ॥
ಏತದ್ವಚನನೈಷ್ಠುರ್ಯಮೂಚು ಸ್ಸಂರಕ್ತಲೋಚನಾಃ ।
ವಾಸಿಷ್ಠಾ ಮುನಿಶಾರ್ದೂಲ ಸರ್ವೇ ತೇ ಸಮಹೋದಯಾಃ ॥ 15 ॥
ತೇಷಾಂ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸರ್ವೇಷಾಂ ಮುನಿಪುಙ್ಗವಃ ।
ಕ್ರೋಧಸಂರಕ್ತನಯನ ಸ್ಸರೋಷಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 16 ॥
ಯೇ ದೂಷಯನ್ತ್ಯದುಷ್ಟಂ ಮಾಂ ತಪ ಉಗ್ರಂ ಸಮಾಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಭಸ್ಮೀಭೂತಾ ದುರಾತ್ಮಾನೋ ಭವಿಷ್ಯನ್ತಿ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 17 ॥
ಅದ್ಯ ತೇ ಕಾಲಪಾಶೇನ ನೀತಾ ವೈವಸ್ವತಕ್ಷಯಮ್ ।
ಸಪ್ತಜಾತಿಶತಾನ್ಯೇವ ಮೃತಪಸ್ಸನ್ತು ಸರ್ವಶಃ ॥ 18 ॥
ಶ್ವಮಾಂಸನಿಯತಾಹಾರಾ ಮುಷ್ಟಿಕಾ ನಾಮ ನಿರ್ಘೃಣಾಃ ।
ವಿಕೃತಾಶ್ಚ ವಿರೂಪಾಶ್ಚ ಲೋಕಾನನುಚರನ್ತ್ವಿಮಾನ್ ॥ 19 ॥
ಮಹೋದಯಸ್ತು ದುರ್ಬುದ್ಧಿರ್ಮಾಮದೂಷ್ಯಂ ಹ್ಯದೂಷಯತ್ ।
ದೂಷಿತ ಸ್ಸರ್ವಲೋಕೇಷು ನಿಷಾದತ್ವಂ ಗಮಿಷ್ಯತಿ ॥ 20 ॥
ಪ್ರಾಣಾತಿಪಾತನಿರತೋ ನಿರನುಕ್ರೋಶತಾಂ ಗತಃ ।
ದೀರ್ಘಕಾಲಂ ಮಮ ಕ್ರೋಧಾದ್ದುರ್ಗತಿಂ ವರ್ತಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 21 ॥
ಏತಾವದುಕ್ತ್ವಾ ವಚನಂ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರೋ ಮಹಾತಪಾಃ ।
ವಿರರಾಮ ಮಹಾತೇಜಾ ಋಷಿಮಧ್ಯೇ ಮಹಾಮುನಿಃ ॥ 22 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ಏಕೋನಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
uktavākyaṃ tu rājānaṃ kṛpayā kuśikātmajaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ sākṣāccaṇḍālarūpiṇam || 1 ||
aikṣvāka svāgataṃ vatsa jānāmi tvāṃ sudhārmikam |
śaraṇaṃ te bhaviṣyāmi mā bhaiṣīrnṛpapuṅgava || 2 ||
ahamāmantraye sarvānmaharṣīnpuṇyakarmaṇaḥ |
yajñasāhyakarān rājan tato yakṣyasi nirvṛtaḥ || 3 ||
guruśāpakṛtaṃ rūpaṃ yadidaṃ tvayi vartate |
anena saha rūpeṇa saśarīro gamiṣyasi || 4 ||
hastaprāptamahaṃ manye svargaṃ tava narādhipa |
yastvaṃ kauśikamāgamya śaraṇyaṃ śaraṇāgataḥ || 5 ||
evamuktvā mahātejāḥ putrān paramadhārmikān |
vyādideśa mahāprājñān yajñasambhārakāraṇāt || 6 ||
sarvān śiṣyān samāhūya vākyametaduvāca ha |
sarvānṛṣigaṇānvatsā ānayadhvaṃ mamājñayā |
saśiṣyasuhṛdaścaiva sartvija ssabahuśrutān || 7 ||
yadanyo vacanaṃ brūyānmadvākyabalacoditaḥ |
tatsarvamakhilenoktaṃ mamākhyeyamanādṛtam || 8 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā diśo jagmustadājñayā |
ājagmuratha deśebhya ssarvebhyo brahmavādinaḥ || 9 ||
te ca śiṣyāḥ samāgamya muniṃ jvalitatejasam |
ūcuścavacanaṃ sarve sarveṣāṃ brahmavādinām || 10 ||
śrutvā te vacanaṃ sarve samāyānti dvijātayaḥ |
sarvadeśeṣu cāgacchan varjayitvā mahodayam || 11 ||
vāsiṣṭhaṃ tacchataṃ sarvaṃ krodhaparyākulākṣaram |
yadāha vacanaṃ sarvaṃ śṛṇu tvaṃ munipuṅgava || 12 ||
kṣatriyo yājako yasya caṇḍālasya viśeṣataḥ |
kathaṃ sadasi bhoktāro havistasya surarṣayaḥ || 13 ||
brāhmaṇā vā mahātmāno bhuktvā caṇḍālabhojanam |
kathaṃ svargaṃ gamiṣyanti viśvāmitreṇa pālitāḥ || 14 ||
etadvacananaiṣṭhuryamūcu ssaṃraktalocanāḥ |
vāsiṣṭhā muniśārdūla sarve te samahodayāḥ || 15 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā sarveṣāṃ munipuṅgavaḥ |
krodhasaṃraktanayana ssaroṣamidamabravīt || 16 ||
ye dūṣayantyaduṣṭaṃ māṃ tapa ugraṃ samāsthitam |
bhasmībhūtā durātmāno bhaviṣyanti na saṃśayaḥ || 17 ||
adya te kālapāśena nītā vaivasvatakṣayam |
saptajātiśatānyeva mṛtapassantu sarvaśaḥ || 18 ||
śvamāṃsaniyatāhārā muṣṭikā nāma nirghṛṇāḥ |
vikṛtāśca virūpāśca lokānanucarantvimān || 19 ||
mahodayastu durbuddhirmāmadūṣyaṃ hyadūṣayat |
dūṣita ssarvalokeṣu niṣādatvaṃ gamiṣyati || 20 ||
prāṇātipātanirato niranukrośatāṃ gataḥ |
dīrghakālaṃ mama krodhāddurgatiṃ vartayiṣyati || 21 ||
etāvaduktvā vacanaṃ viśvāmitro mahātapāḥ |
virarāma mahātejā ṛṣimadhye mahāmuniḥ || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकोनषष्टितमस्सर्गः ।
उक्तवाक्यं तु राजानं कृपया कुशिकात्मजः ।
अब्रवीन्मधुरं वाक्यं साक्षाच्चण्डालरूपिणम् ॥ 1 ॥
ऐक्ष्वाक स्वागतं वत्स जानामि त्वां सुधार्मिकम् ।
शरणं ते भविष्यामि मा भैषीर्नृपपुङ्गव ॥ 2 ॥
अहमामन्त्रये सर्वान्महर्षीन्पुण्यकर्मणः ।
यज्ञसाह्यकरान् राजन् ततो यक्ष्यसि निर्वृतः ॥ 3 ॥
गुरुशापकृतं रूपं यदिदं त्वयि वर्तते ।
अनेन सह रूपेण सशरीरो गमिष्यसि ॥ 4 ॥
हस्तप्राप्तमहं मन्ये स्वर्गं तव नराधिप ।
यस्त्वं कौशिकमागम्य शरण्यं शरणागतः ॥ 5 ॥
एवमुक्त्वा महातेजाः पुत्रान् परमधार्मिकान् ।
व्यादिदेश महाप्राज्ञान् यज्ञसम्भारकारणात् ॥ 6 ॥
सर्वान् शिष्यान् समाहूय वाक्यमेतदुवाच ह ।
सर्वानृषिगणान्वत्सा आनयध्वं ममाज्ञया ।
सशिष्यसुहृदश्चैव सर्त्विज स्सबहुश्रुतान् ॥ 7 ॥
यदन्यो वचनं ब्रूयान्मद्वाक्यबलचोदितः ।
तत्सर्वमखिलेनोक्तं ममाख्येयमनादृतम् ॥ 8 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा दिशो जग्मुस्तदाज्ञया ।
आजग्मुरथ देशेभ्य स्सर्वेभ्यो ब्रह्मवादिनः ॥ 9 ॥
ते च शिष्याः समागम्य मुनिं ज्वलिततेजसम् ।
ऊचुश्चवचनं सर्वे सर्वेषां ब्रह्मवादिनाम् ॥ 10 ॥
श्रुत्वा ते वचनं सर्वे समायान्ति द्विजातयः ।
सर्वदेशेषु चागच्छन् वर्जयित्वा महोदयम् ॥ 11 ॥
वासिष्ठं तच्छतं सर्वं क्रोधपर्याकुलाक्षरम् ।
यदाह वचनं सर्वं शृणु त्वं मुनिपुङ्गव ॥ 12 ॥
क्षत्रियो याजको यस्य चण्डालस्य विशेषतः ।
कथं सदसि भोक्तारो हविस्तस्य सुरर्षयः ॥ 13 ॥
ब्राह्मणा वा महात्मानो भुक्त्वा चण्डालभोजनम् ।
कथं स्वर्गं गमिष्यन्ति विश्वामित्रेण पालिताः ॥ 14 ॥
एतद्वचननैष्ठुर्यमूचु स्संरक्तलोचनाः ।
वासिष्ठा मुनिशार्दूल सर्वे ते समहोदयाः ॥ 15 ॥
तेषां तद्वचनं श्रुत्वा सर्वेषां मुनिपुङ्गवः ।
क्रोधसंरक्तनयन स्सरोषमिदमब्रवीत् ॥ 16 ॥
ये दूषयन्त्यदुष्टं मां तप उग्रं समास्थितम् ।
भस्मीभूता दुरात्मानो भविष्यन्ति न संशयः ॥ 17 ॥
अद्य ते कालपाशेन नीता वैवस्वतक्षयम् ।
सप्तजातिशतान्येव मृतपस्सन्तु सर्वशः ॥ 18 ॥
श्वमांसनियताहारा मुष्टिका नाम निर्घृणाः ।
विकृताश्च विरूपाश्च लोकाननुचरन्त्विमान् ॥ 19 ॥
महोदयस्तु दुर्बुद्धिर्मामदूष्यं ह्यदूषयत् ।
दूषित स्सर्वलोकेषु निषादत्वं गमिष्यति ॥ 20 ॥
प्राणातिपातनिरतो निरनुक्रोशतां गतः ।
दीर्घकालं मम क्रोधाद्दुर्गतिं वर्तयिष्यति ॥ 21 ॥
एतावदुक्त्वा वचनं विश्वामित्रो महातपाः ।
विरराम महातेजा ऋषिमध्ये महामुनिः ॥ 22 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकोनषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
uktavākyaṃ tu rājānaṃ kṛpayā kuśikātmajaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ sākṣāccaṇḍālarūpiṇam || 1 ||
aikṣvāka svāgataṃ vatsa jānāmi tvāṃ sudhārmikam |
śaraṇaṃ te bhaviṣyāmi mā bhaiṣīrnṛpapuṅgava || 2 ||
ahamāmantraye sarvānmaharṣīnpuṇyakarmaṇaḥ |
yajñasāhyakarān rājan tato yakṣyasi nirvṛtaḥ || 3 ||
guruśāpakṛtaṃ rūpaṃ yadidaṃ tvayi vartate |
anena saha rūpeṇa saśarīro gamiṣyasi || 4 ||
hastaprāptamahaṃ manye svargaṃ tava narādhipa |
yastvaṃ kauśikamāgamya śaraṇyaṃ śaraṇāgataḥ || 5 ||
evamuktvā mahātejāḥ putrān paramadhārmikān |
vyādideśa mahāprājñān yajñasambhārakāraṇāt || 6 ||
sarvān śiṣyān samāhūya vākyametaduvāca ha |
sarvānṛṣigaṇānvatsā ānayadhvaṃ mamājñayā |
saśiṣyasuhṛdaścaiva sartvija ssabahuśrutān || 7 ||
yadanyo vacanaṃ brūyānmadvākyabalacoditaḥ |
tatsarvamakhilenoktaṃ mamākhyeyamanādṛtam || 8 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā diśo jagmustadājñayā |
ājagmuratha deśebhya ssarvebhyo brahmavādinaḥ || 9 ||
te ca śiṣyāḥ samāgamya muniṃ jvalitatejasam |
ūcuścavacanaṃ sarve sarveṣāṃ brahmavādinām || 10 ||
śrutvā te vacanaṃ sarve samāyānti dvijātayaḥ |
sarvadeśeṣu cāgacchan varjayitvā mahodayam || 11 ||
vāsiṣṭhaṃ tacchataṃ sarvaṃ krodhaparyākulākṣaram |
yadāha vacanaṃ sarvaṃ śṛṇu tvaṃ munipuṅgava || 12 ||
kṣatriyo yājako yasya caṇḍālasya viśeṣataḥ |
kathaṃ sadasi bhoktāro havistasya surarṣayaḥ || 13 ||
brāhmaṇā vā mahātmāno bhuktvā caṇḍālabhojanam |
kathaṃ svargaṃ gamiṣyanti viśvāmitreṇa pālitāḥ || 14 ||
etadvacananaiṣṭhuryamūcu ssaṃraktalocanāḥ |
vāsiṣṭhā muniśārdūla sarve te samahodayāḥ || 15 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā sarveṣāṃ munipuṅgavaḥ |
krodhasaṃraktanayana ssaroṣamidamabravīt || 16 ||
ye dūṣayantyaduṣṭaṃ māṃ tapa ugraṃ samāsthitam |
bhasmībhūtā durātmāno bhaviṣyanti na saṃśayaḥ || 17 ||
adya te kālapāśena nītā vaivasvatakṣayam |
saptajātiśatānyeva mṛtapassantu sarvaśaḥ || 18 ||
śvamāṃsaniyatāhārā muṣṭikā nāma nirghṛṇāḥ |
vikṛtāśca virūpāśca lokānanucarantvimān || 19 ||
mahodayastu durbuddhirmāmadūṣyaṃ hyadūṣayat |
dūṣita ssarvalokeṣu niṣādatvaṃ gamiṣyati || 20 ||
prāṇātipātanirato niranukrośatāṃ gataḥ |
dīrghakālaṃ mama krodhāddurgatiṃ vartayiṣyati || 21 ||
etāvaduktvā vacanaṃ viśvāmitro mahātapāḥ |
virarāma mahātejā ṛṣimadhye mahāmuniḥ || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.